DISCIPLINĀRTIESA
Disciplinārtiesas priekšsēdētāja Ināra GARDA
Disciplinārtiesas locekļi
Andris GUĻĀNS, Vēsma KAKSTE, Ļubova KUŠNIRE, Anita POĻAKOVA, Inguna RADZEVIČA
Disciplinārtiesā 2021.gadā saņemtas sešas sūdzības, izskatītas septiņas sūdzības (atlikumā no 2020.gada bija viena sūdzība).
No saņemtajām un izskatītajām sūdzībām:
- divas tiesneša sūdzības par Tiesnešu disciplinārkolēģijas lēmumiem;
- trīs tiesnešu sūdzības par Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas lēmumiem;
- divas prokuroru sūdzības par ģenerālprokurora pavēlēm par saukšanu pie disciplināratbildības.
Sūdzības par Tiesnešu disciplinārkolēģijas lēmumiem
Abas sūdzības par Tiesnešu disciplinārkolēģijas lēmumiem iesniedza viens tiesnesis.
DT-1/2021
Tiesnesis saukts pie disciplināratbildības par tīšu likuma pārkāpumu lietas izskatīšanā un darba pienākumu nepildīšanu, jo vairākkārt kavējis spriedumu sastādīšanas termiņus (sprieduma sastādīšanas termiņa kavēšana gandrīz divu mēnešu garumā, turklāt tiesnesis vairākas reizes noteica jaunu datumu spriedumu sagatavošanai, par ko paziņoja pusēm, tomēr nevienu no noteiktajiem termiņiem neievēroja).
Tiesnesis apstrīdēja viņam piemēroto disciplinārsodu.
Disciplinārtiesa atstāja negrozītu Tiesnešu disciplinārkolēģijas lēmumu, ar kuru tiesnesim uzlikts disciplinārsods – amatalgas samazināšana uz sešiem mēnešiem, ieturot 10 procentus no amatalgas.
Nosakot sodu, Tiesnešu disciplinārkolēģija pareizi un vispusīgi izvērtēja Tiesnešu disciplinārās atbildības likuma 7.panta piektajā daļā norādītos apstākļus un pamatoti nonāca pie secinājuma par bargākā disciplinārsoda piemērošanu, jo jau iepriekš līdzīgās disciplinārlietās noteiktie disciplinārsodi, proti, vienā gadījumā – piezīme, bet citā – rājiens, nav mudinājuši tiesnesi nepieļaut līdzīga rakstura pārkāpumus.
DT-3/2021
Tiesnesis saukts pie disciplināratbildības par darba pienākumu nepildīšanu, t.i., nolēmumu nesagatavošanu likumā noteiktajā termiņā divās civillietās, civillietu ilgstošu nevirzīšanu procesuālo darbību veikšanai (tiesas sēdes dienas savlaicīgu nenoteikšanu). Ar Tiesnešu disciplinārkolēģijas lēmumu tiesnesim uzlikts disciplinārsods – amatalgas samazināšana uz sešiem mēnešiem, ieturot 20 procentus no amatalgas.
Tiesnesis apstrīdēja šo lēmumu (paaugstināta darba slodze, ilgstoša darbnespēja, darba veikšana valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā; atšķirīga attieksme no priekšsēdētāja, viņa vietnieka puses, jo arī citi tās pašas tiesas tiesneši pieļauj līdzīgus pārkāpumus, taču pie disciplināratbildības netiek saukti; piemērots nesamērīgs sods, jo nav vērtētas tiesnešu atalgojuma atšķirības, lietu izskatīšanas kvalitāte).
Disciplinārtiesa atstāja negrozītu Tiesnešu disciplinārkolēģijas lēmumu.
Tiesnesis neapstrīdēja Tiesnešu disciplinārkolēģijas nodibinātos faktus par pieļauto gandrīz divu mēnešu ilgu sprieduma izsniegšanas termiņa kavējumu civillietā, sprieduma izsniegšanas termiņa kavējumu no 2020.gada 27.novembra un tā neesamību uz disciplinārlietas izskatīšanas brīdi 2021.gada 19.aprīlī, procesuālo darbību izpildes termiņu kavējumu piecās civillietās (piemēram, tiesas sēdes datuma un laika nenoteikšanu, lēmumu neesību par lietas izskatīšanu rakstveida procesā, pieļautām nevajadzīgām atkārtotām procesuālām darbībām).
