2020.gads Augstākās tiesas vēsturē paliks kā tiesas priekšsēdētāju maiņas gads. Pēc divpadsmit gadiem Augstākās tiesas priekšsēdētāja amatā pilnvaras beidzās Ivaram Bičkovičam, un Saeima šajā amatā apstiprināja Augstākās tiesas plēnuma virzīto kandidātu Aigaru Strupišu.
Pasaules vēsturē 2020.gads ieies kā Covid-19 pandēmijas laiks, kas izmainīja ierasto lietu kārtību visās jomās, arī tiesu sistēmā. Līdz 2020.gada martam Augstākā tiesa darbojās ierastajā režīmā, bet pēc ārkārtējās situācijas izsludināšanas bija jāpārkārto tiesas darba organizācija un jāsastopas ar jauniem izaicinājumiem – jānodrošina epidemioloģisko prasību izpilde darbam tiesā un jārod jauni digitāli risinājumi, lai tiesas sēdes, senatoru apspriedes, Plēnuma sēdes, Tieslietu padomes sēdes un Disciplinārtiesas sēdes varētu notikt attālināti videokonferencē. Lai nodrošinātu iespēju senatoriem un darbiniekiem strādāt no mājām, bija jāievieš jauni IT risinājumi un visiem jāapgūst ne vien jaunas digitālās prasmes, bet arī attālinātās komunikācijas prasmes. Tiesas sēdes klātienē notika tikai īpaši nepieciešamos gadījumos, tika atcelti visi klātienes pasākumi. Arī jauno Augstākās tiesas priekšsēdētāju Saeima ievēlēja attālinātā režīmā.
Arī pandēmijas apstākļos tika nodrošināts pilnvērtīgs Augstākās tiesas darbs, un Senātā izskatīto lietu skaits nav samazinājies. Ņemot vērā, ka tiesas process kasācijas instancē pamatā notiek rakstveidā, Augstākajā tiesā nav problēmu ar atliktām tiesas sēdēm. Iezīmējušās arī pozitīvas tendences, piemēram, pandēmija veicinājusi strauju e-paraksta lietošanas palielināšanos un darbinieki aktīvi izmanto mācības tiešsaistes platformās.
Augstākās tiesas gada pārskata plēnums notika 22.janvārī. Pārskatu par aizvadīto gadu sniedza struktūrvienību vadītāji – Civillietu departamenta priekšsēdētājs Normunds Salenieks, Krimināllietu departamenta priekšsēdētāja Anita Poļakova, Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja Veronika Krūmiņa, Administrācijas vadītāja Sandra Lapiņa, Judikatūras un zinātniski analītiskās nodaļas vadītāja Anita Zikmane, kā arī Disciplinārtiesas priekšsēdētāja Ināra Garda.
Publiskajā pārskatā apkopota informācija no Augstākās tiesas priekšsēdētāja un struktūrvienību vadītāju ziņojumiem plēnumā, statistikas dati un cita Augstākās tiesas informācija.
AUGSTĀKĀS TIESAS DARBĪBAS STRATĒĢIJA
Augstākā tiesa 2020.gadā darbu organizēja atbilstoši tai likumos noteiktajai kompetencei un tiesas darbības stratēģijai.
Saskaņā ar stratēģiju Augstākās tiesas prioritārās darbības jomas bija divas:
- Efektīva un kvalitatīva tiesas spriešana
- Augstākās tiesas autoritātes stiprināšana
Katrai no šīm jomām izvirzīti mērķi to sasniegšanai.
