Darbības pamats
Latvijas trīspakāpju tiesu sistēmā Augstākā tiesa ir trešā, augstākā līmeņa tiesa, kas izskata lietas gan otrajā (apelācijas), gan trešajā (kasācijas) instancē.
Augstākās tiesas darbības pamats ir noteikts Latvijas Republikas Satversmē.Augstākās tiesas izveidošanu, struktūru un kompetenci nosaka likums „Par tiesu varu”. Procesuālie likumi – Civilprocesa likums, Kriminālprocesa likums un Administratīvā procesa likums – nosaka lietu izskatīšanas procesu apelācijas un kasācijas kārtībā.
Augstākās tiesas funkcijas
AUGSTĀKĀS TIESAS PAMATFUNKCIJAS:
-
tiesas spriešana kasācijas un apelācijas instancē;
-
vienotas tiesu prakses veidošana un juridiskās domas attīstība;
-
lietu izskatīšana Disciplinārtiesā.
PAPILDFUNKCIJA – pamatojoties uz Operatīvās darbības likumu, sevišķā veidā veicamo operatīvo pasākumu akceptēšana un Kredītiestāžu likumā noteikto kredītiestāžu rīcībā esošo ziņu pieprasījumu akceptēšana.
Augstākās tiesas struktūra
AUGSTĀKĀS TIESAS STRUKTŪRU VEIDO:
-
trīs Senāta departamenti, kuros lietas izskata kasācijas kārtībā;
-
divas tiesu palātas, kas darbojas kā apelācijas instances tiesas;
-
Administrācija, kuras mērķis ir nodrošināt Augstākās tiesas darbību;
-
Judikatūras nodaļa, kas apkopo un pēta tiesu praksi;
-
Slepenības režīma nodrošināšanas nodaļa.
Augstākās tiesas stratēģija
Augstākās tiesas darbības stratēģijā 2011.–2013.gadam bija noteikti vidēja termiņa stratēģiskie mērķi četrās prioritārajās jomās:
-
profesionāla un taisnīga tiesas spriešana;
-
vienveida tiesu prakses veidošana Latvijā;
-
sabiedrības uzticēšanās un izpratnes par tiesu varu veicināšana;
-
labas pārvaldības principa pilnveidošana.
Augstākās tiesas prioritārie darbības virzieni 2013.gadā tika saskaņoti ar darbības stratēģijā noteiktajiem uzdevumiem un budžetā piešķirtajiem līdzekļiem. 2013.gadā pēc piecu gadu pārtraukuma bija piešķirts finansējums vienveidīgas tiesu prakses veidošanai, līdz ar to bija iespējams sekmīgāk darboties šī stratēģiskā mērķa sasniegšanai.
2013.gada 18.oktobrī apstiprināta Augstākās tiesas stratēģija nākamajam periodam – 2014.–2016.gadam. Tajā formulēta Augstākās tiesas misija – taisnīga un efektīva tiesas spriešana un tiesu sistēmas neatkarības stiprināšana, kā arī stratēģiskā vīzija – būt par taisnīguma garantu.
Četri stratēģiskie mērķi palikuši tādi, kā bija arī iepriekšējo gadu stratēģijā, bet aktualizēti uzdevumi to sasniegšanai. Klāt nācis vēl piektais stratēģiskais mērķis – Augstākās tiesas reorganizācija, kas turpmākajos trīs gados būs īpaši aktuāls saistībā ar Latvijas tiesu sistēmas reformu, pārejot uz tā saukto „tīro” trīspakāpju tiesu sistēmu. Līdzās tām pamatfunkcijām un palīgfunkcijām, kas noteiktas likumos un bija arī iepriekšējā darbības stratēģijā, kā savas darbības papildfunkciju Augstākā tiesa noteikusi arī sabiedrības informēšanu un tiesisko izglītošanu.