Nosakot sodu, Tiesnešu disciplinārkolēģija ir vērtējusi pārkāpuma raksturu (aizskartas personu tiesības), atkārtotu disciplinārlietu par tādu pašu pārkāpumu, kas nav mudinājis tiesnesi veikt izmaiņas savā darbā, nodibinājusi pārkāpuma nozīmīgumu un tā cēloni – tiesneša nespēju organizēt un plānot savu laiku. Tiesneša norādītie apstākļi, izņemot ārkārtējās situācijas ietekmi, atzīti par nenozīmīgiem, jo tie nav netipiski un neparedzami, lai būtu vērtējami kā attaisnojums pieļautajam lietu izskatīšanas un nolēmumu sagatavošanas kavējumam. Turklāt tiesneša attieksme nerada pārliecību par labvēlīgām izmaiņām.
Apstākļos, kad tiesnesis nenoliedza pārkāpuma esību, sūdzībā norādītie apsvērumi soda noteikšanai – amatalgu salīdzinājums, slodze, darba kvalitāte – nebija pamats apšaubīt Tiesnešu disciplinārkolēģijas noteiktā soda samērīgumu, jo šie apstākļi neietekmē paša tiesneša pieļautā pārkāpuma raksturu un viņa atbildību par to.
Sūdzības par Ģenerālprokurora pavēlēm
Disciplinārtiesa izskatīja divas prokuroru sūdzības.
DT-2/2021
Prokuroram ar ģenerālprokurora pavēli par tīšiem likuma pārkāpumiem, pildot amata pienākumus, tika uzlikts disciplinārsods – pazemināšana amatā.
Darba kvalitātes un efektivitātes pārbaudes rezultātā sagatavotajā uzziņā norādīts uz veselu virkni Kriminālprocesa likuma un Krimināllikuma normu pārkāpumiem, par kuriem prokurors saukts pie disciplinārās atbildības (vērtētas šādas jomas: izmeklēšanu uzraugošā prokurora pilnvaru īstenošana kriminālprocesos, kas nodoti prokuroram izmeklēšanas uzraudzības veikšanai un atrodas aktīvā uzraudzībā; procesa virzītāja pilnvaru realizēšana kriminālprocesos, ko prokurors saņēmis kriminālvajāšanas uzsākšanai; valsts apsūdzības uzturēšana tiesā).
Prokurors pārsūdzēja šo pavēli (apstrīdēti pārbaudē konstatētie pārkāpumi; par disciplināri sodāmu pārkāpumu nepamatoti atzītas nepilnības darba pienākumu izpildē; nav pamatojuma par disciplinārsoda piemērošanu, turklāt disciplinārsoda piemērošanai iestājies disciplināratbildības noilgums).
Disciplinārtiesa atcēla ģenerālprokurora pavēli daļā, ar kuru prokurors tika saukts pie disciplinārās atbildības par tīšu Kriminālprocesa likuma 37.panta otrās daļas 1.punkta pārkāpumu (nav izpildījis pienākumu dot norādījumus par procesa veida izvēli, izmeklēšanas virzienu un izmeklēšanas darbību veikšanu) kriminālprocesā, par tīšu Kriminālprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 1.1 punkta, 39.panta pirmās daļas 2.punkta, 320. un 405.panta, 501.panta 2.punkta, 23. un 24.nodaļā ietverto tiesību normu, kā arī Krimināllikuma 15.panta trešās daļas, 19. un 20.panta pārkāpumu, un disciplinārlietu šajā daļā izbeidza.
Disciplinārtiesa grozīja ģenerālprokurora pavēli par piemēroto disciplinārsodu un prokuroram noteica disciplinārsodu – prokurora mēneša algas samazināšanu uz 6 mēnešiem, ieturot 20 procentus no prokurora mēneša algas.
