Eiropas Tiesību institūta ikgadējā konference

Daļa no konferences tēmām, informācija un atziņas.

Kā ieteikumtiesības un judikatūra (tiesu prakse) sekmē Eiropas līgumtiesību harmonizāciju. Starptautiskā pētniecības projektā, kurā pārstāvēta Zviedrija, Francija, Brazīlija un Ķīna, secināts, ka aizvien vairāk augstākās tiesas iesaistās savu atziņu popularizēšanā.

Klimata pārmaiņas: izaicinājumi. 1. Vai klimata pārmaiņas ir cilvēktiesību pārkāpums un vai var iestāties piesārņotāju korporatīvā atbildība?

2. Ja starptautiskās saistības/tiesības ir pārkāptas, tas ir pamats uzsākt tiesvedību arī par rīcībpolitikas pasākumiem. Piemēram, Spānijas Augstākajā tiesā tiek izskatīta Greenpeace prasība pret Spāniju. Problēma: rīcībpolitikas dokumentu apstrīdēšana prasa visaptverošu dokumentu vērtēšanu – tas nav iespējams tiesā. Lai arī politikas plānošana ir jāatstāj valdību ziņā, tiesas var pārbaudīt, vai politika ir racionāla un nav iekšēji pretrunīga, kā arī to, vai tā atbilst zinātniskiem pierādījumiem un vai kopējie politikas solījumi ir ievēroti. 

3. Kolumbijas universitāte (ASV) ir izveidojusi datubāzi par klimata jautājumiem: https://climate.law.columbia.edu/

Ekocīds. 1. Kriminālatbildība par ekoloģiskiem noziedzīgiem nodarījumiem, klimata pārmaiņu nodarījumiem. Aizsargājama ir ne tikai klimata pārmaiņu joma, bet arī bioloģiskā daudzveidība. Aplūkota iespēja ANO līmeņa dokumentā definēt ekocīdu, jo šādiem noziegumiem ir pārrobežu raksturs, bet valstu sociāli-ekonomiskās intereses mijiedarbojas ar vēlmi atzīt ietekmi uz vidi. Problēma: kā novērtēt šādu nodarījumu iespējamo nākotnes ietekmi?

2. Šobrīd ELI darbības projekts aptver priekšlikumus Romas starptautiskās krimināltiesas statūtos, kā arī darbu pie Eiropas Savienības sekundārā tiesību akta (direktīvas) projekta.

3. Šobrīd krimināltiesības ir neefektīvas cīņā ar klimata pārmaiņām, trūkst apmācītu tiesnešu un juristu, kā arī sodi ir relatīvi mazi, jo attieksme pret vides noziegumiem nav kā pret „smagiem”, salīdzinot, piemēram, ar nonāvēšanu vai izvarošanu; sodi nav efektīvi.

4. ES tiesībās vides regulējums ir apjomīgs, tomēr tam nav nodrošināta izpilde. Administratīvā kārtībā policijai šādu nodarījumu uzraudzība rada grūtības.

5. Industrijai tiek izvirzītas aizvien paaugstinātas prasības vides aizsardzības jomā. Piemēram, cīņa pret šķietamu vides aizsardzības prasību izpildi (greenwashing), sk. prasību pret KLM; valdes/padomes locekļu civiltiesiskā un kriminālatbildība par nodarījumiem, ja tie biznesa interesēs piesedz vides noziegumus, sk. Volkswagen lietu; mātes sabiedrību aizsardzība, sk. Shell lietu; ziņotāju aizsardzība.

Eiropas standarts tiesnešu neatkarībai. 1. ELI izstrādāti kopēji principi. Tie aptver iecelšanas, neatkarības un kvalitātes jautājumus.

2. Lai nodrošinātu ES kopējo tiesību telpu, tiesnešu institūtam arī nepieciešams kopējs ES līmeņa regulējums. Problēmas radītu nacionālo īpatnību respektēšana.

3. ECT praksē konstatēts, ka arī tiesu sistēmā ir „ārkārtas situācija”, ko ilustrē šādas lietas: GUÐMUNDUR ANDRI ÁSTRÁÐSSON v. Iceland (2020), iesnieguma Nr.26374/18, GRZĘDA v. Poland (2022), iesnieguma Nr.43572/18, ŻUREK v. Poland (2022, vēl nav galīgs), iesnieguma Nr.39650/18.

4.  Pieļaujams, ka Tieslietu padomē darbojas ārējie locekļi, tomēr padomei jāpaliek tiesnešu vadībā. Tieslietu padomju loma var tikt politizēta, ja tā pārāk iesaistās tiesnešu kandidātu atlasē. Jautājums, kādi papildu locekļi tieslietu padomēs būtu piemērotākie? Aktuāls ir tieslietu padomju atbildības jautājums.

5. OSCE (Eiropas Drošības un sadarbības organizācijā) arī strādā pie tieslietu jautājumiem. ODIHR (Demokrātisko institūciju un cilvēktiesību birojā) uzsākta Kijevas rekomendāciju par tiesu neatkarību Austrumeiropā, Dienvidkaukāzā un Centrālāzijā (2010) pārskatīšana (https://www.osce.org/odihr/KyivRec). Identificēti tādi jautājumi kā vārda brīvība; disciplināratbildība; tiesnešu pārvietošana, ņemot vērā neatceļamību; Tieslietu padomju un citu pašpārvaldes institūciju loma (atbildība).

6. Komisija ziņojumus par tiesu neatkarību (ar nodaļu katrai dalībvalstij) sagatavo kopš 2020.gada. Notiek sarunas un konsultācijas ar mērķi identificēt problēmas, uz kurām var norādīt un kuras var risināt. Tomēr šīm ES rekomendācijām trūkst skaidrojuma.

E-pierādījumu pieļaujamība kriminālprocesos Eiropas Savienībā. OLAF finansēts projekts par e-pierādījumiem: https://eucrim.eu/articles/admissibility-evidence-criminal-proceedings-eu/.

Digitālais īpašums, piespiedu izpilde, aktualitātes. Blokķēžu tehnoloģijas un viedlīgumi; mākslīgā intelekta tehnoloģiju iesaiste līgumu slēgšanā un algoritmiskie līgumi. Ar šiem jautājumiem strādā arī citi institūti, piemēram, UNIDROIT.

Trešo personu finansējums tiesvedībai. ELI uzsāktais projekts aptver gan ELI-UNCITRL jau sagatavotos dokumentus, gan ELI projektus par kopējiem civilprocesa standartiem, gan Eiropas Parlamenta un Padomes 2020.gada 25.novembra Direktīvu 2020/1828 par pārstāvības prasībām patērētāju kolektīvo interešu aizsardzībai un ar ko atceļ Direktīvu 2009/22/EK šajos jautājumos.

Problēma: kā sabalansēt prasītāja intereses (individuālā vai kolektīvā prasībā) un izmantot trešo personu finansējumu, trešās personas (finansētāja) atbildību par iesaistīšanos un pārstāvību, kā arī prasītāja tiesības brīvi lemt par tiesvedības turpināšanu.