Institūcijas, kuru darbību nodrošina Augstākā tiesa
Saskaņā ar likuma „Par tiesu varu” 89.7 pantu Augstākās tiesas priekšsēdētājs vada Tieslietu padomes darbu un Augstākās tiesas Administrācija nodrošina Tieslietu padomes darbu. Tieslietu padome ir tiesu varas koleģiāla institūcija, kas piedalās tiesu sistēmas politikas un stratēģijas izstrādē, kā arī tiesu sistēmas darba organizācijas pilnveidošanā. 2013. gadā notikušas 23 Tieslietu padomes sēdes (no tām 15 rakstveida procesā), pieņemti 99 lēmumi. Augstākās tiesas Administrācija piedalījās Tieslietu padomei nepieciešamo dokumentu projektu izstrādē, kā arī organizēja sadarbību ar Eiropas Tieslietu padomju asociāciju. Tā kā Tieslietu padome sasauc Tiesnešu konferences un nosaka to darba kārtību, Augstākā tiesa iesaistījās Tiesnešu konferenču organizēšanā.
Augstākā tiesa nodrošina arī tiesnešu pašpārvaldes institūcijas – Tiesnešu disciplinārkolēģijas – darbu. Disciplinārkolēģijas priekšsēdētājs ir Augstākās tiesas priekšsēdētāja vietnieks. Tā kā saskaņā ar 2013.gada 13.jūnija grozījumiem likumā „Par tiesu varu” Augstākās tiesas priekšsēdētājam, sākot no 2014.gada 1.janvāra, vairs nav vietnieku, ar 2013.gada 28.septembra grozījumiem likumā „Par tiesu varu” noteikts, ka bijušais Augstākās tiesas priekšsēdētāja vietnieks, kas saskaņā ar Tiesnešu disciplinārās atbildības likumu pilda Tiesnešu disciplinārkolēģijas kolēģijas priekšsēdētāja pienākumus, turpina tos pildīt līdz Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā noteiktā četru gadu pilnvaru termiņa beigām.
Tiesnešu disciplinārkolēģijas lēmumi ir pārsūdzami un to tiesiskuma izvērtēšanai Augstākās tiesas Senātā tiek sasaukta Disciplinārtiesa, kuras sastāvā ir seši senatori. Disciplinārtiesas kompetence ir arī pārbaudīt pārsūdzēto tiesnešu profesionālās darbības novērtēšanā Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas sniegto negatīvo atzinumu tiesiskumu un ar 2014. gada 1.janvāri – izskatīt arī pārsūdzētos ģenerālprokurora lēmumus par disciplinārsodu piemērošanu prokuroriem.
2013.gadā Tiesnešu disciplinārkolēģijā izskatītas 9 tiesnešu disciplinārlietas, bet Disciplinārtiesā divas lietas – viena par Tiesnešu disciplinārkolēģijas lēmumu, otra par Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas sniegto negatīvo atzinumu.
Augstākās tiesas plēnums un vadība
Likumā „Par tiesu varu” noteikto un citu aktuālu jautājumu izlemšanai tiek sasaukts Augstākais tiesas plēnums jeb visu tiesnešu kopsapulce. 2013. gadā notika viena plēnuma sēde, kurā izvērtēts iepriekšējā gada darbības pārskats.
AUGSTĀKĀS TIESAS PRIEKŠSĒDĒTĀJS
Augstākās tiesas darbu vada priekšsēdētājs, kuru no tiesnešu vidus amatā pēc plēnuma ieteikuma apstiprina Saeima uz 7 gadiem. Saskaņā ar 2013.gada 13.jūnija grozījumiem likumā „Par tiesu varu” no 2014.gada 1.janvāra Augstākās tiesas priekšsēdētāju apstiprinās uz 5 gadiem un amatā varēs būt ne ilgāk kā divus termiņus.
No 2008. gada 16. jūnija Augstākās tiesas priekšsēdētājs ir Ivars Bičkovičs.
