Par tiesību uz taisnīgu tiesu un vienveidīgas tiesu prakses nodrošināšanu saistībā ar tiesu darba organizāciju (19.12.2021.)

LATVIJAS REPUBLIKAS AUGSTĀKĀS TIESAS PLĒNUMA LĒMUMS NR. 2
19.12.2021.

Par tiesību uz taisnīgu tiesu un vienveidīgas tiesu prakses nodrošināšanu saistībā ar tiesu darba organizāciju

[1] Tā kā no 2021.gada 1.decembra paredzēta visu tiesā iesniegto dokumentu digitalizācija, lai veicinātu dokumentu elektronisku apriti;

[2] Atzīstot, ka tehniski uzlabojumi un mūsdienīgu tehnoloģiju plašāka izmantošana, kurā ņemta vērā tiesu darba specifika, sekmē tiesvedību ātrāku un kvalitatīvāku norisi, bet nepārdomātu, neatbilstošu un nekvalitatīvu tehnisko risinājumu ieviešana var būtiski kavēt tiesvedību procesus un aizskart lietu dalībnieku tiesības uz taisnīgu tiesu, kā arī nodarīt kaitējumu tautsaimniecībai;

[3] Ņemot vērā to, ka:

[3.1] Tiesu primārā funkcija ir nodrošināt tiesības uz taisnīgu tiesu, šīm tiesībām ir jābūt nodrošinātām pastāvīgi, tām jābūt praktiskām un efektīvām, nevis teorētiskām un iluzorām, un tiesības uz taisnīgu tiesu var ierobežot ne vien tiesiski, bet arī faktiski šķēršļi;

[3.2] Jaunu tehnisko risinājumu ieviešana nav pašmērķis un nevar attaisnot lietu dalībnieku tiesību uz taisnīgu tiesu ierobežošanu, kas var izpausties gan kā apgrūtināta iespēja piedalīties tiesvedību procesos, gan kā pašu tiesvedības procesu ievērojama palēnināšana, tiesām radot nesamērīgu administratīvo slogu, lai bez atbilstošas Tiesu informatīvās sistēmas (TIS) funkcionalitātes un tiesu materiāltehniskā nodrošinājuma ievērotu procesuālo likumu prasības attiecībā uz lietu elektronisku vešanu;

[3.3] Pirms ieviešanas nav praksē sistēmiski pienācīgi pārbaudīta jaunā TIS funkcionalitāte un reālā atbilstība tiesas spriešanas vajadzībām, kā arī nav pārbaudīta un nodrošināta sistēmas pienācīga veiktspēja;

[3.4] Tiesām nodrošinātās tehniskās iespējas neatbilst e-lietas ieviešanas normatīvajam regulējumam, par ko liecina, piemēram, šādi apstākļi:

• tikai 43% tiesas zāļu ir tehniski aprīkotas darbam ar e-lietu;
• TIS lietvedības moduļa ierobežotā funkcionalitāte, nepietiekamā veiktspēja un biežās atteices;
• tehniskas problēmas ar dokumentu pievienošanu TIS, kas īpaši steidzamu lēmumu pieņemšanas nepieciešamības gadījumā (piemēram, pagaidu aizsardzība, maksātnespēja) apdraud tiesības uz taisnīgu tiesu;
• TIS tehniskā funkcionalitāte neatbilst normatīvajam regulējumam (piemēram, netiek nodrošināta saistību piespiedu izpildes brīdinājuma kārtībā dokumentu automatizētā pārbaude un nepieņemšana);
• tiesām nodrošinātās tehniskās iespējas e-lietu izskatīšanai nav funkcionālas, kas būtiski apgrūtina lietu izskatīšanu, tai skaitā sistēmā nav nodrošināta kvalitatīvi funkcionējoša dokumentu meklēšanas un šķirstīšanas funkcija, kā arī lietas lapu vienlaidus numerācija, kas nesamērīgi apgrūtina (paildzina) dokumentu atrašanu un caurlūkošanu vidēja un liela apjoma lietās.

