Pārskata periodā kopš 2011. gada 25. novembra Tiesnešu konferences Tiesnešu ētikas komisijas sastāvā ir notikušas izmaiņas. Sakarā ar 2008. gadā ievēlēto komisijas dalībnieku 4 gadu pilnvaru termiņa izbeigšanos pavasarī tika ievēlēts jauns komisijas sastāvs. Pārstāvot gan rajonu tiesas un apgabaltiesas, gan Augstāko tiesu un zemesgrāmatu nodaļas, komisijā turpina darbu septiņi locekļi, no jauna ievēlēti trīs locekļi, kuri jau aktīvi iesaistījušies komisijas darbā.
Lielu paldies par darbu ētikas komisijā jāizsaka arī tās iepriekšējām dalībniecēm Ilzei Skultānei, Ingūnai Amoliņai un Mārai Balodei, kuras līdz vēlēšanām ražīgi darbojās komisijas sastāvā un deva paliekošu ieguldījumu komisijas kopīgā darbā.
Ziņas par Tiesnešu ētikas komisiju, tās sastāvu, kā arī anonimizēti komisijas skaidrojumi, atzinumi un lēmumi atrodami interneta vietnē www.tiesas.lv. Turklāt tie tiek nosūtīti visiem tiesnešiem elektroniski.
Saskaņā ar Tiesnešu ētikas komisijas reglamenta 26. punktu komisijas sēdes tiek sasauktas pēc nepieciešamības, bet ne retāk kā reizi 3 mēnešos. Laika posmā kopš iepriekšējās klātienes Tiesnešu konferences ir sasauktas 9 komisijas sēdes (iepriekšējā pārskata periodā 12).
Šajā laika posmā Tiesnešu ētikas komisija ir sniegusi 4 atzinumus par tiesneša rīcības atbilstību ētikas kodeksa normām un 2 skaidrojumus.
Divi atzinumi sniegti, pamatojoties uz tiesas priekšsēdētāju iesniegumiem. Abos iesniegumos bija norādīts uz iespējami neētisku tiesneša rīcību tiesas sēdē. Vienā gadījumā komisija secināja, ka tiesnesis ir pārkāpis tiesnešu ētikas kodeksa normu, bet, ņemot vērā konkrētos apstākļus, nevērtēja to kā rupju ētikas normu pārkāpumu. Otrā gadījumā tiesneša rīcībā komisija nekonstatēja tiesnešu ētikas normu pārkāpumu, taču vērsa tiesneša uzmanību uz to, ka tiesas sēdē jāvairās uzdot retoriskus jautājumus, kas nav vērsti uz lietas būtības noskaidrošanu.
Vēl viens atzinums tika sniegts, izvērtējot privātpersonas iesniegumu, kuru Ētikas komisijai pārsūtīja Augstākās tiesas priekšsēdētājs. Šajā gadījumā ētikas normu pārkāpums tiesneša rīcībā netika konstatēts.
Ceturtais atzinums tika sniegts, izvērtējot pēc Tiesnešu ētikas komisijas pieprasījuma Latvijas tiesnešu mācību centra sniegto informāciju par tiesneša rīcību saistībā ar centra rīkoto semināru. Komisija secināja, ka tiesnesis ir pārkāpis tiesnešu ētikas kodeksa normu, bet nevērtēja to kā rupju pārkāpumu.
Ņemot vērā, ka Tiesnešu ētikas komisija nevienā no gadījumiem nav konstatējusi rupju tiesnešu ētikas normu pārkāpumu, komisijai nav bijis pamata lemt jautājumu par disciplinārlietas ierosināšanu pret tiesnesi.
Kopš 2010. gada 1. augusta, kad Tiesnešu ētikas komisijai tika dota tiesība ierosināt disciplinārlietu par rupju tiesnešu ētikas kodeksa normas pārkāpumu, komisija vēl nevienu disciplinārlietu nav ierosinājusi. Tas varētu liecināt par tiesnešu pietiekamu izpratni par jautājumiem, kas saistīti ar tiesnešu ētiku, vienlaikus tas var būt indikators arī zināmā mērā sekmīgam Tiesnešu ētikas komisijas darbam, sniedzot un publiskojot komisijas atzinumus un skaidrojumus. Nav pamata apgalvot, ka tiesnešiem kopumā trūktu izpratnes par tiesnešu ētiku.