Augstākās tiesas priekšsēdētāja kompetence noteikta likuma „Par tiesu varu” 50. un 50.1 pantā. Augstākās tiesas priekšsēdētājs ir arī Tieslietu padomes priekšsēdētājs.
Saskaņā ar Advokatūras likumu, Tiesu izpildītāju likumu un Notariāta likumu Augstākās tiesas priekšsēdētājs pieņem šo tiesu sistēmai piederīgo amatpersonu zvērestu, stājoties amatā. 2013. gadā Augstākās tiesas priekšsēdētājs pieņēma 50 advokātu un 1 tiesu izpildītāja zvērestu.
PRIEKŠSĒDĒTĀJA VIETNIEKI
Augstākās tiesas priekšsēdētājam bija divi vietnieki, kurus plēnums ievēlēja uz septiņiem gadiem no Senāta departamentu priekšsēdētāju un tiesu palātu priekšsēdētāju vidus. Atkārtoti Augstākās tiesas priekšsēdētāja vietnieka amatā 2009.gadā ievēlēts Gunārs Aigars, par otru Augstākās tiesas priekšsēdētāja vietnieku 2011.gadā ievēlēts Pēteris Dzalbe. Saskaņā ar 2013.gada 13.jūnija grozījumiem likumā „Par tiesu varu” no 2014.gada 1.janvāra Augstākās tiesas priekšsēdētājam nav vietnieku, pagaidu prombūtnes laikā priekšsēdētāju pēc viņa rīkojuma aizstāj viens no departamentu priekšsēdētājiem.
ADMINISTRĀCIJA
Administratīvo darbu Augstākajā tiesā veic Administrācija. Tā ir Augstākās tiesas struktūrvienība, kuras mērķis ir radīt priekšnoteikumus tiesas saskaņotai un optimālai darbībai, lai nodrošinātu likumā „Par tiesu varu” noteikto Augstākās tiesas uzdevumu izpildi.
Administrācija darbojas tiešā Augstākās tiesas priekšsēdētāja pakļautībā, tās darbu vada Administrācijas vadītājs, kuru ieceļ priekšsēdētājs. Kopš 2008.gada Augstākās tiesas Administrācijas vadītāja ir Sandra Lapiņa.
Augstākās tiesas tiesneši
Augstākās tiesas pamatfunkciju – profesionālu un taisnīgu tiesas spriešanu, izskatot konkrētas civillietas, krimināllietas un administratīvās lietas augstākajā instancē, nodrošinaAugstākās tiesas tiesneši, kas ir neatkarīgi un pakļauti vienīgi likumam.
Augstākās tiesas tiesnešu kopskaitu nosaka Saeima pēc Tieslietu padomes priekšlikuma. Tiesnešu skaitu Senātā un tiesu palātās nosaka Tieslietu padome. Saeimas noteiktais Augstākās tiesas tiesnešu kopskaits ir 53.
2013. gadā faktiskais Augstākajā tiesā strādājošo tiesnešu skaits bija 50 – 28 senatori un 22 tiesu palātu tiesneši. Pieci no tiesu palātu tiesnešiem bija apgabaltiesu tiesneši, kas saskaņā ar Tieslietu padomes lēmumu pilda Augstākās tiesas tiesneša pienākumus vakances laikā.
TIESNEŠU SASTĀVA IZMAIŅAS 2013. GADĀ
Pēc 41 tieslietu sistēmā nostrādāta gada 30.aprīlī pensijā devās Senāta Civillietu departamenta senatore Skaidrīte Lodziņa. Ar departamenta senatoru kopsapulces lēmumu par Civillietu departamenta senatoru ar 2.maiju iecelts Civillietu tiesu palātas tiesnesis Valerijs Maksimovs.
