Kriminālatbildības un noziedzīgu nodarījumu kvalifi kācijas juridiskais pamats ir noziedzīga nodarījuma sastāvs: ... persona izdarījusi ... šajā likumā paredzētu nodarījumu, kam ir visas noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes Krimināllikuma (turpmāk arī KL) 1.panta pirmā daļā.
Noziedzīga nodarījuma sastāvs ir KL paredzēto visu objektīvo un subjektīvo pazīmju kopums, kas nepieciešams un pietiekams, lai kādu cilvēka kaitīgu darbību vai bezdarbību atzītu par noteikta veida noziedzīgu nodarījumu.
Noziedzīga nodarījuma sastāva objektīvie elementi ir nodarījuma objekts un tā objektīvā puse, bet subjektīvie elementi – noziedzīgu nodarījumu izdarījusī persona (subjekts) un viņas psihiskā attieksme (vaina) pret tās izdarīto darbību vai pieļauto bezdarbību, kā arī pret kaitīgajām sekām, kas cēloņsakarīgi saistītas ar izdarīto nodarījumu, ja kaitīgās sekas iekļautas konkrētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmju skaitā.
Katru noziedzīgā nodarījuma elementu raksturo noteikts pazīmju kopums, kas vairāk vai mazāk plaši aprakstīts KL panta dispozīcijā. Ir normas, kuras satur vienīgi norādi uz prettiesisko darbību vai bezdarbību (tādus sastāvus krimināltiesībās dēvē par formāliem sastāviem). Šādi noziedzīgie nodarījumi atzīstami par pabeigtiem ar attiecīgās darbības izdarīšanu vai pieļauto bezdarbību. Citi nodarījumi formulēti tādā veidā, ka bez norādes uz darbību vai bezdarbību to sastāvā norādītas arī kaitīgās sekas (materiāli sastāvi) un to pabeigtības moments tiek saistīts ar kaitīgo seku iestāšanos.
Šāds teorētiska rakstura neliels ievads, manuprāt, nepieciešams, lai varētu pāriet pie problēmjautājumiem, kas saistīti ar noziedzīga nodarījuma objektīvo un subjektīvo pazīmju analīzi KL un tā normu praktiskā pielietojuma izpratni. Tādi jautājumi ir: 1) tieša nodoma normatīvais regulējums KL 9.pantā; 2) neuzmanības jēdziens KL 10.pantā un 3) ar abām vainas formām saistītās problēmas noziedzīgos nodarījumos ar salikto vainas formu.
1. Krimināltiesībās tiek atzīts, ka noziedzīgus nodarījumus, kas atbilst formālo sastāvu pazīmēm, var izdarīt tikai ar tiešu nodomu, jo darbību vai pieļauto bezdarbību nav iespējams realizēt ārējā pasaulē (objektīvi), ja persona to nevēlas, tas ir, bez personas psihiskās darbības elementa – gribas. Tātad darbība vai bezdarbība ir personas gribas izpausmes akts.
Tā kā arī kaitīgās sekas iestājas darbības vai bezdarbības rezultātā, tad loģiski, ka izvērtējama personas psihiskā attieksme kā pret darbību vai bezdarbību, tā arī pret kaitīgajām sekām, kas cēloņsakarīgi iestājušās to rezultātā. Kaitīgās sekas KL normās paredzētas kā pamatsastāva pazīme (būtisks kaitējums, kas KL grozījumu projektā daudzos gadījumos paredzēts kriminālsodāmās administratīvā tiesībpārkāpuma atkārtotības vietā) vai kā salikta sastāva konstrukcija (piemēram, KL 125.panta trešā daļa), vai kā nodarījumu kvalifi cējoša pazīme (KL 159.panta trešā daļa).
Tāpēc svarīgi ir noskaidrot, ko krimināltiesībās saprotam ar darbību un bezdarbību, kas tad dod pamatu izteikt viedokli par personas psihisko attieksmi pret šo noziedzīgā nodarījuma sastāva objektīvās puses elementa pamatpazīmi.
