• 75%
  • 100%
  • 125%
  • 155%

Eiropas tiesnešu konsultatīvās padomes 24.plenārsēde

Senāta Krimināllietu departamenta senatore Aija BRANTA kā Latvijas pārstāve Eiropas Tiesnešu konsultatīvajā padomē (CCJE) piedalījās padomes 24.plenārsēdē.
(Strasbūra, 2023.gada 28.novembris – 1.decembris)   

Atklājot plenārsēdi, CCJE prezidente Anke Eilers informēja par Eiropas Padomes Ministru komitejā 2023.gada septembrī notikušo viedokļu apmaiņu, kurā CCJE darbs tika atzīmēts kā nenovērtējams ieguldījums Organizācijas darbībā, stiprinot tiesu varas neatkarību. Prezidente atsaucās arī uz Eiropas Padomes ģenerālsekretāra gada ziņojumu (2023) „Demokrātijas, cilvēktiesību un tiesiskuma stāvoklis”, kurā ietvertas CCJE Viedoklī Nr.24 (2021) par Tieslietu padomju attīstību un to lomu tiesu sistēmās un Viedoklī Nr.25 (2022) par tiesneša vārda brīvību paustās atziņas.

Plenārsēde apstiprināja CCJE darba plānu 2024.–2027.gadam. 2024.gadā paredzēta Viedokļa Nr.27 izstrādāšana un pieņemšana. Viedoklī plānots aplūkot tiesnešu disciplinārās atbildības jautājumus. Turpmākajos gados plānots pievērsties tādiem jautājumiem kā tiesu sistēmu daudzveidība un konstitucionālo tiesu loma.

Plenārsēdes darba kārtības pamatjautājums bija Viedokļa Nr.26 (2023) „Turpinot virzību uz attīstību: palīgtehnoloģiju izmantošana tieslietu sistēmās” apspriešana un pieņemšana. Viedoklis sagatavots, balstoties uz CCJE iepriekšējiem viedokļiem, proti, Tiesnešu Magna Carta (2010) un Viedokli Nr.4 (2011) par tiesām un modernajām tehnoloģijām. Viedokļa sagatavošanā izmantoti arī vairāki Eiropas Padomes Tieslietu efektivizācijas komisijas (CEPEJ) pieņemtie dokumenti, Ministru Komitejas rekomendācijas, Parlamentārās Asamblejas rezolūcijas, dalībvalstu sniegtās atbildes un Eiropas Padomes nozīmētā eksperta sagatavotais projekts.

Viedokļa mērķis ir izpētīt palīgtehnoloģiju izmantošanas priekšrocības, kā arī atklāt iespējamos problēmjautājumus. Sabiedrība arvien vairāk izmanto tehnoloģijas, līdz ar to arī tiesām un tiesu sistēmā iesaistītajiem jāseko šai attīstībai. Viedoklī uzsvērts, ka, izmantojot un attīstot tehnoloģijas, vienlaikus ir jānodrošina to izmantošanas tiesiskums. Tehnoloģijas izmantojamas, piemēram, lai uzlabotu pieņemto lēmumu precizitāti, saīsinātu lietu izskatīšanas termiņus u.tml. Tehnoloģiju izmantošanai jāstiprina tiesu neatkarība un objektivitāte, kas garantētas Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā, Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā un citos Eiropas un starptautiskos instrumentos.

Viedokļa III sadaļā ir norādīts uz tehnoloģiju vispārēju izmantošanu, IV sadaļā ir sniegts ieskats to specifiskai izmantošanai, V sadaļā ir aplūkotas tehnoloģiju izmantošanas iespējamās priekšrocības, bet VI sadaļā norādīts uz iespējamām problēmām un apdraudējumiem, ko tehnoloģiju izmantošana varētu radīt tiesu neatkarībai. VII sadaļā sniegts principu kopums, kas jāievēro, izmantojot tehnoloģijas. Šie principi: likuma vara; tiesnešu neatkarība un objektivitāte; tiesu iestāžu neatkarība; tiesnešu īstenota pārraudzība; pieejamība un kvalitāte; savietojamība un nepārtraukta uzlabošana; pilotēšana pirms ieviešanas; nediskriminējoša izstrāde un darbība; pārredzamība un saprotamība; integritāte, drošība un datu aizsardzība; atklātība un privātums; finansējums; apmācība un izmantojamība.

Viedoklī sniegts tajā lietoto terminu skaidrojums.    

Plenārsēdē tika apspriests un pieņemts arī tematiskais pētījums par COVID-19 pandēmijas ietekmi uz tieslietu sistēmu darbu un tās laikā gūto pieredzi. Pētījumā aplūkota dalībvalstu prakse tehnoloģiju izmantošanā, veiktās izmaiņas normatīvajos aktos, uzlabojumi tehniskā aprīkojuma nodrošināšanā un tiesu darbības organizācijā, tiesu un citu tiesu sistēmā ietilpstošo un ārpus sistēmas esošo institūciju sadarbības veicināšanā, kā arī sadarbības veicināšanā ar tiesu klientiem un sabiedrību kopumā.