2021.gads Augstākās tiesas darbā bijis sekmīgs gan pēc statistikas rādītājiem, gan pēc Augstākās tiesas stratēģijas izpildes.
Statistikas dati rāda, ka samazinājies neizskatīto lietu daudzums Senātā, un lietu izskatīšanas koeficients ir pozitīvs: gada laikā izskatīts vairāk lietu nekā saņemts.
Augstākās tiesas stratēģija nosaka, ka tās uzdevums ir ne tikai tiesu lietu izskatīšana, bet arī efektīva kasācijas procesa nodrošināšana un stabilas judikatūras veidošana. Senāts mērķtiecīgi strādā pie kasācijas nolēmumu pilnveidošanas, aizvadītajā gadā padziļināti pievēršoties nolēmumu argumentācijas jautājumiem. Paplašinās un pilnveidojas sadarbība starp Senāta departamentiem tiesību jautājumu risināšanā. Tas sekmē vienotas tiesību izpratnes un prakses veidošanu Senātā.
Minēto Senāta uzdevumu īstenošana saistīta ar trešo Augstākās tiesas stratēģisko mērķi – iekšējo resursu un procesu efektīvu izmantošanu. Jau otro gadu strādājot Covid ierobežojošos apstākļos, Augstākā tiesa spējusi nodrošināt pilnvērtīgu darbu visās tās darbības jomās.
Ņemot vērā Augstākās tiesas lomu tiesu sistēmā un arī valsts varas sistēmā, attīstīta sadarbība un dialogs gan konstitucionālā līmenī, gan ar Satversmes tiesu, gan ar zemāku instanču tiesām. Augstākās tiesas priekšsēdētājs piedalās konstitucionālo orgānu vadītāju sarunās un vada Tieslietu padomes darbu. Augstākās tiesas un Satversmes tiesas dialogs noris caur tiesu pieteikumiem un nolēmumiem, bet sadarbība ir daudzveidīga, tostarp simboliski kopīgi dodoties pie Brīvības pieminekļa valstiski nozīmīgos pasākumos un organizējot kopīgu diskusiju sarunu festivālā „Lampa”. Savukārt sadarbībā ar zemāku instanču tiesām aizvien nozīmīgāks ir Senāta departamentu un senatoru ieguldījums tiesnešu mācībās un semināros par tiesu prakses jautājumiem.
Nemainīga prioritāte Augstākās tiesas darbā bijusi sabiedrības informēšana un izglītošana. Covid apstākļi nav ļāvuši organizēt un piedalīties klātienes pasākumos, tādēļ lielāks uzsvars likts uz citām formām – jaunu mājaslapu, aktīvu tviterkontu, video un digitāliem materiāliem, attālinātām lekcijām un tiesas sēžu attālinātu skatīšanos.
Pēc Senāta Administratīvo lietu departamenta iniciatīvas aizvadītais gads tika svinēts kā Administratīvās justīcijas simtgades gads, dažādās formās un aktivitātēs sabiedrību iepazīstinot ar tiesu lomu valsts un ikviena cilvēka dzīvē.
AUGSTAKĀS TIESAS | SENĀTA DARBĪBAS STRATĒĢIJA 2021.–2025.GADAM
Prioritārie darbības virzieni:
- Stabilas judikatūras veidošana
- Efektīva kasācijas procesa nodrošināšana
- Resursu izmantošanas un iekšējo procesu efektivizēšana
- Sadarbība un dialogs
- Sabiedrības informēšana un izglītošana
AUGSTĀKĀS TIESAS VADĪBA
Augstākās tiesas priekšsēdētājs
Augstākās tiesas darbu vada priekšsēdētājs, kuru no tiesnešu vidus amatā pēc plēnuma ieteikuma uz piecu gadu termiņu apstiprina Saeima. Kopš 2020.gada 16.jūnija Augstākās tiesas priekšsēdētājs ir Aigars Strupišs.
Departamentu priekšsēdētāji
Senāta departamentu darbu vada priekšsēdētāji, kurus uz piecu gadu termiņu ievēl Augstākās tiesas plēnums.
2021.gadā Senāta Civillietu departamentu vadīja Normunds Salenieks, Krimināllietu departamentu Anita Poļakova, Administratīvo lietu departamentu Veronika Krūmiņa.
Administrācijas vadītājs
Administratīvo darbu Augstākajā tiesā veic Administrācija, kuras uzdevums ir radīt priekšnoteikumus tiesas saskaņotai un optimālai darbībai, lai nodrošinātu likumā noteikto Augstākās tiesas uzdevumu izpildi.
