NODAĻU VADĪTĀJI
Finanšu un saimniecības nodaļa – Uldis Čuma Zvirbulis
Dokumentu pārvaldības nodaļa – Jana Čaša
Personāla nodaļa – Gunita Ārgale
Komunikācijas nodaļa – Rasma Zvejniece
Informātikas nodaļa – Pāvels Veļeckis
ADMINISTRĀCIJAS FUNKCIJAS
Administrācija ir Augstākās tiesas struktūrvienība, kuras mērķis ir radīt priekšnoteikumus tiesas saskaņotai un optimālai darbībai, lai nodrošinātu likumā noteikto Augstākās tiesas uzdevumu izpildi.
Saskaņā ar likuma Par tiesu varu 50.1 pantu, Augstākās tiesas Administrācijai ir šādas funkcijas:
-
veikt finanšu vadību;
-
gādāt par materiāltehnisko nodrošinājumu;
-
kārtot lietvedību;
-
organizēt personālvadību un mācības;
-
nodrošināt saziņu ar sabiedrību;
-
veikt starptautisko sadarbību.
2010. gadā Augstākās tiesas Administrācijai nākusi klāt jauna funkcija – Tieslietu padomes darba nodrošināšana, kas ievērojami palielinājusi darba apjomu.
Administrācija budžeta iespēju robežās turpināja darbu likuma Par tiesu varu noteiktajās darbības jomās, saskaņā ar Augstākās tiesas stratēģiju un darba plānu 2011. gadam.
2011. gadā Administrācijā strādāja 22 darbinieki.
FINANŠU VADĪBA UN MATERIĀLTEHNISKAIS NODROŠINĀJUMS
Budžets. Likumā Par valsts budžetu 2011. gadam Augstākajai tiesai piešķirtais budžets bija Ls 2 960 809, kas, salīdzinot ar 2010. gadu, ir par Ls 576 433 jeb 24 % vairāk.
Finansējums tika palielināts saistībā ar tiesnešu darba samaksas sistēmas iekļaušanu vienotajā atalgojumu sistēmā, kas paredzēja tiesnešu atalgojuma palielināšanu salīdzinājumā ar 2010. gadu. Tāpat Augstākajai tiesai tika piešķirts finansējums tiesnešiem vienreizējo kompensāciju nodrošināšanai atbilstoši likuma Par tiesu varu pārejas noteikumu 38. pantam. Piešķirts finansējums arī tiesnešu veselības apdrošināšanai (iepriekš tas tika veikts uz iekšējo resursu ekonomijas rēķina).
Veicot pārdali no Tieslietu ministrijas administrētās budžeta programmas, daļēji bija piešķirts nepieciešamais finansējums Tieslietu padomes darba nodrošināšanai un daļējai piemaksu nodrošināšanai tiesnešiem, atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14. panta 1.1 daļai un 15. panta sestajai daļai.
2012. gada budžeta projektā, salīdzinot ar 2011. gadu, finansējums ir samazināts par 30 951 Ls, kas 2011. gadā bija paredzēts vienreizējās kompensācijas izmaksai tiesnešiem, saskaņā ar likuma Par tiesu varu Pārejas noteikumu 38. punktu. Joprojām aktuāls jautājums ir finansējums darbinieku atalgojuma palielināšanai un tiesnešu piemaksām, tiesu prakses pētījumiem un Tieslietu padomes darba nodrošināšanai.
Materiāltehniskais nodrošinājums. Organizēti 7 iepirkumi, noslēgti 67 līgumi Augstākās tiesas darba nodrošināšanai. Veikti remontdarbi Rīgas apgabaltiesas telpās, ko izmanto Augstākā tiesa. Slepenības režīma nodrošināšanas nodaļa nodrošināta ar seifu, ugunsdrošām metāla durvīm, restēm logam un kabinets aprīkots ar drošības signalizāciju.
