Par Civillietu departamenta darbu 2013.gadā

Senatori Anda BRIEDE, Vanda CĪRULE, Ināra GARDA, Valerijans JONIKĀNS, Aldis LAVIŅŠ, Skaidrīte LODZIŅA (līdz 30.03.2013.), Valērijs MAKSIMOVS (no 01.02.2014.), Normunds SALENIEKS, Kalvis TORGĀNS, Edīte VERNUŠA, Anda VĪTOLA, Mārīte ZĀĢERE

2013. gadā tiesvedībā 3225 lietas

Izskatītas 1373 lietas – 43%
Tai skaitā

kasācijas kārtībā – 1295
sakarā ar būtiskiem materiālo un procesuālo tiesību pārkāpumiem (protestiem) – 57
sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem – 21

IEVADS

Tāpat kā iepriekšējos gados Senāta Civillietu departamenta galvenais uzdevums bija kvalitatīvi izskatīt civillietas, lai Senāta nolēmumi būtu taisnīgi un pēc iespējas lietas tiktu izskatītas īsākos termiņos, jo tikai tādā veidā var veicināt sabiedrības uzticēšanos tiesu varai.

Palielinās saņemto lietu skaits, spējam izskatīt mazāk lietu nekā saņemam, līdz ar to palielinās nepabeigto lietu atlikums. Palielinājies arī lietu izskatīšanas vidējais ilgums.

Tomēr jāatzīst, ka neliels progress ir bijis. Gribu pievērst uzmanību dažiem apstākļiem, kas nedaudz atviegloja Civillietu departamenta darbu. Tie galvenokārt ir grozījumi Civilprocesa likumā un citos likumos.

PAR LIKUMU IZMAIŅĀM

Priecē tas, ka beidzot tika atrisināts gadiem ilgi vilcinātais jautājums, lai Augstākās tiesas priekšsēdētāju un Civillietu departamenta priekšsēdētāju atbrīvotu no protestu iesniegšanas funkcijas par spēkā esošiem pirmās instances tiesu nolēmumiem. Situācija, kad tiesa pati protestē un pēc tam izskata protestu, patiešām bija nejēdzīga. Tā ir labota un no 2013.gada 1.janvāra protestu iesniegšana ir nodota Ģenerālprokuratūrai.

Arī citi uzlabojumi likumos atzīstami par vērtīgiem un tuvinājuši mūs Eiropas praksei.

Rīcības sēdes lēmumiem vairs nav jāraksta plaši argumenti par atteikšanos ierosināt kasācijas tiesvedību. Lēmumu var sastādīt arī rezolūcijas veidā. šie Civilprocesa likuma grozījumi izgājuši pārbaudi arī Satversmes tiesā un atzīti par atbilstošiem Satversmei.

Darbu atviegloja arī tas, ka lietu izskatīšana kasācijas kārtībā var notikt rakstveida procesā, ja iespējams pieņemt lēmumu pēc lietā esošiem materiāliem. Arī šis grozījums Civilprocesa likumā (spēkā no 01.04.2012.) tiek plaši piemērots. Tas dod laika ietaupījumu un iespēju vairāk koncentrēties uz nolēmumu kvalitāti.

Pieņemti grozījumi Civillikumā, kas paredz līgumsodu ierobežojumus civiltiesiskajos darījumos, tostarp neļaujot tā dēvēto ātro kredītu izsniedzējiem pieprasīt nesamērīgas atmaksas summas. šo grozījumu nepieciešamība izrietēja no tiesu prakses. Projektu sagatavoja un palīdzēja realizēt senators Kalvis Torgāns.

