Administratīvā akta atcelšana Augstākās tiesas praksē
Raksts gatavots kā uzmetums referātam starptautiskajā konferencē „Vispārīgais administratīvais process un tā nozīme speciālajās publisko tiesību nozarēs” Almatā (Kazahstāna) 2013.gada 15.novembrī.
IEVADS
Šajā rakstā tiks aplūkots administratīvā akta atcelšanas tiesiskais regulējums Latvijā, ņemot vērā Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta praksi.
Raksta pirmajā daļā dots vispārīgs pārskats par administratīvā akta atcelšanas institūtu un aplūkoti atsevišķi atcelšanas procesa aspekti. Tālāk aplūkoti tiesiska un prettiesiska administratīvā akta atcelšanas speciālgadījumi.
1. ADMINISTRATĪVĀ AKTA ATCELŠANAS INSTITŪTS
Rakstā aplūkoti jautājumi, kas attiecas uz administratīvā akta atcelšanu pēc iestādes iniciatīvas (ārpus apstrīdēšanas procesa). Tā kā arī administratīvā akta grozīšana pēc iestādes iniciatīvas pēc būtības ir sākotnējā administratīvā akta atcelšana pilnībā vai daļā un jauna administratīvā akta izdošana, tiesiskās attiecības tā rezultātā tiek izmainītas, tad šeit teiktais attiecināms arī uz grozīšanu. Arī Latvijas Augstākā tiesa uz administratīvā akta grozīšanu attiecinājusi regulējumu par atcelšanu.
Piemēram, kādā lietā, kur bija pārsūdzēts lēmums, ar kuru grozīts iepriekš nepareizi noteiktais zemes izmantošanas mērķis, tiesa norādīja, ka pašvaldībai, konstatējot neatbilstību starp ēkas funkciju un reģistrēto zemes lietošanas mērķi, ir jābūt tiesiskiem līdzekļiem, lai labotu situāciju. Šāds līdzeklis ir vispārējais regulējums par prettiesiska administratīvā akta atcelšanu, kas ietverts Administratīvā procesa likuma 86.pantā.
Arī administratīvā akta darbības apturēšanas gadījumā administratīvais akts zaudē spēku uz apturēšanas laiku. Tādējādi, ciktāl tas nav pretrunā apturēšanas institūtam, apturēšanas gadījumā piemērojami tie paši procesuālie noteikumi, kas regulē administratīvā akta atcelšanu.
Administratīvā akta atcelšanas institūts nepieciešams, lai pielāgotos izmaiņām faktiskajā vai tiesiskajā situācijā vai lai labotu pieļautās kļūdas.
Jāatzīmē, ka pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados, kad tika rakstīts Latvijas Administratīvā procesa likums (turpmāk – APL), domājot par administratīvā akta atcelšanas regulējumu, ne vienam vien radās jautājums – kāpēc iestāde, kas ir izdevusi administratīvo aktu, nevarētu to atcelt vienmēr, kad rodas tāda vajadzība. Tā teikt „gribu dodu, gribu – ņemu atpakaļ”. Tā tas tika darīts padomju laikā, kad tiesiskās stabilitātes (drošības) princips un tiesiskās paļāvības aizsardzības princips nebija pazīstams.
Atbilstoši tiesiskās stabilitātes (drošības) principam ar administratīvo aktu izveidotajām tiesiskajām attiecībām pēc kāda laika jāiegūst pastāvīgs raksturs, tiesiskā situācija nevar būt „ļodzīga” nenoteikti ilgu laiku. Arī eiropas Savienības Tiesa norādījusi, ka administratīva lēmuma galīgais raksturs, kas radies, beidzoties saprātīgam pārsūdzības termiņam vai pēc visu tiesību aizsardzības līdzekļu izmantošanas, sekmē tiesisko drošību, kā rezultātā administratīvai iestādei principā nav pienākums mainīt administratīvo aktu, kas ir kļuvis galīgs pēc saprātīga pārsūdzēšanas termiņa beigām.
Minētajam principam radniecisks ir tiesiskās paļāvības aizsardzības princips (nostiprināts APL 10.pantā), atbilstoši kuram persona var paļauties, ka iestāde darbojusies tiesiski un tās rīcība ir konsekventa. Līdz ar to labums, ko persona ir ieguvusi ar labvēlīgu administratīvo aktu, principā tiek aizsargāts pat tad, ja tas iegūts prettiesiski, ja vien persona pie prettiesiskuma nav vainojama vai nepastāv būtiskas sabiedrības intereses, kas prasa šā labuma atņemšanu (ja prettiesiskums radies pašas personas rīcības dēļ, paļāvība nav tiesiska). Pamatproblēma, kas parasti rodas sakarā ar labvēlīga akta atcelšanu, ir tā, ka rodas konflikts starp tiesiskuma principu un sabiedrības interesēm, kas prasa administratīvā akta atcelšanu, no vienas puses, un personas tiesiskās paļāvības aizsardzību uz administratīvā akta palikšanu spēkā, no otras puses.
APL administratīvā akta atcelšanu pēc iestādes iniciatīvas regulē trīs panti – 83.pants, kas satur vispārīgākas normas, 85.pants, kas regulē tiesiska administratīvā akta atcelšanu, un 86.pants, kas regulē prettiesiska administratīvā akta atcelšanu.
Administratīvā akta atcelšana ir jauns administratīvais akts, tāpēc atcelšanas procesā vienmēr ir runa par diviem administratīvajiem aktiem – to, kas tiek atcelts (atceļamo, atcelto jeb sākotnējo administratīvo aktu), un to, ar kuru tiek atcelts sākotnējais akts (atceļošais administratīvais akts jeb actus-contrarius). Ar atceļošo administratīvo aktu pilnībā vai daļēji tiek izbeigtas ar sākotnējo administratīvo aktu nodibinātās (apstiprinātās) tiesiskās attiecības.
Piemēram, iestāde bankai bija izsniegusi kredītiestādes licenci (sākotnējais administratīvais akts). Pēc kāda laika iestāde konstatēja, ka banka piesaista līdzekļus, kuru tiesiskā izcelsme ir apšaubāma, kā arī citus pārkāpumus bankas darbībā, tāpēc anulēja izsniegto licenci (atceļošais administratīvais akts).
Par administratīvā akta atcelšanu netiek uzskatīta administratīvajā aktā ietvertā pamatojuma maiņa vai tā papildināšana, ja vien ar to netiek mainīts tiesisko attiecību saturs. Tāpat atcelšana nav pārrakstīšanās un matemātiskā aprēķina kļūdu izlabošana.
