CIVILLIETU DEPARTAMENTS
Civillietu departamenta priekšsēdētājs: Normunds SALENIEKS
Departamenta senatori 2022.gadā: Kaspars BALODIS, Dzintra BALTA, Intars BISTERS, Anda BRIEDE (līdz 14.10.), Anita ČERŅAVSKA, Ināra GARDA, Aivars KEIŠS, Ļubova KUŠNIRE, Inta LAUKA, Valerijs MAKSIMOVS,
Zane PĒTERSONE, Marika SENKĀNE, Kristīne ZĪLE
1. LIETU IZSKATĪŠANAS STATISTIKA
Aizvadītais gads Civillietu departamenta darbā bijis sekmīgs – par spīti būtiskiem iekšējiem un ārējiem izaicinājumiem ir samazināts lietu atlikums līdz 365 lietām.
Departamenta lietu izskatīšanas koeficients
2022.gadā ir 107%. Tas nozīmē, ka izskatīts vairāk lietu nekā saņemts, proti, izskatīts par 60 lietām vairāk. Šis rādītājs sasniegts, neraugoties uz to, ka faktiski visu gadu departaments strādājis nepilnā senatoru sastāvā – visu gadu bija brīva viena senatora vakance, bet gada pēdējā ceturksnī – divas vakances.
2022.gadā saņemtas 913 lietas, kas ir par 179 lietām mazāk nekā 2021.gadā. Tādējādi kopš 2016.gada turpinās tendence samazināties iesniegto kasācijas sūdzību skaitam.
Neskatoties uz mazāku saņemto lietu skaitu, departamenta senatoru slodze ir nemainīgi augsta – vidēji 75 lietas gadā uz vienu senatoru.
Civillietu departamentā saglabājusies augsta kasācijas tiesvedības filtru efektivitāte – aptuveni 77 % gadījumu kasācijas tiesvedība netiek ierosināta. Turklāt no ierosinātajām kasācijas tiesvedības lietām tikai
12 lietās pārsūdzētie spriedumi atstāti negrozīti.
Savukārt 81,6% gadījumu netika ierosināta tiesvedība sakarā ar zemāku instanču lēmumu pārskatīšanu blakus sūdzības kārtībā. Turklāt tikai divās lietās zemāko instanču tiesas lēmumi ierosinātajās tiesvedībās atstāti negrozīti.
Izskatītas 973 lietas. No tām 733 lietas izskatītas kasācijas tiesvedībā, 564 lietās atsakot ierosināt kasācijas tiesvedību, bet 169 lietas pabeidzot ar spriedumu. Četras lietas izskatītas paplašinātā tiesas sastāvā.
Blakus sūdzības tiesvedībā izskatītas 213 lietas, no kurām 174 lietās atteikts pieņemt blakus sūdzību. No ierosinātajām 39 lietām 37 lietās lēmums atcelts, savukārt 2 lietās lēmums atstāts negrozīts. Divas lietas sakarā ar iesniegto blakus sūdzību izskatītas paplašinātā tiesas sastāvā.
Izskatītas 22 lietas protestu kārtībā, no kurām tikai vienā gadījumā lēmums atstāts negrozīts.
Saņemti pieci pieteikumi par lietas jaunu izskatīšanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem. No tiem atteikts pieņemt četrus, bet vienā gadījumā pieteikums apmierināts un nolēmums atcelts saistībā ar ārvalsts tiesas nolēmumu.
Izskatītas arī 34 piekritības noteikšanas lietas saskaņā ar Civilprocesa likuma 32.1 pantu.
Lietas dalībniekam atteikums ierosināt kasācijas tiesvedību ir jāgaida vidēji 119 dienas, kas ir par 23 dienām vairāk, salīdzinot ar 2021.gadu.
