Strādājot pie animācijas „Tiesnesis” izveides, Augstākā tiesa izvirzīja šādus mērķus. Skolēns:
1) apzinās tiesneša profesijas lomu taisnīgas valsts veidošanā;
2) izprot, kādi ir noteikumi, lai varētu kļūt par tiesnesi;
3) zina, ko dara tiesnesis, kādi ir tiesneša darba pienākumi.
Taču, pirms pievērsties tiesneša lomai un darbam, ir svarīgi izprast, kā darbojas valsts. Kā mēs – tauta – pārvaldām valsti? Tāpēc sarunā ar skolēniem tiek uzdots jautājums – kam pieder vara? Pēc tam, kad skolēni ir atbildējuši uz šo jautājumu, tiek piedāvāts nākamais jautājums – kā mēs (es) īstenojam (īstenoju) varu? Tāpēc skolēniem tiek demonstrēta leģitimācijas ķēde: pilsoņi ievēl Saeimu – Saeima pieņem likumus (noteikumus, kā cilvēki dzīvo sabiedrībā) – valdība nodrošina likumu īstenošanu ikdienas dzīvē. Ja es esmu neapmierināts ar pieņemtajiem likumiem un ar to, kā valdība tos īsteno dzīvē, pēc četriem gadiem man ir iespēja ievēlēt tādus deputātus, kuri pieņems izsvērtākus likumus un apstiprinās darboties spējīgāku valdību. Svarīgi vispār iet uz vēlēšanām un izdarīt izvēli. Ja tu paliksi malā, tad izvēli izdarīs citi. Tā ir mūsu – sabiedrības – kopējā atbildība par to, kādu likumdevēju ievēlam. Cik atbildīgus un tālredzīgus deputātus ievēlēsim, tik labi un izsvērti likumi tiks pieņemti. Tāpēc mūsu izvēlei jābūt informētai un pārdomātai. Jāseko līdzi politiskajiem procesiem, nepaļaujoties tikai uz priekšvēlēšanu aģitācijām.
Tiesnesim ir liela vara. Tiesnesim tiesības spriest tiesu caur Saeimas balsojumu piešķir tauta. Tiesneša varas avots ir tauta. Tauta ievēl Saeimu, Saeima apstiprina tiesnesi. Tiesnesim nav priekšnieku tādā izpratnē, kā esam to pieraduši redzēt valsts pārvaldē vai arī privātajā sfērā. Tiesnesis izspriež lietu nevis pēc kāda rīkojuma vai norādījumiem, bet pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmi un likumiem. Tiesnešu pieņemtajiem spriedumiem ir likuma spēks. Tiesnesis ar spriedumu apsūdzētajam var atņemt brīvību vai piespriest citu sodu. Tiesnesis var izšķirt strīdu un piedzīt miljons eiro par labu prasītājam.
Taču vara uzliek tiesnesim arī lielu atbildību par saviem spriedumiem. Tādēļ tiesneša amatam, kā tas atspoguļots arī animācijā, ir izvirzītas augstas prasības. Par tiesnesi var kļūt augsti kvalificēts jurists ar nevainojamu reputāciju, ar atbilstošām profesionālajām prasmēm un personiskajām īpašībām.
Ja runājam par tiesneša darbu, jāpatur prātā, ka tiesnesis nevienu lietu pats neuzsāk. Lai tiktu ierosināta lieta un uzsākta tās izskatīšana, kādam jāvēršas tiesā. Piemēram, krimināllietu uz tiesu nosūta prokurors. Prokurors ir arī tas, kas tiesas procesā apsūdz personu nozieguma izdarīšanā un pierāda apsūdzētā vainu. Administratīvā pārkāpuma lietā sūdzību tiesā iesniedz persona, kura nav apmierināta ar iestādes pieņemto lēmumu par administratīvo sodu. Civillietā prasītājs ir tā persona, kura iesniedz tiesā prasības pieteikumu savu aizskarto tiesību aizstāvēšanai. Savukārt administratīvajā lietā personu, kura vēršas tiesā, sauc par pieteicēju, bet dokumentu, ar kuru pieteicējs vēršas tiesā, sauc par pieteikumu.
Lai izšķirtu jebkuru strīdu, ir svarīgi pierādījumi. Tiesnesis izlemj strīdu vai atzīst kādu par vainīgu un uzliek viņam sodu, pamatojoties uz pierādījumiem. Tiesnesis nevar izšķirt strīdu, pamatojoties tikai uz viena vai otra procesa dalībnieka apgalvojumiem vai tāpēc, ka tiesnesim tā šķiet pareizi. Ja procesa dalībnieks savus apgalvojumus neapstiprina ar ticamiem pierādījumiem, tad tiesnesis spriedumu nevarēs pamatot ar šiem apgalvojumiem.
QR
