Tieslietu padomes locekļu amata kandidātu redzējums par tiesu sistēmu un Tieslietu padomes veicamajiem darbiem

Juris Siliņš, Zemgales apgabaltiesas tiesnesis

[1] Tiesu varas neatkarība

Demokrātiskas valsts pamatā ir trīs līdzvērtīgas varas – likumdevēja vara, izpildu vara un tiesu vara.

Tiesu vara ir atkarīga no izpildu varas un likumdevēja varas. Šobrīd likumdevējs un izpildu vara tiesu varu neuztver kā līdzvērtīgu varu un to demonstrē ar savu attieksmi – noteiktos, tiesu varai svarīgos jautājumos tā tiek ignorēta, nesniedzot atbilstošu motivāciju.

Viena no tiesu varas garantijām – spēcīga un ietekmīga Tieslietu padome.

[2] Tiesneša neatkarība

Tiesneša neatkarībai radīti visi nepieciešamie priekšnoteikumi. Tiesnesim ir jābūt pastāvīgai neatkarības sajūtai, tādai, par kuru nevienam un nekad nerodas šaubas.

Svarīgi laikus identificēt iekšējos un ārējos apstākļus, kas tiesnesim varētu radīt „nedrošības” sajūtu, un konstatētās problēmas kopīgi risināt.

Tiesu varas, individuāla tiesneša neatkarība lielā mērā saistīta gan ar tiesnešu pašpārvaldes institūciju darbu, gan Tieslietu padomes darbu. Neatkarības nodrošināšanā būtisku lomu ieņem arī tiesnešu biedrības, tiesu priekšsēdētāji, kā arī katrs tiesnesis individuāli.

[3] Tieslietu padome – vadošā tiesu varas pārstāve un oficiālā viedokļa paudēja

[3.1] Tieslietu padomes kapacitātes stiprināšana.

Tieslietu padomes rīcībā jābūt nepieciešamiem instrumentiem, lai tai, esot vienai no tiesu sistēmas politikas veidotājām, būtu reāla iespēja īstenot savus lēmumus.

Viens no instrumentiem – Tiesu administrācijas nodošana Tieslietu padomes pārraudzībā.

Otrs instruments – iespēja iesniegt tieši likumdevējam priekšlikumus par jautājumiem, kas attiecas uz tiesu varu.

Neapšaubāmi arī šobrīd Tieslietu padomes lēmumi nonāk pie likumdevēja, tomēr to saturiskās izvērtēšanas kvalitāte ir nepietiekamā līmenī. Nepieciešams izstrādāt kārtību, kādā tiktu izskatīti Tieslietu padomes iesniegtie priekšlikumi.

[3.2] Tieslietu padomes sastāvs.

Tieslietu padomes sastāvā darbojas vairākas amatpersonas, kuras Tieslietu padomes locekļa vietu ieņem, pamatojoties uz savu amatu. Vairākas no šīm amatpersonām ir politiķi, kuri ne tikai piedalās balsošanā Tieslietu padomē, bet piedalās tiesu sistēmas politikas veidošanā izpildu varas līmenī (tieslietu ministrs), kā arī piedalās lemšanā likumdevēja līmenī (Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs).

Tieslietu ministram un Saeimas Juridiskās komisijas vadītājam būtu jāliedz tiesības ieņemt Tieslietu padomes locekļa vietu, tomēr šo amatpersonu dalība Tieslietu padomē varētu tikt saglabāta padomdevēja statusā.

Par Tieslietu padomes sastāvu noteikti iespējamas plašākas diskusijas.

[3.3] Tieslietu padomes viedokļa aizstāvēšana.

Tieslietu padomei jānodrošina pārstāvis dialogā ar izpildu varu un likumdevēja varu. Tieslietu padomes pārstāvim jāpiedalās Saeimas komisiju un Ministru kabineta darbā brīžos, kad tiek skatīti tiesu varai būtiski jautājumi. Tieslietu padomes pārstāvim jāspēj tieši un nepastarpināti pamatot Tieslietu padomes pieņemtos lēmumus, aizstāvēt tajos pausto nostāju.

Noslēgumā

Lai gan jau šobrīd pastāv dažādi mehānismi, kā savlaicīgi identificēt iespējamās problēmas tiesu varā (tiesnešu pašpārvaldes institūcijas, tiesu priekšsēdētāji, nolēmumu pārsūdzēšanas gadījumā arī augstāka līmeņa tiesas), tomēr tie dažos gadījumos nav nostrādājuši pietiekami efektīvi, kas radījis situāciju, kad atsevišķas problēmas palikušas neatrisinātas, un tas ir kaitējis tiesu varas prestižam.

Veicināma katra tiesneša iesaiste un apziņas stiprināšana, ka tiesu vara un tās prestižs sākas ar viena tiesneša rīcību. Tiesu varas neatkarība un tiesu varas prestižs ir katra tiesneša atbildība un tā nevar tikt pārlikta tikai uz attiecīgām institūcijām.