Administratīvā akta atcelšana pēc iestādes iniciatīvas atkarīga no tā, vai administratīvais akts ir labvēlīgs vai nelabvēlīgs, tiesisks vai prettiesisks, kā arī vai persona ir vainojama pie tā prettiesiskuma. Tādējādi ir iespējami pieci gadījumi:
1) nelabvēlīga tiesiska administratīvā akta atcelšana (APL 85.panta pirmā daļa);
2) labvēlīga tiesiska administratīvā akta atcelšana (APL 85.panta otrā daļa);
3) nelabvēlīga prettiesiska administratīvā akta atcelšana (APL 86.panta pirmā daļa);
4) labvēlīga prettiesiska administratīvā akta atcelšana, ja persona nav vainojama pie prettiesiskuma (APL 86.panta otrās daļas 1.–3.punkts);
5) labvēlīga prettiesiska administratīvā akta atcelšana, ja persona ir vainojama pie prettiesiskuma (APL 86.panta otrās daļas 4. –5.punkts).
Administratīvā akta tiesiskums (prettiesiskums) vērtējams attiecībā uz atceļamo administratīvo aktu. Tas atzīstams par prettiesisku, ja nepareizi ir piemērotas tā izdošanas brīdī spēkā esošās procesuālās vai materiālās tiesību normas.
Piemēram, pašvaldības būvvalde bija izdevusi komersantam būvatļauju atpūtas kompleksa rekonstrukcijai, bet valsts būvinspekcija, konstatējusi būvatļaujas izsniegšanas procesā virkni pārkāpumu, bija šo būvatļauju atcēlusi. Komersants vērsās tiesā, inter alia norādot, ka šobrīd vairs nepastāv lēmumā norādītie trūkumi. Tiesa norādīja, ka būvinspekcijas lēmuma tiesiskums ir vērtējams attiecībā uz tā brīža faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem, kad lēmums tika pieņemts. Savukārt atceltā lēmuma aizvietošana ar jaunu ir cits administratīvais process.
Tiesiskums vai prettiesiskums atkarīgs no tā, vai administratīvais akts ir objektīvi atbilstošs vai neatbilstošs tiesību normām. Ir loģiski, ka iestāde, izdodot administratīvo aktu, domā, ka tas ir tiesisks. Prettiesiskums atklājas vēlāk. Ar prettiesisku administratīvo aktu pamatā saprot aktu, kuru izdodot pārkāptas materiālo tiesību normas, taču var tikt vērtēts arī procesuālais prettiesiskums, it īpaši, ja procesuālo tiesību normu mērķis ir aizsargāt būtiskas sabiedrības intereses. Ja procesuālais prettiesiskums aizskar tikai administratīvā akta adresāta tiesības vai tiesiskās intereses (piemēram, iestāde nepamatoti ilgi ir kavējusies ar administratīvā akta izdošanu), iestāde nevar uz šo prettiesiskumu atsaukties, lai atceltu adresātam labvēlīgu administratīvo aktu.
To, vai administratīvais akts ir labvēlīgs vai nelabvēlīgs, nosaka pēc tā, cik ļoti tas atbilst adresāta interesēm.
Labvēlīgs ir administratīvais akts, kas adresāta iepriekšējo tiesisko situāciju ir uzlabojis. Nelabvēlīgs administratīvais akts var būt gan tiesības samazinošs administratīvais akts (no status quo uz status quo minus), gan pienākumu vai aizliegumu uzliekošs administratīvais akts, gan saistošs konstatējums, kas neatbilst adresāta interesēm. Nelabvēlīgs administratīvais akts plašākā nozīmē ir arī atteikums izdot labvēlīgu administratīvo aktu. Taču tā kā tas ir negatīvs (jo neizmaina tiesiskās attiecības), tā atcelšana neko tiesiskajās attiecībās nemaina.
Ja administratīvajam aktam ir divējāda iedarbība (piemēram, adresātam – labvēlīgs, trešajai personai – nelabvēlīgs), atcelšana jāizvērtē arī no pretējo interešu viedokļa.
Tiesas spriedums, ar kuru noraidīts pieteikums par nelabvēlīga akta atcelšanu vai labvēlīga akta izdošanu, nav šķērslis administratīvā akta atcelšanai.
Piemēram, personai 1994.gadā tika anulētas ziņas iedzīvotāju reģistrā. Persona šo lēmumu pārsūdzēja tiesā, bet tiesa atstāja lēmumu negrozītu. Persona vērsās Eiropas Cilvēktiesību tiesā un tiesa konstatēja Eiropas cilvēktiesību konvencijas 8.panta pārkāpumu. Latvijai bija jānovērš pārkāpuma sekas. Iestāde nepamatoti uzskatīja, ka pati nevar atcelt savu iepriekš izdoto lēmumu, jo lieta bija beigusies ar tiesas spriedumu. Augstākā tiesa norādīja, ka spriedums neietver res judicata, kas neļautu iestādei pašai pieņemt jaunu lēmumu attiecīgajā lietā.
Administratīvā akta atcelšana pēc iestādes iniciatīvas var būt ierobežota tikai gadījumā, ja labvēlīgs administratīvais akts izdots, izpildot tiesas spriedumu (piemēram, ar tiesas spriedumu uzlikts pienākums iekļaut personu reģistrā).
Ja administratīvais akts tiek atcelts laikā, kad tas ir pārsūdzēts tiesā, bet spriedums vēl nav taisīts, tiesa turpina izskatīt lietu, par pamatu ņemot jauno lēmumu.
Piemēram, kādā lietā komersants bija pārsūdzējis Valsts ieņēmuma dienesta noteikto preces nomenklatūras kodu un ar to saistīto muitas nodokli. Pēc procesa ierosināšanas tiesā līdzīgā lietā Eiropas Savienības Tiesa bija norādījusi, ka konkrētajai precei ir cits kods. Iestāde attiecīgi bija grozījusi pārsūdzēto lēmumu. Augstākā tiesa šajā lietā norādīja, ka atbilstoši procesuālās ekonomijas principam pieteicējam šādā gadījumā jādod iespēja precizēt pieteikumu atbilstoši aktuālajai situācijai konkrētajā lietā. Tiesai ir jāizskata lieta, ņemot vērā lietā izdoto pēdējo iestādes administratīvo aktu un prasījuma precizējumus.
2. ATCELŠANAS PROCESS
APL 83.pantā noteikts, ka administratīvo aktu var atcelt iestāde pēc savas iniciatīvas vai personas lūguma. Personas lūgums šajā gadījumā nav izskatāms kā iesniegums par administratīvā akta izdošanu. Ne adresātam, ne citai personai nav subjektīvo tiesību prasīt administratīvā akta atcelšanu, bet tikai pamatotu atbildi uz iesniegumu (izņēmumi paredzēti likuma 88.pantā, kad personai ir tiesības prasīt uzsākt procesu no jauna). Pretējā gadījumā administratīvā akta apstrīdēšanas termiņi zaudētu jēgu un tiktu iedragāta tiesiskā stabilitāte (noteiktība). Tādēļ adresāta vai kādas citas personas lūgums atcelt administratīvo aktu (ja tas tiek darīts ārpus apstrīdēšanas termiņiem un 88.pantā paredzētajiem gadījumiem) ir uzskatāms tikai par nesaistošu priekšlikumu vai padomu iestādei.
