2014.gada 7.februārī Satversmes tiesa pasludināja spriedumu lietā Nr.2013-04-01 „Par Civilprocesa likuma 33.panta trešās daļas 1.punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. un 92.pantam”, atzīstot apstrīdēto normu par atbilstošu vienlīdzības principam.
Civilprocesa likuma 33.panta 1.punkts noteic, ka ar lietas vešanu saistītie izdevumi ir izdevumi par advokāta palīdzību. Pieteikuma iesniedzējai tiesa bija atteikusies apmierināt prasību piedzīt ar lietas vešanu saistītos izdevumus par juridisko palīdzību, jo tās intereses bija pārstāvējis jurists, nevis zvērināts advokāts. Satversmes tiesa atzina, ka atšķirīgas attieksmes leģitīmais mērķis ir citu cilvēku tiesību aizsardzība un demokrātiskas valsts iekārtas aizsardzība. Ar apstrīdēto normu likumdevējs ir iedibinājis prezumpciju par advokātu sniegtās juridiskās palīdzības kvalitāti. Kvalitatīva juridiskā palīdzība sekmē ne vien tās personas tiesību aizsardzību, kurai šī palīdzība tiek sniegta, bet arī visa tiesas procesa taisnīgu un procesuāli efektīvu norisi. Vērtējot normas atbilstību samērīguma principam, Satversmes tiesa citastarp atzina, ka sabiedrības ieguvums ir lielāks par personas tiesību un interešu aizskārumu. Sabiedrības labums izpaužas tādējādi, ka tiek izveidota tāda juridiskās palīdzības sistēma, kas nodrošina prezumējami kvalitatīvu, uzticamu un pieejamu juridisko palīdzību ikvienai personai, kurai tā nepieciešama, un tādējādi aizsargā gan personas tiesības uz taisnīgu tiesu, gan arī citas pamattiesības.
QR
