Civillietu departaments pēdējā gada laikā ir piedzīvojis būtiskas izmaiņas. Departamentā darbu beigusi gandrīz trešdaļa senatoru, kas rada zināmus izaicinājumus tuvākajā nākotnē.
Iepriekšējo gadu laikā, pateicoties departamenta senatoru intensīvajam darbam un darba organizācijas būtiskai reorganizācijai, kas aizsākās, kad Civillietu departamentu vadīja Edīte Vernuša, panākts kardināls lietu atlikuma samazinājums.
Ir labi izstrādāts departamenta darbības mehānisms, kuru, manuprāt, nevajadzētu būtiski mainīt. Nozīmīgi ir saglabāt un uzlabot mikroklimatu kolektīvā, kas rosina un uztur vēlmi strādāt, paaugstināt darba kvalitāti. Tāpat svarīgi ir turpināt sadarbību ar citiem departamentiem, veidojot vienotu izpratni tiesību normu piemērošanas jautājumos, kā arī attīstīt sadarbību ar zemāku instanču tiesām.
Runājot par tuvāko nākotni, domāju, nav paredzamas kardinālas izmaiņas departamenta darbībā, kā arī nav sagaidāms izskatīto lietu pieaugums.
Jebkuras tiesas lēmuma kvalitāte ir cieši saistīta ar tiesas rīcībā esošajiem līdzekļiem. Tiesa nevar efektīvi funkcionēt bez pietiekamiem materiālajiem un cilvēkresursiem. Pašlaik senatori strādā augstas darba intensitātes apstākļos, kas nevar turpināties ilgtermiņā.
Parasti, runājot par tiesas spriešanas efektivitātes paaugstināšanu, primāri to saista ar lietu izskatīšanas termiņu samazinājumu. Manuprāt, identificējami vairāki izaicinājumi, kas saistīti ar lietu izskatīšanas termiņiem:
-
Senatoriem daudz laika aizņem darbība dažādās institūcijās, kas nav tieši saistītas ar tiesu darbu. Veicot lietu sadali, šī noslodze ir jāņem vērā, un tas objektīvi palielina lietu izskatīšanas termiņus. Līdz ar to apsverama iespēja atbrīvot senatorus no nevajadzīgas noslodzes institūcijās, kas nav saistītas ar tiesas darbu. It īpaši, ja šādas institūcijas pieņemtais lēmums var tikt pārsūdzēts tiesā;
-
Lai mazinātu lietu izskatīšanas termiņus, nepieciešams palielināt atbalsta personālu, jo pašreizējo tiesnešu palīgu un padomnieku kapacitātes resursi ir izsmelti;
-
Jāturpina lietu sadales pilnveidošana, izlīdzinot senatoru slodzes un nodrošinot iespējami ātru lietas izskatīšanu rīcības sēdē. Piemēram, ievērojams lietu izskatīšanas termiņu samazinājums bija vērojams, kad uz laiku tika noteikti tiesas sastāvi, kas skatīja tikai rīcības sēdes un bija atbrīvoti no sprieduma rakstīšanas. Šogad šī sadales kārtība ir mainīta. Gada beigās redzēsim, vai tas ir devis labākus rezultātus;
-
Kasācijas instances tiesas problēma ir tās lēnā reaģēšana uz likumdošanas izmaiņām un attiecīgas tiesu prakses novēlota veidošana. Proti, paiet zināms laiks, kamēr lieta nonāk Senātā. It īpaši tas rada problēmu, ja tiesās masveidā ienāk vienveidīgas lietas, kas, ievērojot Civilprocesa likuma 32.1 pantu, rada risku, ka dažādas tiesas taisīs atšķirīgus spriedumus, pastāvot identiskiem faktiskiem un tiesiskiem apstākļiem. Manuprāt, sadarbojoties ar zemāku instanču tiesām, būtu identificējamas šādas lietas un tās būtu izskatāmas prioritārā kārtībā. Kā arī biežāk jāizmanto likuma „Par tiesu varu” 49.1 pantā paredzētās tiesības sniegt Senāta departamenta senatoru kopsapulces viedokli par aktuālajiem tiesību normu interpretācijas un piemērošanas jautājumiem.
Vienlaikus apsverams, vai Civilprocesa likuma darba grupā nebūtu rosināms jautājums par pilotspriedumu procedūru ieviešanu. Proti, gadījumos, kad tiesā saņemtas vienveidīgas lietas, par kuru izšķiršanai svarīgo tiesību jautājumu nav izveidojusies judikatūra, vienai vai vairākām „tipiskajām” no šīm lietām tiktu piešķirts pilotlietas statuss, kas nozīmētu šīs lietas paātrinātu izskatīšanu gan pirmās instances, gan augstāko instanču tiesās (līdzīgi kā, piemēram, lietās, kurās tiek skartas bērnu intereses). Pilotspriedumu procedūras ieviešana veicinātu ātrāku un vienveidīgāku lietu izskatīšanu, kā arī pilotspriedums ļautu prognozēt lietas iznākumu arī pārējās analogajās lietās.
-
Tāpat pārāk bieži un neizsvērti grozījumi procesuālajos likumos var radīt nesamērīgu lietu izskatīšanas termiņu pagarinājumu. Piemēram, savā laikā tika pieņemti grozījumi, ka visas maza apmēra prasības Latvijā no pirmās instances var tikt pārsūdzētas kasācijas kārtībā, kas radīja nesamērīgu noslodzi kasācijas instancei. Līdz ar to būtu turpināma departamenta pārstāvju aktīva līdzdalība Civilprocesa likuma grozījumu izstrādes darba grupā, lai mēģinātu novērst līdzīgas kļūdas nākotnē.
-
Pārrobežu elements, kas rada sarežģījumus lietas dalībnieku informēšanā (iespējams, problēmu atrisinātu advokātu process kasācijas instancē).
QR