Administrācija darbojas tiešā Augstākās tiesas priekšsēdētāja pakļautībā, tās darbu vada Administrācijas vadītājs, kuru ieceļ priekšsēdētājs.
Augstākās tiesas Administrācijas vadītāja ir Sandra Lapiņa.
AUGSTĀKĀS TIESAS PLĒNUMS
2021.gadā notika trīs Augstākās tiesas plēnuma sēdes jeb tiesnešu kopsapulces.
22.janvārī plēnums izvērtēja Augstākās tiesas darbu iepriekšējā gadā.
19.aprīlī plēnums Disciplinārtiesas locekļa amatā pārvēlēja Senāta Administratīvo lietu departamenta senatori Vēsmu Kaksti.
9.decembrī notika Augstākās tiesas ārkārtas plēnums, ko Augstākās tiesas priekšsēdētājs sasauca sakarā ar sasteigtu un nepārdomātu pāreju uz lietu elektronisku izskatīšanu no 1.decembra, nenodrošinot atbilstošu Tiesu informatīvās sistēmas funkcionalitāti un tiesu tehnisko aprīkojumu. Plēnums pieņēma lēmumu „Par tiesību uz taisnīgu tiesu un vienveidīgas tiesu prakses nodrošināšanu saistībā ar tiesu darba digitalizāciju”.
Komentējot plēnuma lēmumu, Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs norādīja: „Jaunas tehnoloģijas var palīdzēt uzlabot tiesu darbu un padarīt tiesas pieejamākas sabiedrībai, taču praksē šīs solītās tehnoloģijas nav ieviestas. Vienlaikus tiesām ar likumu ir noteikts pienākums strādāt tā, it kā viņu rīcībā jau būtu atbilstoša sistēma un tehniskais aprīkojums. Plēnums lēma, kā šo nepārdomāto situāciju risināt, lai neciestu lietu dalībnieku intereses, nepaildzinātos lietu izskatīšanas termiņi un neciestu tiesvedības kvalitāte. Lai mazinātu negatīvās sekas, plēnums sniedza tādu jaunā regulējuma iztulkojumu, ar kuru paredzēts saglabāt lietas materiālu paralēlu organizēšanu papīra formātā pilnā apmērā līdz tiks izdarīti nepieciešami IT sistēmu uzlabojumi un tiesas nodrošinātas ar e-lietu vešanai nepieciešamo tehnisko aprīkojumu.”
SENATORI
Saeimas 2020.gada 19.novembra lēmumā noteikts, ka ar 2021.gada 1.janvāri Senātā ir 38 senatori un ar 2023.gada 1.janvāri 36 senatori.
Senāta senatoru skaits uz diviem gadiem palielināts par divām amata vietām, attiecīgi samazinot tiesnešu skaitu apgabaltiesās. Šīs divas papildu amata vietas paredzētas Senāta Administratīvo lietu departamenta kapacitātes stiprināšanai.
Ar Tieslietu padomes lēmumu senatoru skaits departamentos no 2021.gada 1.janvāra attiecīgi ir: Administratīvo lietu departamentā – 13, Civillietu departamentā – 15, Krimināllietu departamentā – 9 senatori.
Senatoru sastāva izmaiņas 2021.gadā
Divi senatori devās pensijā – 2.augustā Krimināllietu departamenta senators Pēteris Opincāns, 15.septembrī Civillietu departamenta senatore Mārīte Zāģere.
Amatā 2021.gadā iecelti divi jauni senatori, kas tika izraudzīti atklātā konkursā.
Senatora amatā Administratīvo lietu departamentā ar 23.februāri pārcelta Administratīvās apgabaltiesas tiesneses Diāna Makarova, kura jau iepriekš aizstāja senatora amata vakanci uz laiku.
20.maijā Saeima Augstākās tiesas tiesneša amatā iecēla Kristīni Zīli – Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes pasniedzēju, zvērinātu advokāti. Pēc svinīgā zvēresta došanas Valsts prezidentam viņa 28.jūnijā stājās pie senatora pienākumiem Civillietu departamentā.
No 1.februāra Senāta Administratīvo lietu departamentā tiesneša pienākumus uz diviem gadiem sāka pildīt Administratīvās apgabaltiesas tiesneši Lauma Paegļkalna un Valters Poķis.
Senatori pašpārvaldes institūcijās
Tieslietu padome: Tieslietu padomes priekšsēdētājs – Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs. Augstākās tiesas plēnuma vēlēta Tieslietu padomes locekle Dzintra Balta, Tieslietu padomes priekšsēdētāja vietniece.
