Alternatīvu brīvības atņemšanai sekmēšana: Elektroniskā uzraudzība un nosacīta atbrīvošana Zviedrijā un Dānijā
Krimināllietu tiesu palātas tiesnese Ludmila POĻAKOVA piedalījās Valsts Probācijas dienesta organizētā mācību vizītē par elektronisko uzraudzību un nosacītu atbrīvošanu Zviedrijā un Dānijā
(Zviedrija, Dānija, 2013.gada oktobrī)
Tiesnese darbojas tieslietu ministra izveidotā darba grupā nosacītas pirmstermiņa atbrīvošanas no soda institūta reformēšanai un brīvības atņemšanas soda alternatīvas – elektroniskās uzraudzības – ieviešanai. Darba grupa devās pieredzes vizītē par elektronisko uzraudzību un nosacītu atbrīvošanu Zviedrijā un Dānijā. Šī bija viena no aktivitātēm projektā „Alternatīvu brīvības atņemšanai sekmēšana”, kas tiek īstenots Norvēģijas finanšu instrumenta līdzfinansētās programmas „Latvijas korekcijas dienestu un Valsts policijas īslaicīgas aizturēšanas vietu reforma” ietvaros.
Mācību vizītes dalībnieki iepazinās ar Zviedrijas un Dānijas pieredzi elektroniskās uzraudzības ieviešanā un īstenošanā, kā arī elektronisko uzraudzību regulējošo normatīvo aktu izstrādē un nosacītas pirmstermiņa atbrīvošanas no brīvības atņemšanas soda organizēšanā.
Komandējuma dalībnieki bija arī Tieslietu ministrijas, Ieslodzījuma vietu pārvaldes, Valsts policijas un Valsts Probācijas dienesta speciālisti.
Tiekoties ar Zviedrijas Tieslietu ministrijas pārstāvjiem, pārrunāti elektroniskās uzraudzības (turpmāk – EU) ieviešanas iemesli, EU ieviešanai nepieciešamā iepirkuma procedūra, EU attīstība t.s. „Skandināvijas modeļa” ietvaros, kā arī nākotnes attīstības perspektīvas.
EU ieviešanas programma Zviedrijā uzsākta 1994.gadā. Sākotnējais pilotprojekts tika izstrādāts 1999.gadā un paredzēja 3 mēnešu ilgu brīvības atņemšanas sodu aizvietot ar EU, kopš 2005.gada EU ir alternatīva īslaicīgai brīvības atņemšanai ar sešu mēnešu maksimālo termiņu. 2001.gadā ieviesta vēl viena pilotprogramma, kas paredz EU piemērošanu personām, kas notiesātas ar brīvības atņemšanas sodu uz 2 un vairāk gadiem. Šīs programmas mērķis ir atvieglot pāreju no ilgtermiņa atrašanās brīvības atņemšanas vietās uz iesaistīšanos sabiedrībā, lai nodrošinātu personas rehabilitāciju un novērstu noziegumu izdarīšanu pēc atbrīvošanos no cietuma. Zviedrijā ir izstrādāti un pieņemti EU piemērošanas normatīvie akti. Ja persona izdara jaunu noziedzīgu nodarījumu EU piemērošanas laikā, atkārtoti trīs gadu laikā EU netiek piemērota. Šobrīd EU programmā var piedalīties, ja persona ir izcietusi pusi no soda termiņa ar absolūto minimumu uz trīs mēnešiem. Maksimāli pieļaujamais laiks – 1 gads. EU izmanto četros atklātajos cietumos. 1999.gadā tika ieviesta speciālā sistēma, lai atvieglotu brīvības atņemšanas izciešanas sodu nepilngadīgajiem.
Zviedrija probācijas dienests un cietumu pārvalde apvienoti vienā Ieslodzījumu vietu un probācijas darba dienestā, kas atvieglo iestāžu sadarbību un funkciju koordinēšanu.
Zviedrijā ir paredzēti tādi kriminālsodi kā naudas sods, brīvības atņemšana, nosacītais sods (kas tiek kombinēts ar piespiedu darbu uz laiku no 40 līdz 240 stundām), probācijas uzraudzība (kas tiek kombinēta ar vairākiem notiesātas personas un probācijas dienesta sadarbības veidiem) un īpaša aprūpe.