Lēmums par šādu priekšlikuma pieņemšanu vai noraidīšanu nav administratīvais akts un tādēļ tas nav apstrīdams un pārsūdzams. Ja iestāde piekrīt personas ierosinājumam un administratīvo aktu atceļ, tad no juridiskā viedokļa tas uzskatāms par administratīvā akta atcelšanu uz iestādes iniciatīvas pamata. Personas ierosinājums ir tikai pamudinājums iestādei pieņemt šādu lēmumu.
Tādējādi iestādei ir tiesības, bet ne pienākums atcelt administratīvo aktu.
Uz administratīvā akta atcelšanu attiecas noteikumi, kas regulē administratīvā akta izdošanu uz iestādes iniciatīvas pamata, tostarp iestādei jāuzklausa sākotnējā administratīvā akta adresāts un trešā persona. Gadījumā, ja likums skaidri nenosaka administratīvā akta atcelšanas obligātos gadījumus, iestādei ir rīcības brīvība administratīvo aktu astāt spēkā, atcelt to pilnībā vai daļā, vai aizvietot to ar citu administratīvo aktu, vai to atcelt ar atpakaļejošu spēku (ex tunc) vai tikai uz priekšu (ex nunc). Atcelšanas gadījumā tad iestādei ir jāapsver atcelšanas lietderība, ņemot vērā adresāta tiesisko paļāvību. Atceļot labvēlīgu tiesisku administratīvo aktu, jābūt skaidram leģitīmajam mērķim, kas ar atcelšanu jāsasniedz. Jāpārbauda, vai ar administratīvā akta atcelšanu šo mērķi var sasniegt. Jāpārbauda atcelšanas vajadzība, tostarp, vai mērķis nav sasniedzams, atceļot (grozot) administratīvo aktu tikai daļā vai apturot administratīvā akta darbību uz laiku un uzdodot novērst pārkāpumus. Tāpat iestādei jāsamēro adresāta intereses ar citu personu vai sabiedrības interesēm. Ja zaudējums adresātam ar atcelšanu ir būtisks, trešo personu vai sabiedrības interesēm, kas prasa atcelšanu, jābūt vēl būtiskākām.
Atcelšanai ir jābūt pamatotai ar kādu Administratīvā procesa likuma vai speciālā likuma normu, kā arī ar lietderības apsvērumiem.
Atcelt var ne tikai visu administratīvo aktu kopumā, bet, ja administratīvo aktu iespējams sadalīt atsevišķās patstāvīgās daļās, arī atsevišķu administratīvā akta daļu vai daļas. Piemēram, var atcelt lēmumu attiecībā uz soda naudu, bet atstāt spēkā attiecībā uz papildus maksājamo nodokli; var atcelt administratīvā akta nosacījumu, atstājot spēkā pamata administratīvo aktu.
Atcelšana var arī stāties spēkā līdz ar atceļošā administratīvā akta spēkā stāšanās brīdi vai pat vēl vēlāk, ja tas noteikts atceļošajā administratīvajā aktā. Šādā gadījumā atcelšana darbojas tikai no uz priekšu (ex nunc). Tādā gadījumā tiesiskās un faktiskās sekas, kas radušās administratīvā akta darbības laikā, parasti uzskatāmas par tiesiskām un nav novēršamas, ja vien speciālajās tiesību normās nav noteikts citādi.
Tiesības atcelt administratīvo aktu ir ne tikai iestādei, kas to ir izdevusi, bet arī augstākai iestādei vai speciālajās tiesību normās paredzētajai iestādei (kā piemēram, ja pašvaldības izdotu būvatļauju varētu atcelt Valsts būvinspekcija, kā tas agrāk bija paredzēts likumā).
Lēmumu par administratīvā akta atcelšanu kā jebkuru administratīvo aktu var apstrīdēt un pārsūdzēt. Ja apstrīdēšanas vai pārsūdzēšanas rezultātā atceļošais administratīvais akts tiek atcelts, parasti spēku atgūst sākotnējais administratīvais akts, ja vien tas nav zaudējis spēku citu iemeslu (piemēram, termiņa) dēļ.
3. TIESISKA AKTA ATCELŠANA
Tiesiska administratīvā akta atcelšana galvenokārt kalpo tam, lai administratīvo aktu pielāgotu apstākļu maiņai. Tomēr jāņem vērā, ka labvēlīgo administratīvo aktu saņēmusī vai no adresātam nelabvēlīga administratīvā akta labumu guvusī trešā persona paļaujas uz tā pastāvēšanu. Tādēļ, atceļot tiesisku administratīvo aktu, vienmēr ir izdarāmi ar tiesiskās paļāvības un tiesiskās stabilitātes (noteiktības) principu saistīti apsvērumi. Tiesisku administratīvo aktu var atcelt, pirmkārt, gadījumā, kad adresātam tiesiskā paļāvība uz administratīvā akta pastāvīgumu nevarēja rasties un, otrkārt, kad būtiski ir izmainījušies fakti un apstākļi, un sabiedrības intereses, lai akts tiktu atcelts, pārsniedz adresāta tiesības un intereses. Tomēr, jo ilgāks laiks kopš administratīvā akta izdošanas ir pagājis, jo tiesiskā paļāvība ir vairāk aizsargājama.
3.1. Nelabvēlīga tiesiska akta atcelšana
Tā kā tiesiskās paļāvības princips nelabvēlīgu administratīvo aktu neaizsargā, adresātam nelabvēlīgu tiesisku administratīvo aktu var atcelt jebkurā brīdī, izņemot gadījumu, kad saskaņā ar tiesību normām tāda paša satura administratīvais akts tūlīt būtu jāizdod no jauna.
Šādu administratīvo aktu nevar atcelt tad, ja attiecīgajai situācijai ir jābūt noregulētai ar tieši tāda satura administratīvo aktu. Tas var būt gadījumā, kad šāda nelabvēlīgā administratīvā akta izdošana ir paredzēta normatīvajā aktā, vai gadījumā, kad iestāde pati ir ierobežojusi savu rīcības brīvību ar iekšējām tiesību normām vai vienveidīgu praksi.
Nelabvēlīga administratīvā akta atcelšana jo īpaši pieļaujama gadījumā, kad administratīvā akta spēkā esības laikā mainās tiesību norma, piemēram, atceļot kādu prasību, kas administratīvā akta izdošanas brīdī bija paredzēta un tāpēc iekļauta administratīvajā aktā. Apstāklis, ka tiesību norma ir mainījusies, administratīvo aktu nepadara par prettiesisku, taču tas ļauj atcelt šo administratīvo aktu privātpersonai par labu, jo jaunā tiesiskā situācija šādu prasību vairs neparedz.
