IEVADS
Latvijas trīspakāpju tiesu sistēmā Augstākā tiesa ir trešā, augstākā līmeņa tiesa, kas izskata lietas gan otrajā (apelācijas), gan trešajā (kasācijas) instancē.
Augstākās tiesas darbības pamats ir noteikts Latvijas Republikas Satversmē. Augstākās tiesas izveidošanu, struktūru un kompetenci nosaka likums Par tiesu varu. Procesuālie likumi – Civilprocesa likums, Kriminālprocesa likums un Administratīvā procesa likums – nosaka lietu izskatīšanas procesu apelācijas un kasācijas kārtībā.
Augstākās tiesas pamatfunkcijas ir:
-
tiesas spriešana apelācijas un kasācijas instancē;
-
judikatūras veidošana.
Papildfunkcija – pamatojoties uz Operatīvās darbības likumu, sevišķā veidā veicamo operatīvo darbību akceptēšana un Kredītiestāžu likumā noteikto kredītiestāžu rīcībā esošo neizpaužamo ziņu pieprasījumu akceptēšana.
Augstākās tiesas struktūru veido:
-
trīs Senāta departamenti, kuros lietas izskata kasācijas kārtībā;
-
divas tiesu palātas, kas darbojas kā apelācijas instances tiesas;
-
Administrācija, kuras mērķis ir nodrošināt Augstākās tiesas darbību;
-
Judikatūras nodaļa, kas apkopo un pēta tiesu praksi;
-
Slepenības režīma nodrošināšanas nodaļa.
AUGSTĀKĀS TIESAS STRATĒĢIJA
Augstākās tiesas darbības stratēģijā 2011.-2013. gadam noteikti vidēja termiņa stratēģiskie mērķi četrās prioritārajās jomās:
-
profesionāla un taisnīga tiesas spriešana;
-
vienveida tiesu prakses veidošana Latvijā;
-
sabiedrības uzticēšanās un izpratnes par tiesu varu veicināšana;
-
labas pārvaldības principa pilnveidošana.
Augstākās tiesas prioritārie darbības virzieni pārskata periodā tika saskaņoti ar darbības stratēģijā noteiktajiem uzdevumiem un 2011. gada budžetā piešķirtajiem līdzekļiem prioritāro pasākumu veikšanai.
INSTITŪCIJAS, KURU DARBĪBU NODROŠINA AUGSTĀKĀ TIESA
2010. gadā Latvijā izveidota jauna tiesu varas koleģiāla institūcija – Tieslietu padome, kas piedalās tiesu sistēmas politikas un stratēģijas izstrādē, kā arī tiesu sistēmas darba organizācijas pilnveidošanā. Saskaņā ar likuma Par tiesu varu 89.7 pantu Tieslietu padomes darbu vada Augstākās tiesas priekšsēdētājs un Tieslietu padomes darbu nodrošina Augstākās tiesas Administrācija. 2011. gadā notikušas 18 Tieslietu padomes sēdes, pieņemti 73 lēmumi.
Augstākā tiesa nodrošina arī tiesnešu pašpārvaldes institūcijas – Tiesnešu disciplinārkolēģijas – darbu. Disciplinārkolēģijas priekšsēdētājs ir Augstākās tiesas priekšsēdētāja vietnieks. 2011. gadā Tiesnešu disciplinārkolēģijā izskatītas 12 disciplinārlietas pret tiesnešiem.
Tiesnešu disciplinārkolēģijas lēmumi ir pārsūdzami un to tiesiskuma izvērtēšanai Augstākās tiesas Senātā tiek sasaukta Disciplinārtiesa, kuras sastāvā ir seši senatori. Ar 2011. gada 9. jūnija grozījumiem likumā Par tiesu varu paplašināta Disciplinārtiesas kompetence – tā pārbaudīs arī pārsūdzēto tiesnešu profesionālās darbības novērtēšanā Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas sniegto negatīvo atzinumu tiesiskumu. 2011. gada 3. novembrī notika pirmā Disciplinārtiesas sēde.
AUGSTĀKĀS TIESAS PLĒNUMS
Likumā Par tiesu varu noteikto un citu aktuālu jautājumu izlemšanai tiek sasaukts Augstākais tiesas plēnums jeb visu tiesnešu kopsapulce.