Blakus sūdzību gadījumā vidējais atteikuma termiņš ir 52 dienas, kas ir vairāk nekā uz pusi ātrāk nekā kasācijas tiesvedības gadījumā. Savukārt jau spēkā esošu nolēmumu pārskatīšanas protesta kārtībā laiks līdz rīcības sēdei ir vidēji 117 dienas. Jaunatklātu apstākļu pieteikumi rīcības sēdēs izskatīti vidēji 46 dienās, bet lietas ierosināšanas gadījumā – 78 dienās.
Vidējais lietas izskatīšanas termiņš līdz nolēmumam bija 176 dienas (2021.gadā tās bija 144, 2020.gadā – 182, 2019.gadā – 237 dienas). Pieaugumu izskatīšanas termiņa atšķirībā no iepriekšējā gada nevar izskaidrot tikai ar senatoru paplašinātā sastāva lietām, jo tās izskatītas par 92 dienām ātrāk nekā 2021.gadā. Tomēr saskatāma netieša ietekme, proti, bijušas vairākas vienveidīgas lietas, kurās bijis svarīgs paplašinātā sastāvā risināmais jautājums. Tāds, piemēram, bija tiesību jautājums kādā piespiedu nomas lietā, kā arī jautājums par būves īpašnieka civiltiesiskās atbildības vērtēšanu. Pieaugums vidējā izskatīšanas termiņā saistāms arī ar departamenta senatoru nepilno sastāvu, atsevišķu lietu sarežģītību, kas netika izskatītas paplašinātajā sastāvā, kā arī ar joprojām augsto saslimstību ar Covid-19 gada pirmajā pusgadā.
No gada beigās neizskatītajām lietām kasācijas tiesvedība ierosināta 120 lietās, bet 245 lietās par kasācijas sūdzības virzību jāizlemj 2023.gadā.
Departaments ir izskatījis visas lietas, kas saņemtas līdz 2020.gadam. No 2020.gadā saņemtajām lietām neizskatītas ir tikai piecas, kurās visās ir ierosināta kasācijas tiesvedība, trijās gaidāms nolēmums šā gada sākumā.
Ievērojamu slodzi veido arī privātpersonu un valsts iestāžu ārpus civilprocesa iesniegto sūdzību un ziņojumu izskatīšana, kas ir departamenta priekšsēdētāja kompetencē.
2022.gadā saņemtas 115 un izskatītas 106 šādas sūdzības un ziņojumi. Tikai viena sūdzība atzīta par pamatotu.
Augstākās tiesas tīmekļvietnē publicētas 26 ziņas saistībā ar civillietu izskatīšanu, Judikatūras sadaļā publicēti 83 Civillietu departamenta 2022.gada nolēmumi ar tēzēm vai virsrakstiem.
2. STRATĒĢISKĀ PLĀNA IZPILDE
Stabilas judikatūras veidošana
Pastāvīgi tika rīkotas departamenta senatoru un padomnieku kopsapulces.
Departamenta priekšsēdētājs piedalījies Senāta departamentu priekšsēdētāju sapulcē, kurā atteikts izskatīt vienu lietu pakļautības pieteikumu, jo pieteikums tika kļūdaini iesniegts par piekritības noteikšanu.
Paplašinājusies sadarbība ar Administratīvo lietu departamentu, regulāri apspriežot dažādus tiesību jautājumus, kas attiecas uz abu departamentu kompetenci.
Organizētas mācības un semināri pirmās un otrās instances tiesas tiesnešiem, kuras pasniegušas senatores Zane Pētersone un Dzintra Balta, kā arī padomnieki Rihards Gulbis un Reinis Odiņš. Notikušas departamenta pārstāvju tikšanās ar Zvērinātu tiesu izpildītāju padomi par namu apsaimniekošanas aktualitātēm, Vidzemes rajona tiesas tiesnešiem un Civillietu tiesu kolēģiju priekšsēdētājiem.
Departamentā nodrošināta stažēšanās vienam apelācijas instances tiesas tiesnesim.