Vienlaikus jāņem vērā, ka tiesiskās noteiktības (stabilitātes, drošības) princips prasa, lai ar administratīvo aktu galīgi noregulēta tiesiskā situācija paliktu nemainīga. Tādēļ iestādei ir tiesības nelabvēlīgu administratīvo aktu atstāt spēkā arī tad, ja tiesību normas to neprasa. Proti, iestādei sakarā ar apstākļu maiņu parasti nav pienākuma atgriezties pie pagātnē noregulētas situācijas un to mainīt, atceļot tiesisko administratīvo aktu
Plašākā nozīmē arī atteikums izdot labvēlīgu administratīvo aktu ir nelabvēlīgs administratīvais akts. Taču tā kā tas ir negatīvs (jo neizmaina tiesiskās attiecības), tam nav ilgstošas iedarbības un tā atcelšana neko tiesiskajās attiecībās nemaina. Situāciju var manīt tikai labvēlīga administratīvā akta izdošana. Tāpēc, ja pēc atteikuma ir mainījušies tiesiskie vai faktiskie apstākļi, kas dod pamatu labvēlīga akta izdošanai, personai jāvēršas iestādē ar jaunu iesniegumu.
3.2. Labvēlīga tiesiska akta atcelšana
Tā kā labvēlīga tiesiska administratīvā akta adresāts vai trešā persona, kurai administratīvais akts ir labvēlīgs, var paļauties uz šā akta pastāvēšanu, tā atcelšana ir pakļauta ierobežojumiem. Likums noteic četrus gadījumus, kad var atcelt tiesisku labvēlīgu administratīvo aktu.
Pirmkārt, tiesisku un labvēlīgu administratīvo aktu var atcelt tad, ja tiesību norma pieļauj tiesiska administratīvā akta atcelšanu. Daudzos likumos un citos normatīvajos aktos ir paredzēti administratīvā akta atcelšanas gadījumi. Turklāt dažas tiesību normas pieļauj administratīvā akta atcelšanu, turpretim citas noteiktos apstākļos prasa administratīvā akta atcelšanu.
No tiesību normas izrietošas atcelšanas iespējas gadījumā atcelšana ir pieļaujama tikai tiesību normas noteiktajos ietvaros un ievērojot atcelšanas jēgu un mērķi.
Tā piemēram, Augstākajai tiesai nereti ir nācies skatīt lietas, kur persona ir izslēgta no reģistra palīdzības saņemšanai dzīvokļa jautājumu risināšanā, pamatojoties uz likuma normu, atbilstoši kurai persona tiek izslēgta no palīdzības reģistra, ja zuduši apstākļi, kuri bijuši par pamatu šīs personas reģistrēšanai šajā reģistrā. Tiesa ne vienreiz vien ir konstatējusi, ka, kaut arī situācija ģimenē ir mainījusies, pēc būtības ģimenes apstākļi nav uzlabojušies un tāpēc nav pamata izslēgšanai no reģistra (tas nesaskan ar sociālās palīdzības mērķi).
Otrais gadījums, kad var atcelt tiesisku un labvēlīgu administratīvo aktu, ir, ja administratīvais akts ietver tā atcelšanas atrunu. Ja atcelšanas atruna satur īpašus atcelšanas priekšnoteikumus, tad šiem priekšnoteikumiem jāiestājas.
Piemēram, Valsts civildienesta likumā noteikts, ka, ieceļot pretendentu ierēdņa amatā, iestādes vadītājs var noteikt pārbaudes laiku līdz sešiem mēnešiem. Norāde par pārbaudes laika noteikšanu šādā gadījumā ir administratīvā akta atcelšanas atruna. Iestājoties priekšnoteikumam – pārbaudes neizturēšana – ierēdni var atcelt no amata.
Trešais gadījums, kad var atcelt tiesisku un labvēlīgu administratīvo aktu, ir, ja administratīvais akts izdots ar kādu citu nosacījumu un šis nosacījums nav vispār izpildīts, nav pienācīgi izpildīts vai nav laikus izpildīts. Vienīgais izpildāmais nosacījums ir uzdevums. Tātad administratīvo aktu var atcelt, ja pienācīgi nav izpildīts uzdevums vai arī tas nav izpildīts noteiktajā termiņā.
Turklāt jāņem vērā, ja persona uzskata, ka nosacījuma iekļaušana administratīvajā aktā ir bijusi nepamatota, viņai tas jāapstrīd, vai arī pēc tam viņa vairs nevar iebilst – pēc apstrīdēšanas termiņa beigām administratīvais akts iegūst pastāvīgu spēku un uzdevums ir izpildāms pat tad, ja tas ir prettiesisks. Zaudējumus adresātam šādā gadījumā neatlīdzina, jo atcelšana bija atkarīga no viņa paša rīcības.
Vienlaikus jāņem vērā, ka uzdevumam jābūt pienācīgi paziņotam
Augstākajā tiesā bija lieta, kurā pārsūdzēta būvatļaujas atcelšana. Atcelšana bija pamatota ar to, ka būvatļauja saturēja nosacījumu žoga būvniecību saskaņot ar kaimiņieni, bet pieteicēja to nebija izpildījusi. Tiesa konstatēja, ka pieteicējas un iestādes rīcībā esošie būvatļaujas eksemplāri ir atšķirīgi. Pieteicējas eksemplārā norādīta adrese „Pulkveža Brieža iela 58”, bet iestādes eksemplārā – „Pulkveža Brieža iela 58A”. Augstākā tiesa secināja, ka pieteicējai nebija paziņots nosacījums saskaņot žoga būvniecību ar 58A nama īpašnieku. Tiesa norādīja, ka personai nevar būt pienākums apzināties administratīvajā aktā neietverta nosacījuma pastāvēšanu.
Savukārt gadījumā, kad nav izpildīts mazsvarīgs uzdevums, administratīvā akta atcelšana varētu pārkāpt samērīguma principu.
Nākamais gadījums, kad var atcelt tiesisku un labvēlīgu administratīvo aktu, ir, ja ir mainījušies lietas faktiskie vai tiesiskie apstākļi, kuriem pastāvot administratīvā akta izdošanas brīdī, iestāde varētu šādu administratīvo aktu neizdot. Šādā gadījumā, atšķirībā no iepriekš minētajiem, lai atceltu administratīvo aktu, vienmēr ir jāizvērtē adresāta un/vai trešās personas tiesiskā paļāvība uz administratīvā akta pastāvīgumu un sabiedrības un/vai trešo personu tiesiskā interese, lai administratīvais akts tiktu atcelts.
Ar tiesisko apstākļu maiņu saprot tādu materiālo tiesību normu grozīšanu, uz kuru pamatojoties, ir izdots sākotnējais administratīvais akts. Tiesu prakses maiņa nav uzskatāma par tiesisko apstākļu maiņu šā panta izpratnē.
Attiecībā uz tiesisko apstākļu maiņu jāatzīmē, ka tiesību normām, kas pasliktina personas stāvokli, parasti nav atpakaļejoša spēka. Personai ir jābūt iespējai plānot savu dzīvi, paļaujoties, ka tiesiskās situācijas izmaiņas nelabvēlīgi neietekmēs personas dzīvi. Ja uz personai labvēlīgu tiesisku administratīvo aktu attiecina tiesību normu, kas nebija spēkā laikā, kad administratīvais akts tika izdots (ex post facto), tas pārkāpj tiesiskās paļāvības principu. Tomēr izņēmuma gadījumos sabiedrības interešu labā iestāde var atcelt savu iepriekš izdoto labvēlīgo un tiesisko administratīvo aktu.