2011. gadā notika divas plēnuma sēdes. 11. marta plēnumā izvērtēts un apstiprināts iepriekšējā gada darbības pārskats, 2. maija plēnumā ievēlēts Senāta Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs, Augstākās tiesas priekšsēdētāja vietnieks, Disciplinārtiesas loceklis no Senāta Administratīvo lietu departamenta un Centrālās vēlēšanu komisijas loceklis no tiesnešu vidus, kā arī jaunā redakcijā apstiprināts Augstākās tiesas plēnuma reglaments.
Reglamentējot plēnuma sastāvu, noteikts, ka plēnumā piedalās Augstākās tiesas tiesneši. Bez balss tiesībām var piedalīties arī Augstākās tiesas Goda tiesneši un apgabaltiesu tiesneši, kas aizstāj Augstākās tiesas tiesnešus.
Tiesības piedalīties plēnumā un izteikt viedokli par izskatāmajiem jautājumiem ir ģenerālprokuroram. Par citu personu uzaicināšanu izlemj Augstākās tiesas priekšsēdētājs.
Plēnums ir tiesīgs lemt, ja tajā piedalās vairāk nekā 2/3 no apstiprināto un zvērestu nodevušo Augstākās tiesas tiesnešu kopskaita (iepriekš bija puse).
Izdarītas izmaiņas plēnuma sasaukšanas iniciatīvā: plēnumu sasauc Augstākās tiesas priekšsēdētājs pēc savas, Senāta departamenta vai tiesu palātas iniciatīvas (iepriekš plēnumu bija jāsasauc arī tad, ja to pieprasīja ne mazāk kā 1/3 daļa Augstākās tiesas tiesnešu un arī pēc tiesnešu konferences un ģenerālprokurora ierosinājuma apspriest tiesību normu interpretāciju).
Plēnuma sēdes ir atklātas, taču sēdi vai tās daļu plēnums var pasludināt par slēgtu.
Mainīta balsošanas kārtība. Balsošana notiek atklāti, ja plēnums nelemj citādi. Ievēlot amatpersonas, kā arī dodot atzinumu par Augstākās tiesas priekšsēdētāja atcelšanu un ģenerālprokurora atlaišanu no amata, balsošana notiek aizklāti. Tiesnešiem balsošanā ļauts izvēlēties „par”, „pret” vai „atturas” (iepriekš atturēties nedrīkstēja).
Plēnuma lēmumu pieņem ar klātesošo tiesnešu balsu vairākumu (iepriekš bija nepieciešams visu Augstākās tiesas tiesnešu balsu vairākums).
Precizēta plēnuma informācijas pieejamības kārtība. Vispārpieejama informācija, kas tiek publicēta arī Augstākās tiesas mājas lapā, ir atklātā sēdē pieņemts lēmums un slēgtā sēdē pieņemta lēmuma rezolutīvā daļa.
2011. GADĀ IEVĒLĒTI AMATOS
Pēteris Dzalbe 2011. gada 2. maijā ievēlēts par Senāta Krimināllietu departamenta priekšsēdētāju, pilnvaru laiks 5 gadi; Augstākās tiesas priekšsēdētāja vietnieku, pilnvaru laiks 7 gadi; Centrālās vēlēšanu komisijas locekli no tiesnešu vidus, pilnvaru laiks līdz 11. Saeimas ievēlēšanai.
Vēsma Kakste 2011. gada 2. maijā ievēlēta par Disciplinārtiesas locekli, pilnvaru laiks 5 gadi.
AUGSTĀKĀS TIESAS VADĪBA
AUGSTĀKĀS TIESAS PRIEKŠSĒDĒTĀJS
Augstākās tiesas darbu vada priekšsēdētājs, kuru no tiesnešu vidus amatā pēc plēnuma ieteikuma apstiprina Saeima uz 7 gadiem. No 2008. gada 16. jūnija Augstākās tiesas priekšsēdētājs ir Ivars Bičkovičs.
Augstākās tiesas priekšsēdētāja kompetence noteikta likuma Par tiesu varu 50. un 50.1 pantā.
Augstākās tiesas priekšsēdētājs ir arī Tieslietu padomes priekšsēdētājs.
