• 75%
  • 100%
  • 125%
  • 155%

Līdzsvarojot normatīvā regulējuma noteiktību un investīcijas digitālajā laikmetā

Administratīvo lietu departamenta zinātniski analītiskā padomniece Ieva LIEPIŅA piedalījās Eiropas Universitātes Institūta sadarbībā ar Eiropas Komisiju organizētā seminārā „Līzdsvarojot normatīvā regulējuma noteiktību un investīcijas digitālajā laikmetā”
(Brisele, 2020.gada 23.janvāris – 25.janvāris)

Seminārā aplūkoti aktuālie jautājumi elektronisko sakaru jomā, kā arī apspriesti iespējamie nākotnes uzdevumi. Tiesneši, regulatoru un Eiropas Komisijas pārstāvji diskutēja par pieredzi, problēmām un izaicinājumiem, ar ko jāsaskaras šajā jomā.

Semināru atklāja Vispārējās tiesas tiesnesis Pauls Nihouls, iepazīstinot ar svarīgākajiem jaunumiem Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā attiecībā uz telekomunikācijām. Apskatītas tādas lietas kā VodafoneZiggo (T-660/18), Telefonica (C-119/18), X and Visser (C-360/15), Polkomtel (C-277/16), Europa Way (C-560/15). Minēto nolēmumu sakarā izvērsās diskusijas par Eiropas Savienības un dalībvalstu, kā arī tiesu un regulatoru kompetences atšķirībām un pārbaudes apmēru. Tāpat apspriesta Eiropas Komisijas sniegto komentāru ietekme uz jautājuma izskatīšanu nacionālā līmenī. Kā viens no apstākļiem, kas sarežģī lietu izskatīšanu un pārbaudes veikšanu, ir lietu tehniskā sarežģītība.

Tālāk semināra dalībnieki iepazinās ar vairāku valstu pieredzi, tostarp atsevišķiem tiesu nolēmumiem. Pirmajā semināra panelī tika apspriesta elektronisko sakaru likumu piemērošana. Beļģijas Tirdzniecības tiesas pārstāvji Marks Bosmans un Anne Mari Vitersa iepazīstināja ar Tirdzniecības tiesas nolēmumos ietvertajiem principiem telekomunikāciju jautājumos. Nīderlandes Tirdzniecības un rūpniecības apelācijas instances tiesas pārstāvis Heiko Kermesters izklāstīja apstākļus aktuālā lietā KPN, VodafoneZiggo a.o./ ACM, iezīmējot arī galvenos strīdus jautājumus. Viļņas apgabala administratīvās tiesas tiesnese Jovita Einikiene iepazīstināja ar trīs nozīmīgākajām Lietuvā izskatītajām lietām elektronisko sakaru jomā.

Otrā paneļa tēma bija investīciju stimulēšana sakaru tīklos. Eiropas Komisijas pārstāvis Andreas Geiss iepazīstināja ar tendencēm 5G ieviešanā, tostarp ar Eiropas Elektronisko sakaru kodeksu. Norādīts, ka 5G ir liela iespēja, tomēr investīcijas var kavēt, piemēram, neskaidrs licences termiņš vai augstas izsoles cenas. Vācijas regulatora pārstāve Annegreta Groebela izklāstīja Vācijas pieredzi 5G ieviešanā. Vācijā 5G spektra izsole bija veiksmīga, jo to ieguva trīs vēsturiskie operatori un viens jaunpienācējs, tādējādi nodrošinot intensīvāku konkurenci. Konkurences apelācijas tribunāla pārstāvis Adams Skots izklāstīja apsvērumus saistībā ar Apvienotajā Karalistē izskatītu lietu Hutchison [2017] EWHC 3376 (Admin), kā arī iezīmēja praktiskas problēmas sakaru tīklu ieviešanas procesā.

Pēcpusdienas sesija bija veltīta politikas jautājumiem elektronisko sakaru nozares regulēšanā digitālajā laikmetā. Eiropas Komisijas pārstāve Irēna Roše Laguna iepazīstināja ar jaunumiem e-komercijas regulējumā, kā arī informēja par jaunajām iniciatīvām elektronisko sakaru jomā. Kā nākotnes izaicinājumi saistībā ar digitālo pakalpojumu izplatīšanu iezīmēti, piemēram, sarežģījumi atbildīgās personas noteikšanā. Madrides Politehniskās universitātes pārstāve Zoraida Frias referēja par konkurenci un ieguldījumiem lieljaudas tīklos. Eiropas Komisijas pārstāvis Entonijs Vīlans noslēdza sesiju, apspriežot simetrisko un asimetrisko regulējumu saskaņā ar Eiropas Elektronisko sakaru kodeksu.

Secināms, ka šajā nozarē tiesneši jau šobrīd saskaras ar tehniski sarežģītām lietām, un nākotnē šāda tendence tikai pieaugs. Tāpat arvien grūtāk būs noteikt tirgu un uzņēmuma būtisku ietekmi tirgū, kā arī biežākas kļūs situācijas, kad uzņēmumi veidos kopīgo dominanci. Seminārs deva priekšstatu par problēmjautājumiem, kas tuvākajā nākotnē būs aktuāli tiesnešiem, tiesību normu izstrādātājiem un piemērotājiem elektronisko sakaru jomā.