Civillietu tiesu palātas tiesnešu pienākumus uz tiesneša vakances laiku Tieslietu padome uzdeva pildīt divām apgabaltiesas tiesnesēm – ar 3.jūniju Zanei Pētersonei, kura jau iepriekš divus gadus pildīja palātas tiesneses pienākumus, un ar 2.maiju – Inesei Graudai.
Pēc pašas vēlēšanās darbā uz rajona tiesu aprīlī pārcelta Krimināllietu tiesu palātas tiesnese Daina Treija.
Turpināt pildīt Krimināllietu tiesu palātas tiesnešu pienākumus vakances laikā Tieslietu padome uzdeva diviem apgabaltiesas tiesnešiem – no 8.februāra Vilim Donānam un no 19.februāra Aivaram Uminskim.
AUGSTĀKĀS TIESAS TIESNEŠI PAŠPĀRVALDES INSTITŪCIJĀS
Tieslietu padome – Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs (Tieslietu padomes priekšsēdētājs), Senāta Civillietu departamenta senatore Ināra Garda (Tieslietu padomes priekšsēdētāja vietniece).
Disciplinārtiesa – Senāta Civillietu departamenta senatori Mārīte Zāģere (Disciplinārtiesas priekšsēdētāja) un Aldis Laviņš, Senāta Krimināllietu departamenta senatores Anita Nusberga un Inguna Radzeviča, Senāta Administratīvo lietu departamenta senatori Andris Guļāns un Vēsma Kakste.
Tiesnešu disciplinārkolēģija – Senāta Krimināllietu departamenta senators Pēteris Dzalbe (disciplinārkolēģijas priekšsēdētājs), Senāta Civillietu departamenta senators Valerijans Jonikāns, Senāta Krimināllietu departamenta senators Artūrs Freibergs, Civillietu tiesu palātas tiesnesis Raimonds Grāvelsiņš, Krimināllietu tiesu palātas tiesnese Anita Poļakova.
Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija – Civillietu tiesu palātas priekšsēdētājs Gunārs Aigars (kvalifikācijas kolēģijas priekšsēdētājs), Krimināllietu tiesu palātas priekšsēdētājs Ervīns Kušķis (kvalifikācijas kolēģijas priekšsēdētāja vietnieks), Senāta Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja Veronika Krūmiņa.
Tiesnešu ētikas komisija – Senāta Administratīvo lietu departamenta senatore Dace Mita un Civillietu tiesu palātas tiesnese Marika Senkāne.
TIESNEŠU PAPILDU PIENĀKUMI
Papildus tiešajam darbam lietu izskatīšanā un tiesnešu pašpārvaldes institūcijās tiesneši veic arī citus pienākumus.
Senāta Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs Pēteris Dzalbe ir Augstākās tiesas plēnuma ievēlēts tiesnešu pārstāvis Centrālajā vēlēšanu komisijā.
Dr.habil.iur. Kalvis Torgāns un Dr.iur. Jautrīte Briede tiesneša darbu apvieno ar profesora amatu Latvijas Universitātē, Dr.iur. Jānis Neimanis ir LU asociētais profesors.
Senatori Veronika Krūmiņa, Jānis Neimanis, Dace Mita, Valerijans Jonikāns, Kalvis Torgāns, Edīte Vernuša, Pēteris Dzalbe, Mārīte Zāģere, Aldis Laviņš, Jautrīte Briede, Pēteris Opincāns un tiesneši Gunārs Aigars, Zane Pētersone un Intars Bisters 2013. gadā bijuši lektori Latvijas Tiesnešu mācību centrā. LTMC centrs Tiesnešu konferencē pasniedza Atzinības rakstus tiesnešiem, kas snieguši īpašu ieguldījumu, tostarp Augstākās tiesas senatoriem Valerijanam Jonikānam un Veronikai Krūmiņai.