Ar darbību krimināltiesiskā izpratnē saprotam personas aktīvu, kaitīgu un prettiesisku uzvedību, ar kuru apzināti tiek realizēta viņas griba un tā rezultātā ir izdarīts KL paredzēts ar likumu aizsargāto interešu apdraudējums, kas atbilst noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmēm.
Bezdarbība ir apzināta personas gribai atbilstoša pasīva, kaitīga un prettiesiska uzvedība, kas izpaudusies noteiktu uzlikto pienākumu neveikšanā, pastāvot reālai iespējai tos veikt, kā rezultātā ir izdarīts KL paredzēts apdraudējums ar likumu aizsargātām interesēm, kas atbilst noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmēm.
Tātad gan darbības, gan bezdarbības krimināltiesiskajā jēdzienā saistībā ar personas vainu noziedzīgā nodarījumā norādīts uz darbības vai bezdarbības apzināšanos un gribu, kas virzīta, lai ārējā pasaulē realizētu konkrētu uzvedības aktu. Šāda rakstura personas psihiskā darbība tad arī ir jāliek tieša nodoma formulējuma pamatā, ja noziedzīga nodarījuma sastāvs KL sevišķās daļas normā formulēts kā kāda prettiesiska darbība vai bezdarbības akts (nodarījuma formāls sastāvs).
Vēl šajā sakarībā der atzīmēt, ka personas neapzināta darbība nav krimināli sodāma. Tie ir gadījumi, kad personas apziņa vai griba (var būt arī abi) ir deformēta un viņš slimības dēļ, ārējo apstākļu vai noteikta attīstības līmeņa nesasniegšanas dēļ nav bijis spējīgs apzināties notiekošā kaitīgumu vai vadīt savu gribu, piemēram, psihiskas slimības vai citas smagas slimības dēļ, nepārvaramas varas, tajā skaitā vardarbības ietekmē, mazgadības dēļ un tml. gadījumos.
Ja rūpīgi izlasām KL 9.pantu, kurā formulēts nodoma saturs, tad redzam, ka gan tiešs, gan netiešs nodoms tiek saistīts tikai ar personas psihisko attieksmi pret kaitīgajām sekām. Bet tā kā noziedzīgos nodarījumos, kas atbilstoši KL sevišķās daļas normās ietvertajiem sastāviem kaitīgās sekas neparedz (formālos sastāvos), tad izrādās, ka KL 9.pantā nav iekļauta norāde uz personas subjektīvo pusi šāda rakstura nodarījumos, tas ir, uz personas psihisko attieksmi pret izdarīto darbību vai pieļauto bezdarbību.
Pamatojoties uz iepriekš analizēto saistībā ar personas psihisko attieksmi pret darbību vai bezdarbības aktu, kas izpaužas tieša nodoma veidā, KL 9.panta sākumā atsevišķi jānosaka tieša nodoma saturs nodarījumos ar formālu sastāvu: noziedzīgs nodarījums atzīstams par izdarītu ar tiešu nodomu, ja persona apzinājusies savas izdarītās darbības vai pieļautās bezdarbības kaitīgumu un to apzināti veikusi vai, ja persona ... tālāk kā spēkā esošajā 9.pantā – un tas jau attiecas uz noziedzīgiem nodarījumiem ar materiālu sastāvu.
Šāda satura KL 9.panta papildinājums vēl jo vairāk nepieciešams, jo personas vaina nodarījumā saistās ar viņas psihisko attieksmi ne tikai pret darbību vai bezdarbību formālos sastāvos, bet arī saliktos noziedzīgos nodarījumos.
2. KL 10.pantā formulēta vainas forma neuzmanība divos tās veidos – kā noziedzīga pašpaļāvība un kā noziedzīga nevērība. Arī šī vainas forma tiek saistīta tikai ar kaitīgajām sekām – vai nu paredzējusi savas darbības vai bezdarbības kaitīgo seku iestāšanās iespēju un vieglprātīgi paļāvusies, ka tās varēs novērst, vai nav paredzējusi seku iestāšanās iespēju, bet pēc nodarījuma konkrētajiem apstākļiem tai vajadzēja un tā varēja tās paredzēt.