Departaments līdzdarbojies četru tiesu prakses apkopojumu sagatavošanā un aktualizēšanā. Apkopojumi ir publiski pieejami Augstākās tiesas tīmekļvietnē.
Iknedēļas departamenta kopsapulcēs senatori ar Judikatūras un zinātniski analītisko nodaļu apsprieduši nozīmīgākos nolēmumus, kas publicējami Augstākās tiesas tīmekļvietnē.
Efektīva kasācijas procesa nodrošināšana
Saistībā ar e-lietas ieviešanu precizētas un papildinātas vadlīnijas Senāta Civillietu departamenta senatoru palīgiem.
Kancelejā pirms lietu iedalīšanas senatoru kolēģijām tiek veikta lietu pirmapstrāde, tostarp pārbaudīta kasācijas un blakus sūdzības atbilstība formālajiem kritērijiem.
Protestu lietu pirmapstrāde uzticēta zinātniski analītiskajam padomniekam, kas šajās lietās izstrādā lietas ziņojumu senatoru kolēģijai un uztur izskatīto un izskatāmo protesta lietu datubāzi. Tiek veikta vienveidīgu lietu identificēšana.
Tā kā pabeigts darbs pie kasācijas instances nolēmumu vadlīnijām, tika atsākts darbs pie ieteikumu izstrādāšanas kasācijas sūdzību un blakus sūdzību iesniegšanai Civillietu departamentā.
Gan senatori, gan darbinieki aktīvi piedalījušies tālākizglītības pasākumos. Sākta jauno senatoru palīgu un padomnieku mentorēšanas programma.
Sadarbība un dialogs
Departaments līdzdarbojies likumdošanas darba grupās, Latvijas Tiesnešu mācību centra mācību programmu darba grupā, Maksātnespējas jautājumu konsultatīvajā padomē un savas kompetences robežās piedalījies Saeimas komisiju sēdēs.
Departamenta padomnieki publicējuši rakstus žurnālā „Jurista Vārds”, kā arī uzstājušies konferencēs un semināros. Senatore Dzintra Balta piedalījusies Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības Darba tiesību forumā un Igaunijas Augstākās tiesas organizētajā Baltijas valstu Augstāko tiesu pasākumā, kā arī uzstājusies Tiesnešu biedrības rīkotajā diskusijā „Tiesnešu atlase un karjeras kāpnes”. Senators Intars Bisters piedalījies diskusijā Komerclikuma 20 gadu jubilejas konferencē.
Sabiedrības informēšana un izglītošana
Augstākās tiesas tīmekļvietnē regulāri tiek publicētas Komunikācijas nodaļas un departamenta sagatavotās preses relīzes par departamentā taisītajiem nolēmumiem.
Departaments 2022.gadā nodrošināja civiltiesisko praksi 17 LU profesionālā maģistra studiju programmas „Tiesību zinātne” studentiem.
Zinātniski analītiskais padomnieks Rihards Gulbis Vidzemes Augstskolā lasa lekcijas žurnālistiem un sabiedrisko attiecību speciālistiem par tēmu „Informācijas sniegšana par tiesu lietām (sadarbība ar tiesām) un piedalīšanās tiesvedībā”. Studenti arī piedalās tiesu izspēlē, kas tiek organizēta sadarbībā ar Augstāko tiesu.
Departamenta priekšsēdētājs piedalījies Augstākās tiesas rīkotajā Mediju dienā, kā arī sniedzis intervijas Latvijas Radio un Latvijas Televīzijai. Padomnieks Rihards Gulbis piedalījies Latvijas Radio raidījumā „Kā labāk dzīvot” par kopīpašuma izbeigšanas tiesisko regulējumu.