IEKŠĒJĀS KONTROLES SISTĒMA
2011. gadā turpinājās iekšējās kontroles sistēmas pilnveidošana un regulāra tās uzraudzība. Kopumā 2011. gadā izdoti 39 rīkojumi organizatoriskajos jautājumos un 36 organizatoriskie dokumenti (kārtības, instrukcijas, nolikumi) vai to grozījumi. Lai pilnveidotu esošo Augstākās tiesas vadības sistēmu un uzlabotu darba procesus, padarot tos pēc iespējas efektīgākus, piesaistot kvalificētus ekspertus, veikts vadības sistēmas novērtējums. To veica SIA Zygon Baltic Consulting, kas ir Latvijas - Lielbritānijas kopuzņēmums ar 12 gadu pieredzi kvalitātes vadības jomā. Augstākās tiesas mērķis nebija ieviest atsevišķu sistēmu un konkrētu kvalitātes vadības modeli atbilstoši starptautiskajiem standartiem, bet gan integrēt esošajā vadības sistēmā un procesos kvalitātes vadības pamatprincipus.
LIETVEDĪBA
Nodrošināta vienota lietvedības politika un turpināta lietvedības sistēmas attīstība.
2011. gadā no fiziskām un juridiskām personām Augstākajā tiesā saņemti 3815 dokumenti, nosūtīti 3237. Saņemtas 13 341 (2010. gadā – 12 999) tieslietas un ar tiesvedības procesu saistītie dokumenti. Lūgumi par protesta iesniegšanu, salīdzinot ar 2010. gadu, ir samazinājušies (2010. gadā bija 894, 2011. – 601).
Palielinājies ienākošo elektronisko dokumentu apjoms. Elektroniskie dokumenti tiek iesniegti gan tiesvedībā, gan tiesas priekšsēdētājam un struktūrvienībām. Elektroniskā sarakste kļūst arvien populārāka arī starp iestādēm. Lai nodrošinātu elektronisko dokumentu apriti atbilstoši normatīvajiem aktiem, nepieciešams Lietvedības informācijas sistēmas programmas papildu modulis.
2011. gada 1. janvārī stājies spēkā jaunais Arhīva likums. Pēc likuma Par grāmatvedību grozījumiem, grāmatvedības dokumenti pārsvarā tiek kārtoti un uzglabāti elektroniski. Turpmāk šos un pārējos elektroniskos dokumentus arhīvā būs jānodod elektroniskajā veidā.
PERSONĀLVADĪBA
Turpināta personāla politikas pilnveidošana, budžeta iespēju robežās atbalstīta tiesnešu un darbinieku profesionālā izaugsme.
Gada sākumā Augstākajā tiesā strādāja 112 darbinieki un 49 tiesneši, gada beigās – 112 darbinieki un 51 tiesnesis. 2011. gada laikā darbā pieņemti 17 darbinieki, darba tiesiskās attiecības izbeigtas ar 17 darbiniekiem. Augstākajā tiesā 2011. gadā amata pienākumus uzsākuši pildīt 5 tiesneši, 3 tiesneši atbrīvoti no amata pienākumu pildīšanas sakarā ar aiziešanu pensijā.
Būtisks tiesnešu skaita pieaugums – 3 tiesneši – 2011. gadā bija Civillietu tiesu palātā. Diemžēl, Finanšu ministrija nepiešķīra papildu finansējumu tiesnešu palīgu un kancelejas darbinieku papildu štata vietām.
No iekšējiem resursiem tika nodrošinātas papildu štata vietas Civillietu tiesu palātas tiesnešu palīgiem 2 vietas, Civillietu tiesu palātas kancelejai 2 tiesas sēžu sekretāru vietas, Senāta Civillietu departamentam 1 senatora vieta un 1 senatora palīga vieta, Senāta Administratīvo lietu departamentam konsultanta vieta. Optimizējot resursus, no 2011. gada septembra Finanšu un saimniecības nodaļā ir tikai viens speciālists, kurš veic gan saimnieciskos, gan tehniskos darbus.
Darbinieku atlase. 2011. gadā darbā pieņemti 17 jauni darbinieki un darba attiecības izbeigtas ar 17 darbiniekiem. Personāla kustība, salīdzinot ar 2010. gadu, būtiski nav mainījusies. Kopējais personāla mainības indekss 2011. gadā bija 15%, kas ir par 2% augstāks par 2010. gada līmeni. Vislielākā personāla mainība bija Civillietu tiesu palātas kancelejā – 50%, kas būtiski ietekmēja kancelejas darba efektivitāti.
