Atbilstoši likuma „Par tiesu varu” 91.4 panta ceturtajai daļai Tiesnešu ētikas komisija reizi gadā sniedz pārskatu par savu darbu Tiesnešu konferencei.
Tiesnešu ētikas komisijas sastāvā ir komisijas priekšsēdētājs Visvaldis Sprudzāns, Zemgales apgabaltiesas priekšsēdētajas vietnieks, komisijas priekšsēdētāja vietniece Dzintra Balta, Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas tiesnese, komisijas dalībnieki Dace Mita, Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta tiesnese, Marika Senkāne, Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas tiesnese, Alla Šilova, Latgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas tiesnese, Anita Kovaļevska, Administratīvās apgabaltiesas tiesnese, Iveta Andžāne, Bauskas rajona tiesas priekšsēdētāja, Jānis Grīnbergs, Valmieras rajona tiesas priekšsēdētājs, Lolita Marovska, Valmieras zemesgrāmatu nodaļas priekšniece, un Agnese Skulme, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas zemesgrāmatu nodaļas tiesnese.
Saskaņā ar Tiesnešu ētikas komisijas reglamenta 25.punktā noteikto komisijas sēdes tiek sasauktas pēc nepieciešamības, bet ne retāk kā reizi trīs mēnešos. Pēc iepriekšējās klātienes Tiesnešu konferences, kas notika 2013.gada 1.novembrī, tāpat kā iepriekšējā pārskata periodā ir sasauktas 10 komisijas sēdes. Šajā laika posmā Tiesnešu ētikas komisija ir sniegusi 4 atzinumus un 2 skaidrojumus. Abi skaidrojumi sniegti saistībā ar lekciju lasīšanu. Tiesnesi uztrauca apstāklis, vai netiks apšaubīta tiesneša spēja objektīvi un neatkarīgi izskatīt lietas, ja viņš lasa lekcijas un viņam par lekciju lasīšanu maksā iestādes, kuras parasti atbildētāja pusē piedalās procesā tiesā.
Komisija secināja, ka autoratlīdzības līguma slēgšana ar iestādi, kas ir potenciāls lietas dalībnieks tiesā, pats par sevi nav šķērslis lekciju lasīšanai. Būtiski, lai profesionālās ētikas principi tiek ievēroti, veidojot lekciju saturu. Otrā skaidrojumā komisija sniedza atbildes uz jautājumu, vai nav saskatāms tiesneša ētikas normu pārkāpums, ja tiesnesis, būdams vienlaikus arī tiesas priekšsēdētājs, lasa lekciju seminārā, kas ieplānots darba laikā un ko rīko mācību iestāde, kas ir komersants.
Komisija norādīja, ka no lekciju lasīšanas viedokļa tiesas priekšsēdētājs ne ar ko neatšķiras no cita tiesneša. Tiesnesim, kurš vienlaikus ir arī tiesas priekšsēdētājs, ir jāizvērtē iespēja lasīt attiecīgo lekciju un jādomā par tajā lietotajiem izteikumiem, viedokļa izteikšanu un tiesu prakses apspriešanu tieši tāpat kā jebkuram citam tiesnesim. Bet ja tiesnesis ir arī tiesas priekšsēdētājs, viņam jāparūpējas, lai lekciju lasīšanas laikā būtu nodrošināts tiesas kā iestādes darbs. Šajā skaidrojumā ētikas komisija arī norādīja, ka tiesneši nereti savus tiešos darba pienākumus pilda ārpus darba laika, ka tiesneša darbs savā būtībā ir radošs, un domāšanas procesu bieži vien nevar ielikt laika rāmjos.
Savukārt vienā no četriem atzinumiem, konstatējot tiesneša rīcībā ētikas normu pārkāpumu, komisija norādīja, ka tiesnesis nedrīkst dokumentus, kas nonākuši viņa rīcībā sakarā ar pienākumu pildīšanu, izmantot nolūkiem, kas nav saistīti ar tiesneša tiešajiem pienākumiem, kaut arī, iespējams, šie dokumenti aizskar viņa godu un cieņu, un viņš tos vēlas izmantot, lai sevi aizstāvētu.
Divus atzinumus komisija sniedza par tiesnešu komunikāciju ar žurnālistiem. Komisija atzina, ka viena tiesneša sniegtās atbildes žurnālistam un otra tiesneša lietotie izteicieni intervijā nav atbilstoši tiesnešu ētikas normām, kas nosaka tiesnesim ievērot augstas uzvedības kultūras normas un izturēties tā, lai saglabātu tiesneša amata godu. Komisija norādīja, ka tiesnesim komunikācijā ir jāievēro augsta valodas kultūra, tiesneša pienākums, komunicējot ar plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem, ir darīt visu no sevis atkarīgo, lai gan atbilde uz uzdoto jautājumu, gan arī atteikums jautājumu komentēt būtu korekts un tā arī tiktu atspoguļots.
