[1] Kriminālprocesa likuma 63.nodaļā ir noregulēta spēkā esošo nolēmumu jauna izskatīšana sakarā ar materiālo vai procesuālo likuma normu būtisku pārkāpumu.
Kopš grozījumiem Kriminālprocesa likumā, kas spēkā stājās 2020.gada 6.jūlijā, šī likuma 662.panta pirmā daļa noteic, ka spēkā stājušos tiesas nolēmumu var izskatīt no jauna, ja tas nav skatīts kasācijas kārtībā vai tiesa iepriekš nav atteikusies ierosināt kasācijas tiesvedību, pēc šā likuma 663.pantā minēto personu pieteikuma vai protesta.
Šī raksta mērķis ir īsumā aplūkot un apkopot atsevišķus gadījumus, kad Augstākajā tiesā Kriminālprocesa likuma 63.nodaļas kārtībā saņemti advokātu pieteikumi par tādām nolēmumu kategorijām, kam nav paredzēta pārsūdzība kasācijas kārtībā.
[2] Pieteikumu Kriminālprocesa likuma 63.nodaļas kārtībā par tiesas nolēmuma izskatīšanu no jauna atbilstoši šī likuma 663.panta pirmajai daļai notiesātās un attaisnotās personas uzdevumā vai tādas personas uzdevumā, pret kuru ar tiesas lēmumu kriminālprocess izbeigts, var iesniegt advokāts. Minētā panta otrajā daļā šādas tiesības pēc savas iniciatīvas vai personas lūguma ir arī ģenerālprokuroram vai Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virsprokuroram, kuriem ir tiesības iesniegt protestu.
Pieteikuma vai protesta iesniegšanas pamats noteikts Kriminālprocesa likuma 665.pantā, atbilstoši kuram pieteikumu vai protestu var iesniegt, ja:
1) nolēmumu pieņēmis nelikumīgs tiesas sastāvs; 2) dienesta izmeklēšanā konstatēts, ka nolēmumu kāds no tiesnešiem nav parakstījis tāpēc, ka likumā noteiktajā kārtībā nav piedalījies nolēmuma pieņemšanā; 3) šā likuma 574. vai 575.pantā minētie pārkāpumi noveduši pie notiesātās personas stāvokļa nelikumīgas pasliktināšanās.
Tātad Krimināllikuma pārkāpuma vai būtiska Kriminālprocesa likuma pārkāpuma esība pati par sevi vēl nav pamats pieteikuma vai protesta iesniegšanai. Būtisks nosacījums ir tas, ka attiecīgais pārkāpums novedis pie notiesātās personas stāvokļa nelikumīgas pasliktināšanas.
Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 666.panta pirmajai un otrajai daļai pieteikumam vai protestam izvirzīta obligāta prasība to iesniegt rakstveidā. Tajā ir nepieciešams norādīt un motivēt šī likuma 665.pantā noteikto nolēmuma pārsūdzības pamatu. Ievērojot Kriminālprocesa likuma 670.pantā noteikto, Augstākā tiesa pieteikumu vai protestu izskata atbilstoši kasācijas instances tiesai noteiktajai kārtībai.
[3] Vispirms vēršama uzmanība uz apsvērumiem, kas bija par pamatu grozījumu izdarīšanai Kriminālprocesa likuma 662.panta pirmajā daļā. Tieslietu ministrijas priekšlikumos likumprojektam „Grozījumi Kriminālprocesa likumā” (Nr.427/Lp13), kas izstrādāti Tieslietu ministrijas izveidotajā darba grupā Kriminālprocesa likuma grozījumu izstrādei un kas Saeimas Juridiskajai komisijai iesniegti pirms otrā lasījuma, norādīts, ka priekšlikums paredz Kriminālprocesa likuma 662.panta pirmo daļu papildināt ar vēl vienu situāciju, kad varēs atteikt spēkā esošu nolēmumu jaunu izskatīšanu sakarā ar materiālo vai procesuālo likuma normu būtisku pārkāpumu, proti, paredzot, ka turpmāk spēkā stājušos tiesas nolēmumu nevarēs izskatīt no jauna, ja konkrētajā krimināllietā būs atteikta kasācijas tiesvedība.