Pastāvot šādam neuzmanības formulējumam, varētu domāt, ka pret darbību vai bezdarbību, kuru rezultātā iestājušās noziedzīgā nodarījuma sastāvā paredzētās kaitīgās sekas aiz neuzmanības (materiālos sastāvos) nav nepieciešams pret darbību un bezdarbību vērtēt personas psihisko attieksmi. Varētu tādai nostādnei piekrist, ja neuzmanība kā vainas forma būtu paredzēta tikai vienkāršos noziedzīgu nodarījumu sastāvos, kuros kaitīgās sekas ir noteicošās un tās iestājušās aiz neuzmanības. Tādā abstraktā veidā vainu attiecībā pret darbību vai bezdarbību var saskatīt tikai nedaudzās normās – miesas bojājums aiz neuzmanības (KL 131.pants), nonāvēšana aiz neuzmanības (KL 123.pants) un mantas iznīcināšana vai bojāšana aiz neuzmanības (KL 186.pants). Vēl ir vairākas speciālās normas attiecībā pret minētajām trim vispārējam normām (normu konkurence) – meža iznīcināšana vai bojāšana aiz neuzmanības (KL 108. pants), gāzes un naftas vadu iznīcināšana aiz neuzmanības (KL 188.pants), militārā dienesta mantas iznīcināšana vai bojāšana aiz neuzmanības (KL 345.pants) un valsts noslēpuma izpaušana aiz neuzmanības, ja ar to nodarīts būtisks kaitējums (KL 95.pants).
Visās minētajās normās noziedzīga nodarījuma kaitīgums akcentēts uz kaitīgajām sekām, salīdzinot ar darbību vai bezdarbību, kas izraisījušas kaitīgās sekas, tādēļ šos noziedzīgos nodarījumus likumdevējs atzinis par izdarītiem aiz neuzmanības. Varbūt apstāties un teikt, ka noziedzīgs nodarījums atzīstams par izdarītu aiz neuzmanības tikai tādos gadījumos, kad KL sevišķajā daļā uz šādu vainas formu norādīts normas nosaukumā.
3. Taču problēmas risinājums nav tik vienkāršs, jo KL sevišķajā daļā ir vairāk nekā trīsdesmit normas, kurās noziedzīga nodarījuma sastāvā paredzētās kaitīgās sekas iestājas aiz neuzmanības. Tie ir gadījumi, kad darbība vai bezdarbība ir izraisījusi smagas sekas – nodarīti smagi miesas bojājumi vai cilvēks nogalināts. Ja vainīgās personas psihiskā attieksme pret šādām kaitīgām sekām izpaužas tieša vai netieša nodoma veidā, viņam jāatbild vai nu saskaņā ar citu KL sevišķās daļas pantu, kas paredz smagāku atbildību, vai veidojas nodarījumu ideālā kopība.
Jāatzīmē, ka no tā vairāk nekā trīsdesmit normu klāsta, ir tikai pāris normu, kurās ir norāde, ka smagās sekas iestājušās vainīgā neuzmanības dēļ. Tā KL 137.panta otrajā daļā paredzēta atbildība par neatļautu ārstniecību, ja tā izraisījusi cietušā nāvi vai smagus miesas bojājumus vainīgā neuzmanības dēļ, KL 138.panta pirmajā daļā noteikta atbildība par ārstniecības personas profesionālo pienākumu nepildīšanu, ja šis nodarījums vainīgā neuzmanības dēļ izraisījis cietušajam smagu vai vidēja smaguma miesas bojājumu. Tajā pat laikā tā paša panta otrajā daļā, paredzot atbildību par tādu pašu nodarījumu, ja tas bijis par iemeslu cietušā nāvei, nav norādes uz vainas formu, kaut gan skaidrs, ka nāves sekas iestājušās aiz neuzmanības. Pastāvot tīšai vainai, ārstniecības persona atbild par slepkavību. Teiktais par pēdējo gadījumu pilnībā attiecināms uz KL 135.pantu – ja neatļauta aborta izdarīšana izraisījusi grūtnieces nāvi vai citas smagas sekas.