Disciplinārtiesa atzina par pamatotu prokurora saukšanu pie disciplinārās atbildības par pavēlē konstatēto, ka:
1) prokurors pieļāvis likuma pārkāpumu, tīši nepildot Kriminālprocesa likuma 37.panta otrās daļas 1.punktā noteikto pienākumu divos kriminālprocesos, jo tajos nenodrošināja mērķtiecīgu izmeklēšanu;
2) pildot amata pienākumus, tīši pārkāpis Kriminālprocesa likuma 12.panta pirmo daļu un 389.panta pirmās daļas 2.punktu, jo neievēroja drošības līdzekļa piemērošanas termiņu, proti, iestājoties deviņu mēnešu termiņam, neizpildīja pienākumu atcelt konkrētai personai piemērotos drošības līdzekļus. Turklāt, atsaucoties uz tiesību normām, kuras neregulē konkrēto tiesisko situāciju, atstāja bez izskatīšanas pieteikto lūgumu par drošības līdzekļa atcelšanu.
Pārējie pavēlē norādītie tīšie likuma pārkāpumi neguva apstiprinājumu (piemēram, nebija konkretizēta tiesību norma, kuru prokurors pārkāpis, norādīti apstākļi, kuros izpaudies pārkāpums, proti, pieļautie likuma pārkāpumi bija norādīti tik lielā mērā nekonkrēti, ka noteikt pārkāptās tiesību normas tiesisko sastāvu nebija iespējams; argumentācijas trūkums par tīšu likuma pārkāpumu), tādēļ prokurora saukšana pie disciplinārās atbildības tika atzīta par nepamatotu un disciplinārlieta šajā daļā izbeigta.
DT-6/2021
Prokuroram ar ģenerālprokurora pavēli par tīšiem likuma pārkāpumiem, pildot amata pienākumus, piemērots disciplinārsods – prokurora mēnešalgas samazināšana 20 procentu apmērā uz trim mēnešiem.
Prokurors saukts pie disciplinārās atbildības par:
1) tīšu Kriminālprocesa likuma 405.panta pirmās daļas 2. un 5.punkta pārkāpumu, jo nav ievērojis šo normu prasības par lēmuma saturu un pieņēmis lietas faktiskajiem apstākļiem neatbilstošu lēmumu, proti, lēmumā par personas saukšanu pie kriminālatbildības prokurors norādījis apstākļus, kas attiecas uz nākotnes notikumiem, ievērojot to, ka lēmums par kriminālprocesa sadalīšanu un kriminālprocesa izdalīšanu atsevišķā lietvedībā pret nenoskaidrotu personu tika pieņemts tikai nākamajā dienā;
2) tīši pārkāpis Kriminālprocesa likuma 277.panta trešās un sestās daļas nosacījumus, jo, zinot, ka personas, kura apsūdzēta smaga nozieguma izdarīšanā, apcietinājuma termiņš nedrīkst pārsniegt sešus mēnešus, un apzinoties, ka šis apcietinājuma termiņš beigsies pirms lietas nodošanas kancelejā, paturēja apsūdzēto pirmstiesas apcietinājumā bez tiesas lēmuma par apcietinājuma piemērošanas termiņa pagarināšanu.
Prokurors pārsūdzēja šo pavēli (nodarījumā nav subjektīvās puses tīša likuma pārkāpuma konstatēšanā, nepareizi noteikts atbildīgais par apcietinājuma termiņa pārkāpumu, nav iestājies faktisks personas tiesību aizskārums, piemērotais sods atceļams vai mīkstināms, turklāt noteiktajai profesionālo zināšanu pārbaudei ir dubultās sodīšanas raksturs).
Disciplinārtiesa atcēla ģenerālprokurora pavēli daļā par prokurora saukšanu pie disciplinārās atbildības par Kriminālprocesa likuma 405.panta pirmās daļas 2. un 5.punkta tīšu pārkāpšanu un disciplinārlietu šajā daļā izbeidza. Pārējā daļā ģenerālprokurora pavēle atstāta negrozīta, bet prokurora sūdzība noraidīta (par tīšu Kriminālprocesa likuma 277.panta trešās un sestās daļas pārkāpumu. Proti, zinot, ka pirmstiesas procesā personu, kuru apsūdz par smaga nozieguma izdarīšanu, atļauts turēt apcietinājumā ne vairāk kā sešus mēnešus, turēja apsūdzēto pirmstiesas apcietinājumā pēc likumā noteiktā sešu mēnešu termiņa izbeigšanās bez tiesas lēmuma par apcietinājuma piemērošanas termiņa pagarināšanu. Rezultātā bez tiesiska pamata tika ierobežota cilvēka brīvība, kas ir viens no smagākajiem cilvēktiesību pārkāpumiem).
