God. Strupiša kungs! God. Levita kungs!
God. Bordāna kungs!
Dāmas un kungi, cienījamie kolēģi!
1. Man ir liels gods piedalīties ikgadējā Latvijas tiesnešu konferencē.
2. Eiropas Tieslietu padomju asociācija (ENCJ) apvieno Tieslietu padomes un līdzīgas autonomas institūcijas, kas nodrošina atbildību par atbalsta sniegšanu tiesu iestādēm neatkarīgā tiesas spriešanā. ENCJ strādā ar tiesu sistēmām, nevis atsevišķiem tiesnešiem. Tas ir Tieslietu padomju institucionāls tīkls, kas nodrošina saskarsmi starp tiesu iestādēm no vienas puses un izpildvaru un likumdevējvaru no otras puses.
3. ENCJ sastāvā ir 21 dalībvalsts. Dažās dalībvalstīs Tieslietu padomes nepastāv, piemēram, Austrijā un Vācijā. No šīm valstīm ENCJ novērotāja statusā piedalās Tieslietu ministrijas, kas ir atbildīgas par tiesu sistēmu un tiesu vadību.
4. ENCJ ievēro varas dalīšanas principu un tiesu varas neatkarību, jo tas ir mūsu tiesiskās kārtības pamats. Varas dalīšana ir viens no demokrātiskas, tiesiskas valsts pīlāriem. Pārējie pīlāri ir brīvas un godīgas vēlēšanas un pilsonisko un politisko tiesību ievērošana. Varas dalīšana un tai sekojošā tiesu neatkarība uzliek tiesu varai pienākumu šo neatkarību aizsargāt, kā arī apdomīgi rūpēties par to.
5. Demokrātijas, tiesiskuma un cilvēka pamattiesību ievērošana nav tikai izpildvaras, likumdevēja un tiesu varas pienākums. Katra pilsoņa pienākums ir ievērot šīs pamatvērtības un pieprasīt to ievērošanu. Saskaņā ar prasību ievērot tiesiskumu 2021.gada oktobrī Polijas Nacionālā Tiesnešu padome (Krajowa Rada Sądownictwa) tika izslēgta no asociācijas. ENCJ konstatēja, ka Tiesnešu padome nespēja aizsargāt tiesu varas neatkarību un neaizstāvēja tiesu iestādes un atsevišķus tiesnešus, saskaroties ar neatkarības pamatvērtību apdraudējumu. Izslēgšana no ENJC veikta, lai aizstāvētu ENCJ un tās vērtības – tiesu neatkarību un tiesiskumu.
6. Esmu pārliecināts, ka varas dalīšana un tiesu varas neatkarības nodrošināšana atbilst pilsoņu un sabiedrības vislabākajām interesēm. Turklāt, manuprāt, demokrātiskās valstīs ir jābūt pareizai izpratnei par katra valsts varas atzara attiecīgajām lomām un pienākumiem un par varas atzaru nepieciešamību savstarpēji sadarboties. Lai to īstenotu, pārējiem valsts varas atzariem būtu jāpieņem tas, ka arī tiesu vara ir valsts vara, nevis tikai atsevišķu tiesnešu grupa, kas ir neatkarīgi tikai attiecībā uz konkrētu izskatāmo lietu. Tāpēc ir svarīgi, lai katrai tiesu sistēmai būtu tāda pārvaldības struktūra, kas aizsargā tās institucionālo neatkarību un tādējādi arī atsevišķu tiesnešu neatkarību. Tieslietu padomes ir acīmredzams risinājums, un tās ir vislabāk piemērotas, lai aizsargātu iedzīvotāju tiesības un brīvības.
7. Tiesu vara ir atbildīga par efektīvu tiesiskuma nodrošināšanu, un tā ir nopietna atbildība. Lai to sasniegtu, tiesu varai ir jāsadarbojas ar valdību nolūkā izprast starp valsts pīlāriem esošos šķēršļus. Pastāv neizbēgama spriedze starp izpildvaru un tiesu varu, tāda pastāv pat tad, ka politikā ir mierīgi laiki. Lai nodrošinātu līdzsvaru starp spēkiem, ir jāpieliek pūles. Līdzsvara atrašanai un uzturēšanai starp trim valsts varām nepieciešams visu iesaistīto nepārtraukts darbs. Šo līdzsvaru var panākt tikai tad, ja pastāv veselīga savstarpēja cieņa starp tiesu varu no vienas puses un izpildvaru un likumdevējvaru no otras puses.