Senatora Torgāna atzītā autoritāte deva iespēju arī labot neveiksmīgo noteikumu par maza apmēra prasību (līdz 2100 eiro) nodošanu izskatīšanai kasācijas kārtībā, apejot apelācijas instanci. No 2014.gada 1.aprīļa tiesas spriedums lietās par maza apmēra prasībām būs pārsūdzams tikai apelācijas kārtībā. Tas nākotnē atslogos Civillietu departamentu vairāk kā no 200 lietu izskatīšanas gadā, jo tieši maza apmēra prasības palielināja neizskatīto lietu daudzumu. Ilgtermiņā tas varētu jūtami samazināt lietu pieplūdumu. To varētu atzīt par pēdējā laika pozitīvāko notikumu.

Akceptēta arī ideja, ka atsevišķiem notariālajiem aktiem būs izpilddokumenta spēks. Pieņemtie grozījumi Notariāta likumā stājās spēkā no 2013.gada 1.novembra. Arī tas var nedaudz atslogot tiesas un līdz ar to arī Civillietu departamentu.

Pirms gada plēnumā runājām, ka viens no veidiem, kā paātrināt civilprocesu, ir zvērinātu advokātu lomas palielināšana, nosakot advokātam ekskluzīvas tiesības pārstāvēt personas civilprocesā, īpaši kasācijas instancē. Šobrīd ir izdarīts tikai pussolis šajā virzienā – no 2014.gada 4.janvāra spēkā Civilprocesa likuma noteikums, ka lietas kasācijas instancē ved pašas fiziskās personas vai ar advokāta starpniecību, bet juridisko personu lietas kasācijas instances tiesā ved to amatpersonas, kas darbojas likumā, statūtos vai nolikumā piešķirto pilnvaru ietvaros, vai arī tās tiek vestas ar advokāta starpniecību.

Ir arī citi būtiski grozījumi Civilprocesa likumā, kas stājušies spēkā, bet tieši neietekmēs Civillietu departamenta darbu.

PAR CIVILLIETU IZSKATĪŠANU

Jāatzīmē, ka drošības naudas apmēra palielināšana, iesniedzot kasācijas sūdzības, nav samazinājusi kasācijas kārtībā izskatāmo lietu skaitu. 2013.gadā Civillietu departamentā saņemtas 1770 civillietas, tas ir, par 135 lietām vairāk nekā iepriekšējā gadā.

Pabeigto lietu daudzums atbilst iepriekšējā gada līmenim, starpība nav būtiska. Pie pabeigtām netiek skaitītas lietas, kuras izskatītas rīcības sēdē un ir ierosināta kasācijas tiesvedība, tādas gada beigās bija 396 lietas. Nepabeigto lietu skaits palielinājies gandrīz tādā pašā apmērā – par 397 lietām – un kopā ir 1852 lietas. Tas ir vairāk nekā jebkad bijis. Departamenta tiesvedībā pavisam bijušas 3225 lietas, tas ir, saņemtās lietas kopā ar iepriekšējā gada atlikumu.

Ņemot vērā izskatāmo lietu lielo apjomu, pastiprinātu uzmanību veltījām tam, lai vairāk lietas tiktu izskatītas rīcības sēdēs un plauktos negulētu lietas, kurās kasācijas tiesvedības ierosināšana būtu atsakāma, un kasācijas tiesvedība tiktu ierosināta tikai gadījumos, kad ir pamatotas šaubas par apelācijas instances tiesas spriedumu tiesiskumu un lietām ir nozīme judikatūras veidošanā. Tā rezultātā esam atteikuši kasācijas tiesvedības ierosināšanu 910 lietās, kas ir 72% no visām kasācijas kārtībā izskatītajām lietām (78% – no pārsūdzētajiem spriedumiem). Tādējādi pēdējos gados atteikto kasācijas tiesvedību skaits palielinās: 2011.gadā – 45%, 2012. gadā – 63%. Atteikumu procents arī turpmāk varētu būt apmēram 70.

Līdzīga tendence vērojama arī Lietuvā. Arī tur saņemto lietu skaits pieaug un arī atteikumu skaits pieaug – 2012.gadā atteikta kasācijas tiesvedība 69,33%, bet 2013.gadā – 73,79%.

