Konferences pirmās daļas noslēgumā tiesībsargs Juris Jansons vēlējās noskaidrot, kāpēc politiķi nerisina saprātīga lietu iztiesāšanas termiņa jautājumu kopumā, bet vēlas kā prioritāri izskatāmu izdalīt atsevišķu lietu kategoriju – lietas, kurās apsūdzētas valsts amatpersonas.
Saeimas deputāte Lolita Čigāne uz šo jautājumu atbildēja, ka lietu, kurās apsūdzētas valsts amatpersonas, iztiesāšana saprātīgos termiņos ir sevišķi svarīga, jo ilgstoša neskaidrība šādās lietās negatīvi ietekmē to, cik lielā mērā cilvēki, pirmkārt, jūtas piederīgi valstij, otrkārt, ir gatavi finansēt valsti (maksāt nodokļus). Tāpat nozīmīgs esot labas pārvaldības nodrošināšanas un morālais aspekts.
Tiesībsargs uz to sniedza repliku, ka ir jāstiprina tiesu vara kopumā, lai tā būtu efektīva un ātra visu kategoriju lietās.
•••
Konferences trešās daļas diskusijā Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece Irēna Kucina piekrita Jautrītes Briedes priekšlasījumā teiktajam, ka ir nepieciešama publiska reakcija uz tiesu varas darbības kritiku. Ministrijai kopā ar Augstāko tiesu esot jādomā, kā padarīt tiesu sistēmu saprotamāku sabiedrībai, lai mazinātu sabiedrībā vērojamo negatīvo priekšstatu par tiesu sistēmu.
Augstākās tiesas tiesnesis Andris Guļāns pauda, ka aptaujas vien nevar būt pamats izdarīt secinājumus par tiesu varas darbību. Esot nepieciešami nopietni, pamatoti pētījumi, uz kuriem balstīt risinājumus. Jānis Ikstens, atbildot Andrim Guļānam, norādīja, ka nav parādības „objektīvs viedoklis”. Aptaujā varot fiksēt tikai to, ko cilvēki domā, nevis to, kas ir. Tāpat būtiska esot saprāta klātbūtne papildus likumiem.
Juris Dzelme izteica priekšlikumus attiecībā uz izglītību: 1) jādomā par visas sabiedrības izglītību, ne tikai tiesnešu; 2) juristiem, līdzīgi kā ārstiem, jāparedz stažēšanās pēc studijām un sertifikācijas eksāmens pēc stažēšanās.
Gatis Litvins norādīja, ka 2012.gadā apmierināti tikai 12 procenti pieteikumu administratīvajās lietās. Turklāt apmierināto pieteikumu skaitam esot tendence sarukt. Tas liecinot, ka administratīvie akti kopumā ir kvalitatīvi. Taču esot jādomā, kā iestādes aktīvāk iesaistīt procesā, lai tās labāk skaidrotu savus lēmumus iedzīvotājiem un tādējādi mazinātu nepamatotu tiesvedību.
Tieslietu ministre Baiba Broka uzsvēra, ka Latvijas tiesu sistēma ir divpadsmitā labākā Eiropas Savienībā. Esot atrisināta lietu izskatīšanas termiņu problēma. Lietas kopumā tiekot izskatītas pieņemamā laikā. Savukārt tiesu kritika lielā mērā balstīta stereotipos. Lai gan tiesvedības process joprojām ir pilnveidojams, tomēr esot jāapzinās, ka tiesību kultūra sākas ar katru individuāli.
Arvīds Dravnieks noslēguma replikā norādīja, ka ne tikai likumam jābūt taisnīgam, bet arī tā piemērošanai. Viņš aicināja arī padomāt par to, kā risināt problēmu, ka spriedumi nav pieejami internetā jau pasludināšanas brīdī un judikatūras atziņas nav atrodamas sociālajos tīklos.
Jautrīte Briede pauda nožēlu, ka nav īstenojusies konferences ideja – diskusija starp tiesnešiem, politiķiem un sabiedrību. Politiķi esot apmeklējuši konferences sākuma un beigu daļu, taču domu apmaiņa pārējā konferences gaitā izpalikusi.
Veronika Krūmiņa, noslēdzot konferenci, norādīja, ka tā bija iecerēta kā plaša diskusija trīs blokos. Taču juristi–politiķi–sabiedrība nevarot apstāties tikai pie šīs konferences. Jāturpina sarunas mazākās grupās par konkrētām tēmām. Veronika Krūmiņa arī norādīja, ka, lai neļautu kultivēties stereotipiem, pašiem tiesnešiem ir nepieciešams publiski paust savu viedokli.
Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja pateicās konferences organizatoriem un runātājiem. Katrā priekšlasījumā bijusi saklausāma praktiska ideja.
Diskusijas apkopoja Augstākās tiesas
Administratīvo lietu departamenta tiesneša palīgi
Līva Skujiņa un Agris Dreimanis
QR
