Zinātniski analītiskie padomnieki Vācijas tiesās un Eiropas Cilvēktiesību tiesā

Padomnieki ne vien ieguva noderīgu informāciju par zinātniskā atbalsta personāla efektīvu izmantošanu tiesas darbā, bet arī virkni vērtīgu atziņu par cilvēktiesību jautājumiem, it īpaši par to nodrošināšanu tiesvedībā.

Vācijas Federālā Konstitucionālā tiesa (Bundesverfassungsgericht)

Tiekoties ar Vācijas Federālās Konstitucionālās tiesas padomniekiem (judicial clerks), Senāta padomnieki tika informēti par Vācijas konstitucionālās tiesas kompetencē ietilpstošiem jautājumiem, tiesas darba organizāciju un kārtību, kādā lietas (sūdzības) nonāk un tiek izskatītas tiesā.

Vācijas Federālo Konstitucionālo tiesu veido divi senāti ar astoņiem tiesnešiem katrā. Tas, kurš no diviem senātiem ir kompetents izlemt konkrēto lietu, izriet no Federālās Konstitucionālās tiesas likuma un plēnuma rīkojuma – visu 16 tiesnešu kopīgi pieņemtā lēmuma.

Konstitucionālā tiesa gadā saņem vairāk nekā 6000 konstitucionālo sūdzību. Lai risinātu lielo noslodzi, katrs senāts izveido kolēģijas trīs tiesnešu sastāvā. Parasti kolēģijās izlemj lietas, kurām nav vispārējas konstitucionālas nozīmes, tādējādi veidojot absolūti lielāko daļu no visiem procesiem.

Katram tiesnesim ir izveidots savs sekretariāts, kurā strādā četri (pilna laika) padomnieki. Šobrīd tiesā strādā 68 padomnieki (ņemot vērā to, ka atsevišķos sekretariātos darbinieki strādā nepilnu darba slodzi, padomnieku skaits formāli ir lielāks).

Lai kļūtu par padomnieku, personai ir jābūt ar atbilstošu profesionālo izglītību un pieredzi, kas parasti iegūta, strādājot zemāku instanču tiesās vai prokuratūrā, atsevišķos gadījumos arī valsts iestādēs, advokātu birojos vai universitātēs. Padomnieku galvenais uzdevums ir atbalstīt tiesnešus darbā: tas nozīmē atzinumu vai nolēmumu projektu sagatavošanu.

Padomnieka sagatavotais atzinums lietā ir paredzēts tikai iekšējai lietošanai, procesa dalībniekiem tas nav pieejams. Atzinuma apjoms atkarībā no lietas un tiesvedības procesa (kolēģijā vai senātā) var būt ļoti dažāds – no dažām līdz pat simt lapām. Atzinumu veido četras daļas: (1) faktisko apstākļu izklāsts, tostarp informācija par to, ko ir lēmušas citas specializētās tiesas; (2) sūdzībā izteiktie argumenti par pamattiesību pārkāpumu; (3) iespējamā pamattiesību pārkāpuma juridiskais novērtējums (tas primāri tiek balstīts uz judikatūras atziņām); (4) priekšlikums galīgajam nolēmumam lietā.

Darbs pie vienas lietas padomniekam parasti aizņem mēnesi, taču bieži vien vēl vairāk – tas atkarīgs no lietas sarežģītības un lietas specifikas. Var būt situācijas, kad pie vienas lietas strādā vairāki padomnieki. Tāpat var būt situācijas, kad padomnieks strādā tikai ar vienu sarežģītu lietu. Tomēr parasti padomnieki strādā ar vairākām lietām.

Atbildot uz jautājumu par konstitucionālās tiesas nolēmumu rakstīšanas tehniku, Vācijas Federālās konstitucionālās tiesas padomnieki skaidroja, ka tā atšķiras atkarībā no nolēmuma veida, proti, kolēģiju nolēmumi var būt ļoti īsi (piemēram, tikai viens teikums bez izvērsta pamatojuma, attiecīgi šajos gadījumos padomnieku atzinumos minētie motīvi kolēģiju nolēmumos tālāk netiek atspoguļoti), turpretī senātā taisītie spriedumi ir apjomīgāki un ar detalizētu pamatojumu.