Manuprāt, pozitīvi vērtējams, ka samazinās to lietu skaits, kurās kasācijas tiesvedība bijusi ierosināta un pēc tam spriedumi atstāti negrozīti, kas varētu liecināt par to, ka kasācijas tiesvedības ierosināšana, varbūt ar dažiem izņēmumiem, tiešām ir bijusi nepieciešama (2012.gadā negrozīts 151 spriedums, 2013.gadā – 89 spriedumi).

Domājams, ka šādā virzienā būtu jāiet arī turpmāk. Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis Egils Levits par tiesāšanos ir rakstījis, ka tiesa ir nevis patiesības atrašanas, bet konflikta izbeigšanas un likuma interpretācijas instance. Ar patiesības un taisnības meklēšanu nodarbojas filozofija (Levits E. Par tiesāšanos// Diena, 30.12.2003, 2.lpp). Tam var piekrist, jo nav jēgas ierosināt kasācijas tiesvedību, ja ir konstatēti tādi trūkumi un nepilnības lietas izskatīšanā, kas būtiski nevar ietekmēt lietas iznākumu.

Civillietu departamenta senatori strādājuši intensīvi un darba kvalitāte nav mazinājusies. Viena tiesneša slodze Civillietu departamentā ir bijusi 113 lietas gadā, t.i., 9,4 lietas mēnesī (2012.gadā – 113 lietas). Kā jau iepriekš minēts, šīs ir tikai pabeigtās lietas, bet netiek ieskaitītas lietas, kurās kasācijas tiesvedība ir ierosināta rīcības sēdē, taču vēl nav pieņemts galīgais nolēmums. Tātad senatoru slodze bijusi vēl lielāka.

Salīdzinot Latvijas un Lietuvas Augstāko tiesu statistikas datus, mūsu departamenta tiesnešu slodze attiecībā uz motivētiem nolēmumiem atbilst Lietuvas Augstākās tiesas tiesnešu slodzei civillietās 2012.gadā, bet ir nedaudz mazāka kā Lietuvas kolēģiem 2013.gadā.

PAR TURPMĀK DARĀMO

Lai saīsinātu lietu izskatīšanas termiņus, 2014.gadā ir palielināts Civillietu departamenta tiesnešu skaits – klāt nākušas divas tiesneses ar lielu darba pieredzi. Ar nākamo gadu paredzēts vēl viens tiesnesis, tātad kopā būs 15 tiesneši, bet pēc Civillietu tiesu palātas darbības pilnīgas izbeigšanas 2016.gada 31.decembrī klāt nāks vēl 2 tiesneši. Tādējādi departamentā būtu 17 tiesneši. Protams, šiem tiesnešiem vajadzēs arī palīgus.

2013.gada darba rezultātus esam pārrunājuši tiesnešu sanāksmē. Bija iebildumi par pārlieku lielu darba slodzi, izteikts viedoklis, ka tiesnešu skaitu departamentā vajadzētu palielināt agrāk, negaidot Civillietu tiesu palātas likvidāciju. Par to būtu vērts padomāt.

Ņemot vērā, ka turpmāk maza apmēra prasību lietās spriedumi kasācijas kārtībā nebūs pārsūdzami, varētu domāt, ka 2014.gadā departamentā saņemto lietu daudzums nepieaugs, bet turpmākajos gados samazināsies. Vērojama tendence samazināties darba strīdu skaitam. Joprojām daudz lietu, kas izriet no saistību tiesībām, taču daudzas no tām ir maza apmēra prasības. Strīdi par saistību neizpildi, iespējams, samazināsies sakarā ar līgumsodu apmēra ierobežojumiem civiltiesiskajos darījumos, un ietekmēs arī tas, ka atsevišķiem notariālajiem aktiem būs izpilddokumentu spēks.