Ētikas komisijā tika saņemts tiesneša lūgums sniegt skaidrojumu par likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” atsevišķu normu interpretāciju un atstatīšanos no lietu izskatīšanas. Ņemot vērā, ka minētā likuma ievērošanu kontrolē Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, komisija lūdza KNAB viedokli minētajā jautājumā. Iepazīstoties ar KNAB sniegto skaidrojumu, komisija tam pilnībā pievienojās, līdz ar to atsevišķu skaidrojumu nesniedza. Vienlaikus komisija domā turpināt darbu pie šī jautājuma risināšanas un, iespējams, nākotnē sagatavot atsevišķu skaidrojumu par to, ievērojot šo KNAB viedokli.
Janvārī tika saskaņots un parakstīts Tiesnešu ētikas komisijas, Prokuroru atestācijas komisijas un Zvērinātu advokātu padomes ētikas komisijas kopīgais skaidrojums par ex parte sarunām un tiesnešu, advokātu un prokuroru savstarpējo saskarsmi.
Ņemot vērā pastiprinātu sabiedrības un arī masu mediju interesi, Tiesnešu ētikas komisija ir sniegusi teorētisku skaidrojumu par to, vai tiesnesis, pret kuru ir uzsākts kriminālprocess, var turpināt pildīt tiesneša pienākumus un izskatīt lietas. Komisijas ieskatā kriminālprocesa uzsākšana pret tiesnesi parasti rada nopietnas šaubas par viņa godīgumu un viņa uzvedības atbilstību augstajām prasībām, kādas tiek izvirzītas tiesnešiem. Līdz ar to, lai nemazinātu sabiedrības uzticēšanos tiesu varai, šādos gadījumos tiesnesim parasti vajadzētu atturēties no tiesneša amata pienākumu pildīšanas un lietu izskatīšanas. Tas attiecināms arī uz administratīvo pienākumu pildīšanu un darbību tiesnešu pašpārvaldes institūcijās. Komisija skaidrojumu ir nosūtījusi informācijai arī Saeimas Juridiskajai komisijai un Tieslietu padomei.
Komisijā saņemti arī divu tiesnešu iesniegumi, vienu no tiem daļā par iespējamu ētikas normu pārkāpumu komisijai pārsūtīja Tieslietu ministrija. Abos lūgts izvērtēt citu tiesnešu – kolēģu iespējami neētisku rīcību. Komisija tos izvērtēja un sniedza rakstveida atbildes, taču nesaskatīja pamatu ētikas normu pārkāpumu apspriešanai tiesnešu rīcībā pēc komisijas iniciatīvas.
Ētikas komisija ir apspriedusi un sniegusi rakstveida atbildes uz 35 (iepriekšējā pārskata periodā 21) privātpersonu iesniegumiem, kuros iesniedzēji galvenokārt ir sūdzējušies par procesuāla rakstura jautājumiem. Komisijas sēdēs izskata visus šos gadījumus, bet pārsvarā atbildēs iesniedzējiem norāda, ka komisijas kompetencē nav izskatīt privātpersonu iesniegumus, savukārt procesuāla rakstura jautājumi, ja netiek saskatīts ētikas normu pārkāpums, kuru Tiesnešu ētikas komisija varētu izskatīt pēc savas iniciatīvas, ir risināmi atbilstošajos procesuālajos likumos paredzētajā kārtībā.
Cik noprotams, joprojām aktuāls jautājums tiesnešiem ir saistīts ar atstatīšanos no lietas izskatīšanas. Tiesnešu ētikas komisija ir vairākkārt skaidrojusi šāda rakstura situācijas. Komisijas 2011. gada 1. jūlija lēmumā norādīts, ka tiesneša atstatīšana no lietas izskatīšanas vienmēr ir ārkārtas, nevis ikdienišķa situācija. Un galvenais kritērijs jautājumā par sevis atstatīšanu no lietas izskatīšanas ir tiesneša kā nobriedušas un no nepamatotiem aizspriedumiem brīvas personības subjektīvais uzskats par spēju konkrēto lietu spriest objektīvi, kas, nepastāvot pamatotiem pretargumentiem, sabiedrībai ir jāciena un jārespektē.
QR