3. BŪTISKI CIVILLIETU DEPARTAMENTA NOLĒMUMI 2022. GADĀ
Kā sabiedrībai aktuālus var izcelt Civillietu departamenta 2022.gadā taisītus nolēmumus par šādiem tematiem:
1) tiesības uz morālā kaitējumu atlīdzību saistībā ar tuvinieka bojāeju;
2) būves īpašnieka civiltiesiskā atbildība ēkas sagrūšanas gadījumā;
3) goda un cieņas aizskāruma, kā arī uzņēmuma reputācijas aizskāruma vērtēšana gadījumā, kad sociālajā tīklā vulgārā stilā izteikts komentārs par komersanta preču vai pakalpojumu kvalitāti.
Tiesības uz morālā kaitējuma atlīdzību saistībā ar tuvinieka bojāeju
Ar Senāta spriedumiem lietās SKC-41/2022 un SKC-42/2022 atzīts, ka tiesības pretendēt uz morālā kaitējuma atlīdzību saistībā ar citas personas nāvi ir personām, kurām ar cietušo viņa nāves brīdī ir bijušas īpaši ciešas personiskas attiecības, kuras raksturo intensīva emocionālā saikne, un līdz ar to šo attiecību pārtraukšana, cietušajam ejot bojā, šīm personām rada īpaši spēcīgas ciešanas.
Senāts atzinis, ka šādas attiecības parasti pastāv starp laulātajiem un tuviem radiniekiem (piemēram, vecākiem, bērniem), bet var pastāvēt arī līdzīgu attiecību gadījumos, kas balstītas tajos pašos tuvības principos (piemēram, faktiskās kopdzīves partneri, audžuvecāki).
Proti, Civillikuma 1635.pants neizvirza mantinieka statusu kā priekšnoteikumu morālā kaitējuma atlīdzības saņemšanai.
Būves īpašnieka civiltiesiskās atbildības vērtēšana
Senāta spriedumā lietā SKC-8/2022, kas saistīta ar Rīgā, Zolitūdē, 2013.gadā notikušo traģēdiju, kad sagruva lielveikala jumts un tā rezultātā gāja bojā un guva miesas bojājumus liels skaits cilvēku, tika vērtēta ēkas īpašnieka un būvniecības ierosinātāja civiltiesiskā atbildība.
Senāts atzina, ka ēkas īpašnieka atbildība neiestājas automātiski, bet ir jāvērtē, vai sava pienākuma uzturēt ēku drošā stāvoklī izpildē viņš ir pieļāvis vismaz vieglu neuzmanību. Tas lietā netika konstatēts. Arī kā vienai no būvniecības procesa dalībniecēm (būvniecības ierosinātājai) atbildētājai šajā lietā nebija pamata atbildēt par citu būvniecības procesa dalībnieku pieļautajām kļūdām, kas noveda pie traģiskajām sekām. Likumdevējs katram būvniecības procesa dalībniekam ir paredzējis individuālu atbildību.
Ar Senāta spriedumu tika nostiprināts princips, ka, izņemot likumā tieši noteiktos gadījumus, katrs atbild tikai par savas rīcības (arī bezdarbības) rezultātā radīto kaitējumu.
Vienlaikus Senāts norādīja, ka ēkas īpašnieka pienākums uzturēt to drošā stāvoklī ir noteikts Civillikuma 1084.pantā un ēkas īpašnieks nevar attaisnot savu bezdarbību ēkas uzturēšanas pienākuma izpildē ar atsaukšanos uz to, ka viņa pienākumi nav tieši noteikti kādā citā normatīvajā aktā. Turklāt arī normatīvajos aktos noteikto pienākumu izpilde neatbrīvo personu no atbildības, ja ēkas īpašniekam kā krietnam un rūpīgam saimniekam bija jāparedz kaitējuma iestāšanās iespējamība un jāveic atbilstoši pasākumi riska iestāšanās nepieļaušanai.
