Mediācija: miera ceļš uz taisnīgumu Eiropā; GEMME asociācijas valdes un dalībvalstu pārstāvju sēdes un GEMME Ģenerālā Asamblejā

GEMME asociācijas valdes un dalībvalstu pārstāvju sēdēs un GEMME Ģenerālajā Asamblejā galvenie jautājumi bija saistīti ar GEMME organizāciju un nākotnes attīstības virzieniem, tostarp nacionālo sekciju paplašināšanu un jaunu nacionālo sekciju izveidošanu dalībvalstīs, kurās to vēl nav. Spriests par statūtu grozījumiem un mājaslapas uzlabojumiem, prezentēti prezidenta un grāmatveža ziņojumi par iepriekšējā gada aktivitātēm un finansēm. Ģenerālajā Asamblejā ievēlēti jaunie valdes locekļi (tostarp Zane Pētersone tika pārvēlēta, līdz ar to Latvijai arī turpmāk būs pārstāvis šīs asociācijas valdē). Par GEMME prezidentu atkārtoti ievēlēts Jaime O. Cardona Ferreira no Portugāles, kā arī ievēlēti viņa vietnieki.

GEMME desmitgadei veltītajā konferencē „Mediācija: miera ceļš uz taisnīgumu Eiropā” aplūkota mediācijas funkcionēšana un ieviešana dažādās Eiropas Savienības dalībvalstīs, īpašu uzmanību pievēršot tam, kā ir ieviestas 2008.gada 21.maija Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/52/EK par konkrētiem mediācijas aspektiem civillietās un komerclietās prasības. Darbs notika divās paralēlās grupās „Labākās valsts un tiesību aktu iniciatīvas” un „Tiesu un mediācijas centru sadarbība”. Pirmajā darba grupā speciāli referāti bija veltīti mediācijas direktīvas pārņemšanas juridiskajiem un faktiskajiem aspektiem Lielbritānijā, Grieķijā, Somijā, Portugālē un Igaunijā, apskatot arī praksi Vācijā, Austrijā, Beļģijā, Bulgārijā, Spānijā, Francijā, Ungārijā, Itālijā, Latvijā, Nīderlandē un Rumānijā.

Pēc apsveikumiem GEMME desmit gadu pastāvēšanas jubilejā seši bijušie asociācijas prezidenti un pašreizējais prezidents dalījās atmiņās par GEMME darbības vēsturi un izaicinājumiem, kas šajā laikā bijuši jāpārvar, kā arī prezentēja savu organizācijas nākotnes vīziju.

Darbs turpinājās ar 12 referātiem par četrām tēmām: „Direktīvas implementācija – valdību iniciatīvas un labākā tieslietu prakse”, „No brīvprātīgas mediācijas līdz obligātai mediācijai civillietās un komerclietās”, „Mediācijas civillietās un komerclietās nākotne: pārrobežu mediācija un domstarpību risināšana tiešsaistē” un „Mediācija kompāniju skatījumā”. Mediācija ir pēdējā desmitgadē visstraujāk augušais domstarpību risināšanas veids, kas mūsdienu tieslietu sistēmās ieņem aizvien ievērojamāku vietu. Šajā procesā ļoti ievērojama loma bijusi atbalstam no tiesnešu puses. Arvien vairāk valstu padara kādu ar mediāciju saistītu elementu pusēm obligātu pirms griešanās tiesā. Visbiežāk tas ir pienākums vismaz noklausīties informāciju par mediāciju. Ja puse bez pietiekama pamata atsakās to darīt, tai var būt pienākums atlīdzināt tiesvedības izdevumus pat tādā gadījumā, ja spriedums ir šai pusei labvēlīgs. Konferencē prezentēts uzskats, ka šādi pienākumi noklausīties informāciju par mediāciju vai pamēģināt mediāciju pirms griešanās tiesā neatņem pusēm tiesības uz taisnīgu un tiesisku strīda atrisinājumu, jo tiesības uz strīda izspriešanu tiesā ir šaurāks jēdziens nekā tiesības uz taisnīgu un tiesisku strīda atrisinājumu (access to justice).