Par Administratīvo lietu departamenta darbu 2013.gadā

Senatori Jautrīte BRIEDE, Andris GUĻĀNS, Vēsma KAKSTE, Dace MITA, Jānis NEIMANIS, Ilze SKULTĀNE, Līvija SLICA, Rudīte VĪDUŠA

2013. gadā tiesvedībā 1273 lietas

Izskatītas 955 lietas – 75%
Tai skaitā

• kasācijas kārtībā – 937

• sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem – 14

• lietas pirmajā instancē – 4 

IEVADS

Grozījumi Administratīvā procesa likumā, kuru ietekmi uz administratīvo procesu mēs sākām redzēt tieši pagājušajā – 2013.gadā, tika pieņemti 2012.gada 1.novembrī. Raugoties uz šo grozījumu ietekmi no administratīvo tiesu sistēmas kopumā, jāatzīst, ka ir jūtami uzlabojumi, proti, lietu izskatīšanas termiņi kopumā administratīvajās tiesās ir būtiski samazinājušies. Taču kasācijas instancei ar grozījumiem tika uzlikta papildu slodze, kas palielināja lietu skaitu, kā arī paildzināja vidējo lietu izskatīšanas termiņu Administratīvo lietu departamentā.

Saskaņā ar minētajiem grozījumiem departaments administratīvajā procesā izlemj, piemēram, arī tādus procesuālus jautājumus kā kasācijas sūdzību un blakus sūdzību atstāšanu bez virzības.

Līdz ar to salīdzinoši ar iepriekšējo gadu 2013.gadā Administratīvo lietu departamentā izskatīšanā esošo lietu skaits palielinājies par 9%, izskatīto lietu skaits – par 5%, savukārt neizskatīto lietu skaits – par 15%. 2013.gadā departaments izskatīja 75% no tiesvedībā esošajām lietām. Tas ir par 2% mazāk nekā iepriekšējā gadā.

Saskaņā ar statistikas datiem 2013.gadā departaments visvairāk izskatīja lietas, kas ierosinātas, pārsūdzot valsts ieņēmumu dienesta (24%), ministriju (18%) un pašvaldību (16%) lēmumus.

Analizējot statistikas datus par atbildētājiestādēm, uzskatāmi varam redzēt vienu no problēmām – Tiesu informatīvās sistēmas nepilnības –, par kurām gadu no gada tiek runāts, bet uzlabojumi notiek salīdzinoši lēni.

Piemēram, atbilstoši statistikas datiem lietās par ministriju lēmumiem 49% gadījumu kā atbildētājiestāde norādīta Tieslietu ministrija, taču šie dati nav pareizi. Neprecizitātes šajā rādītājā veidojas tādēļ, ka Tiesu informatīvajā sistēmā tiek ievadīti nepareizi dati. Nepareizie dati tiek iekopēti no citām datubāzēm, kurās tie tiek nepareizi uzturēti, piemēram, Tieslietu ministrijas gadījumā tiek nepareizi uzturēts Ieslodzījuma vietu pārvaldes nosaukums, proti, attiecīgajā datubāzē šīs iestādes nosaukums ir norādīts kā Tieslietu ministrijas Ieslodzījuma vietu pārvalde. Līdz ar to arī lietās, kurās atbildētājiestāde ir Ieslodzījuma vietu pārvalde, statistiski dati tiek pieskaitīti Tieslietu ministrijai. Tādējādi dati par lietām, kurās tiek pārsūdzēti ministriju lēmumi, nav precīzi.

Salīdzinot ar 2012.gadu, par 4% ir samazinājies ar departamenta spriedumu atcelto zemāko instanču tiesu spriedumu skaits (31%). Savukārt par 3% palielinājies atcelto zemāko instanču tiesu lēmumu skaits. Kopumā mēs nevaram būt apmierināti ar zemāko instanču nolēmumu stabilitāti.

Lietu izskatīšanas vidējais ilgums departamentā 2013. gadā bija 2,7 mēneši, salīdzinoši 2012.gadā – 2,3 mēneši. Lietu izskatīšanas termiņa pieaugums ir sekas tam, ka pašlaik departaments lemj arī par blakus sūdzību un kasācijas sūdzību virzību, proti, konstatējot trūkumus, sūdzības tiek atstātas bez virzības, kas paildzina kopējo lietu izskatīšanas ilgumu.

Viens departamenta tiesnesis 2013.gadā vidēji izskatījis 106 lietas (2012.gadā – 104). Kasācijas instancei tas ir liels skaits.

2013.gadā vienā lietā departaments vērsās ar prejudiciāliem jautājumiem Eiropas Savienības Tiesā. Šajā lietā jautājums bija par zāļu ražotāju subjektīvajām tiesībām pārsūdzēt iestādes lēmumu, ar kuru reģistrētas cita zāļu ražotāja zāles (SKA76/2013).

Savukārt vairākās citās lietās tiesvedība tika apturēta saistībā ar departamenta vēršanos ar pieteikumu Satversmes tiesā saistībā ar grozījumiem Pilsonības likumā (sk., piem., SA-1/2013).

CITAS AKTIVITĀTES

Departamentam līdzdarbojoties sabiedrības informēšanas jomā, 2013.gadā tika turpināta sadarbība ar skolām. Vairākas klases apmeklēja Augstāko tiesu un tām tika novadīta tiesību zinību stunda.

2013.gadā tika izdota pirmā Administratīvā procesa likuma komentāru grāmata. Tā tika sagatavota tiesneses Jautrītes Briedes zinātniskajā redakcijā un tās tapšanā piedalījās arī vairāki departamenta tiesneši un tiesnešu palīgi.

