Informatīvie, psiholoģiskie, fiziskie uzbrukumi tiesnešiem un tiesām. Kā no tiem aizsargāties?

Konferencē piedalījās Igaunijas, Lietuvas un Latvijas vispārējās jurisdikcijas un administratīvo tiesu tiesneši.

Katras valsts pārstāvji prezentēja ziņojumu par informatīviem, psiholoģiskiem un fiziskiem uzbrukumiem tiesnešiem un tiesām.

Lietuvas Augstākās tiesas tiesnesis Gediminas Sagatis un Lietuvas Augstākās tiesas tiesnese Sigita Jokimaite ziņoja par situāciju Lietuvā saistībā ar psiholoģiskiem un fiziskiem uzbrukumiem tiesnešiem, par gadījumiem, kas izskanējuši masu medijos un iespējamo tiesneša rīcību, nonākot šādās situācijās.

Tiesneši sniedza ieskatu par vairākiem gadījumiem, kad bijušas situācijas, ko var raksturot kā uzbrukumu tiesu varai. Piemēram, pēc sprieduma lietā, kurā tika taisīts attaisnojošs spriedums politiķim, kurš apsūdzēts kukuļņemšanā, virkne politiķu šo spriedumu asi kritizēja. Šajā situācijā aktīvi iesaistījās tiesnešu biedrība, aicinot politiķus atturēties no nemotivētas sprieduma kritikas. Arī tiesneši, kas skatīja lietu, aktīvi iesaistījās sabiedrības informēšanā, tostarp televīzijā vienkāršā valodā skaidrojot sprieduma motivāciju.

Sniegts ieskats arī par vairākām situācijām, kur vērtēta tiesneša rīcības atbilstība ētikas normām un sabiedrības reakciju saistībā ar pieņemtajiem lēmumiem.

Lietuvas kolēģi informēja par lietu, kurā Krievijā aizmuguriski tika notiesāti vairāki Lietuvas tiesneši, kas skatīja tā saucamās 13.janvāra lietas. Šobrīd šiem tiesnešiem ir izsniegtas diplomātiskās pases.

Tiesneši ļoti bieži saņem dažāda veida draudus no ieslodzītajām personām, šai problēmai šobrīd nav sistēmiska redzējuma.

Kolēģi kā problēmu norādīja to, ka nav pieejama efektīva psiholoģiskā palīdzība, kā arī nav vadlīniju, rokasgrāmatu vai ieteikumu, kā tiesnesim rīkoties apdraudējuma situācijās.

Igaunijas Pērnavas apriņķa tiesas tiesnese Leanika Tamma un Tartu apriņķa tiesas tiesnese Ingrida Kullerkanna informēja par situāciju Igaunijā. Igaunijā pēdējā laikā pastiprināta uzmanība pievērsta drošības palielināšanai tiesu ēkās. Tiesnešiem ir pieejama daļēji apmaksāta psiholoģiskā palīdzība.

Igaunijā ir izstrādātas vadlīnijas (ieteikumi), kā jārīkojas tiesnesim, saskaroties ar apdraudējumu, tostarp tiesās ir informācija par konkrētām „kontaktpersonām” policijā, ar kurām tiesneši var sazināties apdraudējuma gadījumā.

Savukārt Latvijas tiesneši sniedza informāciju par situāciju Latvijā, tostarp par tiesnešu aptaujas rezultātiem par to, vai saistībā ar savu profesionālo darbību ir jutuši apdraudējumu, kā ir rīkojušies šajā gadījumā un vai ir saņēmuši nepieciešamo atbalstu un palīdzību.

Šāda starptautiska sadarbība ir vērtējama ļoti pozitīvi, jo, ik gadu rīkojot konferenci vienā no Baltijas valstīm, tiek aktualizētas un apspriestas tiesnešiem nozīmīgas tēmas, par kurām ir iespējams dalīties pieredzē, kā arī apsvērt aspektus, ko būtu lietderīgi pārņemt. 

