Administrācijas vadītāja Sandra Lapiņa
Administrācijas vadība 2020.gadā:
Finanšu un saimniecības nodaļas vadītājs Uldis ČUMA-ZVIRBULIS
Personāla nodaļas vadītāja Gunita AUZIŅA
Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma ZVEJNIECE
Informācijas tehnoloģiju nodaļas vadītājs Pāvels VEĻECKIS
Kancelejas vadītāja Elīna MAJORE
Projektu vadītājs Jānis SUPE
Juriskonsulte Ilze LEJA
Administrācija ir Augstākās tiesas struktūrvienība, kuras mērķis ir radīt priekšnoteikumus Augstākās tiesas saskaņotai un optimālai darbībai, lai nodrošinātu likumā noteikto Augstākās tiesas uzdevumu izpildi. 2020.gadā Administrācijas sastāvā bija Kanceleja un četras nodaļas – Personāla nodaļa, Finanšu un saimniecības nodaļa, Komunikācijas nodaļa, Informācijas tehnoloģiju nodaļa. Administrācijā strādāja 19 Administrācijas nodaļu darbinieki un 19 Kancelejas darbinieki.
Budžets
Augstākās tiesas budžets 2020.gadā bija 6 122 187 euro, kas ir par 7,2% vairāk nekā 2019.gadā. Augstākās tiesas prioritārie pasākumi bija informācijas tehnoloģiju infrastruktūras uzturēšana (77 800 euro) un darbinieku atalgojuma palielināšana (119 115 euro). Tiesnešu palīgiem atlagojums paaugstināts vidēji par 11%, padomniekiem – 6%, kancelejas darbiniekiem – 1,3%.
Dokumentu pārvaldība
Galvenais darba virziens ir dokumentu elektronizācija – elektroniskā dokumentu aprite un droša elektroniskā paraksta lietošana. Lietvedības sistēmā ALS pieslēgti jauni sistēmas lietotāji, lai veicinātu elektronisko rezolūciju lietošanu, kā arī lai izvairītos no elektronisko dokumentu drukāšanas un kopēšanas. Ieviesta līgumu elektroniska saskaņošana un parakstīšana.
Turpināja pieaugt elektroniski saņemto un nosūtīto dokumentu skaits. Saņemti 2776 sūtījumi ar drošu elektronisko parakstu, kas ir par 19% vairāk nekā 2019.gadā.
Palielinājies dokumentu skaits, kas nosūtīti ar drošu elektronisko parakstu. Šo procesu paātrināja Covid-19 pandēmija un, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, elektroniski nosūtīto dokumentu, kas parakstīti ar drošu elektronisko parakstu, skaits palielinājies par 70%.
2020.gadā uzsākta ar drošu elektronisko parakstu parakstītu nolēmumu oriģinālu un norakstu pievienošana Tiesu informatīvajā sistēmā.
Elektroniskie dokumenti tiek saņemti ne tikai oficiālajā tiesas e-pastā, bet arī e-adresē – gadā kopā saņemti 703 sūtījumi un paziņojumi.
2020.gadā sākta lietot Eiropas Savienības Tiesas vietne e-Curia un visa sarakste ar EST sakarā ar prejudiciālo jautājumu uzdošanu notiek tikai elektroniski.
Ar Latvijas Pasta starpniecību nosūtītie sūtījumi ir samazinājušies par 48 %, kas ir būtiska laika un finanšu līdzekļu ekonomija.
2020.gadā panākta lielāka dokumentu un lietu aprites pārskatāmība, palielināta Kancelejas darba efektivitāte un darbinieku savstarpējā aizvietojamība.
Arī valstī izsludināto Covid-19 pandēmijas ierobežojumu laikā tika nodrošināta Kancelejas darba nepārtrauktība, iespēja dalībniekiem iepazīties ar lietas materiāliem, kā arī piedāvāti citi varianti saņemt lietas materiālus – reģistrējoties manas.tiesas.lv, saņemot kopijas e-pastā u.c. Izņēmuma gadījumos tika organizētas arī tiesas sēdes, ievērojot visus piesardzības pasākumus.
Personālvadība
2020.gadā Augstākajā tiesā strādāja 116 darbinieki un 35 tiesneši. Senatoriem tiešo atbalstu sniedza 39 palīgi, četri konsultanti un 9 departamentu zinātniski analītiskie padomnieki. Piecu gadu laikā ir trīskāršojies to darbinieku skaits, kuriem ir doktora grāds, tas ir saistīts ar zinātniski analītisko padomnieku skaita pieaugumu departamentos.
