Augstākas iestādes atteikuma izskatīt apstrīdēšanas iesniegumu administratīvā pārkāpuma lietā tiesiskā daba (06.05.2014.)

Augstākas iestādes rīcība, administratīvā pārkāpuma lietvedības ietvaros atsakoties izskatīt sūdzību pēc būtības, nav ne administratīvais akts, ne faktiskā rīcība, bet gan augstākas iestādes procesuāls lēmums (rīcība) administratīvā pārkāpuma lietas ietvaros, kas nav patstāvīgi pārskatāms administratīvā procesa kārtībā

AUGSTĀKĀS TIESAS
DEPARTAMENTU PRIEKŠSĒDĒTĀJU SĒDES
LĒMUMS

Rīgā 2014.gada 6.maijā

Augstākās tiesas priekšsēdētājs I.Bičkovičs
un departamentu priekšsēdētāji:
Civillietu departamenta priekšsēdētājs Z.Gencs
Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs P.Dzalbe
Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja V.Krūmiņa

sēdē izskatīja Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu nama tiesneses iesniegumu par L.E. pieteikuma (reģ. Nr.1888) pakļautību.

APRAKSTOŠĀ DAĻA

[1]  Valsts policijas vecākais inspektors 2012.gada 8.augustā sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu–lēmumu par atļautā braukšanas ātruma pārkāpumu un saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.⁸ panta otro daļu uzlika transportlīdzekļa vadītājam sodu 10 latus.

[2] 2012.gada 22.augustā L.E. un E.E. vērsās ar sūdzību pie Valsts policijas Galvenās Kārtības policijas pārvaldes Prevencijas pārvaldes priekšnieka, norādot, ka abi lieto attiecīgo transportlīdzekli, taču neviens no viņiem atļauto braukšanas ātrumu neesot pārkāpis.

Valsts policija kā augstāka iestāde vairākkārt atteicās izskatīt pēc būtības L.E. un E.E. sūdzību, norādot, ka atbilstoši Ceļu satiksmes likuma 43.⁶ panta 5.² daļai nav konstatējams, kura no minētajām personām transportlīdzekli vadījusi protokolā norādītajā vietā un laikā. Taču tiesības pārsūdzēt minēto protokolu–lēmumu ir transportlīdzekļa vadītājam.

[3] Par Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes rīcību – sūdzības neizskatīšanu – 2013.gada 16.decembrī L.E. vērsās Administratīvajā rajona tiesā. Viņas pieteikums pēc piekritības pārsūtīts Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesai.

2014.gada 21.janvārī Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesis pieņēma lēmumu, ar kuru atteicās ierosināt administratīvā pārkāpuma tiesvedību. Lēmumā secināts, ka L.E. nav ievērojusi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 279.pantā noteikto pārsūdzēšanas kārtību. Izskatījis L.E. blakus sūdzību, 2014.gada 5.martā Rīgas apgabaltiesas tiesnesis minēto lēmumu atstāja negrozītu.

[4]  2014.gada 11.februārī Administratīvajā rajona tiesā saņemts L.E. pieteikums par Valsts policijas rīcības – sūdzības neizskatīšanu – atzīšanu par prettiesisku.

Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu nama tiesnesis vērsās pie Augstākās tiesas priekšsēdētāja ar lūgumu par pakļautības jautājuma izšķiršanu.

MOTĪVU DAĻA

[5] No 2012.gada 1.jūlija administratīvo pārkāpumu lietas no administratīvo tiesu pakļautības ir nodotas vispārējās jurisdikcijas tiesu pakļautībā (sk. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa pārejas noteikumu 13.punktu). Tāpat kopš 2013.gada 1.janvāra Administratīvā procesa likuma 1.panta trešās daļas 5.punktā ir noteikts, ka administratīvais akts nav lēmums, kas pieņemts lietvedībā administratīvā pārkāpuma lietā.

Līdz ar to šobrīd administratīvā procesa kārtībā nav izskatāmi tādi lēmumi (arī iestādes rīcība), kas tiek pieņemti (vai ir pieņemami) administratīvā pārkāpuma lietvedības ietvaros (sk., piemēram, Augstākās tiesas 2013.gada 23.jūlija lēmuma lietā Nr.SKA-752/2013 7.punktu). [6] Administratīvā pārkāpuma lietvedības process ir vienots process, kurā ir dažādas procesa stadijas, kurās tiek veiktas starpdarbības un pieņemti starplēmumi. Starpdarbības vai starplēmumi administratīvā pārkāpuma lietvedības gaitā, tostarp augstākas iestādes atteikums izskatīt sūdzību administratīvā pārkāpuma lietā, nepārtop par citu – administratīvo procesu. Līdz ar to augstākas iestādes rīcība, administratīvā pārkāpuma lietvedības ietvaros atsakoties izskatīt sūdzību pēc būtības, nav ne administratīvais akts, ne faktiskā rīcība, bet gan augstākas iestādes procesuāls lēmums (rīcība) administratīvā pārkāpuma lietas ietvaros, kas nav patstāvīgi pārskatāms administratīvā procesa kārtībā.

