Tiesneša augstākais lojalitātes pienākums ir pret tautu

Tiesnešiem ir īpaša loma valstī un sabiedrībā.

Tiesnesis ir tas, kurš izšķir juridiskus strīdus starp privātpersonām. Tiesnesis ir tas, kurš soda noziedzniekus. Tiesnesis ir tas, kurš, balstoties uz varas dalīšanas principu, aizstāv sabiedrību pret valsts patvaļu, ja nepieciešams.

Var jautāt – kā tiesnesis, būdams valsts amatpersona, būdams valsts daļa, saņemot atlīdzību no valsts, spēj nostāties pret valsti, it kā pret savu iztikas avotu? Atbilde ir vienkārša – viņam tas jāspēj, ja to prasa likums. Tas ir viens no fundamentālajiem demokrātiskas tiesiskas valsts kritērijiem. Un tā ir viena no patiesi neatkarīga cilvēka pazīmēm, no patiesi neatkarīga cilvēka rakstura īpašībām. Pazīme, bez kuras neviens nedrīkstētu kļūt par tiesnesi.

Var rasties pārmetums – bet tādā gadījumā tiesnesis var būt nelojāls pret savu darba devēju – valsti! Uzreiz jāsaka, ka ar šādu pārmetumu ir salikti aplami akcenti. Tiesnesim primāri ir jāsargā sabiedrība, kura šo valsti ar tās institūtiem ir izveidojusi. Tiesnesim ir jāsargā Satversme, kuru šī sabiedrība ir akceptējusi kā savas dzīves pamatu. Un ja kāda valsts amatpersona vai orgāns pārkāpj Satversmi, pārkāpj cilvēka tiesības, tad – jā, tiesnesim jābūt gatavam nostāties arī pret valsti, to valsts varas atzaru vai to amatpersonu, kura to pārkāpj. Šādā aspektā tiesnesis drīkst būt nelojāls, bet viņš nav nelojāls pret sabiedrību un pret tautu. Un ne tikai drīkst, bet tas ir viņa fundamentāls pienākums. Ārēji tas tiešām izskatās kā nelojalitāte pret valsti.  Bet tiesnesis nedrīkst būt nelojāls pret tautu, pret sabiedrību, Satversmi un tautas noteiktajiem pamatprincipiem. 

Kāpēc es par to visu runāju? Kā tas varētu būt saistīts ar šīs grāmatas atvēršanu? Tāpēc, ka tiesneša augstākais lojalitātes pienākums ir tieši pret tautu, pret sabiedrību. Un tādēļ sabiedrībai ir tiesības zināt, kas ir tās tiesneši. Šī grāmata, kurā ir apkopotas tiesnešu biogrāfijas no 1990.gada, ir pirmais solis šajā virzienā.

Kad viesojos Dānijas Augstākajā tiesā, man rādīja tiesnešu galeriju, kurā skatāmi visu Augstākās tiesas tiesnešu miniatūri portreti. Ņemot vērā, ka Dānijas Augstākā tiesa ir izveidota pirms 360 gadiem, varam iedomāties, cik tiesnešu portretu tur bija.  Tas parāda, ka arī citās valstīs ir interese un vēlme vēsturiski iemūžināt šo institucionālo kalpošanu sabiedrībai. Lai visi zina, kas ir bijuši šīs tautas tiesneši.

Man prieks, ka arī Latvijā sabiedrībai tiek piedāvāts iepazīties ar tās tiesnešiem. Pirmais solis ir sperts un cerams, ka būs arī turpinājums. Šī grāmata arī parāda, ka tiesnesis ir arī vienkārši cilvēks. Cilvēks, kurš ir dzimis, audzis, mācījies un strādājis līdzās tepat, blakus citiem. Biogrāfiskajos datos tas parādās – kur piedzimis, kādā skolā mācījies un kur strādājis līdz kļūšanai par tiesnesi. Domāju, ka šī grāmata veicinās izpratni par to, ka tiesnesis nav atrauts no sabiedrības un ka arī tiesnesim kā cilvēkam ir jūtas, emocijas un pārdzīvojumi, kurus viņam reizēm varētu būt liegts paust tā, kā to drīkst darīt citi sabiedrības locekļi. Sabiedrībai ir jāsaprot, ka tiesnesis ir tikai cilvēks un tiesa savā ziņā ir sabiedrības atspoguļojums.

Es atzinīgi novērtēju to, ka šajā grāmatā ir iekļauti arī tie divi tiesneši, kuri bija spiesti atstāt tiesneša amatu saistībā ar pret viņiem ierosinātām krimināllietām. Tas, protams, nedara godu tiesai, taču vēl lielāku negodu radītu izlikšanās, ka nekas tāds nav noticis. Tas ir labs rādītājs, ka pati tiesa ir spējusi tikt vaļā no tiem, kuri nav cienīgi būt par tiesnešiem. Vēsturi var noliegt, taču to nav iespējams mainīt. No tās var tikai mācīties. Tie, kas noliedz vēsturi, beigās nonāk vēl lielākās nepatikšanās nekā tie, kuri vēsturi respektē un mācās no tās. Un nekas nevieno un nedod spēcīgāku impulsu attīstībai kā kopīgi atzītas un pārvarētas grūtības.  Tiesa arī ir pārdzīvojusi zināmas grūtības kopā ar sabiedrību, kurai tā kalpo. Cerams, šīs kopīgi pārvarētās grūtības dos mums vienotu izpratni par to, kādai jābūt tiesiskai un demokrātiskai valstij. Šī grāmata ir viens no labiem darbiem, kas ir izdarīts, lai izpratne palielinātos. Tāpēc paldies grāmatas veidotājiem par šo iespēju sabiedrībai uzzināt par saviem tiesnešiem.