Tiesneši piedalās darba grupās likumprojektu un likumu grozījumu izstrādāšanai. Civilprocesa likuma grozījumu izstrādāšanas darba grupā piedalījās Civillietu tiesu palātas priekšsēdētājs Gunārs Aigars un senatori Kalvis Torgāns un Aldis Laviņš, Krimināllietu tiesu palātas priekšsēdētājs Ervīns Kušķis – Kriminālprocesa grozījumu izstrādāšanas darba grupā. Administratīvo lietu departamenta senators Jānis Neimanis strādāja Tieslietu ministrijas darba grupā vienotas tiesu varas amatpersonu disciplinārkolēģijas sistēmas modeļa izstrādei, senators Voldemārs Čiževskis – preventīvo piespiedu līdzekļu likumprojekta izstrādes darba grupā. Tiesnese Ludmila Poļakova darbojas Probācijas dienesta konsultatīvajā padomē.
Senatores Edīte Vernuša, Anita Nusberga un Veronika Krūmiņa ir zvērinātu advokātu eksaminācijas komisijas locekles, tiesnesis Arnis Dundurs – zvērinātu tiesu izpildītāju disciplinārkolēģijas sastāvā.
Senāta Krimināllietu departamenta senatoriem un Krimināllietu tiesu palātas tiesnešiem papildu slodze ir sevišķā veidā veicamo operatīvo pasākumu akceptēšana atbilstoši Operatīvās darbības likuma 7.pantam un Kredītiestāžu likuma 69.pantam.
Senāta Administratīvo lietu departamenta tiesneses Jautrīte Briede un Dace Mita ir Ministru kabinets apstiprinātas ad hoc tiesneses no Latvijas Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Savukārt Civillietu tiesu palātas tiesnese. Zane Pētersone ir Eiropas tiesnešu asociācijas mediācijai (GEMME) valdē un Latvijas pārstāve Eiropas Padomes Eiropas Tiesiskās sadarbības padomes (CDCJ) ekspertu darba grupā.
Latvijas Administratīvo tiesnešu biedrības sapulcē par biedrības priekšsēdētāju nākamajiem diviem gadiem ievēlēts Senāta Administratīvo lietu departamenta senators Jānis Neimanis, kurš biedrību vada kopš tās dibināšanas 2009.gadā.
TIESNEŠU DEVUMS JURIDISKĀS LITERATŪRAS LAUKĀ
Latvijas Republikas Satversmes pieņemšanas 91.gadadienā 2013.gada 15.februārī Augstākajā tiesā notika unikāla izdevuma – „Latvijas Republikas Satversmes komentāri. VI nodaļa. Tiesa. VII nodaļa. Valsts kontrole” – atvēršana. Komentāru ievada autore ir Senāta Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja Veronika Krūmiņa, atsevišķas komentāru nodaļas rakstījuši senatori Jānis Neimanis un Jautrīte Briede.
Oktobrī atvēršanas svētkus svinēja vēl viens nozīmīgs izdevums – desmit gadus pēc Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās izdoti pirmie likuma komentāri. Tos sagatavoja divdesmit divu autoru kolektīvs juridisko zinātņu doktores senatores Jautrītes Briedes zinātniskajā redakcijā. Viena no juridiskajām redaktorēm un arī vairāku nodaļu komentētāja ir Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja Veronika Krūmiņa. Komentāru autoru kolektīvā arī Senāta Administratīvo lietu departamenta senatore Dace Mita un senatoru palīgi Kristīne Aperāne, Gatis Bārdiņš un Inga Bērtaite.
2013.gadā izdoti divi Augstākās tiesas tiesnešu juridiskie izdevumi – Kalvja Torgāna grāmata „Līgumu un deliktu tiesību problēmas” un Zanes Pētersones grāmata „Intelektuālā īpašuma civiltiesiskās aizsardzības līdzekļi”, kas ir unikāli izdevumi, jo tajos skartās tēmas Latvijas juridiskajā literatūrā aplūkotas pirmoreiz.
QR