Spriedumu argumentācija galvenokārt tiek balstīta uz konstitucionālās tiesas judikatūras atziņām. Tiesa parasti neiesaistās polemikā ar tiesību zinātniekiem. Atziņas no tiesību doktrīnas tiek izmantotas pārsvarā tikai atzinumos. Tiesas spriedumā atsauces uz tiesību doktrīnu tiek izmantotas reti.

Vācijas Federālā tiesa (Bundesgerichtshof)

Vācijas Federālajā tiesā zinātniskie padomnieki (wissenschaftliche Mitarbeiter) iepazīstināja ar vispārēju informāciju par Federālās tiesas vietu Vācijas tiesu sistēmā, tās kompetenci un struktūru, kā arī saviem amata pienākumiem, sadarbību ar tiesnešiem, atsevišķām lietām, kā arī digitālās lietas ieviešanu Vācijas tiesās.

Vācijas Federālā tiesa ir viena no piecām Vācijas federālajām augstākajām tiesām līdztekus Federālajai Administratīvajai tiesai (Bundesverwaltungsgericht), Federālajai Finanšu tiesai (Bundesfinanzhof), Federālajai Darba tiesai (Bundesarbeitsgericht) un Federālajai Sociālajai tiesai (Bundessozialgericht). Vācijas Federālā tiesa ir augstākā tiesu instance civillietās un krimināllietās. Tomēr krimināllietās pārsūdzība Federālajā tiesā paredzēta tikai smagu vai pret valsti vērstu noziegumu gadījumos.

Vācijas Federālajai tiesai ir trīs galvenie uzdevumi: nodrošināt tiesību vienveidīgu piemērošanu, skaidrot būtiskus tiesību jautājumus un attīstīt tiesības. Tāpat kā Latvijā Vācijas Federālā tiesa pārbauda zemākas instances tiesas nolēmumu tikai attiecībā uz tiesību jautājumiem. Pārsūdzēt zemākas instances tiesas nolēmumu Federālajā tiesā civillietās var tikai noteikti advokāti (šobrīd šādas tiesības ir 38 advokātiem), kas kopumā uzlabo sūdzību kvalitāti. Ar sūdzību krimināllietās savukārt var vērsties ikviens advokāts, kā arī noteiktas kvalifikācijas augstskolu mācībspēki. Federālā tiesa nepārbauda faktus un nevērtē pierādījumus, taču var pārbaudīt procesa dalībnieku iebildumus attiecībā uz zemākas instances tiesas pieļautu procesuālo tiesību normu pārkāpumu lietas apstākļu noskaidrošanā un pierādījumu novērtēšanā. Lai gan Federālās tiesas secinājumi formāli ir saistoši tikai konkrētās lietas ietvaros, zemāku instanču tiesas seko tās veiktajai tiesību normu interpretācijai. Federālā tiesa pati nepārbauda tiesību normu konstitucionalitāti, bet šaubu gadījumā var vērsties Vācijas Federālajā Konstitucionālajā tiesā. Tas notiekot salīdzinoši reti.

Vācijas Federālā tiesa negatavo tiesu prakses apkopojumus (tas tiek uzskatīts par tiesību zinātnes uzdevumu). Atsevišķi tiesneši un zinātniskie padomnieki raksta publikācijas, bet tas neietilpst viņu darba pienākumos.

Vācijas Federālā tiesa sastāv no civillietu un krimināllietu senātiem jeb kolēģijām (Zivilsenate / Strafsenate), kuru skaitu nosaka Federālais tieslietu ministrs. Pašlaik Federālajā tiesā darbojas 13 civillietu kolēģijas un sešas krimināllietu kolēģijas, kā arī papildus astoņas speciālas kolēģijas. Katras kolēģijas sastāvā ir 6 līdz 8 tiesneši un priekšsēdētājs. Atsevišķu lietu parasti izskata piecu tiesnešu sastāvā, ieskaitot kolēģijas priekšsēdētāju. Sarežģītas lietas var tikt izskatītas paplašinātā sastāvā, kurā piedalās pa vienam tiesnesim no katras kolēģijas.

Civillietu sadalē tradicionāli tiek ievērots specializācijas princips. Savukārt krimināllietu sadale galvenokārt tiek balstīta uz reģionāliem kritērijiem (katra no sešām kolēģijām izskata sūdzības par konkrētas federālās zemes augstākās tiesas nolēmumiem), taču atsevišķos jautājumos arī krimināllietās ir izveidotas specializācijas jomas.