Nepieciešams pastāvīgs dialogs gan starp valsts varām, gan tiesu varas iekšienē, kura nodrošināšanā un veicināšanā Tieslietu padomei jāuzņemas vadošā loma.

Ilze Celmiņa, Rīgas apgabaltiesas tiesnese

Par tiesu sistēmu

Tiesu sistēmas reforma pēdējos gados ir mainījusi tiesu karti, un jau divus gadus rajona tiesu tiesneši strādā lielajās tiesās. Tāpat ir pabeigta pāreja uz „tīrajām” trīs tiesu instancēm, likvidējot Augstākās tiesas Tiesu palātas un mainot piekritību vairāku kategoriju lietās, kuras bija piekritīgas apgabaltiesām kā pirmajām instancēm. Pēdējās izmaiņas 2019.gadā bija saistītas ar zemesgrāmatas tiesnešu integrāciju kopējā tiesu sistēmā. Tiesas teritorijas ietvaros turpina darboties visas līdzšinējās tiesas kā jaunās apvienotās tiesas struktūras, nodrošinot pieejamību tiesai. Dokumentus pēc reformas ir iespējams iesniegt jebkurā no tiesas vai zemesgrāmatas nodaļas atrašanās vietām pēc personas izvēles.

Ņemot vērā vidējo lietas izskatīšanas ilgumu trijās tiesu instancēs, divi gadi nav pietiekami ilgs laiks, lai novērtētu strukturālo izmaiņu efektivitāti, taču normatīvi un institucionāli ir realizēts mērķis – lietas sadalei tiek nodotas lielākam tiesnešu skaitam, nodrošinot nejaušības principu, kā arī radot iespēju izlīdzināt tiesu un tiesnešu noslodzi dažādos Latvijas reģionos, līdz ar to tiesu darbs ir padarīts efektīvāks.

Nākamie soļi ir saistīti ar kritēriju noteikšanu tiesnešu specializācijai un rotācijas nodrošināšanu tiesas ietvaros, kā arī tehnoloģiju sniegto iespēju vēl plašāku iekļaušanu procesuālajos likumos. Piemēram, elektroniskās saziņas iespējas, tai skaitā ar personām, kuru dzīvesvieta ir ārpus Latvijas. Jau šobrīd Tieslietu padomes uzdevumā Augstākajā tiesā ir izveidota darba grupa un tiek apzināti cēloņi, kas kavē lietu savlaicīgu izskatīšanu.

Aktuāls ir jautājums par tiesu darbinieku atalgojumu un tiesnešu palīgu lomas palielināšanu tiesas spriešanā. 

Minētie jautājumi ir risināmi vienlaikus ar darbinieku apmācību procesa organizēšanu.

No sabiedrības viedokļa jutīgs ir jautājums par lietu izskatīšanas ilgumu. Tiesneši vairākkārt ir norādījuši, ka gandrīz 90% lietu tiek izskatītas saprātīgos termiņos. Atsevišķās lietās, kas ir sabiedrības uzmanības lokā, izskatīšanas ilgums ir garāks un tas veido negatīvu fonu, mazinot sabiedrības uzticēšanos tiesām kopumā. Šādos gadījumos ir svarīgi izskaidrot kavēšanās iemeslus.

Eiropas Komisija aizvadītā gada 28.maijā publiskoja 2018.gada ziņojumu par tiesiskumu Eiropas Savienībā. Tas bija jau sestais ziņojums, kurā analizēta tieslietu sistēmas efektivitāte, kvalitāte un neatkarība. Tiesvedības ilguma ziņā dati atklāj, ka Latvijā lietu izskatīšanas termiņi ir stabili. Neizskatīto lietu atlikuma skaita ziņā Latvija saglabājusi augsto 5.vietu, kamēr, piemēram, Igaunija ierindota 10.vietā. Latvija kopā ar Čehiju, Igauniju, Lietuvu, Ungāriju saņēmušas visaugstāko vērtējumu par informācijas tehnoloģiju pieejamību, nodrošinot gan iespēju iesniegt pieteikumus elektroniski, sekot līdzi lietas gaitai tiešsaistē, gan nosūtot tiesas pavēstes un komunikāciju elektroniski.

Tiesu (tiesnešu) vide ir konservatīva visā Eiropā, Latvijas situācija nav unikāla, līdz ar to pārmaiņas, kas skar mācīšanos un mācību metodiku, notiek lēni, sakausējot pieredzi ar jauniem izaicinājumiem. Tiesneša darba kvalitāte nav nodalāma no mācīšanās visas karjeras laikā un prasmes skaidri izteikt savas domas tiesas nolēmumā.

Tiesneša darbs nav tikai konfliktu risināšana atsevišķās lietās. Tas sniedz sabiedrībai norādes par likuma piemērošanu, tādējādi izskaidrojot ekonomiskās un sociālās mijiedarbības noteikumus. Jo labāk tiesnesis veic šo darbu, jo mazāk konflikta iemeslu. 