Saskaņā ar Advokatūras likumu, Tiesu izpildītāju likumu un Notariāta likumu Augstākās tiesas priekšsēdētājs pieņem šo tiesu sistēmai piederīgo amatpersonu zvērestu, stājoties amatā. 2011. gadā Augstākās tiesas priekšsēdētājs pieņēma 71 advokāta un 8 tiesu izpildītāju zvērestu.
PRIEKŠSĒDĒTĀJA VIETNIEKI
Augstākās tiesas priekšsēdētājam ir divi vietnieki, kurus plēnums ievēlē uz septiņiem gadiem no Senāta departamentu priekšsēdētāju un tiesu palātu priekšsēdētāju vidus. Atkārtoti Augstākās tiesas priekšsēdētāja vietnieka amatā 2009. gadā ievēlēts Gunārs Aigars, par otru Augstākās tiesas priekšsēdētāja vietnieku 2011. gadā ievēlēts Pēteris Dzalbe.
ADMINISTRĀCIJA
Administratīvo darbu Augstākajā tiesā veic Administrācija. Tā ir Augstākās tiesas struktūrvienība, kuras mērķis ir radīt priekšnoteikumus tiesas saskaņotai un optimālai darbībai, lai nodrošinātu likumā Par tiesu varu noteikto Augstākās tiesas uzdevumu izpildi. Kopš 2010. gada Augstākās tiesas Administrācijai nākusi klāt jauna funkcija – Tieslietu padomes darba nodrošināšana.
Administrācija darbojas tiešā Augstākās tiesas priekšsēdētāja pakļautībā, tās darbu vada Administrācijas vadītājs, kuru ieceļ priekšsēdētājs. No 2008. gada 3. novembra Augstākās tiesas Administrācijas vadītāja ir Sandra Lapiņa.
AUGSTĀKĀS TIESAS TIESNEŠI
Augstākās tiesas pamatfunkciju – profesionālu un taisnīgu tiesas spriešanu, izskatot konkrētas civillietas, krimināllietas un administratīvās lietas augstākajā instancē, nodrošina Augstākās tiesas tiesneši, kas ir neatkarīgi un pakļauti vienīgi likumam.
Augstākās tiesas tiesnešu kopskaitu nosaka Saeima pēc Tieslietu padomes priekšlikuma. Tiesnešu skaitu Senātā un tiesu palātās nosaka Tieslietu padome. Saeimas noteiktais Augstākās tiesas tiesnešu kopskaits ir 53, taču 2011. gadā faktiskais Augstākajā tiesā strādājošo tiesnešu skaits bija 51 – 27 senatori un 24 tiesu palātu tiesneši.
LIKUMA NORMU IZMAIŅAS
Ar 2011. gada 9. jūnija grozījumiem likumā Par tiesu varu mainīta Augstākās tiesas tiesnešu kandidātu atlases kārtība. Noteikts, ka Augstākās tiesas tiesneša amata kandidātu atlase, tāpat kā rajona (pilsētas) tiesās un apgabaltiesās, notiks atklātā pretendentu konkursā. Tieslietu padome 2011. gada 27. septembrī apstiprināja Augstākās tiesas tiesneša amata kandidātu atlases atklāta konkursa nolikumu.
Tiesības pretendēt uz Augstākās tiesas tiesneša amatu vairs nav atkarīgas no tiesnesim piešķirtās kvalifikācijas klases. Paplašināts personu loks, kas var pretendēt konkursā uz Augstākās tiesas tiesneša amatu. Uz to, sasniedzot 40 gadu vecumu, var pretendēt
-
rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis vai apgabaltiesas tiesnesis, kuram ir vismaz 10 gadu kopējais darbs stāžs tiesneša amatā;
-
bez pilnvaru termiņa ierobežojuma apstiprināts rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis vai apgabaltiesas tiesnesis, kuram ir maģistra vai doktora grāds;
-
persona, kurai ir ne mazāk kā 15 gadu kopējais darba stāžs augstskolas tieslietu specialitātes akadēmiskā personāla, zvērināta advokāta vai prokurora amatā;
-
bijušais Satversmes tiesas, starptautiskas tiesas vai pārnacionālas tiesas tiesnesis.