Sūdzības par Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas lēmumiem
Saņemtas trīs sūdzības: viena par lēmumu, ar kuru negatīvi novērtēta tiesneša profesionālā darbība, divas par lēmumiem tiesneša karjeras jautājumos.
DT-4/2021
Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija novērtēja tiesneša profesionālo darbību negatīvi un lēmumā kā būtiskāko tiesneša profesionālās darbības negatīvā novērtējuma iemeslu atzina to, ka tiesnesim nepiemīt prasme organizēt savu un visa sastāva darbu tā, lai viņam nodotās lietas pēc noteiktiem saprotamiem principiem tiktu virzītas izskatīšanai, lai netiktu veiktas nevajadzīgas un nepamatotas darbības un lai tiktu ievēroti tiesību normās un paša tiesneša noteiktie nolēmumu sagatavošanas termiņi. Tiesneša darbībā nav saskatāmi uzlabojumi, nav mainījusies paša tiesneša izpratne par patiesajiem cēloņiem nespējai organizēt savu darbu.
Par šo lēmumu tiesnesis iesniedza sūdzību (argumentācijā par darba organizēšanu norādīts uz apstākļiem, kas nav atkarīgi no paša tiesneša).
Disciplinārtiesa atstāja negrozītu pārsūdzēto lēmumu.
Disciplinārtiesa atzina, ka lietu ilgstoša nevirzīšana izskatīšanai un nolēmumu sagatavošanas termiņu kavēšana vispārīgi var būt saistīta ar lielu darba slodzi, darbnespēju, palīgpersonāla trūkumu u.tml. tiesneša norādītiem apstākļiem, un tiesnesim apstrādāt jebkāds lietu daudzums nav jāspēj, ja tiesnešu vai tiesas darbinieku skaits tiesā ir objektīvi nepietiekams. Tomēr izskatāmajā gadījumā kā pamatcēlonis tika konstatēta tieši tiesneša nepietiekama prasme organizēt savu darbu, ko zināmā mērā ietekmēja arī nepietiekama izpratne par tiesneša amatu un tā pienākumiem.
Tādi apstākļi kā jaunu neprognozējamu vai paātrinātā kārtībā izlemjamu lietu nonākšana tiesnesim izskatīšanā pieder pie tiesneša darba rakstura. Tiesnesim ir jārēķinās, ka viņam regulāri tiks nodotas izskatīšanai jaunas lietas, un jāspēj savu darbu organizēt atbilstoši šādai dinamikai. Tāpat, tiesību normās nosakot nolēmumu sastādīšanas termiņus, likumdevējs ir izdarījis apsvērumus, kādēļ šādi termiņi ir nepieciešami un atbilstoši. Arī šajā ziņā tiesnesim savs darba ritms jāpakārto attiecīgajam regulējumam.
DT-5/2021
Ar Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas lēmumu atteikts sniegt atzinumu tiesneša pārcelšanai apgabaltiesas tiesneša amatā.
Par šo lēmumu iesniegta sūdzība (lēmumā nav pamatojuma atteikumam sniegt atzinumu pārcelšanai uz vakanto tiesneša amatu augstāka līmeņa tiesā, nav norādīts uz prasmēm, kas pilnveidojamas).
Disciplinārtiesa atcēla pārsūdzēto lēmumu un nosūtīja materiālus atkārtotai izskatīšanai Kolēģijā.
Pārsūdzētais lēmums bija pieņemts rezolūcijas veidā, tas nesaturēja konkrētus argumentus, ar kuriem pamatots attiecīgais lēmums.
Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijai par tiesneša pārcelšanu uz vakanto tiesneša amatu augstāka līmeņa tiesā jāsniedz pozitīvs vai negatīvs atzinums. Pozitīva atzinuma gadījumā tiesneša kandidatūra tiek virzīta pārcelšanai amatā, par ko lemj Tieslietu padome, bet negatīvu atzinumu saņēmušā tiesneša kandidatūra tālāk netiek virzīta. Savukārt situācijā, kad vairākiem kandidātiem sniegts pozitīvs atzinums, bet visus nav iespējams virzīt pārcelšanai amatā sakarā ar mazāku vakanču skaitu, Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijai jāpieņem motivēts lēmums, un pārcelšanai amatā jāvirza piemērotākie kandidāti atbilstoši vakanču skaitam (Likuma „Par tiesu varu” 73.1 panta trešā daļa).
Viens no tiesneša neatkarības nodrošināšanas veidiem ir saprotama un caurspīdīga tiesnešu atlases kārtība, kā arī karjeras virzība, kas balstīta uz objektīviem kritērijiem, gan lemjot par tiesneša iecelšanu vai apstiprināšanu amatā, gan lemjot par viņa pārcelšanu uz vakanto tiesneša amatu.
Tas nozīmē, ka tiesnesim nelabvēlīgs lēmums, kas skar viņa karjeras jautājumus, ir jāmotivē, lai tienesim būtu saprotams, pēc kādiem kritērijiem novērtētas pieteiktās kandidatūras, kādēļ citi kandidāti atzīti par piemērotākiem un kas viņa profesionālajā darbībā vai prasmēs būtu uzlabojams, lai nākotnē varētu sekmīgi startēt attiecīgajā konkursā.
DT-7/2021
Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija sniegusi pozitīvu atzinumu tiesneša profesionālo prasmju atbilstībai apelācijas instances tiesas tiesneša amatam, bet pārcelšanai amatā virzījusi divus citus kandidātus, kurus atzinusi par piemērotākiem vakantajam amatam.
Par minēto lēmumu tiesnesis, kurš netika virzīts pārcelšanai uz vakanto tiesneša amatu, iesniedza sūdzību (kandidātu salīdzināšana nav balstīta uz objektīviem kritērijiem).
Disciplinārtiesa atcēla lēmumu pārsūdzētajā daļā.
Kritērijiem kandidātu uz vakantajām tiesneša amata vietām augstākas instances tiesā novērtēšanā jābūt objektīviem, salīdzināmiem, vienlīdzīgi attiecinātiem un izvērtētiem attiecībā uz visiem kandidātiem. Nevar izlases veidā attiecināt atsevišķus kritērijus uz katru no kandidātiem. Proti, visu kandidātu novērtēšana ir veicama pēc identiskiem kritērijiem, kurus iespējams attiecināt uz ikvienu līdzīgu konkursu atbilstoši tā mērķim – atlasīt uz apgabaltiesas tiesnešu vakantajām amata vietām kompetentākos pretendentus ar labākajām īpašībām un augstāko profesionālo sasniegumu.
Nolēmumu pārskats un klasifikators
Judikatūras un zinātniski analītiskā nodaļa ir sagatavojusi Disciplinārtiesas nolēmumu pārskatu un klasifikatoru (2012.gads – 2022.gada 3.janvāris), kas publicēts Augstākās tiesas mājaslapā.
Tajā atspoguļoti visi nolēmumi, tajos izteiktās atziņas, izmantotie avoti, tiesību normas.
Iesniegumi
Lūgums sniegt viedokli
Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece informatīvā vēstulē lūgusi sniegt viedokli par likuma „Par tiesu varu” 60.panta ceturtās daļas piemērošanu apstākļos, kad tiesnesis pārsūdzējis Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas negatīvo atzinumu un sūdzība tiks izskatīta pēc tam, kad būs beidzies likumā noteiktais tiesneša pilnvaru termiņš.
Disciplinārtiesa sniedza atbildi, ka atbilstoši minētajai tiesību normai jautājuma lemšana par tiesneša kandidatūras virzīšanu vai nevirzīšanu atkārtotai iecelšanai vai apstiprināšanai amatā ir tieslietu ministra kompetencē, kā arī informēja par tiesneša sūdzības izskatīšanas datumu un laiku.
Iesniegums
Disciplinārtiesa saņēma personas iesniegumu, kurā bija lūgts ierosināt disciplinārlietu pret tiesnesi. Norādot uz Disciplinārtiesas kompetenci, iesniegumu atteikts pieņemt, izskaidrojot disciplinārlietas ierosināšanas kārtību.
QR