Pamatojoties uz Civillikuma 1084.panta pirmo daļu, būves sabrukšanas gadījumā īpašniekam iestātos atbildība par citai personai nodarīto kaitējumu, ja būves īpašnieks nebūtu īstenojis tādus pasākumus, kurus veiktu krietns un rūpīgs saimnieks, lai laikus noteiktu iespējamo apdraudējumu un to novērstu. Piemēram, ja būvei būtu parādījušās plaisas, bet īpašnieks neveiktu pasākumus to cēloņu noskaidrošanai un iespējamo konstrukcijas problēmu novēršanai. Turklāt būves īpašnieka rūpības pienākums izpaužas ne tikai kā reakcija uz kādām redzamām pazīmēm, kas varētu liecināt par apdraudējumu, bet arī tādu pasākumu veikšana, lai laikus noteiktu iespējamos apdraudējumus, piemēram, būves vai atsevišķu tās elementu tehniskā apsekošana u.tml. Izskatāmajā lietā apgabaltiesa bija atzinusi, ka nebija tādu pazīmju, kuras liecinātu par būves iespējamu sabrukšanu un kuras atbildētājai vajadzētu konstatēt.
Vienlaikus Senāts atzina, ka vismaz ēkas sabrukšanas gadījumā pierādīšanas nasta attiecībā uz Civillikuma 1084.panta pirmajā daļā norādītā tiesiskā pienākuma uzturēt ēku drošā stāvoklī izpildi gulstas uz būves īpašnieku. Savukārt cietušajam saglabājas pierādīšanas nasta attiecībā uz kaitējumu, notikumu, kas izraisīja kaitējumu, un cēlonisko saistību starp notikumu un kaitējumu.
Facebook komentāra par preču vai pakalpojumu kvalitāti vērtēšana
Lietā SKC-327/2022 komersants cēla prasību pret patērētāju par ziņu – komentārā paustu negatīvu atsauksmi par komersanta pārdoto preci – atsaukšanu Facebook vietnē.
Senāts norādīja, ka tiešsaistes sociālā tīkla grupās, kur kādas jomas interesenti apspriež savu pieredzi saistībā ar iegādāto preču kvalitāti un apkalpošanas servisa pieejamību, ir pieļaujama gan pozitīvu, gan negatīvu atsauksmju (komentāru) ievietošana, un tā ir atzīstama par ierastu un lietderīgu praksi, kas atbilst sabiedrības interesēm un šādu grupu izveidošanas mērķim.
Vērtējot, vai neliterārā leksikā izteikts komentārs ir aizskāris personas godu un cieņu, tiesai jāapsver, vai šādu valodas lietojumu nenoteic saziņas stila specifika attiecīgajā lietotāju grupā. Ja šādā platformā saistībā ar noteiktu uzņēmējdarbības praksi pausts kritisks komentārs, kas nav nepatiess pēc būtības, tas vien, ka komentārs izteikts pirmšķietami vulgārā stilā, nevar būt vienīgais kritērijs izteikuma atzīšanai par godu un cieņu aizskarošu. Tiesai ir jāvērtē attiecīgo izteikumu mērķis.
4. CIVILLIETU DEPARTAMENTA MĒRĶI 2023. GADĀ
Senatori un atbalsta personāls strādā augstas darba intensitātes apstākļos. Ar pašreizējiem resursiem ir apšaubāma iespēja ilgtermiņā palielināt lietu izskatīšanas ātrumu, saglabājot vai uzlabojot kvalitāti.
Senatoriem daudz laika aizņem darbība dažādās disciplinārkomisijās un citās institūcijās, kas nav tieši saistītas ar tiesu darbu. Veicot lietu sadali, šī slodze ir jāņem vērā, un tas objektīvi palielina lietu izskatīšanas termiņus.
