Apsūdzētā vai viņa aizstāvja apelācijas sūdzības atstāšana bez izskatīšanas saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 560.panta trešo daļu

Kriminālprocesa likuma 560.pants noteic personas, kuras piedalās lietas iztiesāšanā apelācijas instances tiesā, kā arī sekas, ja personas neierodas uz savas apelācijas sūdzības vai protesta izskatīšanu. Kriminālprocesa likuma 560.panta trešā daļa šobrīd paredz, ja persona, kura iesniegusi apelācijas sūdzību vai protestu, neierodas uz tiesas sēdi bez attaisnojoša iemesla, tās sūdzību vai protestu var atstāt bez izskatīšanas. Ja apsūdzētais neierodas uz tiesas sēdi bez attaisnojoša iemesla, bez izskatīšanas var atstāt arī apelācijas sūdzību, kuru iesniedzis viņa aizstāvis. Ja aizstāvis neierodas uz tiesas sēdi bez attaisnojoša iemesla, viņa sūdzību izskata, ja to uztur apsūdzētais. Lēmumu par sūdzības vai protesta atstāšanu bez izskatīšanas 10 dienu laikā var pārsūdzēt Augstākajā tiesā, kuras lēmums nav pārsūdzams. Autore rakstā apskatīs tiesas tiesības atstāt bez izskatīšanas apsūdzētā vai viņa aizstāvja iesniegto apelācijas sūdzību sakarā ar apsūdzētā neierašanos uz tiesas sēdi bez attaisnojoša iemesla.

Kriminālprocesa likuma 560.panta trešā daļa sākotnēji noteica – ja persona, kura iesniegusi apelācijas sūdzību vai protestu, neierodas uz tiesas sēdi bez attaisnojoša iemesla, tās sūdzību vai protestu atstāj bez izskatīšanas.

Kriminālprocesa likuma 560.panta trešajā daļā grozījumi veikti četras reizes:

• Ar 2009.gada 12.marta likumu „Grozījumi Kriminālprocesa likumā” (spēkā no 2009.gada 1.jūlija) panta trešā daļa papildināta ar norādi, ka „šo lēmumu 10 dienu laikā var pārsūdzēt Augstākās tiesas Senātam, kura lēmums nav pārsūdzams”;
• Ar 2010.gada 14.janvāra likumu „Grozījumi Kriminālprocesa likumā” (spēkā no 2010.gada 4.februāra) panta trešā daļa izteikta jaunā redakcijā: „Ja persona, kura iesniegusi apelācijas sūdzību vai protestu, neierodas uz tiesas sēdi bez attaisnojoša iemesla, tās sūdzību vai protestu atstāj bez izskatīšanas. Ja apsūdzētais neierodas uz tiesas sēdi bez attaisnojoša iemesla, bez izskatīšanas atstāj arī apelācijas sūdzību, kuru iesniedzis viņa aizstāvis. Ja aizstāvis neierodas uz tiesas sēdi bez attaisnojoša iemesla, viņa sūdzību izskata, ja to uztur apsūdzētais. Lēmumu par sūdzības vai protesta atstāšanu bez izskatīšanas 10 dienu laikā var pārsūdzēt Augstākās tiesas Senātam, kura lēmums nav pārsūdzams”;
• Ar 2013.gada 19.decembra likumu „Grozījumi Kriminālprocesa likumā” (spēkā no 2014.gada
• 1.aprīļa) panta trešajā daļā aizstāti vārdi „Augstākās tiesas Senātam, kura” ar vārdiem „Augstākajā tiesā, kuras”;
• Ar 2016.gada 18.februāra likumu „Grozījumi Kriminālprocesa likumā” (spēkā no 2016.gada 23.marta) panta trešās daļas pirmajā un otrajā teikumā vārdu „atstāj” aizstāja ar vārdiem „var atstāt”.

