Par Senāta Krimināllietu departamenta darbu 2010.gadā

2010. gadā tiesvedībā 698 lietas
Izskatītas 644 lietas – 92 % no tiesvedībā esošajām
tai skaitā:

• kasācijas kārtībā – 615

• sakarā ar būtiskiem materiālo un procesuālo tiesību normu pārkāpumiem – 29

• piekritības lietas, par kurām lemj at priekšsēdētājs – 5

Izskatītas lietas vidēji uz vienu tiesnesi: 126

DEPARTAMENTA KOMPETENCE

Senāta Krimināllietu departamenta kompetenci un darba apjomu nosaka likuma Par tiesu varu 47. pants un Kriminālprocesa likuma 54. nodaļa.

Senāta Krimināllietu departaments kasācijas kārtībā izskata kasācijas sūdzības vai protestus par apelācijas instances tiesas nolēmumiem, kas nav stājušies spēkā, kā arī par pirmās instances tiesas nolēmumiem, kas pieņemti vienošanās procesā un nav stājušies spēkā.

Departaments izskata arī lietas, kurās nolēmums ir stājies spēkā, ja kriminālprocess atjaunots sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem, un pieteikumus un protestus par spēkā stājušos tiesas nolēmumu jaunu izskatīšanu sakarā ar materiālo vai procesuālo likuma normu būtisku pārkāpumu.

STATISTIKA UN DARBA SLODZE

Pēc prokuratūras datiem 2010. gadā prokuratūra pavisam tiesām nosūtījusi 9418 krimināllietas par 11570 personām. Tas ir par 15,4% mazāk nekā 2009. gadā (mazāks gan krimināllietu, gan personu skaits). Virsprokuroru sanāksmē ģenerālprokurors atzīmēja, ka 2010. gadā noziedzība ir samazinājusies visās jomās, kopumā atgriežoties 2001. gada līmenī. Attiecinot noziedzīgo nodarījumu skaitu uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju, Latvijā noziedzība ir viszemākā Baltijas valstīs.

Noziedzības samazināšanās ietekmējusi arī izskatīto (iztiesāto) krimināllietu skaitu tiesās, kas jūtams arī kasācijas instances tiesas darba apjomā. 

Pirmās instances tiesās, taisot spriedumu, izskatītas 8612 krimināllietas, kas ir par 1064 lietām jeb 11% mazāk nekā 2009. gadā. Apelācijas instances tiesās izskatītas 1469 krimināllietas - par 306 lietām jeb 17,2% mazāk nekā 2009. gadā.

Senāta Krimināllietu departamentā 2010. gadā saņemtas 660 lietas un tiesvedībā kopumā atradās 698 lietas. No tām izskatīti 92% lietu - par 3% mazāk nekā 2009. gadā. Palielinājies nepabeigto lietu atlikums gada beigās: 2010. gadā atlikumā 54, 2009. gadā - 38 lietas. jāņem vērā, ka departaments gandrīz visu gadu strādāja nepilnā senatoru sastāvā. Katrs senators sagatavojis un izskatījis vidēji 126 lietas.

No 2010. gadā saņemtajām lietām 117 (18,6% ) bija Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātas pārsūdzētās lietas, 504 (80%) apgabaltiesu lietas un 8 lietas (1,4%) no rajonu tiesām. Līdz kasācijas instancei 2010. gadā kopumā nonākušas aptuveni 7,5% no iztiesātajām krimināllietām. 2008. gadā tie bija 6,2%, 2005. gadā - 6,5%, 2004. gadā - 5,9% lietu. 

Pēc noziedzīga nodarījuma veidiem visvairāk Senāta Krimināllietu departamentā izskatītas lietas par noziedzīgiem nodarījumiem pret īpašumu - 40%, pret vispārējo drošību un kārtību - 12%, pret personas veselību - 10%, pret satiksmes drošību - 9%. Tādi sevišķi smagi noziedzīgi nodarījumi kā nonāvēšana (KL 116.-118.p.) bija 6% jeb 37 lietas.

IZSKATĪTO LIETU REZULTĀTI UN STABILITĀTE

Atbilstoši Kriminālprocesa likuma normām, rakstveida procesā izskatīti 32,2% lietu, mutvārdu procesā - 1% jeb 6 lietas. 66,7% lietu atteikts izskatīt kasācijas kārtībā saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 573. pantu, par to pieņemot lēmumu. 2009. gadā atteikts izskatīt kasācijas kārtībā 62% lietu, 2008. gadā 53%.