Vācijas Federālajā tiesā strādā apmēram 150 federālie tiesneši un 450 tiesas darbinieki, no kuriem apmēram 70 ir zinātniskie padomnieki. Vācijas Federālajā tiesā līdzīgi kā Vācijas Federālajā Konstitucionālajā tiesā nav pastāvīga zinātniskās izpētes atbalsta personāla tiesnešiem, to rotācijas kārtībā nodrošina zemākas instances tiesas tiesneši un prokurori. Zinātniskajiem padomniekiem, kuri strādā Federālajā tiesā, jābūt vismaz viena gada pieredzei civiltiesību jomā un vismaz viena gada pieredzei krimināltiesību jomā, savukārt citu federālo augstāko tiesu zinātniskajiem padomniekiem jābūt pieredzei tikai tajā jomā, kurā specializējusies attiecīgā tiesa. Pēc amata termiņa beigām Vācijas Federālajā tiesā zinātniskie padomnieki atgriežas savā iepriekšējā amatā attiecīgās federālās zemes tiesā vai prokuratūrā.

Kā sarunās norādīja paši zinātniskie padomnieki, minētajam rotācijas principam ir gan savas priekšrocības, gan trūkumi. No vienas puses, rotācija rada iespēju zemāku instanču tiesnešiem, kā arī prokuroriem iegūt vērtīgu pieredzi, no otras puses, tā nodrošina minētajām federālajām tiesām daudzveidīgu (atšķirīgos karjeras posmos un dažādos vecumos esošu) augsti kvalificētu zinātnisko padomnieku korpusu. Trūkums ir zinātniskā atbalsta korpusa pastāvīgā mainība, kā arī adaptēšanās posms, kas nepieciešams, uzsākot zinātniskā padomnieka amatu federālajā tiesā. Pastāvot rotācijas sistēmai, nav iespējama tā dēvētā institucionālā atmiņa jeb pēctecība. Šāda rotācijas sistēma Vācijā sakņojas tradīcijās un ir iespējama, ņemot vērā ievērojamos cilvēkresursus.

Zinātniskie padomnieki strādā konkrētā Federālās tiesas kolēģijā, bet nav piesaistīti konkrētam tiesnesim. Zinātnisko padomnieku galvenais darba pienākums ir konkrētas lietas izpēte un tiesas nolēmuma projekta sagatavošana (atsevišķās kolēģijās tiek gatavots atzinums). Atsevišķos gadījumos zinātniskie padomnieki piedalās vizīšu organizēšanā, taču neveic citus papildu pienākumus.

Vācijas Federālajā tiesā zinātniskie padomnieki strādā tikai ar īpaši sarežģītām lietām. Nolēmumus lietās raksta tiesneši paši. Tiesnešiem nav tiesnešu palīgu tādā izpratnē kā Latvijā. Zinātniskos padomniekus darbam pie konkrētas lietas vai arī atsevišķa tiesību jautājuma norīko kolēģijas priekšsēdētājs, ņemot vērā kolēģijas sastāvā esošo tiesnešu lūgumu pēc zinātniskā padomnieka iesaistes.

Darbs pie lietas izpētes notiek individuāli. Parasti zinātniskie padomnieki vienlaikus strādā tikai ar vienu lietu, atsevišķos gadījumos – divām vai trīs lietām. Vidējais laiks, kas tiek veltīts vienai lietai, ir 4–6 nedēļas, taču īpaši komplicētos gadījumos lietas izpēte var aizņemt līdz pat 3 mēnešiem. Nepastāv standarts, cik lietu zinātniskajam padomniekam gadā jāizpēta, jo lietu sarežģītība un to izpētei nepieciešamais laiks var ievērojami atšķirties.

Tas, kādā formā tiek sagatavota lietas izpēte, kolēģiju ietvaros var atšķirties. Parasti zinātniskie padomnieki sagatavo tiesas nolēmuma projektu, dažās kolēģijās – arī atzinumu. Atsevišķos gadījumos tiek uzdots izpētīt nevis visu lietu, bet konkrētu lietā nozīmīgu tiesību jautājumu.