Vispirms jau jāatzīmē, ka Krimināllikuma vispārīgajā daļā nav ietverti noteikumi par to, kā nosakāma vainas forma kopumā noziedzīgos nodarījumos ar saliktu sastāvu, kad personas psihiskā attieksme pret darbību vai bezdarbību un kaitīgajām sekām ir atšķirīga, kā tas ir analizētajos nodarījumos. Vajadzība pēc konkrēta risinājuma ir nepieciešama, jo vairāku juridisku jautājumu risinājums ir atkarīgs no tā, vai noziedzīgs nodarījums izdarīts tīši vai aiz neuzmanības.
Runājot par vainas formu noziedzīgos nodarījumos ar saliktu sastāvu, īpaši svarīgi ir ievērot KL 8.panta otrajā daļā ietverto principu: nosakot noziedzīgo nodarījumu izdarījušās personas vainas formu, jākonstatē šīs personas psihiskā attieksme pret noziedzīgā nodarījuma objektīvajām pazīmēm. Salikto noziedzīgo nodarījumu objektīvajā pusē ietilpst darbība vai bezdarbība un ar tām cēloniski saistītās kaitīgās sekas; analizētajos gadījumos tās ir smagas sekas - smagu miesas bojājumu vai nāves seku veidā.
Tātad to, vai noziedzīgs nodarījums kopumā nodarījumos ar saliktu sastāvu atzīstams par izdarītu tīši vai aiz neuzmanības, jānoskaidro personas psihiskā attieksme gan pret realizēto darbību vai bezdarbību, gan pret kaitīgajām sekām, kas iestājušās to rezultātā.
Ja runājam par darbību vai bezdarbību, tad šāda satura normās darbība vai bezdarbība tiek realizēta tīši, par ko bija runa iepriekš, raksturojot personas subjektīvo attieksmi pret darbību vai bezdarbību kā noziedzīgā nodarījuma objektīvās puses pazīmēm.
Savukārt iepriekš pieminētajos gadījumos personas vainas forma pret kaitīgajām smagajām sekām izpaužas tikai neuzmanības formā. Atklāts paliek jautājums par vainas formu pret visu noziedzīgo nodarījumu kopumā.
Tieslietu ministrijas Krimināllikuma darba grupā ir izteikts ierosinājums, ka visās tajās KL sevišķās daļas normās, kurās paredzētas smagas sekas, kas iestājušās vainīgā neuzmanības dēļ, panta dispozīcijā nepieciešams norādīt uz neuzmanību kā vainas formu un uzskatīt, ka noziedzīgais nodarījums kopumā uzskatāms par izdarītu aiz neuzmanības.
Tāda problēmas risinājuma nostādne, manuprāt, nav atbalstāma vairāku apsvērumu dēļ, jo tai nav ne teorētiska pamatojuma, ne saturiskas jēgas, lai varētu vienveidīgi risināt jautājumu par vainas formu visos tādos gadījumos, kad noziedzīgos nodarījumos ar saliktu sastāvu paredzētas smagas sekas aiz neuzmanības.
Ja izvērtējam nodarījuma reālās izpausmes kaitīgumu, neredzu iespēju atrast loģisku pamatojumu tam, ka, piemēram, tādu noziedzīgu nodarījumu kā nelikumīga aborta izdarīšana, ja tā saistīta ar grūtnieces nāvi vai citām smagām sekām, kas iestājušās aiz neuzmanības, varētu atzīt par izdarītu aiz neuzmanības. Tāpat ķīlnieka sagrābšana, ja tā izraisījusi smagas sekas (KL 154.panta otrā daļa), vai gaisa un ūdens transportlīdzekļa sagrābšana, ja tā izraisījusi avāriju vai citas smagas sekas (KL 268.panta trešā daļa) u.c. gadījumos. Manuprāt, šie un tiem līdzīgie noziedzīgie nodarījumi jāuzskata par tīši izdarītiem.
Tātad jāmeklē cits teorētiski pamatots risinājums, kas jānostiprina KL vispārīgās daļas normā. Pamatrisinājums varētu būt, ja KL 8.pantā ietvertu šāda satura noteikumu: nodarījums, kas izdarīts tikai aiz neuzmanības, par noziedzīgu nodarījumu atzīstams vienīgi tādā gadījumā, ja tas īpaši paredzēts šā likuma sevišķās daļas attiecīgajā pantā.