8. Diemžēl mūsu tiesiskajā kārtībā pēdējā laikā vērojama tendence, ka pārējās valsts varas ne tikai neatbalsta un nestiprina tiesu varu, bet arī neaizsargā tiesu varu pret mediju, parlamenta deputātu un pat valdības uzbrukumiem. Šo uzbrukumu iemesli ne vienmēr ir skaidri, un tie ir atšķirīgi dažādās dalībvalstīs. Dažkārt tie ir ideoloģiski. Piemēram, valdošā partija netic varas dalīšanai un neatkarīgai tiesu sistēmai un vēlas, lai tiesu sistēma būtu pakļauta tās kontrolei. Reizēm pie varas esošajiem ir ērti darīt to, ko tie vēlas, neievērojot likumu. Taču ir arī taisnība, ka reizēm tiesu vara neattaisno pilsoņu saprātīgās cerības, piemēram, attiecībā uz lietu izskatīšanas ātrumu.
9. Pastāv skaidrs Eiropas standarts, kas nosaka, ka atsevišķu tiesnešu neatkarību nodrošina tiesu varas neatkarība kopumā. ENCJ uzskata, ka tiesu varas neatkarību vissekmīgāk var nodrošināt, ja pastāv noteikta pašpārvaldes pakāpe. Lielākajā daļā Eiropas valstu pastāv Tieslietu padome vai līdzīga institūcija, kas ir no valsts likumdošanas varas un izpildvaras neatkarīga institūcija, kas ir atbildīga par neatkarīgu tiesas spriešanu. Dažas padomes ir konstitucionāli izveidotas, lai garantētu un aizstāvētu tiesu neatkarību. Citas padomes vai autonomās tiesu administrācijas ir īpaši atbildīgas par tiesu administratīvo vadību, tostarp finanšu pārvaldību, cilvēkresursiem, darba organizāciju un informācijas tehnoloģijām. Katras Tieslietu padomes izcelsme ir skatāma valsts tiesību sistēmas attīstībā, kas dziļi sakņojas vēsturiskā, kultūras un sociālā kontekstā, tomēr visām padomēm ir kopēja pieredze un izaicinājumi, un tās darbojas saskaņā ar vieniem un tiem pašiem vispārīgajiem principiem.
10. Tieslietu padomei ir jābūt neatkarīgai institūcijai, kas darbojas caurskatāmi un atbildīgi. Tieslietu padomju struktūra, pilnvaras un procedūras ir jāizstrādā tā, lai nodrošinātu un veicinātu tiesu neatkarību un efektīvu tiesvedību. Ja nav ieviesti atbilstoši kontroles un līdzsvara mehānismi, Tieslietu padome var kļūt par marioneti izpildvaras, likumdevējvaras vai ietekmīgu grupu rokās, tādējādi graujot tiesu neatkarību. Tieslietu padomēm ir jāpiešķir atbilstoši cilvēkresursi un finanšu resursi.
11. Taču pašpārvalde pati par sevi nenodrošina tiesu varas neatkarību. Labākā tiesu varas aizsardzība pret uzbrukumiem ir iedzīvotāju cieņa un atbalsts, kas iegūts, nodrošinot augstas kvalitātes tiesas spriešanu, pieņemot savlaicīgus, objektīvus un labi pamatotus lēmumus. Neatkarība iet roku rokā ar atbildību. Tiesu vara, kas pretendē uz neatkarību, bet atsakās būt atbildīga sabiedrības priekšā, neiegūs tās atbalstu un uzticēšanos. Uzticēšanās ir pamats attiecībām ar sabiedrību. Uzticēšanos nevar nopelnīt, esot ziloņkaula tornī kaut kur tālu prom no sabiedrības ikdienas. Lai veicinātu uzticēšanos, vispirms ir svarīgi, lai tiesu sistēma būtu uzticama. Tiesu vara, kas pretojas pārmaiņām un tiek uzskatīta par atpalikušu, zaudēs cilvēku uzticēšanos un kļūs neaizsargāta pret ārējiem uzbrukumiem, jo īpaši no citu valsts varas atzaru un plašsaziņas līdzekļu puses. Tiesu sistēmai ir jābūt gatavai modernizēties, lai tā arvien būtu aktuāla mūsdienu sabiedrībai.