Faktiskie apstākļi ir jebkuri konkrētajā gadījumā novērtējami dzīves apstākļi, kas tiek ņemti vērā, izdodot administratīvo aktu. Par šādu apstākli var kalpot arī finanšu daudzums.
Ja attiecīgie apstākļi pastāvēja jau administratīvā akta izdošanas laikā, bet iestādei nebija zināmi, tas nav uzskatāms par apstākļu maiņu. Ja tas ir ietekmējis administratīvā akta saturu, administratīvais akts tādā gadījumā uzskatāms nevis par tiesisku, bet par prettiesisku (attiecīgi piemērojami 86.panta noteikumi).
Piemēram, kādā lietā iestāde prettiesiski bija piešķīrusi personām nepilsoņa statusu, kaut arī viņas bija Armēnijas pilsoņi. Uzzinājusi šo faktu, iestāde bija atcēlusi lēmumu. Pieteicēji sūdzībā norādīja, ka apgabaltiesa nepamatoti nepiemēroja normu, kas paredz termiņa ierobežojumu atcelt administratīvo aktu, ja mainījušies lietas tiesiskie un faktiskie apstākļi. Augstākā tiesa norādīja, ka administratīvā akta tiesiskums vai prettiesiskums atkarīgs no tā, vai administratīvais akts ir objektīvi atbilstošs vai neatbilstošs tiesību normām tā izdošanas brīdī. Tas, vai iestāde apzinās, ka izdod prettiesisku administratīvo aktu, nav noteicošais (parasti administratīvā akta izdošanas brīdī iestāde to neapzinās). Kā secināms no apgabaltiesas sprieduma, pārsūdzētie lēmumi bija prettiesiski jau no to izdošanas brīža.
Faktisko vai tiesisko apstākļu maiņai ir jābūt tādai, ka, ja šie apstākļi būtu pastāvējuši administratīvā akta izdošanas brīdī, iestāde šādu administratīvo aktu nebūtu izdevusi. Mainījušies apstākļi, ja tie neattiecas uz situāciju, kas noregulēta ar administratīvo aktu, nevar būt par pamatu administratīvā akta atcelšanai. Iestādei cēloņsakarība (ja.. , tad...) ir jāpierāda.
Nav būtiski tas, vai labumu guvējs administratīvo aktu jau ir izmantojis. Tas, vai labuma guvējs administratīvo aktu jau ir vai nav izmantojis, ir jāņem vērā, izdarot lietderības apsvērumus.
Sabiedrības intereses jeb leģitīmais mērķis var būt vērsts gan uz visas sabiedrības interešu un tiesību aizstāvību (ekonomiskās intereses, sociālais taisnīgums, sabiedriskā drošība, veselības un vides aizsardzība u.tml.), gan kādas sabiedrības grupas interešu un tiesību aizstāvību (piemēram, konkrēta autoceļa lietotāju intereses vai apkārtējo iedzīvotāju intereses, kuriem kādas licencētas darbības dēļ ir piesārņots ūdens).
Augstākajā tiesā ir bijušas vairākas lietas, kurās jāvērtē pašvaldību lēmumi, ar kuriem bija atceltas atļaujas spēļu zāļu atvēršanai. Lēmumi bija pamatoti ar argumentu, ka ir mainījušās tiesību normas, kas pieļauj atcelt jau iepriekš izsniegto atļauju spēļu zāles atvēršanai, ja azartspēļu organizēšana konkrētajā vietā rada būtisku valsts un attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju interešu aizskārumu. Katrā lietā tiesa pārbaudīja, vai pašvaldība pietiekami analizējusi apstākļus un pamatojusi savu lēmumu. Vairāki šādi lēmumi tika atcelti, jo tiesa secināja, ka iestādes norādītie apstākļi ir pārāk vispārīgi un atbilst jebkuras pilsētas teritorijas raksturojumam. Iestāde nebija norādījusi tādus apstākļus vai savus apsvērumus, kuru dēļ konkrētā vieta ir atšķirīga no citām līdzīgām vietām pilsētā. Azartspēļu un izložu likums aizsargā ne vien sabiedrības intereses, bet arī komersantu tiesības, kas veic attiecīga rakstura komercdarbību. Likuma mērķis nav pilnībā izskaust azartspēles, bet gan komersanta un sabiedrības intereses saskaņot. Tāpēc azartspēļu rīkošanas aizliegumam nav pietiekami vispārīgi atsaukties uz azartspēļu kaitīgo ietekmi un cilvēku klātbūtni attiecīgai vietai. Pašvaldības apsvērumiem ir jābūt konkrētās vietas apstākļos pietiekami precīzi pamatotiem, nevis vispārīgiem.
Atbilstoši Eiropas Savienības Tiesas praksei tiesiskā paļāvība netiek aizsargāta gadījumā, ja adresāts faktisko vai tiesisko apstākļu maiņu neapšaubāmi varēja paredzēt.
Ja ir mainījušies lietas apstākļi, bet administratīvā akta palikšana spēkā neskar būtiskas sabiedrības intereses, administratīvo aktu var atcelt triju mēnešu laikā no dienas, kad iestāde uzzināja par tā atcelšanas iespēju, bet ne vēlāk kā viena gada laikā no tā spēkā stāšanās dienas.
Administratīvā akta atcelšanas termiņš sākas pēc pilnīgas faktu uzzināšanas, neņemot vērā, vai iestāde par to ir vai nav izdarījusi attiecīgos tiesiskos secinājumus. Ja adresāts apgalvo, ka iestāde faktus ir zinājusi iepriekš, tad tas ir jāpierāda adresātam.
Ja ir mainījušies lietas faktiskie vai tiesiskie apstākļi, kuriem pastāvot administratīvā akta izdošanas brīdī, iestāde varētu šādu administratīvo aktu neizdot, un administratīvā akta palikšana spēkā skar būtiskas sabiedrības intereses, administratīvo aktu var atcelt arī bez termiņa ierobežojuma. Taču jo ilgāks laiks ir pagājis no administratīvā akta spēkā stāšanās, jo lielāka ir adresāta paļāvība, jo būtiskākam ir jābūt sabiedrības interešu aizskārumam, kura vārdā administratīvais akts tiek atcelts. Parasti šādu aktu var atcelt tikai uz priekšu (ex nunc).
Ja administratīvo aktu atceļ apstākļu maiņas dēļ, valsts (pašvaldība) atlīdzina zaudējumus un personisko kaitējumu, kas tam radies sakarā ar administratīvā akta atcelšanu.
Atlīdzināt zaudējumus iespējams ne tikai naudas vai mantas izteiksmē, bet arī atjaunojot iepriekšējo stāvokli vai citādi novēršot vai kompensējot nelabvēlīgās sekas.