Efektīva un kvalitatīva tiesas spriešana:
- Tiesas spriešana augstā kvalitātē
- Pamattiesību ievērošana tiesas spriešanā
- Tiesu prakses apkopošana un pieejamība
- Tiesnešu un darbinieku tālākizglītība
- Cilvēkresursu vadības sistēmas attīstība
- Informācijas tehnoloģiju attīstība
- Ātrāka un efektīvāka elektronisko dokumentu aprite
Augstākās tiesas autoritātes stiprināšana:
- Kasācijas instances lomas stiprināšana
- Atklātības nodrošināšana tiesas darbā
- Sabiedrības tiesiskā izglītošana
- Augstākās tiesas vēstures izpēte un saglabāšana
Gada beigās tika izstrādāta jauna Augstākās tiesas | Senāta darbības stratēģija 2021.–2025.gadam, kurā noteikti pieci prioritārie darbības virzieni:
- Stabilas judikatūras veidošana
- Efektīva kasācijas procesa nodrošināšana
- Resursu izmantošanas un iekšējo procesu efektivizēšana
- Sadarbība un dialogs
- Sabiedrības informēšana un izglītošana
AUGSTĀKĀS TIESAS VADĪBA
Augstākās tiesas priekšsēdētājs
Augstākās tiesas darbu vada priekšsēdētājs, kuru no tiesnešu vidus amatā pēc plēnuma ieteikuma uz piecu gadu termiņu apstiprina Saeima.
2020.gada 15.jūnijā otrais pilnvaru termiņš beidzās Ivaram Bičkovičam. 16.jūnijā Augstākās tiesas priekšsēdētāja amatā stājās Aigars Strupišs.
Departamentu priekšsēdētāji
Senāta departamentu darbu vada priekšsēdētāji, kurus uz piecu gadu termiņu ievēl Augstākās tiesas plēnums.
2020.gadā mainījās priekšsēdētāji diviem departamentiem. Pēc Krimināllietu departamenta priekšsēdētāja Pētera Dzalbes aiziešanas pensijā par departamenta priekšsēdētāju plēnums 20.aprīlī ievēlēja senatori Anitu Poļakovu. Savukārt Civillietu departamenta priekšsēdētājs Aigars Strupišs kļuva par Augstākās tiesas priekšsēdētāju, un par departamenta priekšsēdētāju plēnums 11.septembrī ievēlēja Normundu Salenieku. Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja ir Veronika Krūmiņa.
Administrācijas vadītājs
Administratīvo darbu Augstākajā tiesā veic Administrācija, kuras uzdevums ir radīt priekšnoteikumus tiesas saskaņotai un optimālai darbībai, lai nodrošinātu likumā noteikto Augstākās tiesas uzdevumu izpildi. Administrācija darbojas tiešā Augstākās tiesas priekšsēdētāja pakļautībā, tās darbu vada Administrācijas vadītājs, kuru ieceļ priekšsēdētājs. Augstākās tiesas Administrācijas vadītāja ir Sandra Lapiņa.
AUGSTĀKĀS TIESAS PLĒNUMS
2020.gadā notika trīs Augstākās tiesas plēnuma sēdes jeb tiesnešu kopsapulces.
17.februārī plēnums izvērtēja iepriekšējā gada Augstākās tiesas darbības pārskatu.
20.aprīlī plēnums izvirzīja Aigara Strupiša kandidatūru Augstākās tiesas priekšsēdētāja amatam. Kandidatūru atbalstīja Tieslietu padome, un Saeima 21.maijā iecēla Aigaru Strupišu Augstākās tiesas priekšsēdētāja amatā.
Šajā plēnumā vēlēja arī Senāta Krimināllietu departamenta priekšsēdētāju – amatā ievēlēta Anita Poļakova.
11.septembrī plēnuma darba kārtībā bija vairākas vēlēšanas. Par Augstākās tiesas pārstāvi Tieslietu padomē plēnums ievēlēja Senāta Civillietu departamenta senatori Dzintru Baltu. Par Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētāju ievēlēja senatoru Normundu Salenieku. Disciplinārtiesas trīs locekļiem beidzās pilnvaru termiņš, un šajās vēlēšanās tika pārvēlēti senatori, kas arī iepriekš bija pildījuši Disciplinārtiesas locekļu pienākumus – Ļubova Kušnire no Civillietu departamenta, Anita Poļakova no Krimināllietu departamenta un Andris Guļāns no Administratīvo lietu departamenta.