Personāla mainības indekss bija zemākais pēdējo 10 gadu laikā – 5%. Protams, to ietekmēja Covid-19 pandēmija, jo šajā saspringtajā laikā darbinieki jutās drošāk esošajā darba vietā. Otrs aspekts ir tas, ka Augstākajā tiesā ir profesionāla personāla atlase un arī atlīdzības sistēma lēnām uzlabojas un kļūst arvien konkurētspējīgāka.
Būtisku pienesumu atlīdzības sistēmas sakārtošanā dos grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, kas stājās spēkā no 2021.gada janvāra un dos iespēju elastīgākiem risinājumiem atlīdzības sistēmas sakārtošanā, lai radītu konkurētspējīgu un sakārtotu atlīdzības sistēmu visiem Augstākās tiesas darbiniekiem.
Attālinātais darbs. Saistībā ar ārkārtējo situāciju, lai izmantotu dažādas darba organizācijas iespējas, elastīgais darba laiks tika papildināts ar attālinātā darba iespēju.
Tālākizglītība. 2020.gadā tiesnešu un darbinieku tālākizglītības nodrošināšana būtiski atšķīrās no iepriekšējiem gadiem. Personāla un IT nodaļai bija jāpielāgojas attālināto mācību organizēšanai, jo tikai pavisam neliels skaits semināru notika klātienē, lielākā daļa – attālināti.
Pārsvarā mācības organizētas projekta „Justīcija attīstībai” ietvaros, kā arī izmantots Eiropas Tiesību akadēmijas un Latvijas Tiesnešu mācību centra piedāvājums.
Projekta „Justīcija attīstībai” ietvaros darbiniekiem piedāvāta iespēja mācīties juridisko angļu valodu, kā arī piedāvātas individuālās supervīzijas tiesnešiem un struktūrvienību vadītājiem.
Komandējumi tika organizēti tikai gada sākumā – tiesneši un darbinieki bijuši septiņos komandējumos.
25 augstskolu studenti izgāja mācību prakses programmu Augstākajā tiesā.
Gada beigās uzsākts pieredzes apmaiņas projekts pirmās un otrās instances tiesnešiem, kuriem būs iespēja sešus mēnešus stažēties Augstākajā tiesā.
Darbinieku novērtēšana. 2020.gadā būtiski mainīta darbinieku novērtēšanas kārtība. Tā padarīta vienkāršāka, bet vienlaikus – strukturētāka. Tiek vērtētas trīs kritēriju grupas – zināšanas, prasmes un komptences, darba izpildes kvalitāte, darba pienākumu izpilde atbilstoši amata aprakstam – katrai no tām piešķirot koeficientus. Tiek ņemti vērā arī darbinieku īpašie sasniegumi novērtēšanas periodā.
Tiesnešiem un darbiniekiem piešķirti 32 Augstākās tiesas apbalvojumi. Diviem tiesnešiem piešķirts Valsts augstākais apbalvojums – Triju Zvaigžņu ordenis.
Kolektīva saliedēšana. Covid-19 krīzes dēļ neturpinājās iepriekšējā gadā sāktie mikroklimata uzlabošanas pasākumi. Tomēr gada sākumā pirms pandēmijas izdevās īstenot darbinieku pieredzes apmaiņas projekta aktivitātes – Augstākās tiesas darbinieki devās pieredzes apmaiņā uz Rīgas apgabaltiesu, savukārt Augstākajā tiesā viesojās Kurzemes apgabaltiesas darbinieku delegācija. Janvārī notika Komplimentu diena, oktobris bija sportiskais mēnesis. Darbinieku gada sapulce septembrī notika daļējā online režīmā, 18.novembra pasākums bija ar kopīgi sarūpētu virtuālu koncertu, gads noslēdzās ar virtuālu Temīdas balvu pasniegšanas ceremoniju un koncertu.
Jaunie darbinieki atzinīgi vērtē adaptācijas programmu – iepazīšanos ar struktūrvienību vadītājiem un svarīgākās informācijas paskaidrošanu, lai saprastu tiesas iekšējo kārtību.
Darba aizsardzība. Augstākajā tiesā ir ieviesti darba drošības pasākumi atbilstoši normatīvajiem aktiem, veikta darba risku novērtēšana, darba vietas un darba veida novērtēšana. Jaunums bija ergoterapeita vizītes darba vietā, lai informētu par ergonomiskā aprīkojuma pareizu lietošanu.
