Tehnoloģiju ietekme uz intelektuālā īpašuma aizsardzību internetā un dārknetā

Seminārs bija veidots kā speciālas interneta un dārkneta (Darknet) mācības tiesnešiem un prokuroriem ar mērķi sniegt padziļinātu ieskatu interneta un dārkneta tehniskajos jautājumos saistībā ar praktisko tiesneša un prokurora darbu.

Seminārs notika divās secīgās grupās, katra grupa strādāja divas pilnas dienas. Latviju pārstāvēja senatores Dzintra Balta un Zane Pētersone, Rīgas apgabaltiesas tiesnese Ilze Ošiņa, Rīgas pilsētas tiesas tiesnese Inga Krigena-Jurkāne un Specializētās daudznozaru prokuratūras prokurors Dainis Krasts. Visi Latvijas pārstāvji piedalījās otrajā grupā, kurā piedalījās tiesneši un prokurori, kas specializējas intelektuālā īpašuma lietu izskatīšanā, no Austrijas, Beļģijas, Bulgārijas, Čehijas, Grieķijas, Horvātijas, Igaunijas, Francijas, Grieķijas, Itālijas, Kipras, Latvijas, Polijas, Portugāles, Slovēnijas, Spānijas un Ungārijas.

Šobrīd tiesību piemērošanas profesionāļiem ir svarīgi saprast, ka interneta tiesības veido: 1) tehnoloģijas; 2) tirgus; 3) tiesības; 4) sociālais konteksts, un tagad arī 5) vides aizsardzības aspekti, un tieši tehnoloģiju attīstība diktē ar interneta jautājumiem saistītu tiesību attīstību. Mācību laikā tika apgūtas gan teorētiskas zināšanas, gan praktiskas iemaņas, un iepazīti jauni tiesību pārkāpumu veidi, kas raksturīgi mūsdienu interneta un dārkneta videi.

Semināra sākuma daļa bija veltīta interneta vēsturei, uzbūves un darbības pamatjautājumiem: internetu regulējošās organizācijas (ICANN, IETF, IANA), mājaslapas, interneta pakalpojumu sniedzēji, serveri, protokoli, IP adreses, domēni, to piešķiršanas kārtība. Šobrīd 67% pasaules iedzīvotāju lieto internetu, un ir vairāk nekā 375 miljoni reģistrētu domēna vārdu.

Interesants bija stāstījums par Marijas Eikenas (Mary Aiken) grāmatā „The Cyber Effect” apkopotajiem 10 īpatnējiem interneta efektiem, tādiem kā, piemēram:

• kibersocializācija (kad noziedznieki izveido tiešsaistes interešu grupas, kas, komunicējot ar citiem līdzīgu „interešu” cilvēkiem, rada viņos noziedzīgo darbību normalizācijas sajūtu);
• cilvēku paaugstināts uzticēšanās līmenis internetā prezentētai informācijai, kas rada vieglākas cilvēku apkrāpšanas iespējas;
• kiberatkarība un uzvedības izpausmju eskalācija;
• paaugstināta impulsivitāte;
• likumpārkāpjošas uzvedības pieņemšana;
• atbildības „izkliedēšana”;
• sociālā kognitīvā disonanse (mēs zinām par šiem negatīvajiem kiberefektiem, bet mēs tos akceptējam, jo internetam ir arī daudz priekšrocību).

Ne tikai noziedznieki, bet arī upuri internetā uzvedas atšķirīgi, piemēram, mazāk ziņo par noziegumiem.

Divas lekcijas un vairāki praktiskie uzdevumi bija veltīti interneta starpnieku tēmai – gan starpnieku veidiem, gan funkcijām, gan viņu noskaidrošanai, gan arī labākās stratēģijas izvēlei darbam ar starpniekiem, lai pārtrauktu pārkāpumu. Tiesību aizsardzības institūcijām ir ne tikai jāidentificē konkrētajā pārkāpumā iesaistītie starpnieki, bet arī jāizvēlas prioritātes – ar kuru starpnieku strādāt, lai visefektīvāk sasniegtu mērķi un pārtrauktu pārkāpumu. Tāpat ir svarīgi paturēt prātā nepieciešamību nodrošināt līdzsvaru – lai gan interneta pakalpojumu starpnieki var ievērojami veicināt pārkāpumu izdarīšanu, tos vienlaikus nepieciešams arī aizsargāt, lai internets spētu darboties legālo darbību nodrošināšanai. Tādēļ ir jābūt t.s. „drošajai ostai” (safe harbour), kas pie noteiktiem nosacījumiem nodrošina atbrīvojumu no atbildības.

Saistībā ar starpnieku jautājumu tika runāts arī par jauno 2022.gada 19.oktobra regulu 2022/2065 par digitālo pakalpojumu vienoto tirgu un ar ko groza Direktīvu 2000/31/EK, kas pazīstama kā Digitālo pakalpojumu akts (Digital Services Act).

Seminārā citastarp tika sniegta informācija par tiešsaistes pārdošanas platformām, blokķēdi, neaizstājamiem blokķēžu žetoniem (non-fungible tokens jeb NFTs), kriptovalūtām, tostarp Bitcoin un Ethereum, to izmantošanas iespējām un riskiem, kā arī par kriptovalūtu izmantošanu nelegālajos darījumos interneta vidē.

Interesants bija ieskats interneta slēptajā daļā – t.s. dārknetā (Darknet), tostarp jautājumos par attiecīgo programmatūru un nelegālajām tirdzniecības vietnēm.

Semināra gaitā tika demonstrēts, kā iespējams veikt mājaslapu un e‑pastu serveru atrašanās vietu un turētāju identifikāciju; kā konstatēt viltotu preču un citu nelegālu objektu (viltotā nauda, narkotikas, ieroči utt.) izplatīšanu ar dārkneta palīdzību; kā izdarīt vēsturisko mājaslapu izskata un satura meklēšanu (Wayback machine, https://archive.org), kā noskaidrot ģeolokāciju, kā iegūt informāciju no fotogrāfijām, izmantot metadatus, utt.

Mācības bija ļoti aktuālas, jo skāra mūsdienu jauno pārkāpumu un noziegumu izdarīšanas vidi un jaunos veidus, kurus noziedznieki izmanto arvien biežāk.