Pasākumi, kas īstenojami, lai nodrošinātu lietu izskatīšanu saprātīgos termiņos, vienotu tiesu praksi, tostarp vienotu Senāta praksi, un nolēmumu augstu kvalitāti:
- Jāturpina veidot efektīvu sistēmu vienveidīgu lietu identificēšanai;
- Jāpilnveido lietu sadales kārtība, izlīdzinot senatoru slodzes un nodrošinot iespējami ātru lietas izskatīšanu rīcības sēdē;
- Jāturpina pirmās un otrās instances tiesām aktuālu tiesību jautājumu identificēšana un risināšana, izmantojot likuma „Par tiesu varu” 49.1pantā paredzēto procedūru. Vienlaikus kontekstā ar iespējamiem pilotlietas risinājumiem jāprecizē arī procedūras tiesību jautājumu izlemšanai šajā likuma pantā noteiktā kārtībā;
- Jāturpina aktīva līdzdarbība Civilprocesa likuma grozījumu pastāvīgajā darba grupā, proti, būtu apsverami administratīvā procesa un civilprocesa regulējumu tuvināšanas jautājumi.
- Piemēram, apsverama pieaicinātās personas (amicus curiae) institūta ieviešana civilprocesā līdzīgi kā administratīvajā procesā.
- Jāizvērtē līdzīgs regulējums tiesvedības apturēšanai, kā tas noteikts Administratīvā procesa likumā saistībā ar tiesas vēršanos Satversmes tiesā. Šobrīd katrā individuālajā civillietā tiek rakstīti atsevišķi tiesas pieteikumi, nevis tikai paziņots Satversmes tiesai par līdzīgu lietu, kurā būtu piemērojama konstitucionālajā tiesā jau apstrīdētā tiesību norma. Tas atvieglotu ne tikai vispārējas jurisdikcijas tiesu slodzi, bet arī Satversmes tiesas slodzi, jo nebūtu daudzi individuāli pieteikumi.
- Tāpat apsverami grozījumi Civilprocesa likumā, kas saistīti ar normatīvo regulējumu neatgriezeniski atteikties pieņemt kasācijas un blakus sūdzību formālu iemeslu dēļ.
- Izstrādājami priekšlikumi pilotlietu mehānisma ieviešanai civilprocesā, kā arī ierosināma diskusija ar Administratīvo lietu departamentu, Krimināllietu departamentu un Judikatūras un zinātniski analītisko nodaļu par šāda mehānisma ieviešanu arī administratīvajā procesā un kriminālprocesā;
- Jāturpina civillietu iztiesāšanas metodoloģijas mācības pirmās un otrās instances tiesas tiesnešiem un tiesnešu palīgiem;
- Jāizstrādā normatīvo aktu grozījumu priekšlikumi, lai stiprinātu Senāta padomnieku lomu kasācijas funkciju īstenošanā, tostarp paredzot atbilstošas karjeras izaugsmes iespējas, lai padomnieku amatu vakancēm piesaistītu spējīgākos Latvijas juristus. Šobrīd Augstākās tiesas padomnieki nevar pretendēt pat uz pirmās instances tiesas tiesneša amatu, kaut gan viņiem izvirzītās kvalifikācijas prasības un amata aprakstā iekļautie pienākumi pārsniedz tiesnešu palīgiem izvirzītās prasības;
- Jāturpina darbs pie risinājumiem kasācijas sūdzību un blakus sūdzību kvalitātes uzlabošanai;
- Jārod risinājums, lai atbrīvotu senatorus no slodzes institūcijās, kas nav saistītas ar tiesas darbu (it īpaši, ja šādas institūcijas pieņemtais lēmums var tikt pārsūdzēts tiesā);
- Jāturpina un jāattīsta sadarbība starp departamentiem, lai nodrošinātu vienotu izpratni par tiesību jautājumiem.
Noslēgumā gribu pateikties visiem departamentā strādājošajiem senatoriem, padomniekiem un senatoru palīgiem par pašaizliedzīgo darbu, sasniedzot zemāko lietu atlikumu kopš 2008.gada. Salīdzinājumam – 2015. gadā atlikumā bija 2085 lietas, bet šā gada sākumā tikai 365 lietas.
Īpaša pateicība Judikatūras un zinātniski analītiskajai nodaļai un Administratīvo lietu departamentam par atsaucību un veiksmīgu sadarbību.
QR