Darbinieku atlasē noteicošās prasības ir izglītība, darba spējas un praktiskā pieredze. 2011. gadā organizēti 3 iekšējie un 11 (2010.gadā – 2) ārējie amatu konkursi. Tiesnešu palīgu atlasē gan Senāta departamentos, gan palātās veiksmīgi izmantota praktiskā zināšanu pārbaude – testi un kāzusi.
Tālākizglītība. Saskaņā ar Augstākās tiesas 2011. gada Tālākizglītības plānu, sadarbojoties ar Tiesnešu mācību centru un citiem mācību pakalpojumu sniedzējiem, kopumā tika organizēti 70 (2010. gadā – 38) dažādi kursi un semināri, kuros tiesneši un darbinieki uzlaboja savas profesionālās zināšanas, pilnveidoja prasmes un iemaņas. Organizēti atsevišķi semināri struktūrvienību vadītājiem, kā arī seminārs par novērtēšanu gan vadītājiem, gan darbiniekiem. Tiesnešu un darbinieku profesionālā kompetence pilnveidota arī ārzemēs, piedaloties semināros un citos pieredzes apmaiņas pasākumos. 2011. gadā tiesneši un darbinieki bijuši 33 komandējumos, no tiem 3 tiesneši un 2 darbinieki apmeklējuši Eiropas Cilvēktiesību tiesu. Turpinājās angļu valodas nodarbības 3 tiesnešu grupām, oktobrī uzsākta franču valodas pamatzināšanu apmācība vienai tiesnešu grupai.
2011. gadā 34 augstskolu studenti izgāja mācību prakses programmu Augstākajā tiesā.
Motivācijas sistēma. 2011. gadā parādījās pirmās pozitīvās izmaiņas darbinieku materiālās motivēšanas jomā. Pilnveidota darbinieku novērtēšanas kārtība, kas dod iespēju novērtēt darbinieku kompetences, darba pienākumu izpildi un apzināt darba veicinošos un kavējošos faktorus. Novērtēšana papildināta ar tādiem kritērijiem kā lojalitāte pret Augstāko tiesu, darba disciplīna, noteikto termiņu ievērošana, izstrādāta arī tiesas sēžu sekretāru novērtēšanas veidlapa, ko aizpilda tiesneši.
2011. gadā 55% no darbiniekiem saņēma novērtējumu B (ļoti labi), 36% A (teicami), 8% - C (labi), 1% - D (apmierinoši). Tiesnešu/senatoru palīgiem 52% - A (teicami), 41% - B (ļoti labi), 7% - C (labi).
2011. gadā 4 tiesneši un 8 darbinieki saņēma Augstākās tiesas apbalvojumu – Atzinības rakstu. 5 darbinieki saņēma Augstākās tiesas Piecpadsmit gadu Izdienas nozīmi, 1 tiesnesis Augstākās tiesas Desmit gadu Izdienas nozīmi. 2 tiesneši un 1 bijušais darbinieks apbalvoti ar Tieslietu sistēmas apbalvojumu – Tieslietu sistēmas Goda zīmi.
Darba aizsardzība. Pilnveidota darba aizsardzības sistēma. Atbilstoši normatīvajiem aktiem ieviesti darba drošības pasākumi, veikta darba risku novērtēšana, darba vietas un darba veida novērtēšana, aktualizētas darba aizsardzības instrukcijas. Apstiprināts Augstākās tiesas Civilās aizsardzības plāns. Veikta tiesnešu un darbinieku instruktāža ugunsdrošībā un darba aizsardzībā.
AUGSTĀKĀS TIESAS DARBINIEKU (t.sk. senatoru un tiesnešu palīgu) NOVĒRTĒJUMS
Novērtējums | Darbinieki |
A – teicami | 38 |
B – ļoti labi | 54 |
C – labi | 10 |
D - apmierinoši | 1 |
SENATORU UN TIESNEŠU PALĪGU NOVĒRTĒJUMS
Novērtējums | Darbinieki |
A – teicami | 25 |
B – ļoti labi | 17 |
C – labi | 3 |
D - apmierinoši | 0 |
INFORMĀCIJAS TEHNOLOĢIJAS
Budžeta iespēju robežās turpināta Augstākās tiesas datorsistēmas attīstība, pilnveidojot to ar mūsdienīgām tehnoloģijām. Ieviešot jaunu programmatūru, modernizēta virtuālā serveru infrastruktūra un datu glabāšanas sistēma, paplašināts datortīkls un telefonu tīkls, nodrošinot jaunas darbavietas; tiesneši un darbinieki nodrošināti ar jaunu drukāšanas tehniku fiziski nolietotās vietā.