Grozījums izstrādāts, lai efektivizētu Augstākās tiesas darbu un mazinātu tās noslodzi. Šobrīd Kriminālprocesa likuma 662.panta pirmā daļa paredz, ka spēkā stājušos tiesas nolēmumu var izskatīt no jauna, ja tas nav skatīts kasācijas kārtībā. Kā apliecina prakse, šobrīd daudzos gadījumos personas sniedz sūdzības par spēkā stājušiem nolēmumiem Kriminālprocesa likuma 63.nodaļas kārtībā gadījumos, kad Augstākā tiesa ir pieņēmusi lēmumu par atteikumu ierosināt kasācijas tiesvedību. Savukārt Augstākajai tiesai šādos gadījumos nav likumīga pamata atteikt pieņemt pieteikumu, jo Kriminālprocesa likums to neparedz. Ievērojot minēto, ir paredzēts noteikt, ka turpmāk spēkā stājušos tiesas nolēmumu varēs izskatīt no jauna, ja tas nebūs skatīts kasācijas kārtībā, kā arī, ja būs saņemts atteikums ierosināt kasācijas tiesvedību. Šāds regulējums mazinās Augstākās tiesas darba noslodzi un sekmēs ātrāku nolēmumu sagatavošanu citās prasībās.
No priekšlikuma pamatojuma secināms, ka grozījumu mērķis bija novērst tādu rīcību, kad pēc atteikuma ierosināt kasācijas tiesvedību saturiski identiska kasācijas sūdzība tiek nosaukta par pieteikumu Kriminālprocesa likuma 63.nodaļas kārtībā un atkārtoti iesniegta Augstākajā tiesā.
[4] Laiks uz vietas nestāv, šobrīd ir novērojama tendence Augstākajā tiesā vērsties Kriminālprocesa likuma 63.nodaļas kārtībā par tādiem nolēmumiem, kuriem likumdevējs ir paredzējis pārsūdzības iespējas tikai vienā instancē. Tādi, piemēram, ir Kriminālprocesa likuma 59.nodaļā „Process par noziedzīgi iegūtu mantu”, kā arī 61.nodaļā „Spriedumu un lēmumu izpildes laikā radušos jautājumu izskatīšana” noteiktajā kārtībā pieņemtie nolēmumi.
Procesā par noziedzīgi iegūtu mantu atbilstoši Kriminālprocesa likuma 631.panta trešajai daļai, izskatot sūdzību vai protestu, tiesa var atcelt rajona (pilsētas) tiesas lēmumu un pieņemt šā likuma 630.pantā minēto lēmumu. Lēmums nav pārsūdzams. Kriminālprocesa likuma 649.panta trešā daļa nosaka pārsūdzības kārtību jautājumos par sprieduma vai prokurora priekšraksta par sodu izpildi, ja ir vairāki spriedumi vai priekšraksti par sodu, saskaņā ar kuru [..] augstāka līmeņa tiesas tiesnesis sūdzību izskata rakstveida procesā pēc lietā esošajiem materiāliem, un viņa lēmums nav pārsūdzams.
Savukārt Kriminālprocesa likuma 651.panta septītajā daļā noteikta pārsūdzības kārtība, izlemjot ar sprieduma un lēmuma izpildi saistītos jautājumus, proti, [..] augstāka līmeņa tiesas tiesnesis sūdzību izskata rakstveida procesā pēc lietā esošajiem materiāliem, un viņa lēmums nav pārsūdzams.
Spriežot tiesu, saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 83.pantu un likuma „Par tiesu varu” 10.panta pirmo daļu tiesneši ir neatkarīgi un pakļauti (padoti) tikai likumam.