Ar 2011. gada 9. jūnija grozījumiem likumā Par tiesu varu mainīta arī tiesnešu profesionālās darbības novērtēšana – tiesnešu kvalifikācijas klašu sistēma tiek aizstāta ar profesionālās darbības novērtējumu. Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija veiks tiesnešu novērtēšanu reizi piecos gados vai lemjot par tiesneša pārcelšanu vai aizstāšanu. Tiks vērtēta tiesneša nolēmumu kvalitāte, tiesas procesa vadība, aktivitātes savas profesionālās un akadēmiskās kvalifikācijas celšanai, sabiedriskā darbība, kā arī tiesas priekšsēdētāja atsauksme. Atkārtots negatīvs novērtējums būs iemesls tiesneša atbrīvošanai no amata.
Pirmo tiesnešu profesionālās darbības novērtēšanu Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijai jāveic no 2013. līdz 2016. gadam.
TIESNEŠU SASTĀVA IZMAIŅAS 2011. GADĀ
Aizejot pensijā, darbu Augstākajā tiesā 2011. gadā beidza Krimināllietu tiesu palātas tiesnese Ramona Nadežda Jansone un Civillietu tiesu palātas tiesnese Aiva Zariņa.
Senāta Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs, Augstākā tiesas priekšsēdētāja vietnieks Pāvels Gruziņš 1. aprīlī beidza pildīt tiesneša pienākumus un turpina darbu Augstākajā tiesā Judikatūras nodaļas vadītāja amatā. Senāta Krimināllietu departamenta priekšsēdētāja amatā plēnums 2. maijā ievēlēja senatoru Pēteri Dzalbi.
Ar Senāta Krimināllietu departamenta senatoru kopsapulces lēmumu ar 1. februāri par senatori iecelta Inguna Radzeviča, līdz tam Krimināllietu tiesu palātas tiesnese, ar Senāta Civillietu departamenta senatoru kopsapulces lēmumu par departamenta senatori ar 23. maiju iecelta Civillietu tiesu palātas tiesnese Vanda Cīrule.
17. martā Saeima Augstākās tiesas tiesneša amatā apstiprināja Rīgas apgabaltiesas tiesnesi Daci Jansoni. Tiesnese darbu Civillietu tiesu palātā sāka 28. martā.
2011. gadā par Augstākās tiesas tiesnešu pienākumu izpildītājiem uz laiku ne ilgāku par diviem gadiem apstiprināti Krimināllietu tiesu palātā Zemgales apgabaltiesas tiesnesis Vilis Donāns un Rīgas apgabaltiesas tiesnesis Aivars Uminskis, Civillietu tiesu palātā Rīgas apgabaltiesas tiesnese Zane Pētersone, Senāta Administratīvo lietu departamentā Administratīvās apgabaltiesas tiesnese Līvija Slica.
AUGSTĀKĀS TIESAS TIESNEŠI PAŠPĀRVALDES INSTITŪCIJĀS
Tieslietu padome (izveidota 2010. gadā) – Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs (Tieslietu padomes priekšsēdētājs), Senāta Civillietu departamenta senatore Ināra Garda (Tieslietu padomes priekšsēdētāja vietniece).
Disciplinārtiesa (izveidota 2010. gadā) – Senāta Civillietu departamenta senatori Mārīte Zāģere (Disciplinārtiesas priekšsēdētāja kopš 2012. gada 16. marta) un Aldis Laviņš, Senāta Krimināllietu departamenta senatori Anita Nusberga un Inguna Radzeviča (ievēlēta 2012. gada 16. martā), Senāta Administratīvo lietu departamenta senatori Andris Guļāns un Vēsma Kakste. Līdz 2011. gada 25. novembrim Disciplinārtiesas priekšsēdētājs bija senators Pēteris Dzalbe.
Tiesnešu disciplinārkolēģija (ievēlēta 2010. gadā) – Augstākās tiesas priekšsēdētāja vietnieks Pēteris Dzalbe (disciplinārkolēģijas priekšsēdētājs, ievēlēts 2011. gada 25. novembrī), Senāta Civillietu departamenta senators Valerijans Jonikāns, Senāta Krimināllietu departamenta senators Arturs Freibergs, Civillietu tiesu palātas tiesnesis Raimonds Grāvelsiņš, Krimināllietu tiesu palātas tiesnese Anita Poļakova.
Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija (ievēlēta 2010. gadā) – Civillietu tiesu palātas priekšsēdētājs Gunārs Aigars (kvalifikācijas kolēģijas priekšsēdētājs), Senāta Civillietu departamenta senatore Anda Vītola, Senāta Krimināllietu departamenta senators Voldemārs Čiževskis, Senāta Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja Veronika Krūmiņa, Krimināllietu tiesu palātas priekšsēdētājs Ervīns Kušķis (ievēlēts 2011. gada 25. novembrī).
Tiesnešu ētikas komisija (izveidota 2008. gadā) – Senāta Administratīvo lietu departamenta senatores Ilze Skultāne un Dace Mita, Civillietu tiesu palātas tiesnese Marika Senkāne.
Tiesnešu papildus pienākumi un aktivitātes
Papildus tiešajam darbam lietu izskatīšanā un tiesnešu pašpārvaldes institūcijās senatori un tiesneši veic arī citus pienākumus.
Tiesneši piedalās darba grupās likumprojektu un likumu grozījumu izstrādāšanai.
Senators Kalvis Torgāns strādā Tieslietu ministrijas izveidotajā darba grupās Civillikuma Lietu tiesību daļas modernizācijas koncepcijas izstrādei, Valerijans Jonikāns un Aldis Laviņš Civilprocesa likuma pilnveidošanai. Arī Civillietu tiesu palātas priekšsēdētājs Gunārs Aigars ir Civilprocesa likuma grozījumu izstrādes darba grupas loceklis. Zigmants Gencs ir Izdienas pensiju likumprojekta sagatavošanas darba grupā. Administratīvā procesa likuma grozījumu izstrādes darba grupā strādā Senāta Administratīvo lietu departamenta senatori Jautrīte Briede, Veronika Krūmiņa un Jānis Neimanis, Krimināllietu departamenta senatori Pēteris Dzalbe un Artūrs Freibergs piedalījušies Saeimas komisiju sēdēs, kurās apspriesti likumprojekti grozījumiem Krimināllikumā un Kriminālprocesa likumā, senatore Anita Nusberga piedalās Krimināllikuma grozījumu darba grupas darbā.
Senatori Edīte Vernuša, Anita Nusberga un Veronika Krūmiņa ir zvērinātu advokātu eksaminācijas komisijas locekļi.
Dr.habil.iur. Kalvis Torgāns senatora darbu apvieno ar profesora amatu Latvijas Universitātē, senatore Dr.iur. Jautrīte Briede ir LU asociētā profesore, senators Dr.iur. Jānis Neimanis LU docents.
Visi Senāta Krimināllietu departamenta senatori, Administratīvo lietu departamenta senatori Veronika Krūmiņa, Jautrīte Briede, Jānis Neimanis, Dace Mita un Civillietu departamenta senatori Mārīte Zāģere, Valerijans Jonikāns, Ināra Garda, Aldis Laviņš un Kalvis Torgāns 2011. gadā bija lektori Latvijas Tiesnešu mācību centrā.
Kalvja Torgāna zinātniskajā redakcijā 2011. gadā izdots Civilprocesa likuma komentāru jauns izdevums, viens no autoriem ir Civillietu tiesu palātas priekšsēdētājs Gunārs Aigars. Administratīvā procesa likuma komentāru projektā Jautrītes Briedes zinātniskajā redakcijā joprojām iesaistīti vairāki Senāta Administratīvo lietu departamenta senatori un senatoru palīgi.
2011. gadā publicēta grāmata Latvijas Republikas Satversmes komentāri. VIII nodaļa. Cilvēka pamattiesības, kurā kā autori piedalījās senatori Jautrīte Briede un Jānis Neimanis. J.Neimanis piedalās arī Satversmes VI-VII nodaļas komentāru sagatavošanā.
2011. gadā publicēta mācību grāmata Darba tiesības, kuras autore ir senatore Ilze Skultāne kopā ar Velgu Slaidiņu.
Kalvis Torgāns kā Latvijas eksperts piedalījās pētījumā par kaitējuma atlīdzības praksi Eiropā un Vācijā izdotā Eiropas deliktu tiesību apkopojuma sagatavošanā.
Senāta Krimināllietu departamenta senatoriem un Krimināllietu tiesu palātas tiesnešiem papildus slodze ir sevišķā veidā veicamo operatīvo pasākumu akceptēšana atbilstoši Operatīvās darbības likuma 7. pantam un Kredītiestāžu likuma 69. pantam.
QR