2013.gadā Administratīvo lietu departaments aizsāka projektu, kura ietveros aicinājām studentus sešus mēnešu ilgā praksē. Pagājušajā gadā šādi prakses līgumi tika noslēgti ar pieciem studentiem. Jāatzīst gan, ka tā ir papildu slodze. Vienlaikus mēs raugāmies uz praktikantiem kā uz iespējamiem tiesas konsultantiem vai tiesnešu palīgiem. Noslēdzoties iepriekšējai praksei, viena praktikante uzsāka darbu par tiesneša palīgu apgabaltiesā, bet viena praktikante – Augstākajā tiesā. 

AKTUĀLIE VIRZIENI 2014.GADĀ

1)  2013.gadā ir apstiprināta Augstākās tiesas stratēģija 2014.–2016.gadam. Atzinīgi vērtējams stratēģijā ietvertais uzdevums atbilstoši Satversmes tiesas paraugam izveidot departamentu analītiskās struktūrvienības. Tiesu prakses vienveidībai „akūti” nepieciešama ir plašāka judikatūras analīze, ko varētu veikt minētās departamentu analītiskās struktūrvienības. Šogad būtu jāveic visi plānošanas un sagatavošanas darbi, lai šīs struktūrvienības 2015.gadā uzsāktu darbu.

2) Mums būtu jāiesaistās procesos, lai vienotajā atalgojumu sistēmā tiesnešu palīgiem tiktu noteikts konkurētspējīgs atalgojums.

Var piekrist bijušajai tieslietu ministrei, tagadējai Eiropas Savienības Tiesas Vispārējās tiesas tiesnesei Ingrīdai Labuckai, kura, žurnālā „Jurista Vārds” daloties pārdomās saistībā ar administratīvo tiesu desmitgadi, attiecībā uz tiesas kapacitātes palielināšanu norādīja, ka būtu jādomā par tiesas personāla, jo īpaši tiesnešu palīgu korpusa, nostiprināšanu. Būtu jādomā gan par tiesas personāla atlases kritērijiem (tos departaments nesen pārskatīja, „paceļot latiņu” vēl augstāk), gan par adekvātu atalgojumu, gan par viņu iespējamu karjeru tiesu sistēmā. Kvalificēti un motivēti tiesnešu palīgi ir gan labs resurss lietu izskatīšanas termiņu samazināšanai un nolēmumu kvalitātes paaugstināšanai, gan labs „rezervistu soliņš” tiesnešu korpusam.

3) Tiesnesim šobrīd nākas veikt daudz tehnisku un vienkāršu darbu. Ne visos gadījumos būtu vajadzīgs tiesneša lēmums. Tādēļ atsevišķu procesuālu jautājumu izšķiršanu par formālo likuma prasību ievērošanu varētu uzticēt pat ne tiesneša palīgam, bet tiesas kancelejai, piemēram, attiecībā uz valsts nodevas vai drošības naudas samaksu, norakstu pievienošanu, dokumentu parakstīšanu. 

4) Līdztekus pasākumiem, kuru ietekmi var novērtēt salīdzinoši īsā laika posmā, būtu nepieciešams turpināt strādāt arī pie tādiem jautājumiem, kuri ir vērsti uz tiesiskuma stiprināšanā kopumā.

Tāpēc, atzīmējot administratīvo tiesu desmito gadadienu, šogad 14.aprīlī ir iecerēta konference „Tiesas juridiskās kultūras telpā”. Man nav šaubu, ka vairākums tiesnešu strādā godprātīgi un pēc labākās sirdsapziņas, taču tiesas arvien ir to institūciju vidū, kurām sabiedrības uzticēšanās ir zema. var jau teikt, ka tas ir pašsaprotami, jo tiesa vienmēr kādam būs spriedusi par sliktu. Taču, manuprāt, šis nav vienīgais apsvērums, kas būtu ņemams vērā. šajā sakarā būtu nepieciešama diskusija, kāda ir mūsu kā sabiedrības tiesiskā kultūra, kas veido un ietekmē sabiedrības priekšstatus par tiesu darbu un ko mēs varētu darīt, lai situācija uzlabotos.

STATISTIKA

LIETU SKAITS ADMINISTRATĪVO LIETU DEPARTAMENTĀ 2009.–2013.GADĀ

* Tai skaitā lieta nosūtīta atpakaļ tiesai bez izskatīšanas pēc būtības-2; nosūtīts pēc piekritības-1

ADMINISTRATĪVO LIETU DEPARTAMENTĀ KASĀCIJAS KĀRTĪBĀ IZSKATĪTO LIETU ATBILDĒTĀJIESTĀŽU STRUKTŪRA (SPRIEDUMI UN LĒMUMI) 

MINISTRIJAS KĀ ATBILDĒTĀJIESTĀDES KASĀCIJAS KĀRTĪBĀ IZSKATĪTAJĀS LIETĀ

ADMINISTRATĪVO LIETU DEPARTAMENTĀ KASĀCIJAS KĀRTĪBĀ IZSKATĪTO LIETU REZULTĀTI (SPRIEDUMI)

PAŠVALDĪBAS KĀ ATBILDĒTĀJIESTĀDES KASĀCIJAS KĀRTĪBĀ IZSKATĪTAJĀS LIETĀ

ADMINISTRATĪVO LIETU DEPARTAMENTĀ KASĀCIJAS KĀRTĪBĀ IZSKATĪTO LIETU REZULTĀTI (LĒMUMI)