Eiropas Savienības Tiesas prejudiciālie lēmumi – no CILFIT līdz Consorzio

Semināra nolūkiem katrai ACA-Europe dalībniecei vajadzēja aizpildīt organizatoru sagatavotu jautājumu anketu. Anketās sniegtā informācija tika apkopota semināra vispārējā ziņojumā, kas tika prezentēts semināra laikā.

Semināra mērķis bija veltīt uzmanību „vertikālajam dialogam” starp Eiropas Savienības dalībvalstu augstākajām administratīvajām tiesām un Eiropas Savienības Tiesu (EST). Īpaša uzmanība tika pievērsta Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu augstāko administratīvo tiesu kā pēdējās instances tiesu pienākumam uzdot prejudiciālos jautājumus, kā arī procedūrām, kādā veidā attiecīgais jautājums tiek uzdots un kā pēc tam tiek piemērots saņemtais EST nolēmums.

Seminārā piedalījās EST priekšsēdētājs Kūns Lenārtss (Koen Lenaerts), kurš semināra ievadā sniedza izvērstu priekšlasījumu. Pēc ievada priekšlasījuma diskusijas notika trīs sēdēs, skarot 
(1) prejudiciālā jautājuma formulēšanu; 
(2) pamatojuma nepieciešamību, ja pēdējās instances tiesa noraida vēršanos ar prejudiciālo jautājumu; un (3) nacionālo tiesu vēršanos ar prejudiciālajiem jautājumiem par ES tiesību aktu spēkā esību.

Kūns Lenārts savā priekšlasījumā izcēla prejudiciālā nolēmuma procedūras nozīmīgumu ES tiesību attīstībai un efektivitātei. Bez prejudiciālajiem jautājumiem nav iespējama vienota ES tiesību telpa un tās attīstība. Viņš uzsvēra, ka saziņa starp nacionālajām augstākajām administratīvajām tiesām un EST nav „vertikālais dialogs”, bet gan līdzvērtīgu tiesu tīklojums. Prejudiciālais jautājums ir iespēja tiesai iesaistīties ES tiesību attīstībā un pieteikt problemātisku jautājumu, uz kuru būtu sagaidāma EST atbilde. Viņš tāpat mudināja prejudiciālajā jautājumā ietvert arī tiesas versiju par iespējamo atbildi, kādu tā konkrētajā gadījumā uzskatītu par iespējamu, ar attiecīgu pamatojumu.

Uzsverot pēdējās instances tiesas pienākumu vērsties ar prejudiciālo jautājumu EST, viņš aplūkoja CILFIT un Consorzio lietās formulētos kritērijus un to attīstību EST praksē, kad iespējams nevērsties EST.

Attiecībā uz lēmumu nevērsties ar prejudiciālo jautājumu Kūns Lenārts uzsvēra, ka prejudiciālā nolēmuma procedūra nozīmē tiesu sadarbību, bet personai nav subjektīvo publisko tiesību uz prejudiciālā nolēmuma procedūru. Tomēr personai ir tiesības uz pamatotu tiesas nolēmumu, līdz ar to tiesai spriedumā jāsniedz pamatojums par ES tiesību argumentiem, kāpēc konkrētajā gadījumā nav bijis jāvēršas EST.

Pirmajā sēdē notika diskusijas par prejudiciālā jautājuma formulēšanu un tiesas stratēģiju, uzdodot prejudiciālo jautājumu. Diskusijā iezīmējās divas valstu pieejas – t.s. minimālā pieeja, kad tiesa tehniski uzdod precīzus jautājumus, iezīmējot faktisko un tiesisko apstākļu kontekstu, un t.s. ģenerāladvokāta pieeja, kad tiesa savā prejudiciālajā jautājumā jau ieskicē arī potenciāli sagaidāmo atbildi, izsakot versiju par iespējamo jautājuma risinājumu un to pamatojot. Tas tiesas prejudiciālo jautājumu tuvina ģenerāladvokāta secinājumiem, nacionālajai tiesai saturiski iesaistoties ES tiesību attīstībā. Šajā gadījumā gan iezīmējās arī iespējami sarežģījumi, ja EST prejudiciālais nolēmums atšķirtos no nacionālās tiesas piedāvātajām atbilžu versijām. Šajā ziņā tika uzsvērts, ka nacionālās tiesas ir piesardzīgas ar savu vērtējumu, jo tiesas par tiesību jautājumiem izsakās galīgajā tiesas spriedumā un pirms tam paliek saturiski neitrāla. Tāpat no nacionālo tiesu puses tika akcentēts EST „monopols” ES tiesību interpretācijā, ko nacionālajām tiesām vajadzētu respektēt.

Otrajā sēdē attiecībā uz pamatojuma sniegšanu par nevēršanos ar prejudiciālo jautājumu EST tika akcentēta dalībvalstu procesuālā autonomija un tradīcijas. Lai arī diskusijā iezīmējās dažādas valstu prakses, lielākoties tika atzīts, ka tiesai ir jāsniedz pamatojums par nevēršanos EST. Tas var būt gana īss un lakonisks, bet būtu jābūt nacionālās tiesas reakcijai par šo jautājumu, ja lietas dalībnieki lūguši vēršanos EST. Šajā kontekstā tika izcelta Eiropas Cilvēktiesību tiesas prakse, kurā konstatēts Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.panta pārkāpums, ja pēdējās instances tiesa nesniedz pamatojumu, kāpēc noraidīts lietas dalībnieka lūgums vērsties EST.

Trešajā sēdē tika aplūkoti prejudiciālie jautājumi par ES tiesību aktu spēkā esību. Diskusijās iezīmējās tendence, ka nacionālās tiesas salīdzinoši reti vēršas par ES tiesību aktu spēkā esību, bet gan vairāk par šo aktu interpretāciju, lai varētu izspriest konkrētās lietas. Prejudiciālie jautājumi par ES tiesību aktu interpretāciju, nevis spēkā esību signalizē par draudzīgumu un atvērtību ES tiesībām (integrējoša pieeja). ES tiesību aktu spēkā esība biežāk ir dalībvalstu konstitucionālo tiesu, nevis administratīvo tiesu dialoga priekšmets ar EST.

Diskusijās izskanēja atšķirības starp nacionālajām tiesām un EST proporcionalitātes (samērīguma) izvērtēšanā, kas atsevišķos gadījumos var radīt problēmas.

Semināra lielākais ieguvums bija tiešs augstāko administratīvo tiesu dialogs ar EST, diskusijās izrunājot dažādus problemātiskos aspektus, kas skar prejudiciālā nolēmuma procedūru. Tāpat seminārs sekmēja dažādu dalībvalstu pieeju prejudiciālajiem nolēmumiem izvērtējumu, tuvinot izpratnes šajos jautājumos un dodot iespēju apzināt labāko praksi šajā jomā un harmonizēt dalībvalstu augstāko administratīvo tiesu pieeju dialogam ar Eiropas Savienības Tiesu.