Latvijā, ņemot vērā Igaunijas praksi, būtu lietderīgi izstrādāt vadlīnijas, kā tiesnešiem un tiesu darbiniekiem rīkoties konkrētu apdraudējumu gadījumā. Vadlīniju izstrādes un ieviešanas procesā būtu iesaistāmi arī pārstāvji no policijas un prokuratūras, lai izsvērtu un izstrādātu efektīvākos rīcības modeļus. Ņemot vērā konferencē pārrunāto, kā arī Latvijas tiesnešu aptaujas rezultātus, uzmanība būtu pievēršama arī šādiem aspektiem:

1. Tiesu sistēmā kopumā trūkst stratēģijas, kā rīkoties, saskaroties ar uzbrukumiem sociālajos tīklos.
2. Tiesnešiem nav skaidra rīcības modeļa, ko darīt, saskaroties ar dažādām procesuālā huligānisma izpausmēm. Viens no risinājumu virzieniem varētu būt trenēt procesa vadīšanas prasmes, tostarp praktiskās iemaņas, mācībās izspēlējot dažādas situācijas, lai stiprinātu pārliecību par savām profesionālajām spējām un zināšanām.
3. Saskaroties ar dažāda veida agresijas izpausmēm, kas nesasniedz fiziska apdraudējuma līmeni, būtu vēlams izstrādāt algoritmus, kā rīkoties dažādos grūtos gadījumos, „robežgadījumos”, kas iepriekš jau ir apzināti, piemēram, lietas dalībnieki neievēro tiesas sēdes procesuālo kārtību, neievēro tiesneša norādījumus, bez atļaujas straumē tiesas sēdi, izturas necienīgi pret tiesnesi, tiesas darbiniekiem un citām personām, kas ir klātesošas tiesas sēdē. Tas pats būtu attiecināms arī uz personu dažāda veida agresijas izpausmēm ārpus tiesas sēdes. Tā varētu būt rokasgrāmata, kas tiek papildināta ar jauniem gadījumu un rīcības modeļu aprakstiem.
4. Situācijās, kas saistītas ar fizisku uzbrukumu vai fiziska uzbrukuma draudiem, kopumā tiesneši ir gatavi reaģēt. Tomēr tiesneši būtu iedrošināmi rīkoties apņēmīgāk un nevienu šādu gadījumu neatstāt bez ievērības. Būtiska nozīme būtu tiesas priekšsēdētāja attieksmei pret šādām situācijām, kā arī tam, vai tiesnesim un vēlāk arī procesa virzītājam ir skaidrs turpmākās rīcības modelis. Noteikti būtu vērts informēt tiesnešus par gadījumiem, kad vainīgās personas ir sodītas.
5. Psiholoģiska atbalsta nodrošināšana. Šobrīd iztrūkst skaidra rīcības modeļa, ja ir krīzes situācija un tiesnesim ir nepieciešams atbalsts. Vispārīgi tiesnešiem ir pieejamas grupu supervīzijas, ko tiesneši atzinīgi novērtē. Tomēr grupas tiek izveidotas ilgtermiņa darbībai un tās nerisina situāciju, kad atbalsts ir nepieciešams steidzami un tiesnesim, kurš konkrētajā brīdī nav iesaistījies supervīziju grupā. Ir bijuši gadījumi, kad Tiesu administrācija individuālu supervīziju nodrošina arī atsevišķiem tiesnešiem krīzes situāciju pārvarēšanai. Tomēr visiem tiesnešiem nav informācijas par šādu iespēju. Ņemot vērā tiesneša darba specifiku un augsto stresa līmeni, kas ir raksturīgs tiesneša darbam, ilgtermiņā būtu nepieciešams izstrādāt skaidru kārtību, kā tiesnesis varētu saņemt psiholoģisku atbalstu krīzes situācijā.