12. Arī tiesnešu apmācība ir neaizstājams tieslietu sistēmas kvalitātes veicināšanas elements. Apmācība ir svarīga tāpēc, lai mācītu tiesnešiem vajadzīgās prasmes, kas ir daļa no plašākas stratēģijas ar mērķi nodrošināt augstas kvalitātes tiesu darbu. Tieslietu padomes valstīs, kur tādas pastāv, ir atbildīgas par tieslietu sistēmas kvalitātes celšanu, un tādēļ tām būtu jāveicina tiesnešu apmācība, nosakot vadlīnijas un nodrošinot, ka tiesnešiem tiek dota iespēja piedalīties apmācībās gan valsts, gan Eiropas līmenī.
13. Turklāt ir būtiski, lai katrā tieslietu sistēmas reformu plānu izstrādes un īstenošanas posmā tiktu iesaistītas tiesu iestādes, Tieslietu padomes un jo īpaši tiesneši un prokurori. Tas vajadzīgs, lai nodrošinātu tiesu varas neatkarību, kā arī to, lai reformas būtu efektīvas un vairotu uzticēšanos.
Reizēm tiesneši var šķist naidīgi noskaņoti pret tieslietu sistēmas modernizāciju un reformu. Arī tā tam nevajadzētu būt, ja iecerētās reformas ir vērstas uz tieslietu sistēmas kvalitātes uzlabošanu to cilvēku labā, kam sistēma kalpo. Tiesnešu iesaistei reformu procesā būtu jānodrošina līdzsvars starp ievēlētās valdības vēlmēm un nepieciešamību saglabāt tiesu objektivitāti un tiesiskumu.
14. Tieslietu sistēmām visā Eiropā šie ir izaicinājumu pilni laiki. Lielākajā daļā valstu tiesām ir nācies saskarties ar budžeta samazinājumu un palielinātu tiesnešu darba slodzi. Tiesneši nevar izvairīties no ekonomiskās realitātes, ar kuru saskaras visi valsts iedzīvotāji. Taču viņi var un viņiem vajadzētu uzstāt uz jēgpilnu viedokli par to, kā tiek izmantoti ierobežotie resursi, lai vislabāk nodrošinātu augstas kvalitātes tiesu darbu, kas ir sabiedrības interesēs.
15. Uzskatu, ka tiesu varai ir jānostiprina savas pozīcijas kā vienam no trim valsts varas atzariem. Tai jābūt savai balsij un jāizmanto to. Sabiedrība ir arvien jāinformē par neatkarības nozīmi, piemēram, paskaidrojot, kā tiesu vara (potenciāli) ietekmē sabiedrības ikdienas dzīvi. Zemais uzticēšanās līmenis tiesu sistēmai ir pamats neveiksmīgām tiesu reformām un izaicinājumiem tiesu neatkarībai, tāpēc sabiedrības informēšanai ir jābūt galvenajam elementam uzticēšanās stiprināšanā. Būtiska ir aktīva tieslietu padomju līdzdalība tādu metožu ieviešanā, kas nodrošinātu efektīvu komunikāciju un labāku izpratni par sabiedrības mainīgajām vajadzībām.
16. 2017.gadā ENCJ pieņēma Parīzes deklarāciju par noturīgu tiesisku sistēmu. Mēs uzskatām, ka ir liela nepieciešamība pēc noturīgām tiesu sistēmām, kas spēj izturēt ārēju spiedienu, tajā pašā laikā spējot pielāgoties mainīgajām sabiedrības vajadzībām. Uzskatām, ka esam kopīgi atbildīgi par demokrātijas, tiesiskuma un cilvēka pamattiesību ievērošanu, lai mūsu sabiedrību un cilvēku labklājība augtu. Mēs ticam, ka, strādājot kopā, mēs varam sasniegt šos mērķus. Mēs dzīvojam sarežģītos laikos, kas ir izaicinājums arī tiesu sistēmām. Vairāk nekā jebkad agrāk Eiropas tiesu sistēmām ir jāatbalsta vienai otru un jāsadarbojas. Galu galā mums visiem ir kopīgs mērķis – uzticama, neatkarīga un atbildīga tiesu sistēma katrā dalībvalstī visu Eiropas iedzīvotāju labā.
QR