KL sevišķajā daļā tādas normas jau ir: nonāvēšana aiz neuzmanības (KL 123.pants), miesas bojājums aiz neuzmanības (KL 131.pants), mantas iznīcināšana un bojāšana aiz neuzmanības (KL 186.pants) un vēl četras speciālās normas: gāzes un naftas vada vadu iznīcināšana un bojāšana aiz neuzmanības (KL 188.pants), meža iznīcināšana un bojāšana aiz neuzmanības (KL 108.pants), militārā dienesta mantas iznīcināšana vai bojāšana aiz neuzmanības (KL 345. pants) un valsts noslēpuma izpaušana aiz neuzmanības, ja ar to radīts būtisks kaitējums (KL 95.pants).
Atbildība šajos pantos paredzēta par smagām sekām jebkādā gadījumā, ja personas psihiskā attieksme pret kaitīgajām sekām izpaudusies neuzmanības formā noziedzīgas pašpaļāvības vai noziedzīgas nevērības veidā, jo panta dispozīcijā nav norādes uz konkrētu tiesību normu pārkāpumu, piemēram, ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšanu (KL 260.pants), vai īpašu darbības vai bezdarbības veidu saistībā ar kaitīgajām sekām, piemēram, atstāšanu bez palīdzības, ja palīdzības nesniegšana izraisījusi cilvēka nāvi vai citas smagas sekas (KL 141.panta pirmā daļa).
Taču iesīkstējusies prakse atsevišķos gadījumos, piemēram, izpratne par vainu noziedzīgā nodarījumā, kas paredzēts KL 260.pantā, kā arī pretrunīgo viedokļu publiska paušana par vainas formu kopumā saliktos noziedzīgos nodarījumos, radījusi vajadzību pēc vienota risinājuma, kam jāparedz normatīvs regulējums. Katrā ziņā normatīvajam regulējumam jābūt teorētiski pamatotam.
Pats darbības vai bezdarbības, kā arī kaitīgo seku normatīvais regulējums KL attiecīgajā normā un sankcijas bargums par izdarīto dod pamatu izteikt priekšlikumu normatīvajam regulējumam par vainas formu saliktos noziedzīgos nodarījumos.
Teorētiskās pamatnostādnes risinājumam: 1) darbība vai bezdarbība var būt tikai tīša (par to runāts iepriekš); 2) vai noziedzīgs nodarījums ar komplicētu sastāvu vērtējams kā tīšs vai aiz neuzmanības izdarīts, ir atkarīgs no tā, vai darbībai (bezdarbībai) vai kaitīgajām sekām ir noteicoša nozīme kaitīguma ziņā, veidojot konkrētu normu (pārkāpuma saturu un sankciju).
Neapšaubāmi, ka kaitīgās sekas aiz neuzmanības ir noteicošās kaitīguma ziņā attiecībā pret darbību vai bezdarbību, kas tās izraisījušas, noziedzīgos nodarījumos, kas KL sevišķajā daļā formulēti kā izdarīti aiz neuzmanības (KL 123., 131., 186. un citi iepriekš minētie panti).
Noziedzīgos nodarījumos ar saliktu sastāvu, kurā apvienoti divi patstāvīgu nodarījumu sastāvi – pirmais tīšs, bet otrais aiz neuzmanības, kopumā atzīstams par tīšu nodarījumu, piemēram, KL 125.panta trešajā daļā paredzēta atbildība par tīša smaga miesas bojājuma nodarīšanu, kas vainīgā neuzmanības dēļ bijis par iemeslu cietušā nāvei. Nav strīda par to, ka noteicošā ir bijusi tīša darbība un, kaut arī kaitīgās sekas iestājušās vainīgā neuzmanības dēļ, nodarījums kopumā tiek atzīts par izdarītu ar nodomu. Tāds kopējās vainas formas risinājums netiek apstrīdēts.
