SENĀTA KRIMINĀLLIETU DEPARTAMENTS
Krimināllietu departamenta priekšsēdētāja Anita POĻAKOVA
Krimināllietu departamenta senatori 2023.gadā: Ivars BIČKOVIČS, Aija BRANTA, Artūrs FREIBERGS, Irīna JANSONE, Sandra KAIJA, Inguna RADZEVIČA, Aivars UMINSKIS, Inese Laura ZEMĪTE
Aktualitātes departamenta darbā
2023.gads Krimināllietu departamentā pēc ilgāka laika ir bijis gads, kurā strādājām pilnā senatoru sastāvā, turklāt pat visjaunākajam no klāt nākušajiem kolēģiem jau bija vismaz viena gada pieredze senatora amatā.
Esam meklējuši arī jaunus rīkus un paņēmienus gan termiņu monitorēšanai, gan veco lietu uzkrājuma mazināšanai un slodzes izlīdzināšanai. Ir ieviesta lietu un to izskatīšanas termiņu uzskaites elektroniskā tabula, kas palīdzēja katram pārskatīt savā lietvedībā esošo lietu virzību un noteikt prioritātes.
Savukārt padomnieku iesaistē lietu izpētē un nolēmumu projektu sagatavošanā vērā ņemta ne tikai lietu sarežģītība, bet arī no izskatīšanas termiņiem izrietošās prioritātes.
Lai nodrošinātu saprātīgu termiņu lietu izskatīšanā, proti, to laicīgāku apriti, ir pārdalītas vecākās lietas.
2023.gadu esam noslēguši, neatstājot atlikumā iepriekšējo gadu lietas, kas ir jauna, iepriekš nebijusi faktiskā situācija departamentā. Samazinājies arī lietu atlikums kopumā un lietu izskatīšanas vidējais ilgums. No termiņu aspekta būtiskākais fakts – jautājums par kasācijas tiesvedības ierosināšanu vai neierosināšanu vidēji izlemts 71 dienā (2,4 mēnešos), tādējādi ticis nodrošināts, ka lietā iesaistītās personas laikus uzzina par tās tālāku virzību, bet gadījumos, kad netiek ierosināta kasācijas tiesvedība, nolēmums stājas spēkā un var tikt izpildīts. Tas ir vērā ņemams apstiprinājums departamenta veiksmīgai darbībai lietu izskatīšanā un arī apstāklis, kas paver plašākas iespējas plānot un realizēt aktivitātes citās darbības jomās.
Saglabājusies tendence samazināties ienākošo lietu daudzumam. 2023.gadā saņēmām par 53 lietām mazāk nekā iepriekšējā gadā. Tas atbilst aptuveni tam daudzumam, ko agrāk saņēmām saistībā ar vienošanās procesā pirmās instances tiesā pieņemto lēmumu pārsūdzību. Atbilstoši grozījumiem Kriminālprocesa likumā, kas stājās spēkā 2022.gada 3.novembrī, šīs kategorijas lietas vairs nenonāk Senātā.
Protams, tas nav vienīgais pamats saņemto lietu daudzuma samazinājumam, tādēļ var gaidīt, ka samazinājums turpināsies, tomēr vairs ne tik būtiski. Vienlaikus jāņem vērā, ka aizvadītā gada otrajā pusē un šī gada sākumā departamentā jau saņemtas divas apjomīgas lietas un ir gaidāmas arī citas, tādēļ sakarība starp ienākošo lietu daudzums un darba apjomu nav skatāma caur vienādības zīmi. Kad runāju par apjomīgu lietu, domāju, piemēram, lietu, kurā ir 20 lapu kasācijas protests, 32 kasācijas sūdzības kopumā uz vairāk nekā 300 lapām, pirmās instances tiesas spriedums uz 1232 lapām un apelācijas nolēmums uz 477 lapām. Šādu kriminālprocesu saņemšana liek grozīt lietu aprites kārtību, samazinot no jauna ienākošo lietu daudzumu senatoriem, kuri izskata īpaši apjomīgas lietas, lai nodrošinātu pēc iespējas saprātīgāku izskatīšanas termiņu arī tajās. Tas, protams, palielina lietu daudzumu citiem. Ņemot vērā, ka departamentā ir tikai 9 senatori, ar katru šādu lietu slodze palielinās visiem, un tas var atstāt ietekmi uz lietu izskatīšanas daudzumu un termiņu kopumā. Ar šo izaicinājumu saskārāmies jau aizvadītajā gadā, gūtās iemaņas noderēs šogad.
