Labdien augsti godātais Augstākās tiesas priekšsēdētājs, augsti godātais tieslietu ministrs, augsti godātie tiesneši!
Vēlos norādīt un lūgt Augstākās tiesas tiesnešus padomāt un vērtēt trīs aspektus. Šie aspekti izriet no mūsu kopīga virsmērķa – taisnīguma un tiesiskuma nodrošināšana.
Pirmais – tiesību normu skaidrība. Piekrītu plēnumā tiesnešu sacītajam, ka tiesnešiem nevajadzētu dot ekspertīzi par likumu projektiem, tomēr uzskatu, ka vienīgi tiesneši, jo īpaši senatori, var nodrošināt, lai tiesību normas būtu saprotamas un viennozīmīgas. Protams, būtu labi, ja būtu speciāls tiesību institūts, kurš nodarbotos ar Augstākās tiesas nolēmumu apkopošanu, izvērtēšanu un priekšlikumu sagatavošanu. Diemžēl, tāda nav, un esam tik daudz, cik esam, un mums nav tik daudz laika, lai skatītu milzīgu apjomu lietu, katrā gadījumā kārtējo reizi mēģinot atrisināt jau iepriekš norādītu problēmu. Domāju, ka tas nebūtu pretrunā ar likumu, ja Augstākā tiesa, izskatot kādu konkrētu lietu, kurā pamats nolēmuma atcelšanai ir tiesību normu interpretācija, sagatavotu informāciju par normas satura precizēšanu, padarot to par skaidru un nepārprotami piemērojamu. Un tas nav jādara tiesas sastāvam, to varētu darīt senatoru palīgi vai padomnieki. Ja panāksim tiesību normu skaidrību, tas viennozīmīgi uzlabos visu instanču tiesu darba kvalitāti un samazinās kasācijas sūdzību un protestu skaitu, un ļaus arī prokuroriem jau sākotnējā posmā orientēties uz nepieciešamajām darbībām. Ārvalstu pieredze rāda, ka šādi tiesas atzinumi ir efektīvs ceļš. Domāju, šobrīd mums nav cita varianta, kā tiesai norādīt uz šīm nepilnībām. Tas ir ļoti spēcīgs arguments, vismaz kriminālprocesā.
Šodien plēnumā izskanēja, ka tiek izmantots blakus lēmuma institūts, un arī es aicinātu vairāk paskatīties uz šo institūtu. Kriminālprocesa likumā, kurš man tuvāks, teikts: ja tiesa konstatē tiesību normu pārkāpumus, tad tiesa norāda cēloņus un veicinošos apstākļus, lai amatpersonas un institūcijas tos novērstu. Ja jūs norādītu prokuratūrai kādus cēloņus un apstākļus, kuri veicina pārkāpumus un kas ir jānovērš, tas būtu papildu arguments, aizstāvot noteiktas prasības un prioritātes, kad nepieciešams paskaidrot, kāpēc mēs nevaram nodrošināt tādu kvalitāti, kādu no mums pieprasa sabiedrība.
Viss sacītais saistīts ar otro aspektu, ko vēlos uzsvērt – ar lietu izskatīšanas ilgumu. Diemžēl nevaru piekrist, ka Augstākajā tiesā šobrīd visos gadījumos tiek nodrošināts lietu izskatīšanas savlaicīgums. Kaut arī lielākoties tas ir saprotams, tomēr tad, kad runājam par brīvības atņemšanu, kas ir būtiska cilvēktiesību ierobežošana, nevaram būt gandarīti, ka to spējam nodrošināt.
Tāpēc mans aicinājums Augstākās tiesas tiesnešiem – meklēt tam iemeslus un ierosināt tos pasākumus, kuri nodrošinātu lietu savlaicīgu un kvalitatīvu izskatīšanu. Neviens cits tos labāk nezinās un nepateiks. Pievienojos Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētājas Veronikas Krūmiņas sacītajam, ka nav cita varianta, kā Augstākās tiesas tiesnešiem iesaistīties pirmās instances un apelācijas instances tiesas tiesnešu kvalifikācijas pilnveidošanā. Ja mēs nodrošinātu augstu kvalifikāciju visos līmeņos, tas samazinātu lietu skaitu gan apelācijas instancē, gan kasācijas instancē. Tāpat pievienojos Krimināllietu departamenta priekšsēdētājas Anitas Poļakovas vēlmei par Kriminālprocesa likuma grozījumu ātrāku virzību. Ministru kabinetam darba kārtībā šie grozījumi ir iekļauti, cerēsim, ka tuvākajos mēnešos tie arī normālā kārtībā pavirzīsies Saeimā un tiks pieņemti. Tie sakārtos daudzus, tai skaitā procesuālus, aspektus, kuru dēļ dažkārt lieta nonāk vairākas reizes kasācijas instancē.
Vēl viens aspekts – lietas pabeigšana kasācijas instancē. Varbūt šī doma sākotnēji nepatiks Krimināllietu departamenta tiesnešiem, bet mans aicinājums ir tomēr analizēt un domāt. Neesmu unikāls, neesmu to izdomājis, jo ir vairākas valstis, kur ir tāds regulējums. Proti, tajos gadījumos, kad krimināllieta nonāk Augstākajā tiesā un Krimināllietu departamenta vērtējums nav saistīts ar pierādījumu vērtēšanu par vainīgumu, bet ir citi aspekti, kuru dēļ ir jāatceļ nolēmums un lieta jānodod apelācijas instances tiesai, Augstākā tiesa pati pieliek punktu un izlemj šos jautājumus, tādā veidā pabeidzot lietas izskatīšanu ar galīgo nolēmumu. Skaidrs, ka kasācijas instance nevar pārņemt pierādījumu vērtēšanu saistībā ar vainīgumu, jo Latvijā ir trīs tiesu instances, taču, kā jau minēju, citās valstīs ir regulējums, ka Augstākā tiesa citos gadījumos lietu nenodod zemākai instancei, bet pati izlemj, un spriedums stājas spēkā. Tādā veidā arī šis lēmums kalpo kā paraugs līdzīgos gadījumos gan apelācijas instances tiesai, gan pirmās instances tiesai. Tas samazinātu arī pašas Augstākās tiesas noslodzi, jo, kā zinām, ir lietas, kas dažkārt vairākas reizes atgriežas Augstākajā tiesā un pēc tam kārtējo reizi tiek nodotas pārskatīšanai zemākas instances tiesai.
Paldies par darbu, paldies par uzmanību, uz kopdarbu arī šajā gadā!
QR