Paaugstināta interneta resursu lietošanas kontrole un ieviests atļauto mājas lapu saraksts; izveidoti 3 datortīkla virtuālie segmenti, virtuāli atdalot lietotāju darbstacijas no serveru infrastruktūras un datortīkla iekārtām; sagatavots jauna interneta pieslēguma projekts, līdz ar to Augstākā tiesa ir nodrošināta ar rezerves interneta pieslēgumu.
KOMUNIKĀCIJA UN STARPTAUTISKĀ SADARBĪBA
Saziņa ar sabiedrību. Uzrakstīti 103 paziņojumi par Augstākās tiesas, disciplinārkolēģijas, Disciplinārtiesas un Tieslietu padomes darbību, 135 – par tiesas sēdēm. Sagatavotas arī 104 atbildes un priekšsēdētāja vai tiesnešu viedokļi par dažādiem ar tiesas, disciplinārkolēģijas, Tieslietu padomes un Disciplinārtiesas darbu saistītiem, kā arī citiem jautājumiem, piemēram, par tiesnešu iesaistīšanos politikā un kandidēšanu uz dažādiem amatiem.
Sagatavotas atbildes uz 945 žurnālistu jautājumiem par konkrētām tiesu lietām, žurnālistiem nosūtīts 121 anonimizēts nolēmums. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, žurnālistu interese par konkrētām tiesu lietām ir palielinājusies (2010. gadā – 780 jautājumi).
Augstākās tiesas mājaslapu 2011. gadā apmeklēja vidēji 14 207 unikālie apmeklētāji mēnesī (2010. gadā 13 919). Kopā mājaslapa gada laikā aplūkota 551 688 reizes (2010. gadā – 640 000). Sadaļā Tiesas nolēmumi izveidota jauna apakšsadaļa, kurā ievietoti Senāta departamentu priekšsēdētāju sēžu lēmumi. Sadarbībā ar Judikatūras nodaļu nomainīti visi 2005.-2007. gada Senāta Civillietu un Administratīvo lietu departamenta nolēmumi, anonimizējot tos atbilstoši šobrīd spēkā esošajiem Ministru kabineta noteikumiem.
Publiskais pārskats par Augstākās tiesas darbu 2010. gadā netika publicēts atsevišķā izdevumā, bet ievietots Augstākās tiesas mājas lapā un Augstākās tiesas biļetenā, kas darīja to vēl plašāk pieejamu un samazināja izmaksas. Izdoti divi Augstākās tiesas biļetena numuri, katrs 300 eksemplāru tirāžā. Nosūtīts visām tiesām un citām tiesu sistēmas iestādēm un organizācijām, Latvijas Nacionālajai bibliotēkai, publiskajām un augstskolu bibliotēkām, augstskolu juridiskajām fakultātēm, ievietots mājaslapā.
Sagatavota un izdota brošūra par Augstāko tiesu, ieverot tajā informāciju par Augstākās tiesas vietu Latvijas tiesu sistēmā, tiesas spriešanas procesu un Augstākās tiesas vēsturi.
Tā kā Augstākās tiesas Administrācija nodrošina Tieslietu padomes darbību, Administrācija piedalījās Tiesnešu konferences organizēšanā. Konferences otrā daļa pa tiesību nozaru sekcijām tika organizēta sadarbībā ar Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti, aicinot tajā piedalīties arī advokātus, notārus, prokurorus, Universitātes mācībspēkus un studentus. Kopumā konferences sekciju darbā piedalījās 706 dalībnieki. Konferences referāti un diskusiju apkopojums publicēts Augstākās tiesas biļetenā. Dalībniekiem tika lūgts sniegt konferences novērtējumu, un tas bija pozitīvs, atzinīgi novērtēts konferences formāts, lektori un tēmu aktualitāte.