Iepriekšējā gadā, sasniedzot 70% robežu, par 7% palielinājies to lietu daudzums, kurās atteikts ierosināt kasācijas tiesvedību. Vai tas ir labi un kāpēc procentuāli palielinājies atteikumu daudzums? Esam izstrādājuši ciešāku skatījumu uz to, vai lietai ir būtiska nozīme judikatūras veidošanā. Statistika rāda, ka šī pieeja ir bijusi pareiza. Samazinājies kasācijas kārtībā izskatīto lietu daudzums (172/132), tajā pašā laikā palielinājies judikatūras datubāzē ievietoto nolēmumu daudzums. Tas nozīmē, ka esam aplūkojuši vairāk nozīmīgu jautājumu un snieguši par tiem atzinumus.
Ietekme uz lietu aprites ātrumu un atteikumu ierosināt kasācijas tiesvedību daudzumu ir bijusi arī iepriekšējos gados sagatavotiem tiesu prakses apkopojumiem un judikatūrai atsevišķos tiesību jautājumos, kas ļāva nepievērsties šiem jautājumiem atkārtoti un mazināja pārsūdzības apjomu. Protams, stabilizējot judikatūru, ir nepieciešami papildu skaidrojumi normu piemērošanai.
2023.gadā Judikatūras un zinātniski analītiskā nodaļa apkopoja Krimināllietu departamentā pieņemtos lēmumus, kas papildina lēmumu lietā SKK-1/2020, kurā pausti atzinumi par kaitējuma kompensāciju cietušajam noziedzīgā nodarījumā, kas saistīts ar ceļu satiksmes noteikumu un transportlīdzekļu ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu. Apkopojumā ietvertas arī atziņas par neaktuālas judikatūras un doktrīnas par spēkā neesošu regulējumu izmantošanas nepieļaujamību nolēmumu pamatojumā, judikatūras piemērošanu ex tunc, cietušā tiesībām celt prasību pret apdrošinātāju vispārējās jurisdikcijas tiesā, cietušo, kuram nav tiesību saņemt apdrošināšanas atlīdzību, kā arī izlīguma kriminālprocesā sekām attiecībā uz prasību pret apdrošinātāju.
Izvērtēt 2022.gada tiesu prakses apkopojuma par izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas ietekmi uz pirmās instances un apelācijas instances tiesas nolēmumu kvalitāti šobrīd ir pāragri, jo pēc šī apkopojuma pieņemtie tiesu nolēmumi pārbaudei kasācijas kārtībā vēl nav saņemti pietiekamā daudzumā. Lai sekmētu apkopojumā ietverto secinājumu zināmību, aizvadītajā gadā esam to popularizējuši, tiekoties ar pirmās instances un apelācijas instances tiesas tiesnešiem un pārrunājot ar viņiem atzinumus, kas tiesnešu skatījumā prasīja papildu skaidrojumu. Savukārt departamenta darbā apkopojums sekmēja attiecīgās kategorijas lietu aprites ātrumu, jo tā tapšanas laikā sistēmiski tika pārrunātas visas šajā jomā pēdējo 10 gadu nolēmumos paustās atziņas un līdz ar to gūta skaidrība, kā departaments kopumā raugās uz attiecīgajiem tiesību jautājumiem.
Lai skaidrotu departamenta gatavoto apkopojumu nozīmi pašu darbā, ieskicēšu to tapšanas procesu. Sākotnēji tiek atlasītas un sistematizētas uz pētāmo jautājumu attiecināmas atziņas departamenta pēdējo 10 gadu laikā pieņemtajos lēmumos, tad diskutējam par to, kurus atzinumus uzturam arī šodien, lemjam par tiem, kuri ietverami publicējamā pētījumā, un identificējam tos tiesību jautājumus, par kuriem pagaidām vēl nav, bet ir nepieciešami departamenta atzinumi. Tādējādi visi iegūstam atjaunotu, vairākuma atbalstītu izpratni par konkrēto normu piemērošanu un vienlaikus konkrētu redzējumu, kuri ir papildu pētāmie jautājumi.
Kā turpinājums apkopojumā par izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas analizētajiem jautājumiem aizvadītajā gadā ir bijis darbs pie Krimināllikuma 218.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma (izvairīšanās no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas) un Krimināllikuma 195.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma (noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana) sastāvu nošķiršanas problemātikas gadījumos, kad noziedzīgās darbības tiek veiktas vienlaicīgi un saistībā ar vieniem un tiem pašiem fiktīvajiem darījumiem. Lēmumā lietā SKK-1/2023 esam snieguši atzinumus, ka 1) fiktīva darījuma deklarēšanas rezultātā ietaupītie izdevumi ir prettiesiski iegūti finanšu līdzekļi, un tie atzīstami par noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem; 2) gadījumos, kad izvairīšanās no nodokļu nomaksas izpaudusies kā maksājamā nodokļa apmēra samazināšana, ārēji nošķirams mantisks labums, kas atzīstams par noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem, rodas fiktīva darījuma noslēgšanas brīdī; 3) uz deklarēto fiktīvo darījumu pamata veiktie naudas pārskaitījumi veido Krimināllikuma 195.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva objektīvo pusi. Šo lietu izskatījām paplašinātā sastāvā, tādēļ lēmums atspoguļo departamenta senatoru vairākuma viedokli un ir prognozējami stabila ziņa pirmās instances un apelācijas instances tiesām par to, kāds ir departamenta skatījums uz šo daudzās lietās aktuālo jautājumu.