Informācijas tehnoloģijas
2020.gadā IT nodaļa saskārās ar būtiskiem izaicinājumiem, jo, mainoties darba procesiem, bija ātri jāpielāgojas, jāveic neparedzēti iepirkumi, jānodrošina operatīvs personāla atbalsts jaunu digitālo prasmju apguvē. Nodrošinātas attālinātas mācības, attālināta darba iespējas, attālinātas Tieslietu padomes sēdes, sanāksmes, darba grupas utt.
Notika arī IT infrastruktūras attīstība un modernizācija, ieviešot jaunus tehniskus risinājumus un tehnoloģijas. Optimizēta un pilnveidota virtuālo serveru infrastruktūra, veikti konfigurēšanas darbi informācijas sistēmu drošības politikas un informācijas tehnoloģiju infrastruktūras lietošanas kārtības īstenošanai. Paaugstināta glabājamo datu drošība un pieejamība, paaugstināta IT resursu un informācijas sistēmu drošība. Paplašināts datortīkls, iegādāta bezvadu konferenču sistēma, kā arī video straumēšanas iekārta un robotizētas kameras attālināto pasākumu un tiešraides nodrošināšanai.
Tiesnešiem un padomniekiem nodrošinātas attālinātā darba iespējas, ieviešot mobilās darbstacijas un drošu attālināto piekļuvi tiesas resursiem.
Komunikācija
2020.gads Augstākās tiesas komunikācijā bija aktīvs, neskatoties uz Covid-19 dēļ noteiktajiem ierobežojumiem. Mainījās Augstākās tiesas priekšsēdētāji, Tieslietu padome pieņēma nozīmīgus lēmumus, atjaunotā Senāta 25 gadi – šie notikumi piesaistīja uzmanību un prasīja aktīvu komunikāciju. Mazinājušās klātienes un starptautiskās aktivitātes, taču ir paplašināti komunikācijas kanāli un mainīti pasākumu formāti. Augstākajai tiesai bijusi pozitīva publicitāte, plašāk izskanējis priekšsēdētāja viedoklis dažādos jautājumos, nav bijušas komunikācijas krīzes situācijas.
Saziņa ar sabiedrību. Galvenais Augstākās tiesas informācijas kanāls ir mājaslapa, kas regulāri tiek papildināta un veidota atbilstoši Augstākās tiesas un Tieslietu padomes aktualitātēm. Gada laikā mājaslapā publicētas un medijiem nosūtītas 372 preses relīzes – 227 par jaunumiem Augstākajā tiesā un Tieslietu padomē, 145 par Senātā skatītām tiesu lietām.
Mājaslapas Judikatūras nolēmumu arhīvā sākta Senāta 1995.–2004.gadu judikatūras (vairāk nekā 3200 nolēmumi) pievienošana klasifikatoros. Netiek pievienoti paši nolēmumi (jo tie nav anonimizēti un digitalizēti), bet informācija par to pieejamību, un attiecīgi tie pievienoti rādītājā pēc lietu kategorijām, tiesību aktu rādītājā un citēto nolēmumu rādītājā.
Sākts mājaslapas jauna dizaina projekts, gada nogalē izstrādātāji nodeva jauno lapu testa režīmā.
Izveidots vēl viens mūsdienīgs informācijas kanāls – jūlijā Augstākā tiesa pievienojās Twitter tīklam.
Sadarbība ar žurnālistiem. Atbildot uz mediju pieprasījumiem, sniegtas 197 atbildes, viedokļi un komentāri – 91 par Augstāko tiesu, Tieslietu padomi, tiesu sistēmu un 106 par konkrētām tiesu lietām Senātā.
Turpinājās Mediju dienas tradīcija par tieslietām rakstošajiem žurnālistiem. Šoreiz tā bija tematiska – saistībā ar Uzņēmēju aptauju par Augstāko tiesu. Mediju dienā kā eksperti piedalījās Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs J.Endziņš un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) Tiesu sistēmas efektivitātes darba grupas vadītājs M.Vainovskis. Mediju dienu apmeklēja 13 žurnālisti.