Ņemot vērā šos apstākļus un to, ka palielināts departamenta tiesnešu skaits, varētu prognozēt, ka neizskatīto lietu daudzumam vajadzētu samazināties.

Līdz ar to samazināsies arī lietu izskatīšanas termiņi. 2013.gadā lietas izskatīšanas vidējais ilgums palielinājies un bija 14,5 mēneši (2012.gadā – 11,5 mēneši). Pēc apmēram četriem gadiem problēmām par civillietu izskatīšanas termiņiem kasācijas instancē vairs nevajadzētu būt. Ceru, ka šīs optimistiskās, bet, manuprāt, reālās prognozes par lietu izskatīšanas termiņu samazināšanos piepildīsies.

Lietu pieplūdumu kasācijas instancē varētu samazināt arī pirmās un otrās instances tiesu spriedumu kvalitātes uzlabošana. Ja spriedumi būs likumīgi un pamatoti, tie tiks mazāk pārsūdzēti. To var panākt tikai ar tiesnešu kvalifikācijas paaugstināšanu. Arī Tieslietu ministrija deklarējusi, ka nepieciešams uzlabot tiesnešu mācību procesa kvalitāti.

Nekādā gadījumā nevajadzētu piesārņot Civilprocesa likumu ar grozījumiem, kas varētu palielināt Civillietu departamenta noslodzi.

Lai atslogotu tiesu sistēmu, jāatbalsta strīdu alternatīva izskatīšana, piemēram, šķīrējtiesās, pilnveidojot tiesisko regulējumu. Domājams, ka nozīme būs arī Mediācijas likumam, kas atrodas likumdošanas procesā.

STATISTIKA

LIETU SKAITS CIVILLIETU DEPARTAMENTĀ 2009.–2013. GADĀ

Gads	Saņemtas lietas	Izskatītas lietas	% no izskatāmo lietu skaita	Lietu atlikums gada beigās
2009	1216	1065	63	618
2010	1393	1136	56	875
2011	1358	1031*	46	1202
2012	1635	1382*	49	1455
2013	1770	1373*	43	1855

* Tai skaitā lietas, kas nosūtītas atpakaļ tiesai bez izskatīšanas vai pēc piekritības (2011.-11, 2012.-44; 2013.-31)

CIVILLIETU DEPARTAMENTĀ KASĀCIJAS KĀRTĪBĀ IZSKATĪTO LIETU STRUKTŪRA (SPRIEDUMI UN LĒMUMI)

Nr.	Lietu kategorija	Lietu skaits	% no kopējā izskatīto lietu skaita
1.	Lietas, kas izriet no saistību tiesībām	625	49
2.	Lietas, kas izriet no darba līguma attiecībām	142	11
3.	Lietas, kurās ir strīds par nekustamā īpašuma tiesībām	128	10
4.	Lietas, kas izriet no ģimenes tiesiskajām attiecībām	107	8
5.	Lietas, kas izriet no telpu īres līguma attiecībām	49	4
6.	Morālā kaitējuma atlīdzināšana	32	3
7.	Sūdzības par zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu lēmumiem	25	2
8.	Sevišķā tiesāšanas kārtībā izskatāmās lietas	18	2
9.	Godu un cieņu aizskarošu un nepatiesu ziņu atsaukšana	16	1
10.	Mantojuma lietas	15	1
11.	Lietas par servitūta nodalīšanu, atcelšanu	14	1
12.	Mantiskās kompensācijas piedziņa	11	1
13.	Lietas, kas izriet no autortiesībām, patenttiesībām, dizainparauga un preču zīmju aizsardzības	6	1
14.	Pilsonības atņemšana	5	0
15.	Ārvalsts tiesas nolēmumu izpilde un izpildes nodrošināšana	5	0
16.	Pārējās	72	6
	Kopā	1270	100

CIVILLIETU DEPARTAMENTĀ KASĀCIJAS KĀRTĪBĀ IZSKATĪTO LIETU REZULTĀTI (SPRIEDUMI)