[7] Gan no Latgales priekšpilsētas tiesas tiesneša lēmuma, gan Rīgas apgabaltiesas tiesneša lēmuma, ar kuru atstāts negrozīts Latgales priekšpilsētas tiesas tiesneša lēmums, izriet, ka administratīvā pārkāpuma tiesvedību atteikts ierosināt, pamatojoties uz to, ka nav ievērota Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 279.pantā noteiktā pārsūdzēšanas kārtība.

[8]  Ārpustiesas izskatīšanas jēga un mērķis ir pirms vēršanās tiesā dot iespēju iestādei izlabot pieļauto kļūdu un pašai atcelt prettiesisko lēmumu, tādējādi veicinot procesa efektivitāti. Augstākā tiesa savā praksē vairākkārt ir norādījusi, ka lietas iepriekšējās ārpustiesas izskatīšanas kārtības ievērošana ir vērsta uz to, lai zemāku iestāžu rīcība un lēmumi sākotnēji tiktu pārbaudīti pašas pārvaldes iekšienē un eventuālās kļūdas novērstas gan ātrāk, gan efektīvāk. Viens no lietas iepriekšējās ārpustiesas izskatīšanas kārtības mērķiem ir nodrošināt privātpersonas prasījuma ātru un kompetentu izskatīšanu (sk., piemēram, Augstākās tiesas 2011.gada 11.februāra lēmuma lietā Nr.SKA-386/2011 15.punktu, 2011. gada 21.februāra lēmuma lietā Nr.SKA-414/2011 18.punktu, 2011.gada 30.marta lēmuma lietā Nr.SKA-91/2011 6.punktu, 2014.gada 3.februāra lēmuma lietā Nr.363/2014 5.punktu).

[9]  Augstākā tiesa savā praksē ir atzinusi, ka minētā priekšnoteikuma – lietas iepriekšējās ārpustiesas izskatīšanas kārtības ievērošanas pirms sūdzības iesniegšanas tiesā – izpilde nav atkarīga no tā, vai augstāka iestāde personas iesniegumu izskatījusi pēc būtības, vai atteikusies to darīt (sk., piemēram, Augstākās tiesas 2014.gada 3.februāra lēmuma lietā Nr.SKA-363/2014 6.punktu). Tādēļ arī atzīts, ja augstāka iestāde atteikusies sūdzību izskatīt pēc būtības, atzīstams, ka iestāde ir atteikusies no iespējas labot savas kļūdas. Savukārt persona no savas puses ir izdarījusi visu iespējamo, lai lietas ārpustiesas izskatīšanas kārtība tiktu izmantota (sal. Augstākās tiesas 2011.gada 30.marta lēmuma lietā Nr.SKA-91/2011 6.punktu). Augstākās tiesas judikatūrā atzīts, ka, ja augstāka iestāde nav pēc būtības izskatījusi apstrīdēšanas iesniegumu, atzīstams, ka ārpustiesas izskatīšanas kārtība ir ievērota (sal. Augstākās tiesas 2007. gada 8.februāra lēmuma lietā Nr.SKA-15/2007 7.1.punktu).

[10] Ievērojot iepriekš minēto, nav pamata lemt par pieteikuma pakļautību administratīvajai tiesai. Tā kā tiesā nav atsevišķi vērtējams augstākas iestādes atteikums izskatīt sūdzību, rajona (pilsētas) tiesā ir skatāma sūdzība par lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā. Administratīvā pārkāpuma lietā L.E. ir ievērojusi administratīvā pārkāpuma lietā pieņemtā lēmuma pārsūdzēšanas kārtību. Trūkuma attiecībā uz ārpustiesas izskatīšanas kārtību novēršana (tostarp kļūdaina tā konstatācija) atbilstoši vispārējam principam nav šķērslis atkārtotai tādas pašas sūdzības iesniegšanai rajona (pilsētas) tiesā.

NOLĒMUMA DAĻA

Pamatojoties uz likuma „Par tiesu varu” 50.panta piekto daļu, Augstākās tiesas priekšsēdētājs un departamentu priekšsēdētāji

n o l ē m a

Atzīt, ka L.E. sūdzība administratīvā pārkāpuma lietā ir izskatāma rajona (pilsētas) tiesā Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa divdemit trešās „a” nodaļas kārtībā.