Līdzīgs vainas risinājums attiecināms uz nodarījumu, ja pamatsastāvs paredz atbildību par tīšu nodarījumu, bet kaitīgās sekas, kas ietvertas kā kvalificējoša pazīmē, iestājušās vainīgā neuzmanības dēļ. Piemēram, KL 185.panta otrajā daļā paredzēta atbildība par mantas tīšu iznīcināšanu vai bojāšanu, ja tās rezultātā vainīgā neuzmanības dēļ iestājusies cilvēka nāve vai izraisītas citas smagas sekas. Arī šajā gadījumā, nosakot vainas formu kopumā, noteicošā ir personas psihiskā attieksme pret darbību, tāpēc nodarījums kopumā tiek atzīts par tīši izdarītu.
Ja šādu nostādni vainas jautājumā iestrādātu KL vispārīgajā daļā, jautājums par vainas formu kopumā saliktos noziedzīgos nodarījumos būtu normatīvi atrisināts. Taču tiek iebilsts, norādot, ka KL ir daudzas normas, kurās nodarījuma sastāvs ir formulēts kā attiecīgu noteikumu pārkāpums, kura rezultātā iestājušās smagas sekas vainīgā neuzmanības dēļ, un šādi gadījumi ir atšķirīgi no iepriekš minētajiem, jo darbība izpaudusies nevis kā kriminālsodāms nodarījums, bet tikai kā administratīvs tiesībpārkāpums. Tā kā darbība vai bezdarbība nav krimināli sodāma, bet kaitīgās sekas iestājušās vainīgā neuzmanības dēļ, šādi noziedzīgi nodarījumi kopumā esot jāatzīst par izdarītiem aiz neuzmanības.
Šāds vainas risinājums ir pamatā tam, ka, piemēram, noziedzīgs nodarījums, kas paredzēts KL 260.pantā, praksē tiek atzīts par izdarītu aiz neuzmanības, jo tāda ir vainīgā psihiskā attieksme pret kaitīgajām sekām.
Pirmkārt, jau iepriekš norādīju, ka ir normas pēc savas uzbūves līdzīgas KL 260.pantam un nekādi neiekļaujas šādā vainas risinājumā pēc savas būtības (KL 135.panta ceturtā daļa, 154.panta otrā daļa, 268.panta trešā daļa u.c.).
Otrkārt, atsaukšanās uz izšķirošo lomu vainas risinājumā atkarībā no tā, vai darbība (bezdarbība) pati par sevi ir krimināli sodāma, vai tikai administratīvi sodāms tiesībpārkāpums, kas izraisījis kaitīgās sekas aiz neuzmanības, ir zaudējusi savu nozīmi sakarā ar jaunām nostādnēm abu minēto tiesībpārkāpumu savstarpējā novērtējumā, kas izteikts vienā no Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) nolēmumiem un ir Latvijas krimināltiesībām saistošs.
Izskatot Zolotuhina sūdzību pret Krievijas valsti sakarā ar non bis in idem principa pārkāpšanu, ECT tiesa 2007.gada 7.jūnija lēmuma 30.punktā ierakstīja tēzi, kuru par pareizu atzina arī šīs tiesas Lielā palāta ar 2009.gada 10.februāra lēmumu: kas attiecas uz nodarījumu klasifikāciju nacionālajos likumos, tad jomas, kas dažās nacionālo tiesību sistēmās tiek apzīmētas par „administratīvajām”, aptver tiesībpārkāpumus, kas pēc savas būtības ir krimināli, taču pārāk maznozīmīgi, lai uz tiem attiecinātu krimināltiesību normu darbību un kriminālprocesu (http://www.europeancourt. ru.resheniya-europejskogo-suda-narusskom-yazyke/).
Tātad ECT ir atzinusi, ka administratīvie tiesībpārkāpumi tiek pielīdzināti līdzīgiem kriminālsodāmiem nodarījumiem, ja tie atšķiras vienīgi pēc kaitīguma pakāpes. Varam izdarīt secinājumu, ka uzbūves ziņā KL 125.panta trešajā daļā un KL 260.panta paredzētie noziedzīgie nodarījumi vērtējami kopumā kā izdarīti ar nodomu, jo noteicošais vainas formas izvērtēšanā ir personas subjektīvā attieksme pret prettiesisko darbību vai bezdarbību, kas abos gadījumos izpaužas kā tīša vaina.