Pēdējos piecus gadus kā lektore LTMC esmu strādājusi ar tiesnešu, advokātu un prokuroru auditorijām. Varu no pieredzes teikt, pārmaiņas notiek. Lielākā daļa tiesnešu vēlas mācīties un aktīvi piedalās semināros. Ļoti pieprasīti ir padziļinātie, vairāku dienu semināri, kuros teorētiskās lekcijas ir apvienotas ar praktiskajām nodarbībām, dažādojot mācību metodes. Daloties ar savu pieredzi, praktizējot konstruktīvas diskusijas, mēs kļūstam par labākiem tiesnešiem.

Iespējams, ja tiesnešiem būtu sava virtuālā domu apmaiņas (diskusijas) telpa, tas ļautu ātrāk apzināt vājās vietas likumu piemērošanā, tiesu praksē, kā arī uzzināt labos piemērus, tas ļautu runāt par citiem aktuāliem un visai tiesu sistēmai svarīgiem jautājumiem, negaidot gadskārtējo konferenci, un būtu ieguvums, veidojot kopīgo juridiskās diskusijas kultūru un tradīciju.

Par Tieslietu padomes veicamajiem darbiem

Tieslietu padomes funkcijas ir noteiktas likuma „Par tiesu varu” 89.¹¹ pantā. Eiropas Tieslietu padomju asociācijas deklarācija (tā sauktā Budapeštas deklarācija (2008)3) satur rekomendācijas par jautājumu loku, kas nododami tieslietu padomes vai citas neatkarīgas jeb autonomas institūcijas kompetencē. Lai gan institucionāli mūsu Tieslietu padomei ir nodots plašs jautājumu loks, bez atbilstoša tehniskā nodrošinājuma pilnvaru potenciāls nevar tikt realizēts.

Piemēram, tiesu varai nav pārstāvības sava budžeta veidošanā, tikai iespēja izteikt viedokli, jo budžeta izstrāde ir Tieslietu ministrijas pārziņā, pēc tam projektu vērtē Finanšu ministrija un apstiprina valdība. Likumā nav noteikta Tieslietu padomes pārstāvja piedalīšanās tiesu budžeta apspriešanā Saeimas Budžeta un finanšu komisijas sēdē.

Tieslietu padomes ilgtermiņa uzdevums ir mainīt šo kārtību un nodrošināt tiesu varas kā viena no valsts varas atzariem līdzvērtīgu piedalīšanos tiesu budžeta izstrādē un apstiprināšanā.

Šogad Tieslietu padome apstiprināja principiāli jaunu tiesnešu amata kandidātu atlases kārtību. Jaunajā kārtībā pirmoreiz ir uzskaitītas tās profesionālās, personīgās un sociālās kompetences jeb prasmes, kuras nepieciešamas mūsdienu tiesnesim. Tieslietu padomei ir jāizveido un jāapstiprina tiesnešu amata kandidātu atlases komisiju. No komisijas sastāva ir atkarīgs, kā darbosies jaunā atlases kārtība.

Tieslietu padome šā gada februārī aicināja Augstāko tiesu izveidot darba grupu, kas izvērtētu civillietu, krimināllietu un administratīvo lietu tiesvedību ilgumu ietekmējošos faktorus Latvijas tiesās, un līdz 1.oktobrim iesniegt ziņojumu. Tieslietu padomei būs jāizvērtē komisijas secinājumi un priekšlikumi, kā arī jānosaka prioritātes un jāvirza nepieciešamās izmaiņas.

Tiesas sēdes un tiesas nolēmums ir redzamākās tiesneša darba sastāvdaļas. Tiesas sēžu sagatavošana, vadīšana un nolēmumu kvalitāte ir tieši saistīta ar tiesneša darba novērtējumu. Tieslietu padomes uzdevums ir veidot vienotu izpratni par tiesneša darba kvalitātes vērtēšanas kritērijiem, tai skatā „zelta” standartu kvalitatīvam nolēmumam. Labas prakses rokasgrāmatu izveidošana tiesām par standartu ieviešanu kā vienu no tiesiskuma kvalitātes kritērijiem nosaukta arī Eiropas Tieslietu padomju tīkla ziņojumā 2018–2019.

No veicamajiem darbiem vēl priekšā ir tiesnešu specializācijas un rotācijas kritēriju izstrādāšana, lai nodrošinātu tiesnešu zināšanu un prasmju pilnveidošanu visas karjeras laikā. Tāpat ne mazāk svarīgs ir jautājums par Tieslietu padomes lielāku iesaistīšanos mācību programmu satura noteikšanā, neaprobežojoties tikai ar tās apstiprināšanu pēc Tieslietu ministra priekšlikuma.

Savā redzējumā esmu minējusi tikai dažus no Tieslietu padomes veicamajiem darbiem, apzinoties, ka apspriežamo jautājumu un veicamo darbu apjoms ir daudz plašāks. Piekrītot kandidēt uz Tieslietu padomes locekļa amatu, esmu apliecinājusi gatavību daudz un intensīvi strādāt.