Tiesnešu disciplinārkolēģija: Civillietu departamenta senators Valerijs Maksimovs (disciplinārkolēģijas priekšsēdētājs), Administratīvo lietu departamenta senatore Līvija Slica, Krimināllietu departamenta senators Pēteris Opincāns (līdz 1.augustam), senators Aivars Uminskis (no 21.septembra).
Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija: Administratīvo lietu departamenta senatore Rudīte Vīduša, Civillietu departamenta senators Aivars Keišs, Krimināllietu departamenta senators Artūrs Freibergs.
Tiesnešu ētikas komisija: Administratīvo lietu departamenta senatore Dace Mita, Krimināllietu departamenta senatore Inese Laura Zemīte.
Senatoru papildu pienākumi
Papildus tiešajam darbam lietu izskatīšanā un darbībai tiesnešu pašpārvaldē senatori veic pienākumus arī citās ar likumu noteiktās institūcijās, kā arī lasa lekcijas.
Marika Senkāne ir Centrālās vēlēšanu komisijas locekle.
Dzintra Balta ir Rajona (pilsētas) un apgabaltiesas tiesneša amata kandidātu atlases komisijas priekšsēdētāja. Šajā komisijā strādā arī Sandra Kaija un Ieva Višķere.
Anda Briede, Inguna Radzeviča un Veronika Krūmiņa ir zvērinātu advokātu eksaminācijas komisijas locekles, Kristīne Zīle zvērināta notāra amata pretendenta zināšanu un prasmju eksāmena komisijas locekle, Zane Pētersone Mediatoru sertifikācijas un atestācijas komisijas locekle.
Inta Lauka ir maksātnespējas administratoru disciplinārās atbildības komisijas locekle, Anita Čerņavska zvērinātu tiesu izpildītāju Disciplinārlietu komisijas locekle.
Valerijs Maksimovs ir Augstākās tiesas pārstāvis Maksātnespējas jautājumu konsultatīvajā padomē.
Senatori pārstāv Latviju starptautiskās tieslietu institūcijās un organizācijās. Aija Branta ir Latvijas pārstāve Tieslietu sistēmu efektivizācijas komisijā (CEPEJ), Eiropas tiesnešu konsultatīvajā padomē (CCJE) un Eiropas Komisijas tieslietu sistēmu kontaktpersona no Latvijas (Scoreboard). Zane Pētersone – Latvijas pārstāve Eiropas tiesnešu asociācijā mediācijai (GEMME) un Mediācijas un intelektuālā īpašuma tiesnešu tīklā, Eiropas preču zīmju tiesnešu tīklā (CET-J), Intelektuālā īpašuma tiesnešu asociācijā (IPJA).
Senatori savas zināšanas un pieredzi izmanto lektoru un pasniedzēju darbā. Kaspars Balodis un Jautrīte Briede ir Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes profesori, Kristīne Zīle – lektore. Sandra Kaija ir Rīgas Stradiņa universitātes profesore. Kristīne Zīle un Sandra Kaija ir Valsts vienotā juristu profesionālās kvalifikācijas eksāmena komisijas locekles.
Latvijas Tiesnešu mācību centrā 2021.gadā lekcijas lasīja Dzintra Balta, Aija Branta, Artūrs Freibergs, Sandra Kaija, Anita Kovaļevska, Veronika Krūmiņa, Diāna Makarova, Dace Mita, Zane Pētersone, Anita Poļakova, Marika Senkāne, Aigars Strupišs, Aivars Uminskis, Ieva Višķere, Inese Laura Zemīte, Kristīne Zīle. Dzintra Balta ir arī Tiesnešu mācību centra padomes locekle un piedalās ētikas mācību tīmekļa moduļa izstrādē.
Kristīne Zīle ir Latvijas Zvērinātu notāru padomes lektore.
Zane Pētersone piedalās Intelektuālā īpašuma tiesību ekspertu darba grupā un Preču zīmju likuma izstrādes darba grupā, Kristīne Zīle Civillikuma mantojuma tiesību daļas grozījumu izstrādes darba grupā.
Augstāko tiesu likumprojektu darba grupās bieži pārstāv zinātniski analītiskie padomnieki. Arī lekcijas un seminārus vada Augstākās tiesas darbinieki. Latvijas Tiesnešu mācību centrā 2021.gadā lektori bija Senāta departamentu zinātniski analītiskie padomnieki Rihards Gulbis, Reinis Markvarts, Reinis Odiņš un Judikatūras un zinātniski analītiskās nodaļas vadītāja Anita Zikmane.
QR