Atsevišķā atzinumā komisija izvērtēja situāciju, kad tiesnesis civilprocesa ietvaros faktiski pieņēma lēmumu attiecībā pret savu kolēģi, atsakot pieņemt prasības pieteikuma grozījumus, ar kuriem papildus sākotnēji norādītajam atbildētājam vēlējās vērst prasību pret vēl vienu atbildētāju, kas ir šīs pat tiesas tiesnese. Konkrētajā gadījumā komisija nekonstatēja tiesneša rīcībā ētikas normu pārkāpumu.
Manuprāt, arī šis komisijas atzinums ir izlasīšanas un pārdomāšanas vērts. Kā šis, tā visi citi Tiesnešu ētikas komisijas anonimizēti atzinumi, skaidrojumi un lēmumi atrodami un izlasāmi interneta vietnē www.tiesas.lv. Tur atrodamas arī visas nepieciešamās ziņas saistībā ar Tiesnešu ētikas komisiju: tās sastāvs, Latvijas tiesnešu ētikas kodeksa teksts, izraksts no likuma „Par tiesu varu”, Tiesnešu ētikas komisijas reglaments.
Saskaņā ar likuma „Par tiesu varu” 91.2 panta 1.punktu Tiesnešu ētikas komisijas pienākums ir sniegt atzinumus par ētikas normu interpretāciju un pārkāpumiem pēc tās personas pieprasījuma, kurai ir tiesības ierosināt disciplinārlietu (tostarp – tiesu priekšsēdētāji, tieslietu ministrs), kā arī pēc Tiesnešu disciplinārkolēģijas vai Disciplinārtiesas pieprasījuma. Divu pēdējo institūciju pieprasījumi līdz šim nav saņemti. Mēs jau kādu laiku vērtējam šāda veida pieprasījumus pēc to satura, nevis nosaukuma. Atzīmējams, ka saskaņā ar Tiesnešu ētikas komisijas reglamentu šādi pieprasījumi ir jāizskata divu nedēļu laikā, un tas acīm redzami saistīts ar šo personu tiesībām izlemt jautājumu par disciplinārlietas ierosināšanu. Manuprāt, pieprasījumiem izvērtēt tiesneša rīcību ir jābūt pamatotiem, tas ir, komisijas rīcībā iesniegtajos materiālos ir jāatrodas pietiekami pārliecinošām ziņām, lai konstatētu konkrētu tiesneša rīcību, kuru komisija varētu vērtēt no tiesnešu ētikas viedokļa. Ja šādu ziņu nav un ir acīm redzams, ka komisijai atsūtītais pieprasījums ir faktiski izlemšanai pārsūtīts privātpersonas (parasti kāda no tiesas procesa dalībniekiem) iesniegums vai sūdzība, mēs to izskatām kārtējā komisijas sēdē kā privātpersonas iesniegumu, nevis kā pieprasījumu, un nepieciešamības gadījumā lūdzam sniegt informāciju un iesniegumā norādīto apstākļu skaidrojumu tiesnešiem, tiesu varai piederīgām personām – pārsvarā advokātiem, arī prokuroriem, lūdzam tiesu priekšsēdētājus iegūt informāciju no tiesu darbiniekiem un atsūtīt to mums. Ja iesniegumā norādīts uz tiesneša rīcību tiesas sēdē, lūdzam atsūtīt arī tiesas sēdes skaņu ierakstu.
Paldies tiesnešiem, tiesu priekšsēdētājiem un tiesu darbiniekiem, advokātiem, prokuroriem, kuri ir veltījuši laiku un darbu, sniedzot atbildes Tiesnešu ētikas komisijai.
Ētikas komisija ir apspriedusi un sniegusi rakstveida atbildes uz 31 (iepriekšējā pārskata periodā 27) privātpersonas iesniegumu, kur iesniedzēji galvenokārt ir sūdzējušies par procesuāla rakstura jautājumiem.
Komisija izskata visus šos iesniegumus un sūdzības, ja saskata nepieciešamību, lūdz iesaistītās personas sniegt komisijai iesniegumā norādītās situācijas skaidrojumu, bet pārsvarā no tiem tiesnešu ētikas kodeksa normu pārkāpumus nekonstatējam. Atbildēs iesniedzējiem šādos gadījumos esam norādījuši, ka mūsu kompetencē nav izskatīt privātpersonu iesniegumus, savukārt procesuāla rakstura jautājumi, ja netiek saskatīts ētikas normu pārkāpums, kuru ētikas komisija varētu izskatīt pēc savas iniciatīvas, ir risināmi procesuālajos likumos paredzētajā kārtībā.
Vienlaikus jāatzīst, ka nereti Tiesnešu ētikas komisijas skaidrojumi un atzinumi ir sagatavoti tieši šāda veida iesniegumos sniegtās informācijas pārbaudes rezultātā, turklāt konstatējot arī tiesnešu ētikas normu pārkāpumu. Saistībā ar šo vēlos pieminēt, ka, manuprāt, Tiesnešu ētikas komisija nav iestāde Iesniegumu likuma izpratnē, un nezin vai būtu pamatoti pārsūtīt Tiesnešu ētikas komisijai izskatīšanai privātpersonu iesniegumus, pamatojoties uz Iesniegumu likuma normām. Tomēr neatkarīgi no dokumenta nosaukuma, pavadraksta un iesnieguma satura arī turpmāk visi Tiesnešu ētikas komisijai adresētie iesniegumi, sūdzības, ierosinājumi, pieprasījumi un lūgumi tiks izskatīti un uz tiem sniegtas rakstveida atbildes.