SENATORI
Saeimas apstiprinātias tiesnešu skaits Augstākajā tiesā kopš 2017.gada 1.janvāra ir 36.
No 2020.gada 1.janvāra Tieslietu padomes noteiktais senatoru skaits departamentos bija: Administratīvo lietu departamentā – 10, Civillietu departamentā – 16, Krimināllietu departamentā – 9 senatori. Ņemot vērā tiesnešu sastāva izmaiņas un lietu uzkrājumu departamentos, Tieslietu padome pēc Augstākās tiesas priekšlikuma mainīja tiesnešu skaitu departamentos, no 1.maija vienu amata vietu no Civillietu departamenta pārceļot uz Administratīvo lietu departamentu.
Pēc Tieslietu padomes priekšlikuma Saeima pieņēma lēmumu no 2021.gada 1.janvāra uz diviem gadiem palielināt Senāta senatoru skaitu par divām amata vietām, attiecīgi samazinot tiesnešu skaitu apgabaltiesās. Šīs divas papildu amata vietas paredzētas Senāta Administratīvo lietu departamenta kapacitātes stiprināšanai. Ar Tieslietu padomes lēmumu senatoru skaits departamentos no 2021.gada 1.janvāra attiecīgi ir: Administratīvo lietu departamentā – 13, Civillietu departamentā – 15, Krimināllietu departamentā – 9 senatori.
Senatoru sastāva izmaiņas 2020.gadā
Trīs senatori devās pensijā – 1.aprīlī Senāta Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs Pēteris Dzalbe, 30.aprīlī Senāta Civillietu departamenta senatores Edīte Vernuša un Vanda Cīrule.
Amatā 2020.gadā iecelti pieci jauni senatori, kas tika izraudzīti atklātā konkursā.
Senatora amatā pārcelti trīs apgabaltiesu tiesneši: no 3.februāra Rīgas apgabaltiesas tiesnese Inese Laura Zemīte Krimināllietu departamentā, no 5.maija Rīgas apgabaltiesas tiesnese Dzintra Balta Civillietu departamentā un Administratīvās apgabaltiesas tiesnese Ieva Višķere Administratīvo lietu departamentā. Dzintra Balta un Ieva Višķere jau iepriekš aizstāja senatora amata vakances uz laiku.
Saeima Augstākās tiesas tiesneša amatā iecēla arī divus jaunus tiesnešus – juridisko zinātņu doktorus ar akadēmiskā darba pieredzi – Rīgas Stradiņa Universitātes profesori Sandru Kaiju un Latvijas Universitātes profesoru Kasparu Balodi. Pēc svinīgā zvēresta (solījuma) došanas Valsts prezidentam Sandra Kaija 19.februārī stājās pie senatora pienākumiem Krimināllietu departamentā, bet Kaspars Balodis 2.jūnijā Civillietu departamentā.
Beidzoties Augstākās tiesas priekšsēdētāja amata pienākumu pilnvaru termiņam, Ivars Bičkovičs senatora amata pienākumus no 16.jūnija turpina pildīt Krimināllietu departamentā.
No 10.augusta Senāta Administratīvo lietu departamentā tiesneša pienākumus uz laiku ne ilgāku par diviem gadiem sāka pildīt Administratīvās apgabaltiesas tiesnese Diāna Makarova.
Senatori pašpārvaldes institūcijās
Tieslietu padome: Tieslietu padomes priekšsēdētājs – Augstākās tiesas priekšsēdētājs līdz 15.jūnijam Ivars Bičkovičs, no 16.jūnija – Aigars Strupišs. Augstākās tiesas plēnuma vēlēts Tieslietu padomes loceklis līdz 15.jūnijam Aigars Strupišs, no 11.septembra Dzintra Balta, kura 28.septembrī ievēlēta par Tieslietu padomes priekšsēdētāja vietnieci.
Tiesnešu disciplinārkolēģija: Civillietu departamenta senators Valerijs Maksimovs (disciplinārkolēģijas priekšsēdētājs), Krimināllietu departamenta senators Pēteris Opincāns, Administratīvo lietu departamenta senatore Līvija Slica.
Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija: Administratīvo lietu departamenta senatore Rudīte Vīduša, Civillietu departamenta senators Aivars Keišs, Krimināllietu departamenta senators Artūrs Freibergs.
Tiesnešu ētikas komisija: līdz 25.maijam Administratīvo lietu departamenta senatore Dzintra Amerika un Civillietu departamenta senators Normunds Salenieks, no 26.maija Administratīvo lietu departamenta senatore Dace Mita un Krimināllietu departamenta senatore Inese Laura Zemīte.
Tiesnešu papildu pienākumi
Papildus tiešajam darbam lietu izskatīšanā un tiesnešu pašpārvaldē senatori veic arī citus pienākumus.
Civillietu departamenta senatore Marika Senkāne ir Centrālās vēlēšanu komisijas locekle.
Dzintra Balta bija Rajona (pilsētas) un apgabaltiesas tiesas priekšsēdētāja, priekšsēdētāja vietnieka un tiesu nama priekšsēdētāja atlases komisijas priekšsēdētāja, bet kopš novembra – Rajona (pilsētas) un apgabaltiesas tiesneša amata kandidātu atlases komisijas priekšsēdētāja. Šajā komisijā, kurai bija intensīvs darbs Ekonomisko lietu tiesas tiesnešu atlasē, strādā arī senatores Sandra Kaija un Ieva Višķere.
Anda Briede, Inguna Radzeviča un Veronika Krūmiņa ir zvērinātu advokātu eksaminācijas komisijas locekles, Zane Pētersone Mediatoru sertifikācijas un atestācijas komisijas locekle.
Inta Lauka ir maksātnespējas administratoru disciplinārās atbildības komisijas locekle, Anita Čerņavska zvērinātu tiesu izpildītāju Disciplinārlietu komisijas locekle.
Senatori pārstāv Latviju starptautiskās tieslietu institūcijās un organizācijās. Aija Branta ir Latvijas pārstāve Tieslietu sistēmu efektivizācijas komisijā (CEPEJ), Eiropas tiesnešu konsultatīvajā padomē (CCJE) un Eiropas Komisijas tieslietu sistēmu kontaktpersona no Latvijas (Scoreboard). Dace Mita ir Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras valdes locekļa aizstājēja no Latvijas. Zane Pētersone – Latvijas pārstāve Eiropas tiesnešu asociācijā mediācijai (GEMME), Eiropas preču zīmju tiesnešu tīklā (CET-J), Intelektuālā īpašuma tiesnešu asociācijā (IPJA) un Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja prakses pārskatīšanas darba grupā (J-QALPP).
Senatori savas zināšanas un pieredzi izmanto lektoru un pasniedzēju darbā. Kaspars Balodis un Jautrīte Briede ir Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes profesori, Sandra Kaija Rīgas Stradiņa universitātes profesore. Latvijas Tiesnešu mācību centrā 2020.gadā lekcijas lasīja senatori Dzintra Balta, Jautrīte Briede, Anita Kovaļevska, Veronika Krūmiņa, Diāna Makarova, Valerijs Maksimovs, Dace Mita, Zane Pētersone, Marika Senkāne, Aigars Strupišs, Ieva Višķere, Inese Laura Zemīte.
Zane Pētersone piedalās Intelektuālā īpašuma tiesību ekspertu darba grupā un Preču zīmju likuma izstrādes darba grupā.
Augstāko tiesu likumprojektu darba grupās bieži pārstāv zinātniski analītiskie padomnieki. Arī lekcijas un seminārus vada Augstākās tiesas darbinieki. Latvijas Tiesnešu mācību centrā 2020.gadā lektori bija Senāta departamentu zinātniski analītiskie padomnieki Rihards Gulbis, Reinis Odiņš, Santa Savina un Judikatūras un zinātniski analītiskās nodaļas vadītāja Anita Zikmane.
QR