Satversmes tiesa ir atzinusi, ka Satversmes 92.panta pirmais teikums nosaka likumdevēja pienākumu pieņemt taisnīgas tiesas spriešanai nepieciešamās procesuālās normas, bet šī norma neparedz konkrēta jautājuma izšķiršanu atbilstoši tādam procesuālajam regulējumam, kādu persona vēlas. Likumdevējam demokrātiskā tiesiskā valstī, pieņemot procesuālos likumus, ir rīcības brīvība gan noteikt attiecīgos procesos skatāmo lietu kategorijas, gan arī lemt par dažādu kategoriju lietu izskatīšanas kārtību. Tāpat likumdevējam ir tiesības noteikt pamattiesībām atbilstošu lietu izskatīšanas, tostarp nolēmumu pārsūdzēšanas, kārtību. No vispārējiem tiesību principiem un Satversmes neizriet valsts pienākums ikvienas kategorijas lietai paredzēt pārsūdzību kasācijas instances tiesā.
Sistēmiski no Kriminālprocesa likuma 662.panta pirmās daļas, to skatot kopsakarā ar 663.panta pirmajā daļā, 665.panta pirmās daļas 3.punktā un 666.panta otrajā daļā noteikto, izriet, ka Kriminālprocesa likuma 63.nodaļas mērķis ir notiesātās personas tiesību aizsardzība, lai novērstu viņas stāvokļa nelikumīgu pasliktināšanu. Tas nozīmē, ka Kriminālprocesa likuma 63.nodaļā nostiprinātais viens no taisnīgu tiesu garantējošiem institūtiem atbilstoši šībrīža regulējumam tiek attiecināts tikai uz notiesāto vai attaisnoto.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 662.panta pirmo daļu spēkā stājušos tiesas nolēmumu var izskatīt no jauna, ja tas nav skatīts kasācijas kārtībā. Senāta Krimināllietu departaments atzīst, ka no šīs likuma normas izriet, ka Kriminālprocesa likuma 63.nodaļas kārtībā no jauna var izskatīt tikai tādus spēkā stājušos tiesas nolēmumus, kuriem Kriminālprocesa likumā ir paredzēta pārsūdzēšana kasācijas kārtībā, nevis jebkuru tiesas nolēmumu.
Likumdevējs kriminālprocesā nav paredzējis Kriminālprocesa likuma 59.nodaļas kārtībā pieņemta apgabaltiesas lēmuma pārsūdzību kasācijas kārtībā. Nepastāvot iespējai šo kategoriju lietas izskatīt kasācijas kārtībā, nav iespējama to pārskatīšana Kriminālprocesa likuma 63.nodaļas kārtībā. Turklāt Kriminālprocesa likuma 63.nodaļas kārtībā nav iespējama tādu spēkā esošu atsevišķu kategoriju nolēmumu jauna izskatīšana, kuriem pārsūdzība kasācijas kārtībā saskaņā ar šo likumu nav noteikta. Tāpat Kriminālprocesa likuma 63.nodaļā noteiktais institūts attiecas uz gadījumiem, kad konkrēta krimināllieta vispār nav skatīta kasācijas kārtībā vai tiesa iepriekš nav atteikusies ierosināt kasācijas tiesvedību, nevis kad līdzapsūdzētā persona nav izmantojusi tiesības uz pārsūdzību un nav iesniegusi kasācijas sūdzību.
No iepriekšminētā secināms, ka likumdevējs Kriminālprocesa likuma 63.nodaļā ietverto institūtu kā tiesību aizsardzības līdzekli ir attiecinājis tikai uz to kategoriju lietām, kurām ir paredzēta pārsūdzības iespēja kasācijas kārtībā. Pārējo kategoriju lietās kasācijas instances tiesas efektivitātes nodrošināšanas nolūkā šāds līdzeklis nav paredzēts. Gadījumos, kad Kriminālprocesa likuma 63.nodaļas kārtībā iesniegts pieteikums par kasācijas kārtībā nepārsūdzamu lēmumu, Augstākajai tiesai nav tiesiska pamata to izskatīt. Šādās situācijās ir nepieciešams meklēt citus Kriminālprocesa likumā un citos normatīvajos tiesību aktos paredzētus tiesību aizsardzības līdzekļus.
QR