Kā svarīgs apstāklis ir atzīstams tas, ka pirmstermiņa atbrīvošana no cietuma ar EU piemērošanu nenotiek ar tiesas lēmumu. Iesniegumu par EU piemērošanu iesniedz notiesātā persona, lēmumu pieņem Ieslodzījumu vietu un probācijas darba departaments. galvenās prasības EU piemērošanai – notiesātai personai jābūt dzīves vietai un telefonam; personām, kas dzīvo kopā ar notiesāto personu, jādod piekrišana EU piemērošanai. Jābūt iespējamai darba vietai, ja tādas nav, jautājumu risina probācijas dienests. Dienesta piedāvātais darbs var būt līdzīgs tam, ar kādu tiek nodrošinātas personas, kas izcieš kriminālsodu – piespiedu darbu. Pirms atbrīvošanas no cietuma tiek novērtēti riski, un EU netiek piemērota, ja pastāv risks, ka persona var pārkāpt probācijas dienesta izstrādāto programmu noteikumus, izdarīt noziegumu, ļaunprātīgi lietot narkotiskās vielas vai alkoholu.
Tiekoties ar Zviedrijas probācijas dienesta pārstāvjiem, pārrunātas tādas tēmas kā pirmstiesas izvērtēšanas ziņojuma sagatavošana un personu, kas sodīti ar nosacītu brīvības atņemšanas sodu, uzraudzīšana. Tika sniegts neliels pārskats par Zviedrijas probācijas dienesta darbu ar dzimumnoziedzniekiem, dienesta darba vadlīnijas un EU īstenošanas galvenie aspekti.
EU tiek īstenota, personai atrodoties mājās, izņemot laiku, kas nepieciešams darbam, mācībām, probācijas dienesta pasākumu veikšanai. Probācijas dienests izstrādā detalizētu darbību un režīma plānu, kas personai ir stingri jāievēro. Attiecībā uz personām, kas izdarījušas dzimumnoziegumus, EU tiek piemērota neatkarīgi no tā, kāds nozieguma veids ir izdarīts.
Iepazīstoties ar probācijas dienesta telpām, interesi raisīja telpa, kurā personai tiek piedāvāts nodot analīzes testam narkotisko vielu ietekmes pārbaudei. Probācijas darbinieka klātbūtne blakus telpā, no kuras ir redzams, kas notiek telpā, kurā atrodas pārbaudāmā persona, pašai personai to nezinot un neredzot, izslēdz iespēju analīžu apmainīšanai ar citām vai atšķaidīšanai ar ūdeni (kā tas ir redzams no vairāku krimināllietu materiāliem Latvijā – veicot narkotisko vielu ietekmes pārbaudi aizturētai personai, pārbaudes aktos bieži tiek norādīts, ka analīzes tika atšķaidītas ar ūdeni). Tika demonstrēti Izraēlā ražoti testeri, kas dažu minūšu laikā var noteikt narkotisko vielu klātbūtni, un ar speciālās tabulas palīdzību probācijas dienesta darbinieks var noskaidrot narkotisko vielu veidu. EU piemērošanas laikā kategoriski aizliegta narkotisko vielu un alkohola lietošana – šo pārkāpumu konstatēšana var būt par iemeslu EU pārtraukšanai.
Dānijas Probācijas un ieslodzījumu vietu dienesta speciālisti iepazīstināja ar EU ieviešanas procesa vēsturi un EU tiesisko regulējumu Dānijā.
Interesi raisīja šogad dānijā ieviestā „Back Door” programma, kas paredz iespēju pirmstermiņa atbrīvošanai personām, kuras izcietušas 1/3 no piespriestā soda, programma tiek realizēta vismaz sešus mēnešus pirms plānotās atbrīvošanos no apcietinājuma. Programma paredz personas pakāpenisku atbrīvošanu no cietuma. Tā kā personai jāatrodas mājās katru nakti no pirmdienas līdz piektdienai no plkst.23.00 līdz 7.00, tam ir nosaukums „nakts cietums”. Pārējā laika pavadīšanas grafiku persona saskaņo ar probācijas dienestu. Kā minimums ir vismaz viena saruna probācijas dienestā un vismaz viens pārbaudes telefona zvans uz personas dzīves vai mācību vietu nedēļas laikā. Dānijas probācijas un Ieslodzījumu vietu dienesta Informācijas tehnoloģiju nodaļas prezentācijā Latvijas delegācija uzzināja elektroniskās uzraudzības tehniskos aspektus un funkcionēšanu.
Dānijas Probācijas dienesta vadītājas Lene Skov prezentācijas par elektroniskās uzraudzības praksi laikā izvērsās diskusijas arī par EU ieviešanas juridiskajiem aspektiem.