Zinātniskie padomnieki sniedza arī prezentāciju par tiesas lietu digitalizāciju. Problēmas saistībā ar lietu digitalizāciju Vācijā lielā mērā ir saistītas ar tās federālo struktūru: nepastāv centralizēta IT infrastruktūra, nepieciešams integrēt daudzas saskarnes (interface), kā arī trūkst mijiedarbības starp dažādiem tīkliem. 2018.gadā vairākās Vācijas tiesās tika ieviesta lietu elektroniska reģistrācija. Šobrīd Vācijā pastāv trīs atšķirīgas lietu elektroniskās reģistrācijas sistēmas. Tas rada problēmas, īpaši saistībā ar dokumentu apmaiņu starp šīm sistēmām. Kopš 2021.gada beigām elektroniskā lietu reģistrācija ir ieviesta arī Vācijas Federālajā tiesā.

Viesojoties Vācijas Federālajā tiesā, padomnieki tikās arī ar tās prezidenti Betinu Limpergu (Bettina Limperg), kura ir arī Eiropas Savienības Augstāko tiesu priekšsēdētāju tīkla prezidente. Viņa norādīja uz tiesu sadarbības lielo nozīmi dažādu tiesību problēmu risināšanā, kā arī uzsvēra kopējās vērtības Eiropas Savienības tiesību telpā kā vienojošu faktoru.

Tikšanās laikā Senāta Civillietu departamenta padomnieks Reinis Odiņš sniedza prezentāciju par padomnieku darba pienākumiem Latvijas Augstākajā tiesā, savukārt Civillietu departamenta padomnieks Rihards Gulbis – prezentāciju par elektroniskajām lietām Latvijā. Vācijas kolēģi atzina par vērtīgu un izrādīja interesi par Latvijā pieejamo advokātu kalendāru, kas nodrošina informācijas saņemšanu no Tiesu informatīvās sistēmas par nozīmētajām tiesas sēdēm un iespēju reģistrēt informāciju par savu aizņemtību ārpus tiesas sēdes.

Eiropas Cilvēktiesību tiesa

Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT) padomnieki tikās ar ECT tiesnesi Mārtiņu Mitu, kurš iepazīstināja ar tiesā izskatīto pieteikumu statistiku. Tika pārrunātas aktualitātes saistībā ar Eiropas Cilvēka tiesību un Pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk – Konvencija) 6.pantā garantēto tiesību uz taisnīgu tiesu nodrošināšanu. Pret Latviju kopš 1997.gada konstatēti 46 tiesību uz taisnīgu tiesu pārkāpumi, no kuriem 21 gadījumā pārkāpums bijis saistībā ar procesa ilgumu. No ECT perspektīvas lietas izskatīšanai civillietās un administratīvajās lietās kasācijas instancē nevajadzētu pārsniegt vidēji 2–3 gadus, bet lietai kopumā visās tiesu instancēs vidēji 6 gadus. Lietas ilgāka izskatīšana var būt attaisnojama, ja lieta ir sarežģīta un tajā tiek veiktas procesuālas darbības.

Latvijas gadījumā visbiežāk – 60 gadījumos – konstatēti Konvencijas 5.panta (tiesības uz brīvību un drošību) pārkāpumi. Tas galvenokārt skaidrojams ar agrāko Kriminālprocesa kodeksa defektīvo regulējumu, piemēram, saistībā ar personu turēšanu apcietinājumā.

Kopumā pret Latviju pašreiz izskatīšanā ir aptuveni 400 lietu, no kurām aptuveni puse ir par izglītības reformu – pāreju uz latviešu valodu.

Attiecībā uz pieeju augstākās instances tiesai tiesnesis norādīja, ka atbilstoši ECT praksei tai var tikt noteikti striktāki kritēriji, piemēram, civillietās var paredzēt, ka sūdzības iesniedzamas, ja prasība sasniedz noteiktu naudas summu, tāpat var tikt paredzēts, ka personu tiesā var pārstāvēt ne tikai advokāti, bet speciāli akreditēti advokāti, kā tas ir, piemēram, Francijā. Augstākās instances tiesas var noraidīt sūdzības ar diezgan kodolīgu pamatojumu. Saistībā ar tiesībām uz pieeju tiesai kā nozīmīgi izcelti tādi spriedumi kā „Zubac v. Croatia” (Lielā palāta), „Papaioannou v. Greece” un „Talmane v. Latvia”. Tiesnesis uzsvēra – lai procesu varētu atzīt par taisnīgu, ir nepieciešams, lai visi būtiskie argumenti procesa gaitā vismaz kādā no instancēm tiktu izvērtēti un uz tiem sniegta atbilde.