Kā redzams, sākotnējā Kriminālprocesa likuma 560.panta trešā daļa noteica obligātu tiesas pienākumu atstāt apsūdzētā apelācijas sūdzību bez izskatīšanas, ja apsūdzētais neieradās uz tiesas sēdi bez attaisnojoša iemesla.

Pirmie būtiskie grozījumi šajā regulējumā bija 2010.gada 14.janvāra Kriminālprocesa likuma grozījumi, kas papildus noteica, ka bez izskatīšanas atstājama arī apsūdzētā aizstāvja iesniegtā apelācijas sūdzība, ja apsūdzētais nav ieradies uz tiesas sēdi bez attaisnojoša iemesla. Šis priekšlikums veikt izmaiņas Kriminālprocesa likuma 560.panta trešajā daļā tika iesniegts uz 3.lasījumu. No priekšlikuma pamatojuma izriet, ka „praksē ir konstatēti gadījumi, kad apsūdzētie ļaunprātīgi izmanto šo iespēju un bez attaisnojoša iemesla gadījumos, kad apelācijas sūdzību iesniedzis aizstāvis, neierodas uz tiesas sēdi, tādējādi kavējot lietas izskatīšanu.” Proti, minētais likuma grozījums bija vērsts uz to, lai paplašinātu tiesas iespējas reaģēt uz apsūdzētā neierašanos uz tiesas sēdi bez attaisnojoša iemesla.

Otri būtiskie grozījumi tika izdarīti ar 2016.gada 18.februāra grozījumiem Kriminālprocesa likumā. Ar šiem grozījumiem tika noteikts, ka tiesa apsūdzētā neierašanās bez attaisnojoša iemesla gadījumos nevis obligāti atstāj apsūdzētā vai viņa aizstāvja apelācijas sūdzību bez izskatīšanas, bet var to darīt vai arī var to nedarīt. Šis priekšlikums veikt izmaiņas Kriminālprocesa likuma 560.panta trešajā daļā tika iesniegts uz 2.lasījumu. No priekšlikuma pamatojuma izriet, ka gadījumos, kad kāda no personām bez attaisnojoša iemesla neierodas uz tiesas sēdi, kas nozīmētu automātisku apelācijas sūdzības vai protesta atstāšanu bez izskatīšanas, tiesa var konstatēt līdzīgus apstākļus, kas minēti Kriminālprocesa likuma 556.panta piektās daļas 2.punktā un kas nosaka gadījumus, kad apelācijas sūdzības atsaukums tiesai nav saistošs – apelācijas instances tiesa konstatē acīm redzamu Krimināllikuma vai Kriminālprocesa likuma pārkāpumu, kura dēļ pārsūdzētais nolēmums atceļams vai grozāms, lai samazinātu apsūdzības apjomu, mīkstinātu sodu vai izbeigtu lietu. Vienlaikus šis priekšlikums ir saistīts arī ar Kriminālprocesa likuma 464. un 465.pantā paredzēto kārtību, kas nosaka gadījumus, kad lietas iztiesāšana ir iespējama arī bez apsūdzētā piedalīšanās. Lietas iztiesāšanā bez apsūdzētā piedalīšanās (464.pants) un lietas iztiesāšanā apsūdzētā prombūtnē (465.pants) aizstāvja piedalīšanās ir obligāta, līdz ar to pieņemams, ka aizstāvis sava klienta interesēs, ja tas nepieciešams, var iesniegt apelācijas sūdzību. Šobrīd spēkā esošā Kriminālprocesa likuma 560.panta trešās daļas otrā teikuma redakcija nonāk pretrunā ar Kriminālprocesa likuma 464. un 465.panta regulējumu, kas paredz, ka pirmās instances tiesā lietu var iztiesāt bez apsūdzētā piedalīšanās, bet paša apsūdzētā neierašanās uz apelācijas instances tiesas sēdi ir obligāts pamats arī aizstāvja iesniegtās apelācijas sūdzības atstāšanai bez izskatīšanas. Ar izstrādātajiem grozījumiem šīs likuma pretrunas tiek atrisinātas.