Lēmums par atlīdzināšanu ir administratīvais akts, kurš kā patstāvīga daļa var būt iekļauts arī atceļošajā administratīvajā aktā. Atlīdzinājumam ir administratīvi tiesiska daba, tiesības uz to ir no iestādes vainas neatkarīgas tiesības sui generis. Lemjot par atlīdzinājumu, jāvērtē personas tiesiskās paļāvības līmenis. Atlīdzināmi ir tikai tie zaudējumi, kas personai citādi (ja atceltais administratīvais akts vispār nebūtu izdots) nebūtu radušies. Par atlīdzinājumu iestāde un privātpersona var vienoties, noslēdzot administratīvo līgumu.
Tā kā ir iespējams gadījums, kad tiesisku labvēlīgu administratīvo aktu atceļ ar atpakaļejošu spēku, tad labums, ko adresāts vai cita persona ir saņēmusi, pamatojoties uz šo administratīvo aktu, labuma saņēmējam ir jāatdod atpakaļ attiecīgajam publisko tiesību subjektam.
Augstākajā tiesā bija lieta, kurā pārsūdzēts iestādes lēmums, ar kuru zemniekam bija atcelts uz pieciem gadiem piešķirtais valsts atbalsts tāpēc, ka viņš trešajā gadā iesniegumam nebija pievienojis apliecinājumu, ka turpina apsaimniekot noteiktas zemes platības. Iestāde, pamatojoties uz likumu, lika atmaksāt visu iepriekš saņemto atbalstu arī par tiem gadiem, par kuriem nebija šaubu, ka lauki ir apsaimniekoti. Augstākā tiesa šaubījās par šāda lēmuma samērīgumu un uzdeva jautājumu Eiropas Savienības Tiesai. Eiropas Savienības Tiesa atzina attiecīgo regulējumu par atbilstošu un Augstākajai tiesai nācās atzīt, ka no zemnieka var atprasīt visu jau izmaksāto pabalstu.
4. PRETTIESISKA ADMINISTRATĪVĀ AKTA ATCELŠANA
Prettiesiska administratīvā akta atcelšana galvenokārt kalpo tam, lai tiktu ievērots tiesiskuma princips. Tomēr labvēlīgo administratīvo aktu saņēmusī vai no adresātam nelabvēlīga administratīvā akta labumu guvusī trešā persona parasti var paļauties uz tā pastāvēšanu. Tādēļ, atceļot prettiesisku administratīvo aktu, it īpaši, ja tas ir labvēlīgs, ir izdarāmi ar tiesiskās paļāvības un tiesiskās stabilitātes (noteiktības) principu saistīti apsvērumi.
Arī prettiesiska administratīvā akta atcelšana parasti ir rīcības brīvības jautājums. Tas nozīmē, ka, pieņemot šādu lēmumu, iestādei jāizdara rīcības brīvības apsvērumi atbilstoši APL 66.pantam. Lemjot par to, vai atcelt prettiesisku, bet labvēlīgu administratīvo aktu, vienmēr jāizvērtē prettiesiskuma intensitāte, kā arī jāsamēro sabiedrības intereses, kas prasa tiesiskuma ievērošanu, un privātās intereses, kas prasa tiesiskās paļāvības aizsardzību. Pirmās ne vienmēr ir noteicošās.
4.1. Adresātam nelabvēlīga prettiesiska administratīvā akta atcelšana
Likums neaizsargā tiesisku paļāvību uz prettiesiskiem nelabvēlīgiem administratīvajiem aktiem, tāpēc tādu administratīvo aktu var atcelt bez ierobežojumiem. Atcelšanu var izdarīt gan ar atpakaļejošu spēku (ex tunc), gan tikai uz priekšu (ex nunc). Turklāt, atceļot administratīvo aktu, iestāde pēc savas iniciatīvas var lemt arī par ar administratīvo aktu radīto seku novēršanu.
Tiesību literatūrā izteikts viedoklis, ka, kaut arī pirmā daļa piešķir iestādei rīcības brīvību, parasti prettiesisks un nelabvēlīgs administratīvais akts ir jāatceļ. Tas atbilst arī labas pārvaldības principam un privātpersonas tiesību ievērošanas principam.
Tomēr tiesiskās noteiktības (stabilitātes, drošības) princips prasa, lai ar administratīvo aktu galīgi noregulēta tiesiskā situācija paliktu nemainīga. Turklāt prettiesiska un nelabvēlīga akta palikšana spēkā var būt nepieciešama trešo personu interešu aizstāvībai vai tā atcelšana radītu būtisku kaitējumu sabiedrības interesēm.
4.2. Labvēlīga prettiesiska administratīvā akta atcelšana
Pamatproblēma, kas rodas sakarā ar labvēlīga prettiesiska administratīvā akta atcelšanu, ir tā, ka rodas konflikts starp tiesiskuma principu un sabiedrības interesēm, kas prasa administratīvā akta atcelšanu, no vienas puses, un personas tiesiskās paļāvības uz administratīvā akta palikšanu spēkā aizsardzību un tiesisko noteiktību (stabilitāti), no otras puses.
Administratīvo aktu nevar atcelt, ja labuma guvējs pamatoti ir paļāvies uz administratīvā akta pastāvīgumu un viņa paļaušanās, samērojot atcelšanas publisko interesi, ir aizsardzības vērta. Tādējādi, lemjot par labvēlīga administratīvā akta atcelšanu, vienmēr ir izvērtējams:
1) vai personai ir radusies tiesiskā paļāvība;
2) vai tā ir aizsardzības vērta;
3) vai administratīvā akta atcelšanas interese ir lielāka par personas tiesisko paļāvību.
APL 86.panta otrā daļa nosaka sešus gadījumus administratīvā akta atcelšanai. Pirmie četri gadījumi ir piemērojami tad, ja administratīvā akta adresāts nav vainojams pie administratīvā akta prettiesiskuma. Tādā gadījumā tā paļāvība ir tiesiska un tās aizsardzība ir izvērtējama.
Pirmais gadījums, kad var atcelt labvēlīgu prettiesisku administratīvo aktu, ir, ja adresāts nav izmantojis tiesības, kuras administratīvais akts apstiprina vai piešķir. Šādā gadījumā var teikt, ka administratīvais akts nav „iedarbināts”. Izmantošana nozīmē ne tikai saņemtās naudas iztērēšanu vai labuma reālu izmantošanu, bet arī noteiktu darbību veikšanu, kas nebūtu veiktas, ja administratīvais akts nebūtu izdots.
Kādā lietā tika skatīts lēmums, ar kuru bija atcelts administratīvais akts par pašvaldībai piederošo nekustamo mantu atsavināšanu. Lēmums bija pamatots ar apstākli, ka zemesgabals atrodas dabas parka dabas lieguma zonā, tādēļ pastāv aizliegums šīs teritorijas privatizācijai, tāpēc lēmums bija prettiesisks, turklāt adresāti nav izmantojuši tiem no lēmuma izrietošās tiesības. Administratīvā tiesa atzina to par atbilstošu pamatojumu.