Kārtējo reizi apstiprinājies, ka 2005. gada Kriminālprocesa likums ir paātrinājis un atvieglojis lietu izskatīšanu kasācijas instancē, nenoslogojot augstāko tiesu instanci ar tādiem jautājumiem, kas izlemjami pirmajā un otrajā instancē.

Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 583. panta 2. daļas noteikumiem lietas izskatīšana tiesas sēdē mutvārdu procesā noteikta gadījumos, kad pēc senatoru ieskata konkrētā lieta varētu būt nozīmīga likuma normas tulkošanā vai tiesu prakses grozīšanā un veidošanā. Mutvārdu procesā Senāta Krimināllietu departaments skatīja lietas par kriminālprocesa izbeigšanu vai turpināšanu, ja mirusi apsūdzētā persona, par kriminālprocesa uzsākšanu vai atteikšanos to uzsākt pēc cietušā pieteikuma ceļu satiksmes negadījuma lietās, par noslēgtu vienošanos starp prokuroru un apsūdzēto par vainas atzīšanu un sodu, par Krimināllikuma 275. pantā paredzēto noziedzīgā nodarījuma priekšmetu - dokumentu, par svešas mantas nolaupīšanas pabeigšanas momentu.

No kasācijas kārtībā izskatītajām lietām nolēmums atstāts negrozīts 58% lietu, atcelts pilnībā vai tā daļā - 34%, nolēmums grozīts - 5%, kriminālprocess izbeigts - 3% lietu.

Nolēmumu atcelšanas un grozīšanas iemesli regulāri tiek analizēti tiesnešu mācībās Tiesnešu mācību centrā. Visvairāk kļūdu zemākas instances tiesas pieļauj procesuālo tiesību normu piemērošanā. Nepārtrauktās izmaiņas un grozījumi Kriminālprocesa likumā, Krimināllikumā un likumā Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību neveicina prognozējamu tiesu praksi un stabilitāti tiesu spriedumos.

Konspektīvas Senāta atziņas kasācijas instances lēmumos departaments pēc apspriešanas senatoru kopsapulcē nosūta apgabaltiesām, Ģenerālprokuratūrai un Tieslietu ministrijai.

PROBLĒMAS UN TO RISINĀJUMI

Senāta Krimināllietu departaments turpināja sadarbību ar Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Krimināltiesību katedru, atsevišķu Senāta nolēmumu sagatavošanā cenšoties izmantot nozares speciālistu zināšanas. Šāda sadarbības forma ir jāpilnveido un jāattīsta, ņemot vērā, ka daļai pašreizējo Saeimas deputātu bija iebildumi pret akadēmiskiem spēkiem Augstākās tiesas tiesnešu vidū. Par to liecina balsojums pret juridisko zinātņu doktora Andreja Judina apstiprināšanu Augstākās tiesas tiesneša amatā. Nepārdomāti ir arī grozījumi likumā Par tiesu varu, kas nosaka vecuma ierobežojumu kandidēšanai Augstākās tiesas tiesneša amatam. Vairāki zinātnieki, zinātņu doktori, kurus varētu aicināt papildināt Augstākās tiesas tiesnešu rindas, nav sasnieguši 40 gadu vecumu. Iespējams, šādus likuma grozījumus radīja vai nu likumdevēju greizsirdība pret jaunatni, vai arī mēģinājums diskreditēt un vājināt Augstāko tiesu.

Pilnveidojama arī sadarbība teorētiskos jautājumos ar Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Tiesās izskatāmo krimināllietu nodaļu. Atsevišķos gadījumos Senātam ir pretenzijas par paviršu prokurora viedokli, dažkārt vēlētos saņemt ne tikai formāli atrakstītus, bet izsvērtākus prokurora viedokļus, ko Senāts lūdzis atbilstoši Kriminālprocesa likuma 585. pantam.

LIETU SKAITS KRIMINĀLLIETU DEPARTAMENTĀ

KRIMINĀLLIETU DEPARTAMENTĀ KASĀCIJAS KĀRTĪBĀ IZSKATĪTO LIETU STRUKTŪRA PĒC NOZIEDZĪGĀ NODARĪJUMA VEIDIEM 2010. GADĀ

 * pie nozieguma kopības uzrādīts Krimināllikuma pants par smagāko noziedzīgo nodarījumu

KRIMINĀLLIETU DEPARTAMENTĀ SAŅEMTO KASĀCIJAS SŪDZĪBU UN PROTESTU IZSKATĪŠANA 2010. GADĀ

KRIMINĀLLIETU DEPARTAMENTĀ KASĀCIJAS KĀRTĪBĀ IZSKATĪTO LIETU REZULTĀTI 2010. GADĀ