Taču uzskats, ka noziedzīgs nodarījuma, kas paredzēts KL 260.pantā, uzskatāms par izdarītu aiz neuzmanības, ir tik dziļi iesakņojies praksē un arī krimināltiesību teorijā, ka tā izmainīšana prasa vēl papildu argumentus vai citādi veidotu panta dispozīciju.
Argumentāciju atradīsim, ja izvērtējam jautājumu par to, kas ir noteicošais, risinot vainas formu kopumā nodarījumā – personas psihiskā attieksme pret darbību vai bezdarbību (tīša vaina) vai vainas forma attiecībā pret kaitīgajām sekām (neuzmanība).
Ja par noteicošo kaitīguma smaguma ziņā tiek atzīta vainas forma pret kaitīgajām sekām, tad nodarījumu, kas paredzēts KL 260.pantā, vajadzētu kvalificēt saskaņā ar KL 131. vai KL 123.pantu kā nodarījumu pret cilvēka veselību vai dzīvību.
Tāda situācija veidojas, piemēram, ja nelikumīgu medību laikā aiz neuzmanības tiek nogalināts cilvēks. Tā kā cilvēka nogalināšana aiz neuzmanības atbilstoši KL 112.panta dispozīcijai netiek saistīta ar medību noteikumu pārkāpšanu, tad šādas kaitīgās sekas kā noteicošās kaitīguma ziņā, salīdzinot ar darbību vai bezdarbību, kas tās izraisījušas, nosaka nodarījuma kvalifikāciju atbilstoši vainas formai saskaņā ar KL 123.pantu. Līdzīga situācija veidojas, ja ar darbību vai pieļauto bezdarbību tiek pārkāpti ugunsdrošības noteikumi (KL 240.pants) un tā rezultātā iestājas smagas sekas aiz neuzmanības. Šādas sekas KL 240.pantā nav paredzētas, tāpēc smagu miesas bojājumu nodarīšana vai nonāvēšana aiz neuzmanības, pārkāpjot ugunsdrošības noteikumus, jākvalificē kā noziedzīgu nodarījumu pret personu saskaņā ar KL 123. vai attiecīgi 131.pantu.
No iepriekšminēto KL pantu analīzes ir skaidrs, ka noziedzīga nodarījuma, kas paredzēts KL 260.pantā, vainas formas noteikšanā izšķirošā nozīme ir personas subjektīvai attieksmei pret darbību vai bezdarbību, ar kuru pārkāpti attiecīgie noteikumi. Tātad tīša vaina un arī kopumā nodarījums, kas paredzēts KL 260.pantā, atzīstams par izdarītu ar nodomu.
Un vēl viens arguments, kas liecina par labu iepriekšminētajam vainas risinājumam. Tikai tāpēc, ka darbība vai bezdarbība saistīta ar noteikumu pārkāpšanu noteiktā jomā – ceļu satiksmē, KL 260.panta attiecīgajās daļās paredzētas vairākkārtīgi bargākas sankcijas, salīdzinot ar sankcijām par miesas bojājumu nodarīšanu vai nonāvēšanu aiz neuzmanības, kad kaitīgās sekas nav saistītas ar kādu noteikumu pārkāpšanu.
Tā par ceļu satiksmes noteikumu vai transportlīdzekļu ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu, ja tās rezultātā cietušajam nodarīts smags miesas bojājums vai tā izraisījusi cilvēka nāvi (KL 260.panta otrā daļa), paredzēta brīvības atņemšana uz laiku līdz desmit gadiem. Turpretī par smagu miesas bojājumu nodarīšanu aiz neuzmanības KL 131.pantā brīvības atņemšanas sods paredzēts tikai līdz vienam gadam, bet par nonāvēšanu aiz neuzmanības (KL 123.pants) – līdz trim gadiem. Par KL 260.pantā paredzēto noteikumu pārkāpšanu, ja cietušajam nodarīts viegls miesas bojājums (šā panta pirmā daļa), draud sods brīvības atņemšanas veidā līdz diviem gadiem. Par vieglu miesas bojājumu nodarīšanu aiz neuzmanības, jo tos nesaista ar noteiktu noteikumu pārkāpšanu, kriminālatbildība vispār nedraud.