Kriminālprocesa likuma 560.panta trešās daļas piemērošanas problemātika skarta arī Augstākās tiesas 2017.gada tiesu prakses apkopojumā ”Tiesu prakse Kriminālprocesa likuma 464. un 465.panta piemērošanā”, kura ieteikumu 13.punktā norādīts, ka, lemjot par aizstāvja apelācijas sūdzības atstāšanu bez izskatīšanas, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 560.panta trešo daļu, tiesām jāņem vērā, ka sūdzības atstāšana bez izskatīšanas apsūdzētā neierašanās gadījumā ir tiesas tiesības, nevis pienākums. Tādējādi, izlemjot par rīcību katrā konkrētā gadījumā, tiesām rūpīgi jāizvērtē attiecīgās lietas specifiskie apstākļi, nodrošinot Kriminālprocesa likuma 1.pantā paredzēto krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu.

Vienlaikus jautājums par apsūdzētā vai viņa aizstāvja apelācijas sūdzības atstāšanu bez izskatīšanas pēc 2016.gada 18.februāra grozījumiem Kriminālprocesa likumā skatīts arī Senāta Krimināllietu departamentā. Departamenta senators 2020.gada 20.janvāra lēmumā lietā Nr.SKK-120/2020 atzina, ka, lai nodrošinātu tiesību uz taisnīgu tiesu ievērošanu, tiesai ir pienākums noskaidrot, kāpēc apsūdzētais nav ieradies uz tiesas sēdi. Gadījumā, ja apsūdzētā aizstāvību nodrošina viņa izvēlēts aizstāvis, tiesai jāizvērtē, vai nav izmantojama likumā paredzētā iespēja izskatīt lietu bez apsūdzētā piedalīšanās. Senāta Krimināllietu departamenta senators konstatēja arī, ka apelācijas instances tiesas lēmums nav atzīstams par tiesisku un pamatotu, jo tiesa nav izvērtējusi, vai lietā nav tādu acīmredzamu šķēršļu sūdzības atstāšanai bez izskatīšanas, kas minēti Kriminālprocesa likuma 556.panta piektās daļas 2.punktā, kā arī tiesa nav noskaidrojusi, vai apsūdzētais ir atteicies no savām tiesībām uz lietas izskatīšanu apelācijas instances tiesā. Līdzīgi arī Senāta Krimināllietu departamenta senatora 2020.gada 16.decembra lēmumā lietā
 

Nr.SKK-755/2020 vērtēta apelācijas instances tiesas rīcība, atstājot bez izskatīšanas apsūdzētā apelācijas sūdzību sakarā ar viņa neierašanos uz tiesas sēdi bez attaisnojoša iemesla, proti, senators konstatēja, ka, pieņemot lēmumu par apelācijas sūdzības atstāšanu bez izskatīšanas, apelācijas instances tiesa nav izvērtējusi Kriminālprocesa likuma 556.panta piektās daļas 2.punktā minēto apstākļu esību konkrētajā lietā. Turklāt, ievērojot to, ka apsūdzētā aizstāvību nodrošināja aizstāvis, tiesai bija jāizvērtē, vai, cita starpā, nebija izmantojama likumā paredzētā iespēja turpināt iztiesāt lietu bez apsūdzētā piedalīšanās.

Šis jautājums vērtēts arī Senāta Krimināllietu departamenta 2021.gada 4.marta lēmumā lietā Nr.SKK-210/2021 un atzīts, ka, lemjot par Kriminālprocesa likuma 560.panta trešajā daļā paredzēto nosacījumu piemērošanu, lai nodrošinātu tiesību uz taisnīgu tiesu ievērošanu, apelācijas instances tiesai ir pienākums izvērtēt, vai ir iespējama lietas izskatīšana bez apsūdzētā piedalīšanās atbilstoši Kriminālprocesa likuma 464.panta nosacījumiem. Senāts arī secināja, ka tiesa konstatējusi faktu, ka apsūdzētais nav ieradies neattaisnotu iemeslu dēļ, bet lēmumā nebija sniegusi pamatojumu, kādēļ nav izvēlēta iespēja apelācijas sūdzību, tāpat kā apelācijas protestu, izskatīt Kriminālprocesa likuma 464.panta kārtībā, kā to darījusi pirmās instances tiesa.

