3.novembrī stājās spēkā Augstākās tiesas rosinātie grozījumi Kriminālprocesa likumā, kas paredz, ka turpmāk lietas Senāta Krimināllietu departamentā varēs skatīt arī paplašinātā tiesas sastāvā un senators lēmumam varēs pievienot savas atsevišķās domas. Tas nostiprinās Senāta judikatūru un rosinās juridisku diskusiju un nodrošinās juridiskās domas attīstību.
Papildinājums Kriminālprocesa likuma 586.pantā paredz: ja tiesa, izskatot lietu trīs senatoru sastāvā, atzīst, ka lieta izskatāma paplašinātā sastāvā, tā pieņem lēmumu par lietas nodošanu izskatīšanai paplašinātā sastāvā.
Savukārt grozījumi Kriminālprocesa likuma 587.pantā paredz, ka tiesnesis, kuram, lietu izskatot paplašinātā sastāvā, bijis atšķirīgs viedoklis par tiesību normu piemērošanas jautājumiem, piecu darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas ir tiesīgs rakstveidā izteikt savas atsevišķās domas, kas pievienojamas lietai un ir publiski pieejamas.
Šāda iespēja – skatīt lietu arī paplašinātā sastāvā, kā arī senatoram rakstīt atsevišķās domas – līdz šim pastāvēja civilprocesā un administratīvajā procesā. Tagad tas iespējams arī kriminālprocesā.
Vienlaikus grozījumi likumā atslogo kasācijas instanci. No Kriminālprocesa likuma 569.panta otrās daļas izslēgta kasācijas instances kompetence izskatīt pārsūdzētos spēkā nestājušos pirmās instances tiesas nolēmumus, kas pieņemti vienošanās procesā. Turpmāk tie pārsūdzami tikai apelācijas instances tiesā.
Tāpat apelācijas, nevis kasācijas instancē pārsūdzami tiesas nolēmumi krimināllietās, kurās slēgta vienošanās par piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanu juridiskām personām.
QR