Otrais gadījums, kad var atcelt labvēlīgu prettiesisku administratīvo aktu, ir gadījums, kad tiesību norma paredz administratīvā akta atcelšanu. Ja atcelšana paredzēta tiesību normā, tiek prezumēts, ka persona to zina un viņai nepastāv aizsargājama tiesiskā paļāvība vai cerība uz to, ka tiesību norma netiks piemērota.
Kā piemēru var minēt Imigrācijas likumu, kura 16.panta otrajā daļā noteikts, ka „izsniegto ilgtermiņa vīzu anulē, ja šā panta pirmajā daļā minētie nosacījumi ir pastāvējuši vīzas izsniegšanas brīdī, bet konstatēti pēc vīzas izsniegšanas..” Tādējādi no normas saprotams, ka administratīvā akta prettiesiskums pastāvējis jau tā izdošanas brīdī un tad, kad tas ir konstatēts, administratīvais akts ir atceļams.
Trešais gadījums, kad var atcelt labvēlīgu prettiesisku administratīvo aktu, ir gadījums, kad administratīvais akts ietver atcelšanas atrunu. Ja administratīvajā aktā ietverta atcelšanas atruna, tā adresāta tiesiskā paļāvība parasti nav vērtējama, jo adresātam, ja vien nepastāv kādi īpaši apstākļi, bija jārēķinās ar attiecīgā administratīvā akta atcelšanu.
Ceturtais gadījums, kad var atcelt labvēlīgu prettiesisku administratīvo aktu, ir gadījums, kad administratīvā akta palikšana spēkā skar būtiskas sabiedrības intereses. Tas nozīmē, ka gadījumā, ja administratīvais akts paliktu spēkā, ar lielu varbūtību iestātos sabiedrības interesēm vai atsevišķiem tās locekļiem būtiskas nelabvēlīgas sekas. Šīs sekas iestādei atcelšanas lēmumā ir jānorāda. Turklāt jābūt samērotām sabiedrības interesēm ar administratīvā akta adresāta tiesisko paļāvību.
Piemēram, iestāde 2006.gada decembrī, izskatot uzņēmuma iesniegumu, pieņēma lēmumu par augu cigarešu „Honeyrose” reģistrēšanu veselību veicinošas preces statusā un izsniedza Veselības veicināšanas ierīces/preces reģistrācijas apliecību ar derīguma termiņu līdz 2007.gada decembrim. Taču pēc dažiem mēnešiem iestāde saņēma Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra vēstuli, kurā bija norādīts, ka kaitējums, kas rodas no herbālo (augu) cigarešu degšanas rezultātā radītām vielām (tvana gāze, darva u.c.), ir ļoti nopietns, jo šīs vielas ir saslimstības un mirstības cēlonis no tādām slimībām kā sirds asinsvadu slimības, insults, audzēji un citas. Tāpēc iestāde secināja, ka iepriekš minētā lēmuma palikšana spēkā skar sabiedrības intereses paļauties uz to, ka aptieku tīklā netiek realizētas veselībai bīstamas preces, un pieņēma lēmumu, ar kuru atcēla reģistrāciju. Administratīvā tiesa izvērtēja personas tiesisko paļāvību iepretim sabiedrības interešu guvumam un atzina iestādes lēmumu par tiesisku.
Atbilstoši likumam adresātam ir tiesības saņemt zaudējumus, kuri radušies tādēļ, ka iestāde rīkojās nepareizi, bet šī persona darbojusies, paļaujoties uz administratīvā akta turpmāku pastāvēšanu.
Arī iepriekš minētajā lietā komersants pieprasīja atlīdzināt neiegūto peļņu vairāk kā 100 tūkstošu eiro apmērā, bet tiesa noraidīja arī šo prasījumu, jo konkrētajā lietā pieteicējs nebija norādījis iestādei, kādi mantiskie zaudējumi tai ir nodarīti un uz kādiem ekonomiskiem aprēķiniem tie balstīti. Tiesa norādīja, ka veselību veicinošas preces statusa anulēšana augu cigaretēm neierobežoja pieteicēja tiesības izplatīt tās Latvijā un neliedza pieteicējam turpināt šī produkta izplatīšanā citās tirdzniecības vietās. Pieteicējam bija iespējas veikt saprātīgas darbības, lai pasargātu sevi no zaudējumiem, piemēram, meklēt citas tirdzniecības vietas produkta izplatīšanai. Savas darbības nepārkārtošana un citu tirdzniecības vietu nemeklēšana ir galvenais cēlonis negūtai peļņai, līdz ar to pieteicējam nav tiesību uz zaudējumu atlīdzību negūtās peļņas veidā.
Iespējami arī citi prettiesiska labvēlīga administratīvā akta atcelšanas gadījumi. Piemēram, prettiesisku labvēlīgu administratīvo aktu var atcelt, ja tā adresāts ir vērsies ar lūgumu atcelt šādu administratīvo aktu. Iestādes Latvijā nereti to izmanto, prasot adresātam uzrakstīt iesniegumu. Īsti korekti tas nav, bet no tiesību viedokļa ir pieļaujami.
4.3. Labvēlīga prettiesiska administratīvā akta atcelšana, ja adresāts pie prettiesiskuma ir vainojams
APL 86.panta otrās daļas 4. un 5.punktā atrunāti gadījumi, kad personai tiesiskās paļāvības nav vai tā nav aizsargājama.
Pirmais no šādiem gadījumiem ir adresāta darbību prettiesiskums. Administratīvo aktu var atcelt, ja adresāts administratīvā akta izdošanu panācis ar apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu, kukuļošanu, spaidiem, draudiem vai citām prettiesiskām darbībām. Darbību uzskaitījums nav izsmeļošs. Ja iestāde norāda kādu citu darbību, tai ir jāpierāda, ka tā ir prettiesiska. Iepriekšminētās darbības parasti attiecināmas arī uz adresāta pilnvaroto pārstāvi, kā arī tiesību nodevēju (piemēram, mantojuma atstājējs).
Lai varētu apgalvot, ka adresāts administratīvā akta izdošanu panācis, nepieciešama apzināta, mērķtiecīga darbība, kura vērsta uz administratīvā akta izdošanu. Netīša darbošanās nav panākšana, tādā gadījumā paļāvība ir tiesiska. Ir pietiekami, ka labuma guvējs administratīvā akta izdošanu ir panācis ar uzvedināšanu vai piepalīdzēšanu. Negodprātība nozīmē vainojamu iestādes maldināšanu, lai ietekmētu tās gribas izteikumu. Piemēram, nereti personai ar parakstu jāapliecina, ka ziņas ir patiesas. Ja ziņas izrādās nepatiesas, arī to var uzskatīt par nepatiesu ziņu sniegšanu. Tomēr, ja iestādes sastādītais dokuments, ko persona ir parakstījusi, ir nesaprotams vai grūti uztverams, personu nevar vainot nepatiesu ziņu sniegšanā. Tas pats attiecas uz gadījumu, kad iestāde ir veicinājusi nepatieso ziņu sniegšanu.