Kā jau izriet no iepriekš minētā Senāta Krimināllietu departamenta senatora 2020.gada 20.janvāra lēmuma lietā Nr.SKK-120/2020, Kriminālprocesa likuma 560.panta regulējums ir saistāms arī ar tiesībām uz taisnīgu tiesu. Proti, tiesai ir jānoskaidro iemesli, kādēļ apsūdzētais nav ieradies uz tiesas sēdi, un tad jālemj, vai tos atzīt par attaisnojošiem vai neattaisnojošiem. Turklāt tiesai, ievērojot Kriminālprocesa likuma nosacījumus par aizstāvību, ir jāvērtē, vai nav izmantojamas likumā paredzētās iespējas izskatīt lietu bez apsūdzētā piedalīšanās. Eiropas Cilvēktiesību tiesa 2017.gada 15.jūnija spriedumā lietā Frolovs pret Latviju, vērtējot jautājumu, ka nacionālās tiesas atstājušas viņa aizstāvja iesniegto apelācijas sūdzību bez izskatīšanas, jo iesniedzējs nebija ieradies uz apelācijas instances tiesas sēdi, šo jautājumu saistīja ar iesniedzēja tiesībām aizstāvēt sevi ar aizstāvja palīdzību, kā arī ar iesniedzēja tiesībām uz pieeju tiesai. Tiesa vērsa uzmanību, ka kriminālās justīcijas sistēmas taisnīguma interesēs ārkārtīgi svarīgi ir nodrošināt arī to, ka tiesājamais tiek pienācīgi aizstāvēts gan pirmās instances, gan apelācijas instances tiesā. Apstāklis, ka tiesājamais, lai gan atbilstoši aicināts uz tiesas sēdi, neierodas uz to bez attaisnojoša iemesla, nevar tikt uzskatīts par pietiekamu iemeslu, lai liegtu viņam tiesības uz aizstāvību atbilstoši Konvencijas 6.panta 3.punktam. Lai gan likumdevējam jābūt spējīgam vērsties pret neierašanos uz tiesas sēdēm bez attaisnojoša iemesla, tas nevar sodīt tiesājamo, radot tiesību uz juridisku palīdzību izņēmumus, un leģitīmā prasība, ka tiesājamajam jāierodas uz tiesas sēdēm, var tik sasniegta arī ar citiem līdzekļiem, kas neatņem tiesības uz aizstāvību.

Apkopojot iepriekšminēto, secināms, ka apelācijas instances tiesa, ja apsūdzētais, kurš iesniedzis apelācijas sūdzību, neierodas uz tiesas sēdi, var lemt par apsūdzētā apelācijas sūdzības atstāšanu bez izskatīšanas (arī viņa aizstāvja apelācijas sūdzības, kas var būt iesniegta arī bez apsūdzētā apelācijas sūdzības). Vienlaikus tiesai ir ne tikai jākonstatē, ka apsūdzētais uz tiesas sēdi nav ieradies neattaisnoti, vai nav konstatējami šķēršļi, kas izriet no Kriminālprocesa likuma 556.panta piektās daļas 2.punkta, bet papildus jāvērtē arī, vai konkrētā gadījumā, lai nodrošinātu apsūdzētā tiesības uz taisnīgu tiesu un tiesības uz aizstāvību, nav iespējams lietu izskatīt bez apsūdzētā piedalīšanās, ievērojot Kriminālprocesa likuma attiecīgos nosacījumus par šādu lietas izskatīšanas veidu.