[3.5] Nav nodrošināta tiesnešu un tiesu darbinieku iepriekšēja sagatavošana darbam ar e-lietu:

• atbilstošie apjomīgie grozījumi Civilprocesa likumā izsludināti 5 darba dienas pirms e-lietas ieviešanas, savukārt atbilstošie grozījumi Tiesu lietvedības organizēšanas noteikumos izdarīti 2 darba dienas pirms e-lietas ieviešanas; turklāt līdz šim nav pieņemts „jumta likums”, kurš definētu, kas ir e-lieta;
• nav notikusi ne tiesnešu, ne tiesu darbinieku sistēmiska, kvalitatīva apmācība;

[3.6] Jēdziens „lieta” tā juridiski procesuālajā nozīmē neaprobežojas ar lietas izpratni lietvedības nozīmē; savukārt lietas materiāli, kas citstarp veido lietu, var būt materializēti dažādos datu nesējos, un datu nesēja izvēle neietekmē nedz lietas, nedz lietas materiālu statusu un procesuālo nozīmi;

[3.7] Atbilstoši Elektronisko dokumentu likuma 5.panta pirmajai daļai elektroniskā dokumenta atvasinājumam papīra formā ir tāds pats juridiskais spēks kā oriģinālam, ja atvasinājums atbilst minētās normas prasībām;

[3.8] Efektīvas un pārredzamas tiesvedības interesēs gan no tiesas, gan no lietas dalībnieku viedokļa ir būtiski nodrošināt, lai visi lietas materiāli būtu pieejami to kopumā vienotā formātā un vienuviet, nevis daļēji pieejami TIS, bet daļēji – papīra formā (t.s. hibrīdlieta);

[3.9] Apstākļos, kad darbam ar lietas materiāliem elektroniskā formā nav nodrošināta atbilstoša TIS funkcionalitāte un tiesu tehniskais aprīkojums, lietas materiālu apkopošana un lietas paralēla vešana papīra formā uzskatāma par optimālāko un drošāko risinājumu gan tiesas darba, gan lietas dalībnieku interesēs tiesību uz taisnīgu tiesu kontekstā;

[3.10] Ne visiem lietas dalībniekiem ir iespēja piekļūt digitalizētajiem lietas materiāliem un ne visiem ir atbilstoša digitālā pratība, kas, īstenojot nepārdomātu e-lietas ieviešanu, var radīt viņu tiesību ierobežojumus;

[4] Norādot, ka e-lietas ieviešanas procesā tiesneši un tiesu darbinieki netika pietiekami iesaistīti tehnisko risinājumu izstrādē, to funkcionalitātes noteikšanā un pārbaudē un nav ņemti vērā tiesnešu iebildumi un priekšlikumi, kā arī nav ņemts vērā Senāta viedoklis par reformas īstenošanas risku saprātīgu pārvaldību;

Augstākās tiesas plēnums, pamatojoties uz likuma „Par tiesu varu” 49.panta otro daļu, lai iespēju robežās pārejas periodā novērstu būtiskus traucējumus un riskus personu tiesību uz taisnīgu tiesu īstenošanai,
nolēma
Skaidrot, ka procesuālo likumu regulējums attiecībā uz lietu elektronisku vešanu un pieļaujamajām atkāpēm tehnisko šķēršļu gadījumā iztulkojams kopsakarā ar Latvijas Republikas Satversmes 92.pantā nostiprinātajām tiesībām uz taisnīgu tiesu, it īpaši pievēršot uzmanību tiesībām uz pieeju tiesai un tiesībām uz lietas izskatīšanu saprātīgā termiņā;

Skaidrot, ka normatīvais regulējums, ar kuru e-lieta tiek ieviesta, tās ieviešanas pašreizējā stadijā, kurā nav nodrošināts pilnībā funkcionējošs, tiesas darbam un tiesvedības procesam atbilstošs mehānisms lietu pilnīgai izskatīšanai digitalizētā formā, ir vērsts primāri uz lietas dalībnieku nodrošināšanu ar pieeju lietā esošo dokumentu digitalizētajām versijām un nav iztulkojams kā aizliegums vest lietu papīra formā;

Norādīt, ka, neskarot procesuālajos likumos noteiktās prasības nodrošināt lietas materiālu digitalizēšanu un tiesas dokumentu elektronisku izgatavošanu, ja tam nav tehnisku šķēršļu, līdz 2021.gada 1.decembrim ierosinātās lietas turpināmas pilnā apmērā vest arī papīra formā, tostarp iekļaujot lietas materiālos visu elektroniski iesniegto un tiesu elektroniski taisīto dokumentu atvasinājumus (kopijas) izdrukātā veidā;