Ar Latvijas nodaļas vadītāju Lāsmu Liedi pārrunāti jautājumi par cietušajiem no Konvencijā minēto tiesību pārkāpumiem, arodbiedrībām un pieeju tiesai. Attiecībā uz šiem jautājumiem izceltas tādas ECT lietas kā „Kalfagiannis and Pospert v. Greece”, „Centre for Legal Resources on behalf of Velentin Câmpeanu v. Romania” (Lielā palāta), „AKKA/LAA v. Latvia”, „AsDAC v. Moldova” u.c. ECT nepastāv actio popularis, tas nozīmē, ka pieteicējs nevar sūdzēties par abstraktu tiesību ierobežojumu, bet ir jāpierāda, ka iespējamais pārkāpums pieteicēju ietekmē personiski. Vienlaikus var būt atsevišķas izņēmuma situācijas, kad sūdzība var tikt pieņemta no kādas organizācijas, piemēram, tādā īpašā gadījumā kā Câmpeanu (cilvēks ir miris un nav radinieku, kas varētu aizstāvēt viņa tiesības) vai citos gadījumos (piemēram, lietās „Roman Zakharov v. Russia” (Lielā palāta) un „Centrum För Rättvisa v. Sweden” (Lielā palāta).

Ar juristi Indru Zusāni pārrunāta aktuālā ECT prakse par Konvencijas 6. pantā garantētajām tiesībām saistībā ar lietām, kuras tiesā nonākušas Covid-19 pandēmijas kontekstā. Izcelts gadījums lietā „Zambrano v. France”, kurā tiesa konstatēja tiesību ļaunprātīgu izmantošanu, proti, ECT tika iesniegtas aptuveni 18 tūkstoši sūdzības šablona veidā.

Pētnieciskās nodaļas jurists Juris Rudevskis padomniekus iepazīstināja ar ECT struktūru, juriskonsulta amata izveidi un tā pienākumiem.

Augstākās tiesas padomnieki tikās arī ar Zemgales rajona tiesas tiesnesi Nelliju Paņkivu un Administratīvās rajona tiesas tiesnesi Arlitu Zariņu, kura uz laiku strādā ECT pieredzes apmaiņas ietvaros.

Latvijas pastāvīgā pārstāvniecība Eiropas Padomē

Latvijas pastāvīgajā pārstāvniecībā Eiropas Padomē padomnieki tikās ar ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Jāni Kārkliņu. Ievērojot, ka no 17. maija līdz 15. novembrim Latvija ir prezidējošā valsts Eiropas Padomē, padomnieki tika iepazīstināti ar prioritātēm un pasākumiem prezidentūras ietvaros.

Eiropas Tiesu sistēmu efektivitātes 
komisija (CEPEJ)

Vizītē CEPEJ (Commission européenne pour l’efficacité de la justice) šīs komisijas pārstāvji Guergana Lazarova-Dechaux un Moritz Taylor Augstākās tiesas padomniekus iepazīstināja ar komisijas galvenajiem darbības virzieniem un Latvijas sasniegtajiem rezultātiem, salīdzinot ar Eiropas Padomes dalībvalstu mediānu.

CEPEJ izveidoja Eiropas Padomes Ministru komiteja 2002.gadā. CEPEJ darbojas tieslietu eksperti no visām 46 Eiropas Padomes dalībvalstīm. CEPEJ piedāvā dalībvalstīm rīkus un pasākumus, kuru mērķis ir uzlabot tieslietu sistēmas efektivitāti un kvalitāti, un nodrošina, lai tiktu ievēroti Eiropas Padomes standarti tieslietu jomā. CEPEJ darbības pamatā ir Konvencijas 6.pants un tiesības uz lietas izskatīšanu saprātīgā termiņā. CEPEJ atbalsta dalībvalstis tieslietu sistēmu reformēšanā, lai gala ieguvējs būtu lietas dalībnieks. CEPEJ arī publicē dažādas vadlīnijas, piemēram, par videokonferenču izmantošanu tiesas procesā.