Ne mazāk svarīgi ir ievērot to, ka KL 131. un KL 123. pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu apdraudējuma tiešais objekts ir personas veselība un dzīvība. Cits tiešais apdraudējuma objekts ir KL 260.pantā paredzētajam nodarījumam – satiksmes drošība, bet cilvēka veselība un dzīvība atzīta par papildu tiešo objektu.
Tāda nodarījumu tiešo objektu maiņa ir izskaidrojama vismaz ar diviem apstākļiem: 1) tehnikas vai citu priekšmetu, līdzekļu, kaitīgu vielu un tml. izmantošana, piemēram, transportlīdzekļu kustībā ir iesaistīti paaugstinātas bīstamības avoti; 2) iespējamas smagas sekas – cilvēka nāve vai smagi miesas bojājumi, tāpēc šādās jomās personu darbība tiek reglamentēta ar atbilstošiem noteikumiem.
Noziedzīgo nodarījumu tiešo apdraudējuma objektu maiņa ir vērojama visos tajos noziedzīgos nodarījumos, kad nodarījuma sastāvs konstruēts līdzīgi kā KL 260.pantā, un tādu normu KL ir vairāk nekā trīsdesmit. Noziedzīgo nodarījumu tiešo objektu maiņas sekas ir bargāku sankciju noteikšanu salīdzinājumā ar tiem gadījumiem, kad kaitīgās sekas iestājušās, nesaistot tās ar kādu noteikumu pārkāpšanu noteiktā jomā.
Kad esam noskaidrojuši, ka apzināta darbība vai bezdarbība vienmēr ir tīša un, ja tā saistīta ar kādu noteikumu pārkāpšanu KL normā paredzētā jomā (KL 260.pants) vai pati darbība ir kriminalizēta (KL 141.panta pirmā daļa), tad, kaut arī kaitīgās sekas iestājušās personas neuzmanības dēļ, noziedzīgs nodarījums kopumā atzīstams par izdarītu ar nodomu.
Lai novērstu vainas formas dažādu traktējumu noziedzīgos nodarījumos ar saliktu sastāvu, tajā skaitā normas patvaļīgu tulkojumu administratīvajās un citās institūcijās, KL 8.pants jāpapildina ar vēl vienu šāda satura daļu: ja ar nodomu izdarīta nodarījuma rezultātā iestājušās kaitīgas sekas, kas saskaņā ar šo likumu sodāmas bargāk, bet kuras neaptver personas nodoms, kriminālatbildība par tādām kaitīgām sekām iestājas, ja viņa paredzējusi kaitīgo seku iestāšanās iespēju, bet vieglprātīgi paļāvusies, ka tās varēs novērst, vai arī nav paredzējusi kaitīgo seku iestāšanās iespēju, kaut gan tai vajadzēja un tā varēja tās paredzēt. Kopumā tāds noziedzīgs nodarījums atzīstams par izdarītu ar nodomu.
Visbeidzot, ja piekristu viedoklim, ka KL 260.pantā paredzētais noziedzīgais nodarījums kopumā atzīstams par izdarītu aiz neuzmanības, tad atbilstoši iepriekš izteiktajām teorētiskajām nostādnēm ir jāmaina šī panta konstrukcija. Par galveno noziedzīgā nodarījuma tiešo objektu tad jāatzīst nevis darbība vai bezdarbība, ar kuru pārkāpti attiecīgie noteikumi, bet gan cilvēka dzīvība un veselība. Tādā veidā nodarījuma kaitīguma smagums no darbības vai bezdarbības tiek pārnests uz kaitīgajām sekām. Tas nozīmē, ka jāveido divas jaunas speciālās normas, kas jāievieto attiecīgi KL sevišķās daļas XII un XIII nodaļā kā aiz neuzmanības izdarīti noziedzīgi nodarījumi, kas vērsti pret personas dzīvību un veselību.
QR