Drukātie izdevumi. 2020.gads bija Augstākās tiesas Biļetena jubilejas gads – 10 gadi kopš tā izdošanas. Kā katru gadu izdoti divi numuri. Izdota grāmata „Latvijas Republikas Augstākā tiesa | Senāts” latviešu un angļu valodā. Sakarā ar Tieslietu padomes pirmo desmitgadi sagatavots jauns buklets par Tieslietu padomi.
Publiskās diskusijas un aptaujas. Sarunu festivālā LAMPA Augstākās tiesas organizētajā diskusijā „Kopā celt tiesiskumu” piedalījās valsts augstākās amatpersonas – Valsts prezidents Egils Levits, Saeimas priekšsēdētājas biedre Inese Lībiņa-Egnere, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš, Satversmes tiesas priekšsēdētāja Ineta Ziemele un Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs. Diskusiju translēja TV24, Delfi un Jurista Vārda portāls.
Pēc Augstākās tiesas pasūtījuma 2020.gadā sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS veica divas aptaujas. Latvijas uzņēmēju aptaujā par Augstākās tiesas darba vērtējumu piedalījās 750 Latvijas uzņēmēji. Savukārt sabiedrības aptaujā par tiesiskuma jautājumiem piedalījās vairāk nekā 1000 respondenti, un šīs aptaujas rezultāti tika izmantoti LAMPAS diskusijā.
Sadarbība ar skolām un augstskolām. Covid-19 pandēmijas dēļ sadarbība ar skolām un augstskolām bija daudzkārt mazāka nekā iepriekš. Ēnu dienā ar Augstākās tiesas darbu iepazinās 14 skolēni. Gada sākumā tiesu apmeklēja divas studentu grupas, bet novembrī organizēta attālinātā tikšanās Zoom platformā ar Rīgas Stradiņa Universitātes Juridisko fakultāti.
Augstākās tiesas vēsture. Covid-19 ierobežojumu dēļ 2020.gadā tiesas muzejā notika tikai 6 eksursijas. Tomēr darbs muzejā bija intensīvs, jo tika realizēts Latvijas Senāta (1918–1940) digitālās ekspozīcijas projekts. Senāta 100-gadei savāktie materiāli digitalizēti, sistematizēti un izveidots interaktīvs ekrāns ar plašu informāciju par Latvijas Senātu, senatoriem un Tiesu pili latviešu un angļu valodā.
Lai saglabātu liecības par Ivara Bičkoviča laiku Augstākās tiesas priekšsēdētāja amatā 2008.–2020.gadā, sagatavota un izdota viņa runu un publikāciju grāmata, kā arī uzņemta videofilma „12 izaicinājumiem bagāti gadi”, dokumentējot izstādē par šo laiku eksponētos materiālus.
2020.gadā tika akcentēti divi notikumi Augstākās tiesas vēsturē – atjaunotās Latvijas Republikas Augstākās tiesas 30 gadi un atjaunotā Senāta 25 gadi. Par Augstākās tiesas pārveidošanu pēc Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas sagatavota publikācija „Augstākās Tiesas Biļetenā”. Augstākās tiesas Izdienas nozīme papildināta ar jauniem veidiem – 30 un 35 gadu nozīmi.
Savukārt atzīmējot Augstākās tiesas Senāta 25 gadu jubileju, izveidota izstāde „Senatori juridiskās literatūras laukā”, notika svinīgs pasākums un diskusija „Senatora personība”, atklāta Augstākās tiesas bijušo priekšsēdētāju portretu galerija, kā arī uzņemta Augstākās tiesas kolektīva kopbilde.
Projektu vadība
2020. gadā īstenoti divi ārēji finansēti projekti. Sagatavoti divi projektu pieteikumi (viens kopā ar Tiesu administrāciju, viens kopā ar Lietuvas Augstāko Administratīvo tiesu), no kuriem viens tika apstiprināts. Pandēmijas dēļ gandrīz visi plānotie projektu konkursi, kuros bija paredzēts piedalīties, tika atcelti.
Pabeigts 2019.gadā sāktais projekts „Tiesnešu palīgu loma efektīvā Augstākās tiesas darba organizācijā”, ko finansēja Ziemeļvalstu Ministru padome.
Kopā ar Tiesu administrāciju sagatavots projekta pieteikums „E-risinājumu pielietošana tiesas darba un procesu pārvaldē Ukrainā Covid-19 krīzes laikā”. Projekts guva atbalstu Ārlietu ministrijas Attīstības sadarbības projektu konkursā. Projekta ietvaros Augstākās tiesas tiesneši un darbinieki dalījās pieredzē ar Ukrainas kolēģiem par to, kā organizēt tiesas darbu pandēmijas laikā. Augstākā tiesa organizēja trīs vebinārus, kuros kopā piedalījās aptuveni 500 tiesneši un tiesu darbinieki no Ukrainas.