Iepriekšējā konferencē jau informēju, ka Tiesnešu ētikas komisija izstrādā vienotas vadlīnijas komunikācijai ar plašsaziņas līdzekļiem. Gan no tiesnešu teiktā, gan no personu iesniegumiem, kuros pausti viedokļi par tiesu varu, esam secinājuši, ka jautājums par komunikāciju ar plašsaziņas līdzekļiem ir svarīgs un par to nepieciešams runāt. Uz to norāda arī divi iepriekš minētie komisijas atzinumi. Gatavību iesaistīties vadlīniju izstrādē izteikusi arī Tieslietu padome un Tieslietu ministrija, un to šodien tiesnešu konferencē apliecināja arī tieslietu ministrs.
Šobrīd vadlīniju projektu tiesnešu komunikācijai ar plašsaziņas līdzekļiem komisija ir nosūtījusi Tieslietu padomei. Tiesnešu ētikas komisijas dalībniece Dace Mita piedalījās vienā no Tieslietu padomes sēdēm, kurā prezentēja komisijas izstrādātās vadlīnijas. Lai sekmētu Tieslietu padomes lēmuma pieņemšanu par šī projekta tālāku virzību, esam gatavi šajā darbā deleģēt Tiesnešu ētikas komisijas pārstāvjus. Vienlaikus ar vadlīnijām tiesnešu komunikācijai ar plašsaziņas līdzekļiem izstrādes procesā ir arī vadlīnijas juridisko profesiju – tiesnešu, advokātu un prokuroru – komunikācijai ar plašsaziņas līdzekļiem. Virzīt šo vadlīniju izstrādi uzņēmusies Zvērinātu advokātu padomes Ētikas komisija. Tiesnešu ētikas komisijas pārstāves piedalījās vienā no advokātu organizētām sanāksmēm, kur ar advokatūras un prokuratūras pārstāvjiem apsprieda vadlīniju koncepciju.
Pagājušā gada beigās Tiesnešu ētikas komisija no Ministru kabineta saņēma GRECO ceturtās kārtas novērtēšanas ziņojumu par Latviju un informatīvo ziņojumu „Par Pretkorupcijas starpvalstu grupas (GRECO) rekomendācijām un to izpildes nodrošināšanu”. Ņemot vērā GRECO ziņojumā minēto, Ministru kabinets norādīja Tiesnešu ētikas komisijai veicamos pasākumus, lai nodrošinātu ziņojumā minēto rekomendāciju izpildi, proti, palielināt Tiesnešu ētikas komisijas lomu un resursus, lai tālāk attīstītu tās darbu un nodrošinātu, ka tiek aktualizēts Tiesnešu ētikas kodekss un regulāri tiek sniegti ieteikumi par tajā noteikto normu interpretēšanu.
Tiesnešu ētikas komisija atzīst, ka kodeksa normas ir pārskatāmas, un ir gatava lemt par Tiesnešu ētikas kodeksa normu aktualizāciju. Turklāt ņemot vērā savulaik tikšanās ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbiniekiem laikā izskanējušo ieteikumu ētikas komisijai praktizēt tikšanos ar tiesnešiem, komisija ir izlēmusi rīkot izbraukuma sēdes, tikšanās un diskusijas ar tiesnešiem par ētikas jautājumiem.
Izbraukuma sēdes un tikšanās ar tiesnešiem komisija plāno uzsākt nākamajā mēnesī, aicinot tiesnešus pavērot Tiesnešu ētikas komisijas darbu, kā arī uzdot jautājumus un iesaistīties diskusijās par ētikas jautājumiem. 10.oktobrī plānota pirmā izbraukuma sēde Valmieras rajona tiesā. Nākamajā komisijas sēdē, kas plānota jau 19.septembrī, izrunāsim šī projekta tehnisko pusi un iespējas aicināt uz Valmieras rajona tiesu Vidzemes reģiona tiesu tiesnešus. Līdz diskusijai aicināsim tiesnešus arī iesūtīt jautājumus vai tēmas, par kurām ir vēlme parunāt ar ētikas komisijas dalībniekiem.
Komisijai darāmā ir daudz, bet šim komisijas sastāvam laika ir atlicis maz, jo seši no 10 komisijas dalībniekiem 2016.gada pavasarī vairs nevarēs tikt pārvēlēti. Šobrīd pilnvaru laiks beidzas Anitai Kovaļevskai, kurai vēlos komisijas vārdā izteikt pateicību par aizvadītajā termiņā veltīto laiku un ieguldīto pašaizliedzīgo darbu ētikas komisijas sēdēs, tostarp komisijas skaidrojumu un atzinumu sagatavošanā. Viņai gan ir vēl iespēja atkārtoti atrasties kandidātu sarakstā un ievēlēšanas gadījumā strādāt ētikas komisijā otru četru gadu termiņu.
QR