Rezultāts	Skaits	Procenti
Atteikts ierosināt kasācijas tiesvedību	909	78
Spriedums atstāts negrozīts	89	8
Spriedums atcelts pilnībā vai daļā	158	14
Spriedums grozīts	6	0
Kasācijas tiesvedība izbeigta	2	0
Kopā	1164	100

CIVILLIETU DEPARTAMENTĀ KASĀCIJAS KĀRTĪBĀ IZSKATĪTO LIETU REZULTĀTI (LĒMUMI)

Rezultāts	Skaits	Procenti
Atteikts ierosināt tiesvedību	1	1
Lēmums atstāts negrozīts	79	75
Lēmums atcelts pilnībā vai daļā, nododot jaunai izskatīšanai	14	13
Lēmums atcelts pilnībā vai daļā un jautājums izlemts pēc būtības	10	9
Lēmums grozīts	1	1
Lieta atstāta bez izskatīšanas vai tiesvedība izbeigta	1	1
Kopā	106	100

KASĀCIJAS KĀRTĪBĀ PĀRSŪDZĒTO NOLĒMUMU IZSKATĪŠANAS REZULTĀTI ZEMĀKAS INSTANCES TIESĀM

Tiesa	Pārsūdzēti nolēmumi	Nolēmums atstāts negrozīts	Nolēmums atcelts pilnībā vai daļā	Nolēmums grozīts	Lieta atstāta bez izskatīšanas vai tiesvedība izbeigta	Atteikts ierosināt kasācijas tiesvedību	Atcelti un grozīti nolēmumi %
Civillietu tiesu palāta	312	77	43	1	1	190	14
Rīgas apgabaltiesa	591	56	98	3	2	432	17
Kurzemes apgabaltiesa	93	9	13	0	0	71	14
Latgales apgabaltiesa	77	10	6	0	0	61	8
Vidzemes apgabaltiesa	68	6	6	0	0	56	9
Zemgales apgabaltiesa	60	5	7	0	0	48	12
Kopā apelācijas instances	1201	163	173	4	3	858	15
Rajonu (pilsētu) tiesas	69	5	9	3	0	52	17

CIVILLIETU DEPARTAMENTĀ CPL 483.-485.PANTA KĀRTĪBĀ IZSKATĪTO LIETU STRUKTŪRA (SPRIEDUMI UN LĒMUMI)

Nr.	Lietu kategorija	Skaits	% no izskatītajām lietām
1.	Saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšana	12	21
2.	Izpildu raksta izsniegšana šķīrējtiesas nolēmuma izpildei	9	16
3.	Lietas par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju	7	12
4.	Ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process	6	10
5.	Nekustamā īpašuma labprātīga pārdošana izsolē	5	9
6.	Fiziskas personas maksātnespēja	5	9
7.	Lietas, kas izriet no saistību tiesībām	4	7
8.	Sevišķās tiesāšanas kārtībā izskatāmās lietas	4	7
9.	Saistību piespiedu izpildīšana brīdinājuma kārtībā	2	3
10.	Par akcionāru sapulces atzīšanu par spēkā neesošu	1	2
11.	Lietas, kas izriet no ģimenes tiesiskajām attiecībām	1	2
12.	Lietas, kurās ir strīds par nekustamā īpašuma tiesībām	1	2
	Kopā	57	100

CIVILLIETU DEPARTAMENTĀ CPL 483.–485.PANTA KĀRTĪBĀ IZSKATĪTO LIETU REZULTĀTI (SPRIEDUMI UN LĒMUMI)

Rezultāts	Skaits	Procenti
Nolēmums atstāts negrozīts	9	16
Nolēmums atcelts pilnībā vai daļā	42	74
Kasācijas tiesvedība izbeigta	6	10
Atteikts ierosināt kasācijas tiesvedību	0	0
Kopā	57	100