CEPEJ Plenārā asambleja tiekas divreiz gadā. Ikdienas darbs tiek organizēts četrās darba grupās: Tieslietu sistēmu novērtēšanas darba grupā, Tiesu sistēmas kvalitātes darba grupā, Mediācijas darba grupā un Digitālās justīcijas un mākslīgā intelekta darba grupā. CEPEJ darbojas arī trīs tīkli, kas iepazīstas ar tieslietu sistēmu darbu dalībvalstīs: Nacionālo korespondentu tīkls, Pilottiesu tīkls, Eiropas Digitālās justīcijas tīkls. Katrā dalībvalstī darbojas nacionālais korespondents.

Pilottiesas izmēģina dažādus CEPEJ rīkus, pirms tie tiek ieviesti citās tiesās. Latvijā līdz šim darbojušās divas pilottiesas – Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa un Kurzemes apgabaltiesa. Šobrīd tiek izstrādāta sistēma neiztiesāto lietu skaita samazināšanai, ko varētu izmēģināt pilottiesās.

CEPEJ katrus divus gadus publicē ziņojumu par Eiropas tieslietu sistēmām. Salīdzinoši – ziņojums par tiesiskumu Eiropas Savienībā (European Justice Scoreboard) tiek publicēts katru gadu. Ziņojumi ir līdzīgi, taču Eiropas Komisijas ziņojums ir nedaudz detalizētāks. Lai sagatavotu ziņojumu, CEPEJ dalībvalstīm izsūta anketas apmēram ar 400 jautājumiem. Rezultāti tiek publicēti divus gadus vēlāk (ziņojums ar 2022.gada datiem tiks publicēts 2024.gadā).

Eiropas komiteja spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas rīcības vai sodīšanas novēršanai 

Eiropas komiteja spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas rīcības vai sodīšanas novēršanai  (turpmāk arī – Komiteja) (European Committee for the Prevention of Torture and Inhuman or Degrading Treatment or Punishment) kontrolē apstākļus iestādēs, kurās tiek ierobežota personu brīvība, piemēram, policijas, brīvības atņemšanas, sociālās korekcijas un imigrācijas iestādēs, kā arī psihiatriskajās slimnīcās.

Komiteja ik gadu veic 8–10 iepriekš plānotas periodiskās un līdz pat 8 ad hoc pārbaudes vizītes dalībvalstu iestādēs. Periodiskās vizītes notiek reizi četros gados. Vizītē parasti dodas 10 cilvēku grupa, kura veic pārrunas ar iestāžu vadītājiem, darbiniekiem un arī ieslodzītajiem. Sarunas ir pilnībā konfidenciālas. Pārbaudes laikā tiek arī pārbaudīti apstākļi, kādos personas tiek turētas brīvības atņemšanas iestādē, sanitārie un medicīniskie apstākļi, ēdināšana, apiešanās ar brīvības ierobežojumiem pakļautajām personām, u.c.

Par katrā valstī veikto pārbaudi tiek sagatavots ziņojums, kam tiek pievienota arī dalībvalsts nostāja par Komitejas konstatētajiem apstākļiem. Ja dalībvalsts atsakās sadarboties vai uzlabot pārbaudē konstatēto situāciju atbilstoši rekomendācijām, Komiteja ir tiesīga publiskā paziņojumā paust pārbaudē konstatētos apstākļus.

Komisijas sekretariāta pārstāve Dalia Žukauskiene atturējās komentēt situāciju Latvijas brīvības atņemšanas iestādēs, jo šobrīd turpinās ziņojuma sagatavošana par 2022. gadā veikto periodisko pārbaudi. Vienlaikus viņa dalījās savā plašajā pieredzē par vizītēm dažādās dalībvalstīs un tajās konstatētajiem apstākļiem, saziņu ar darbiniekiem un ieslodzītajiem, uzsvēra cilvēcīgas attieksmes un komunikācijas nozīmi, kā arī dalījās ar pozitīvajiem gadījumiem, kad Komitejas vizītes rezultātā ir izdevies uzlabot apstākļus brīvības atņemšanas iestādēs.