Par Civillietu tiesu palātas darbu 2011.gadā

CIVILLIETU TIESU PALĀTAS TIESNEŠI
Intars Bisters, Anita Čerņavska, Arnis Dundurs, Raimonds Grāvelsiņš, Dace Jansone, Māra Katlapa, Aivars Keišs, Ļubova Kušnire, Inta Lauka, Valerijs Maksimovs, Ineta Ozola, Marika Senkāne, tiesneša p.i. Zane Pētersone

2011. gadā tiesvedībā 3041 lieta
Izskatītas 1827 lietas – 60% no tiesvedībā esošajām tai skaitā:

• apelācijas kārtībā – 1775

• sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem – 27

PALĀTAS KOMPETENCE

Civillietu tiesu palāta ir apelācijas instances tiesa. Tās darbību nosaka likuma Par tiesu varu 45. pants un Civilprocesa likums. Civillietu tiesu palāta izskata:

• civillietas pēc būtības sakarā ar apelācijas sūdzībām un apelācijas protestiem par apgabaltiesu kā pirmās instances tiesu spriedumiem, kas nav stājušies spēkā. Saskaņā ar Civilprocesa likumu šīs lietu kategorijas ir lietas, kurās ir strīds par īpašuma tiesībām uz nekustamo īpašumu, izņemot laulāto mantas dalīšanu; lietas, kas izriet no saistību tiesībām, ja prasības summa pārsniedz 150 000 latu; lietas par patenttiesību un preču zīmju aizsardzību; lietas par kredītiestāžu maksātnespēju un likvidāciju; lietas par pilsonības atņemšanu; civillietas, kuru materiālos iekļauts valsts noslēpuma objekts;

• blakus sūdzības par lēmumiem, ko pieņēmušas apgabaltiesas kā pirmās instances tiesas, apgabaltiesas kā otrās instances tiesas un zemesgrāmatu nodaļu tiesneši;

• pieteikumus par apgabaltiesu nolēmumu atcelšanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem un Eiropas Savienības tiesību normās paredzētajos gadījumos;

• pieteikumus prasības nodrošināšanas jautājumos, pieteikumus par sprieduma izpildes atlikšanu, sprieduma izskaidrošanu, procesuālā termiņa atjaunošanu.

STATISTIKA UN DARBA SLODZE

2010. gada decembra beigās Civillietu tiesu palātā darbu uzsāka viens tiesas sastāvs – trīs tiesneši, līdz ar to 2011. gadā palātā strādāja pieci tiesas sastāvi – 15 tiesneši, ieskaitot priekšsēdētāju. Tas veicināja lietu ātrāku izskatīšanu. 

Civillietu tiesu palātā 2011. gadā izskatītas 1827 lietas – par 313 vairāk nekā 2010. gadā (savukārt 2010. gadā izskatīts par 179 lietām vairāk nekā 2009. gadā). 

2011. gadu palāta pabeidza ar 1214 lietu atlikumu (2010. gada beigās atlikumā bija 1317 lietas). Kopā izskatīšanai nozīmētās un ienākušās, bet vēl nenozīmētās lietas, gadu beidzot, bija 3028. 2011. gads ir pirmais, kad lietu atlikums Civillietu tiesu palātā ir samazinājies, salīdzinot ar iepriekšējiem periodiem. Līdz 2011. gadam katru gadu atlikums pieaudzis apmēram par 140 lietām.

Lietas ar apelācijas sūdzībām izskatītas par 57 lietām mazāk nekā 2010. gadā. Tas saistīts ar tiesnešu kadru maiņu un to, ka lietas ar apelācijas sūdzībām tiek nozīmētas izskatīšanai divus gadus uz priekšu, un jaunais piektais tiesnešu sastāvs, kas sāka darbu 2011. gadā, pārsvarā skatījis blakus sūdzības, par ko liecina izskatīto blakus sūdzību skaits, kas pieaudzis par 360 lietām, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. 2011. gadā izskatīts par 168 blakus sūdzībām vairāk nekā saņemts.

2011. gadā kasācijas kārtībā izskatīti 318 palātas nolēmumi, no tiem pilnībā vai daļā atcelti 92. Lietu sarežģītība arvien pieaug, to izskatīšana un noformēšana prasa vairāk laika un piepūles.

Tiesu palātā ir 14 tiesnešu palīgi. Palielinot tiesnešu skaitu no 12 līdz 15, par vienu štata vietu 2011. gadā palielināts tiesas sekretāru skaits, taču arī 6 tiesas sēžu sekretāru skaits bija neatbilstošs palielinātajam tiesnešu skaitam. 2011. gada laikā palātas kancelejā pilnībā notikusi kadru maiņa – nomainījušies 2 tiesas sekretāri un visi 6 tiesas sēžu sekretāri.

Lai normalizētu darba apstākļus un lietu izskatīšanas termiņus, nepieciešams tiesnešu skaitam atbilstošs tiesnešu palīgu un tiesas sēžu sekretāru skaits.

TIESISKĀ REGULĒJUMA PILNVEIDOŠANA

Lietu straujāku apriti Civillietu tiesu palātā sekmējuši grozījumi Civilprocesa likumā, kas kopš 2011. gada 1. oktobra ļauj visas blakus sūdzības skatīt rakstveida procesā. Palātai, kur no apelācijas kārtībā izskatītajām lietām 454 bijušas ar apelācijas sūdzībām, bet 1251 ar blakus sūdzībām, šī likuma norma būtiski paātrinājusi lietu izskatīšanu. 

Ar 2010. gada 20. decembra grozījumiem Civilprocesa likumā palielināta valsts nodeva par apelācijas sūdzību iesniegšanu – tā maksājama atbilstoši tādai pašai likmei, kāda bijusi, iesniedzot prasības pieteikumu, bet mantiska rakstura strīdos – likmei, kuru aprēķina atbilstoši summai pirmās instances tiesā. Līdz grozījumu pieņemšanai valsts nodeva par apelācijas sūdzību bija 50% apmērā no likmes. Atsevišķu kategoriju civillietām pārskatīts arī valsts nodevas apmērs. 

Civilprocesa likums ir smagnējs, kas ir iemesls ilgajiem tiesu procesiem. Pusēm dots daudz iespēju viedokļa izteikšanai un papildināšanai, kad lieta jau izskatīta pēc būtības. Apelācija būtu vairāk virzāma uz rakstveida procesu, bet Senātam būtu jāļauj vairāk vadīties pēc principa, ka kasācijas instancē tiek skatītas tikai lietas, kam ir būtiska nozīme judikatūras veidošanā, vai citos gadījumos pēc Senāta ieskata. Senāta judikatūrai jābūt stabilai, tas mazinātu pārsūdzību kasācijā. 

Nepieciešami grozījumi Civilprocesa likumā, kas palielinātu procesa dalībnieku un advokātu atbildību par procesa virzību.

​LIETU SKAITS CIVILLIETU TIESU PALĀTĀ 2006. - 2011. GADĀ

* Tai skaitā 25 lietas nosūtītas atpakaļ tiesai bez izskatīšanas pēc būtības vai citai tiesai pēc piekritības

APELĀCIJAS KĀRTĪBĀ PĀRSŪDZĒTO NOLĒMUMU IZSKATĪŠANAS REZULTĀTI ZEMĀKU INSTANČU TIESĀM

CIVILLIETU TIESU PALĀTĀ APELĀCIJAS KĀRTĪBĀ IZSKATĪTO LIETU STRUKTŪRA