Turpināta tradīcija aicināt ar Augstāko tiesu iepazīties augstskolu juridisko fakultāšu un programmu 1. kursu studentus. Pirmkursnieku dienās 2011. gadā Augstāko tiesu apmeklēja 17 studentu grupas, kopā aptuveni 350 studenti no LU, RSU, Turības, Rēzeknes augstskolas, Daugavpils universitātes, Baltijas Starptautiskās akadēmijas, Juridiskās koledžas un Biznesa koledžas. Ar studentiem tikās Augstākās tiesas priekšsēdētājs I.Bičkovičs, bet divām studentu grupām pēc RSU lūguma senatore V.Krūmiņa nolasīja lekciju par juridisko valodu.
Turpinātas arī tiesību zinību stundas skolēnu grupām. 2011. gadā bijušas klases no 12 skolām. Senāta Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja vadīja arī semināru Tukuma, Engures un Jaunpils novadu sociālo zinību skolotājiem. Augstākā tiesa iesaistījās Junior Achievment-Latvia organizētajā Ēnu dienā un tiesā ēnoja 13 skolēni no Rīgas, Lizuma un Varakļāniem.
Lai noskaidrotu vērtējumu Augstākās tiesas darba organizācijai un kvalitātei, izmantojot Latvijas Tiesnešu mācību centra pieredzi, tika organizēta tiesas klientu aptauja. Sabiedrības pārstāvjiem tiesā bija pieejamas drukātas aptaujas anketas, bet juristiem arī elektroniski aizpildāma anketa, kura bija izplatīta ar Ģenerālprokuratūras un Zvērinātu advokātu padomes starpniecību, kā arī publikāciju žurnālā Jurista Vārds. Kopumā tika aizpildītas 220 anketas. Augstākās tiesas darbu klienti novērtējuši pozitīvi – 77% juristu novērtējuši, ka ir apmierināti ar Augstākās tiesas darbu kopumā. Visvairāk pozitīvo vērtējumu sniegts par tiesas darbinieku attieksmi pret apmeklētājiem un tiesas darbinieku darbu kopumā. Negatīvākais vērtējums sniegts par lietu izskatīšanas termiņiem un judikatūras pieejamību. Struktūrvienības saņēmušas klientu aptaujas rezultātu apkopojumu savai struktūrvienībai, kas būtu analizējams un izmantojams darba uzlabošanai.
Iekšējā komunikācija un korporatīvie pasākumi. 2011. gadā iekšlapā ievietotas 300 ziņas un paziņojumi, regulāri papildinātas un aktualizētas visas sadaļas. Būtiski papildināta ECT nolēmumu sadaļa – tajā ievietoti visi kopš 2005. gada Latvijas Vēstnesī publicētie tulkotie ECT spriedumi, lēmumi un informācija par lietām pret Latviju – kopumā gandrīz 100 materiāli.
Stiprinot kolektīvu vienojošu korporatīvo vidi, organizēts Latvijas Republikas proklamēšanas dienai veltīts svinīgs pasākums, decembrī – Temīdas balvu pasniegšana. Augstākās tiesas priekšsēdētājs un Administrācija darbinieku sapulcē sveica 9 darbiniekus, kas 2011. gadā saņēma augstākās izglītības dokumentus. Tieslietu sistēmas sporta spēlēs Augstākās tiesas komanda Pēdējā cerība kopvērtējumā ieguva 8. vietu 26 komandu konkurencē.
Starptautiskā sadarbība. 2011. gadā Augstāko tiesu apmeklēja 10 ārvalstu delegācijas:
-
ES un ASV tiesnešu Mentoru grupas prezidents Tomass Kosmo, Austrijas Konstitucionālās tiesas tiesnesis Kurts Hellers, Vācijas Max-Planck institūta profesors Ernsts-Joahims Mestmekers, Lietuvas Augstākās Administratīvās tiesas tiesnesis Virgilijus Valančius;
-
Eiropas Padomes Eiropas Komisijas pret rasismu un neiecietību (ECRI) eksperti, komisijas vadītāja Raluca Besteliu;
-
Vācijas Augstākās Administratīvās tiesas zinātniskie līdzstrādnieki;
-
ASV Ņujorkas štata Augstākās apelācijas tiesas tiesnesis Roberts Smits;
-
Taizemes Augstākās tiesas delegācija priekšsēdētāja vietnieka R.Devakula vadībā;
-
Austrijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijas Republikā Štefans Pēringers;
-
Amsterdamas advokātu biedrības Gooische Advocaten Vereniging advokātu grupa;
-
ASV Apelācijas tiesas tiesnese Ilāna Rovnere;
-
Ziemeļvalstu advokātu grupa;
-
Gruzijas studentu apmaiņas programmas grupa.