Prettiesiskajām darbībām ir jābūt cēloniskā sakarībā ar administratīvā akta izdošanu, jābūt ietekmētam tā saturam. Tāds, piemēram, ir gadījums, kad iestāde, ja tās rīcībā būtu pareizas ziņas, administratīvo aktu nemaz nebūtu izdevusi. Niecīgām neprecizitātēm nav nozīmes. Ja iestāde administratīvo aktu būtu izdevusi arī bez attiecīgā dokumenta, 86.panta 4.punkts nav piemērojams.
Piemēram, kādā lietā Lauku atbalsta dienests bija nolēmis, ka zemnieku saimniecība nepamatoti ir saņēmusi atbalstu, jo īpašnieks viltojis rakstveida nomas līgumu. Taču tiesa secināja, ka zemnieku saimniecībai bija tiesības izmantot zemi, pamatojoties uz mutvārdu vienošanās pamata. Pieteicēja bija iesniegusi nepatiesas ziņas tikai par to, ka zemes nomas līgums ir noslēgts rakstiski, lai gan patiesībā līgums bija noslēgts mutvārdos. Pieteicējas sniegtās nepatiesās ziņas neietekmēja tās tiesības saņemt atbalstu. Pieteicēja nebija sniegusi tādas ziņas, kas nepamatoti ļāvušas saņemt atbalstu.
Ja kukuļošanas faktu konstatē iestāde, tai par šo faktu ir jāziņo izmeklēšanas iestādei. Ja kriminālprocess ir ierosināts, iestāde var iepazīties ar lietas materiāliem, tomēr secinājumi krimināllietā iestādei nav saistoši – nav nepieciešams, lai persona tiktu atzīta par vainīgu noziedzīgā nodarījumā, ir pietiekami, ka iestādes rīcībā ir pierādījumi par prettiesiskajām darbībām.
Ja administratīvais akts iegūts adresāta darbību prettiesiskuma dēļ, iestāde izvērtē adresāta veikto darbību prettiesiskumu un atceļ šo administratīvo aktu ar tā izdošanas dienu. Kaut arī otrās daļas pirmais teikumā ietvertais vārds „var” norāda uz to, ka arī šāda akta atcelšana ir brīvais akts, rīcības brīvība attiecas tikai uz darbību prettiesiskuma pakāpes izvērtēšanu. Parasti šādu aktu atceļ ar atpakaļejošu spēku. Tikai izņēmuma gadījumā, ja atcelšana ir acīmredzami nesamērīga, šādu administratīvo aktu var atcelt tikai uz priekšu vai neatcelt vispār.
Adresātam ir arī pienākums atlīdzināt attiecīgajam publisko tiesību subjektam (valstij, pašvaldībai) to, ko viņš no tā ir ieguvis, pamatojoties uz prettiesisko administratīvo aktu. Ja administratīvais akts ir atcelts ar atpakaļejošu spēku (ar izdošanas dienu), tā darbībai ir retroaktīvs spēks arī attiecībā uz adresāta iegūtajiem labumiem (naudu, zemi, dzīvokli u.c.).
Otrs gadījums, kad tiesiskā paļāvība nav aizsargājama, ir gadījums, kad administratīvā akta prettiesiskums ir tik acīmredzams, ka akta adresāts to varēja un viņam to vajadzēja apzināties.
Tiesisko apstākļu „vajadzēja apzināties” formulējums tādēļ, ka apstāklis, ka adresāts par administratīvā akta prettiesiskumu zināja, ir grūti pierādāms. Iekļautais formulējums pēc būtības atbilst vācu likuma formulējumam „neapzinājās rupjas neuzmanības dēļ”. Taču to izvērtējot, ir jāizvērtē arī objektīvi standarti, kas balstās uz sociālām normām, personas izglītību un tml.
Piemēram, kādā lietā bija pārsūdzēts lēmums, ar kuru atcelts rīkojums daļā par atlaišanas pabalsta izmaksu vienas mēnešalgas apmērā (pieteicējai bija izmaksāts pabalsts divu mēnešalgu apmērā, bet likums paredzēja viena mēneša apmēra pabalstu). Tiesa secināja, ka tā kā pieteicēja bija bijusi personālvadības nodaļas vadītāja, viņa nevarēja nezināt, ka lēmums ir prettiesisks. Savukārt kādā citā lietā, kurā bija pārsūdzēta būvatļaujas atcelšana, apgabaltiesa bija norādījusi, ka tā kā būvatļauja pieteicējai izsniegta, neievērojot tiesību normu prasības, bet pieteicējai jāzina spēkā esoši likumi, tad pieteicēja ir līdzatbildīga par būvniecības neatbilstību tiesību normu prasībām. Tiesa bija uzskatījusi, ka tiesiskuma princips prevalē pār tiesiskās paļāvības principu un būvatļauja anulēta pamatoti. Augstākā tiesa nepiekrita šim vērtējumam, norādot, ja ikvienā gadījumā, kad administratīvais akts izrādās prettiesisks, personas tiesiskā paļāvība tiktu noraidīta ar to iemeslu, ka personai pašai jāzina normatīvie akti, nāktos secināt, ka tiesiskā paļāvība uz administratīvo aktu vispārīgi nemaz netiek aizsargāta. Tāpēc tiesai ir jānoskaidro, cik šo normu piemērošana bija skaidra un līdz ar to – cik aizsargājama ir personas tiesiskā paļāvība uz administratīvo aktu, ko būvvalde izdevusi.
Speciālās tiesību normās vai eiropas Savienības tiesību normās var būt noteikti indivīdam nelabvēlīgāki noteikumi. It īpaši tas attiecas uz prettiesiski saņemtu valsts atbalstu.
Administratīvā procesa likumā nav noteikt termiņš akta atcelšanai iepriekšminēto gadījumu dēļ. Ja tas nav noteikts speciālajās tiesību normās, iestāde drīkst izmanot savas pilnvaras un atcelt administratīvo aktu saprātīgā termiņā. Saprātīgais termiņš nosakāms, ņemot vērā sabiedrisko interešu nozīmīgumu, administratīvā akta prettiesiskumu, privātpersonas darbības un citus apstākļus.
Augstākā tiesa norādīja – ja piemērojamie normatīvie akti nenosaka termiņu nepilsoņa statusa atcelšanai, nebūtu taisnīgi uzskatīt, ka šis termiņš tādā gadījumā ir neierobežots. Tiesas ieskatā šādā gadījumā piemērojami vispārējie tiesību principi. Laiks, kas pagājis no administratīvā akta izdošanas, var ietekmēt sabiedrības un adresāta interešu savstarpējo izvērtējumu – jo ilgāks laiks kopš administratīvā akta izdošanas ir pagājis, jo tiesiskā paļāvība ir vairāk aizsargājama.
QR