Norādīt, ka, neskarot procesuālajos likumos noteiktās prasības nodrošināt lietas materiālu digitalizēšanu un tiesas dokumentu elektronisku izgatavošanu, ja tam nav tehnisku šķēršļu, līdz tiesas darbam digitalizētā vidē nepieciešamo tehnisko iespēju un atbilstošas sistēmas funkcionalitātes pilnīgai nodrošināšanai lietas, kuras ierosinātas, sākot ar 1.decembri, pilnā apmērā vedamas arī papīra formā, tostarp iekļaujot lietas materiālos visu elektroniski iesniegto un tiesu elektroniski taisīto dokumentu atvasinājumus (kopijas) izdrukātā veidā;

Skaidrot, ka, ņemot vērā to, ka Civilprocesa likuma 113.panta jaunā redakcija (spēkā no 2021.gada 1.decembra) paredzēta pilnībā elektroniskā formā vedamām lietām, kas šobrīd nav iespējams, tā tvērums teleoloģiski sašaurināms, attiecinot to tikai uz tām lietām, kuru vešana var pilnībā un vienīgi notikt elektroniskā formā. Lietās, kuras turpina vest arī papīra formā, rakstveida pierādījumu oriģināli atgriežami iesniedzējam pēc tiesas sprieduma stāšanās likumīgā spēkā, pamatojoties uz iesniedzēja motivētu rakstveida pieprasījumu;

Norādīt, ka līdzās iespējai iepazīties ar digitalizētajiem materiāliem tiešsaistē lietas dalībniekiem nodrošināma arī iespēja tiesas kancelejā iepazīties ar lietas materiāliem papīra formā līdzšinējā kārtībā;

Skaidrot, ka šā lēmuma 3., 4. un 6.punktā norādītais nav attiecināms uz administratīvo pārkāpumu lietām, lietām par nekustamā īpašuma izsoles akta apstiprināšanu un nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz ieguvēja vārda, kā arī uz zemesgrāmatu lietām;

Skaidrot, ka par tehniskiem šķēršļiem lietas digitalizācijā Civilprocesa likuma pārejas noteikumu 172.punktā un Kriminālprocesa likuma pārejas noteikumu 78.punkta izpratnē uzskatāmi:

• traucējumi interneta vai TIS darbībā;
• e-lietas vajadzībām pienācīgi aprīkotu tiesas sēžu zāļu trūkums;
• neiespējamība ieskenēt dokumentus pietiekamā kvalitātē;
• neiespējamība pievienot dokumentus TIS;
• atbalsta personāla resursu nepietiekamība, kas kavē lietas digitalizāciju;
• tehniskā atbalsta trūkums, kas liedz operatīvi novērst radušās problēmas;
• citi tehniski ar e-lietu saistīti apstākļi, kuru dēļ nav iespējams digitalizēt lietas materiālus;

Skaidrot, ka, ja tehniskie risinājumi nenodrošina kādas likumā paredzētās procesuālās darbības veikšanu tiesvedības gaitā (piemēram, pieteikumu par saistību piespiedu izpildi brīdinājuma kārtībā automātisku nepieņemšanu), tiesnesim kā procesa vadītājam ir pienākums nodrošināt attiecīgās darbības izpildi citiem līdzekļiem, pēc nepieciešamības piemērojot tiesību vai likuma analoģiju, kā arī piemērojot vispārējos tiesību principus;

Aicināt tiesas aktīvi iesaistīties e-lietas ieviešanā, sniedzot Tieslietu ministrijai informāciju par nepieciešamajiem risinājumiem tiesību uz taisnīgu tiesu praktiskai, efektīvai un kvalitatīvai nodrošināšanai digitalizētajā vidē;

Aicināt Tieslietu ministriju turpmāk neieviest līdz galam neizstrādātus un reālajā darbībā nepārbaudītus tehniskos risinājumus, kuri var apdraudēt tiesību uz taisnīgu tiesu īstenošanu, un ņemt vērā no tiesām saņemto informāciju.

Priekšsēdētājs A.Strupišs
Plēnuma sekretāre M.Senkāne