Iekšējās kontroles sistēma
2020.gadā izdoti 43 rīkojumi organizatoriskajos jautājumos un 21 organizatoriskie dokumenti (kārtības, instrukcijas, nolikumi) vai to grozījumi, noslēgti 23 līgumi ar juridiskām personām.
Pastāvīgi veikta iekšējās kontroles sistēmas uzraudzība, nodrošinot trūkumu savlaicīgu novēršanu.
Sertificēts personas datu aizsardzības speciālists uzrauga, lai Augstākajā tiesā personas datu apstrāde tiek organizēta atbilstoši regulas un citu saistošo normatīvo aktu prasībām. Darbiniekiem sniegtas konsultācijas personas datu aizsardzības jautājumos, atrodot piemērotāko risinājumu katram konkrētam gadījumam.
Augstākajā tiesā ir izveidota iekšējās kontroles sistēma korupcijas un interešu konflikta riska novēršanai, izveidota korupcijas un interešu konflikta riska novēršanas komisija.
Kopsavilkums: Būtiskākie sasniegumi 2020.gadā
- Pozitīvs Valsts kontroles atzinums par 2019.gadu – finanšu vadības sistēma nodrošina skaidru un patiesu informāciju par Augstākās tiesas finansiālo stāvokli, iekšējā kontroles sistēma nodrošina valsts budžeta līdzekļu izlietošanas efektīvu kontroli.
- Augstākās tiesas darba nepārtrauktība un nepieciešamo IT tehnoloģiju nodrošināšana ārkārtējās situācijas laikā.
- Telpu noslodzes un platības audits, telpu racionāla pārdale; sakārtota darba vide, telpu remonti, pabeigta logu nomaiņa visās tiesas telpās.
- Ergonomiska atvērta tipa biroja izveidošana darbiniekiem, kuri arī turpmāk pārsvarā izmantos attālinātā darba iespēju.
- Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, kas dos iespēju pilnveidot Augstākās tiesas darbinieku atlīdzības sistēmu.
- Jauna Augstākās tiesas darbinieku novērtēšanas kārtība, kas nosaka skaidrus un konkrētus kritērijus, kā arī paredz vērtēt amata aprakstā noteikto darba pienākumu izpildi.
- Paplašināti komunikācijas kanāli, proaktīva un pozitīva komunikācija, Augstākās tiesas Tviterkonta aktīva izmantošana.
- Sabiedrības aptauju izstrāde un rezultātu analīze – noderīgs instruments tiesas darba uzlabošanai un efektivizēšanai.
- Latvijas Senāta pirmā posma (1918–1940) digitālās ekspozīcijas projekts.
Administrācijas darba prioritātes 2021.gadā
- Efektīva finanšu vadība, joprojām aktuāls jautājums – tiesnešu un tiesas darbinieku atalgojuma sistēmas pilnveidošana.
- Mobilo darbstaciju iegāde un ieviešana tiesnešu palīgiem, attālināta darba nodrošināšana.
- Audio un videokonferenču risinājumu plašāka izmantošana.
- Uzlabojoties epidemioloģiskajiem apstākļiem – iekšējās komunikācijas un mikroklimata uzlabošana, savstarpējas sadarbības un pieredzes apmaiņas veicināšana starp struktūrvienībām.
- Regulāra darbinieku apmierinātības ar darbu un mācību vajadzību analīze (aptaujas, sarunas pēc pārbaudes laika utt.), vadītāju kompetenču attīstība.
- Tiesnešu palīgu funkciju un atbildības izvērtēšana un paplašināšana.
- Elektroniskā paraksta, elektronisko rezolūciju un elektroniskās aprites pielietojuma paplašināšana, instrukcijas un apmācības par lietvedības sistēmu (ALS) un e-paraksta lietošanu.
- Lietu virzības procesu aprakstu un shēmu sagatavošana.
- Aktīva sadarbība ar Tiesu administrāciju saistībā ar E-lietas un TIS 2 ieviešanu.
- Jaunās mājaslapas ieviešana un Biļetena elektroniskās versijas izstrāde.
- Atjaunotā Senāta materiālu sakārtošana un sistematizācija.
QR