Augstākās tiesas vēsture un muzejs. Novadītas 49 ekskursijas ārvalstu viesiem, skolēniem, studentiem, Ģenerālprokuratūras, Administratīvās apgabaltiesas, Valsts kancelejas un citām interesentu grupām. Papildināti muzeja krājumi.
SECINĀJUMI
Augstākās tiesas Administrācija stratēģiskās attīstības plānā 2011.-2013. gadam noteiktos uzdevumus pildījusi sekmīgi:
-
finanšu vadības sistēma nodrošina skaidru un patiesu informāciju par Augstākās tiesas finansiālo stāvokli;
-
iekšējā kontroles sistēma nodrošina valsts budžeta līdzekļu izlietošanas efektīvu kontroli;
-
Augstākajā tiesā ir laba un sakārtota darba vide, tiesneši un darbinieki ir nodrošināti ar atbilstošu tehniku;
-
īstenojot Augstākās tiesas mērķiem atbilstošu personāla politiku, Augstākās tiesas tiesnešiem atbalstu sniedz izglītoti, profesionāli un motivēti darbinieki;
-
lietvedības sistēma nodrošina ātru un kvalitatīvu dokumentu apstrādi;
-
regulāra un kvalitatīva komunikācija, izmantojot gan sadarbību ar medijiem, gan tiešo komunikāciju - mājaslapu, nodrošina izpratnes par tiesu varu veicināšanu sabiedrībā.
Neskatoties uz ierobežoto finansējumu, Augstākās tiesas Administrācija 2011. gadā nodrošinājusi 18 Tieslietu padomes sēžu norisi, piedalījusies Tieslietu padomei nepieciešamo dokumentu projektu izstrādē, kā arī sagatavojusi visus nepieciešamos dokumentus, lai Latvijas Tieslietu padomi uzņemtu Eiropas Tieslietu padomju asociācijā.
2012. GADA PRIORITĀTES
Augstākās tiesas Administrācijas prioritātes 2012. gadā:
-
efektīva finanšu vadība. Augstākās tiesas pamatfunkcija ir tiesas spriešana apelācijas un kasācijas instancē, otra, ne mazāk nozīmīga funkcija ir vienotas tiesu prakses veidošana valstī. Finansējums šīs funkcijas veikšanai Augstākajai tiesai netiek piešķirts kopš 2008. gada, līdz ar to tā tiek nodrošināta samazinātā apjomā. Šobrīd ir apdraudēta arī Senāta 2011. gada nolēmumu krājuma izdošana. 2012. gadā, sadarbībā ar Judikatūras nodaļu, jāizstrādā pamatots finansējuma pieprasījums 2013. gadam, kā vienu no prioritātēm norādot vienotas tiesu prakses veidošanas nepieciešamību. Sadarbībā ar Tieslietu ministriju jāmeklē risinājumi Senāta nolēmumu krājuma izdošanai turpmākajos gados. 2013. gada budžeta pieprasījumā kā pārējās prioritātes tiks izvirzītas tiesas darbinieku atalgojuma palielinājums un finansējums Tieslietu padomes darba nodrošināšanai;
-
tiesnešu tālākizglītība;
-
kvalitatīvu un darba apjomam atbilstošu personāla resursu nodrošināšana,
-
kvalitātes vadības sistēmas elementu ieviešana darba organizācijā, nodrošinot pilnveidotus, vienveidīgus un dokumentētus darba procesus.
2012. gads tieslietu jomā noteikti būs ne mazāk interesants kā aizvadītais gads. No Satversmes tiesas sagaidāmas nozīmīgas atziņas par budžeta plānošanas procedūrām un tiesu varas neatkarību. Saeimā iesniegtie likumprojekti liecina, ka uzmanība tiks veltīta tiesvedības procesu paātrināšanai, sodu sistēmas reformām un civiltiesību modernizācijai. Tas nozīmē pārmaiņas un intensīvu darbu ne tikai Augstākās tiesas vadībai un tiesnešiem, bet arī Administrācijai, nodrošinot iespējami efektīvu Augstākās tiesas darbu jebkādos apstākļos.