Šogad plānots veikt departamenta pēdējo 10 gadu prakses par Krimināllikuma 195.panta piemērošanu apkopojumu. Tādējādi tiks noslēgts pētījums par šo savstarpēji nereti saistīto noziedzīgo nodarījumu sastāviem, kvalifikāciju tiesu nolēmumos.
Pagājušajā gadā esam izpētījuši laikā no 2013.gada līdz 2023.gada maijam pieņemtos Senāta lēmumus, kas skar operatīvās darbības jomu, īpaši operatīvās darbības rezultātā iegūto pierādījumu izmantošanu tiesas nolēmumu argumentācijā. Apkopojums „Senāta atziņas par jautājumiem, kas skar operatīvās darbības jomu” ir pieejams tiesas mājaslapā. Apkopojumā ietverti atzinumi par tādiem daudzās lietās aktuāliem jautājumiem kā operatīvā eksperimenta tiesiskuma izvērtēšana, iepazīšanās ar operatīvās darbības materiāliem un operatīvās darbības pasākumos iegūto ziņu par faktiem izmantošana pierādīšanā.
Pateicoties Judikatūras un zinātniski analītiskās nodaļas aktivitātei, mājaslapā pieejamo apkopojumu krājums ir papildināts arī ar tiesu prakses apkopojumu par Krimināllikuma 154.1 panta (cilvēku tirdzniecība) un 165.1panta (personas nosūtīšana seksuālai izmantošanai) piemērošanu un Krimināllietu departamenta 2022.gada lēmumu pārskatu lietās, kurās iesniegts kasācijas protests, ar izceltiem secinājumiem par kasācijas protestiem.
2023.gadā iesniegto kasācijas protestu daudzums ir samazinājies (79/61), 38% gadījumu atteikts ierosināt kasācijas tiesvedību, un atteikumu procents saglabājies nemainīgs. Biežākais atteikumu pamats ir tas, ka protesta argumenti atspoguļo nepiekrišanu pierādījumu vērtējumam, bet nav norādīts uz pierādījumu vērtēšanā pieļautiem Kriminālprocesa likuma būtiskiem pārkāpumiem.
Aizvadītajā gadā jauna pieredze departamentā bija lietu izskatīšana paplašinātā sastāvā. Šī iespēja izmantota divu lietu izskatīšanā. Vienu jau minēju, bet otra ir lieta SKK-95/2023, kurā izteikts viedoklis par personas mazgadību kā bezpalīdzības pazīmi noziegumos, kas vērsti pret personas dzimumneaizskaramību. Līdzšinējā tiesu prakse šajā jautājumā bija atšķirīga – no stingri noteiktas vecuma robežas, turklāt nosaucot dažādu vecuma robežu, kas noteic personas atrašanos bezpalīdzības stāvoklī, līdz atzinumam, ka personas bezpalīdzība ir jākonstatē katrā atsevišķā gadījumā, argumentējot arī ar citiem bezpalīdzību raksturojošiem apstākļiem, ne tikai mazgadību. Senāta lēmumā izdarīts atzinums, ka mazgadība ir viens no apstākļiem, kas raksturo bezpalīdzību. Gadījumā, ja tiesai rodas saprātīgas šaubas par mazgadīgas personas atrašanos bezpalīdzības stāvoklī vai uz šādām šaubām argumentēti norāda aizstāvība, tiesai atzinums par cietušā bezpalīdzības stāvokli ir jāmotivē. Proti, prezumējams, ka mazgadīga persona atrodas bezpalīdzības stāvoklī, ja vien nav pamatoti apstākļi, kas rada saprātīgas šaubas par bezpalīdzības esību. Saprātīgu šaubu gadījumā atzinums ir papildus jāpamato.
Senatoru kopsapulces sasaukšanas pamats
2023.gadā aktualizējās jautājums par departamenta senatoru kopsapulces sasaukšanas pamatu, jo saņēmām neraksturīgi daudz lūgumu pielietot šo instrumentu un sniegt tiesību normu interpretāciju. Saskaņā ar likuma „Par tiesu varu” 49.1 panta otro daļu Senāta departamenta senatoru kopsapulce apspriež aktuālus tiesību normu interpretācijas jautājumus, lai nodrošinātu vienveidību tiesību normu piemērošanā.
Lielākā daļa saņemto lūgumu bija saistīti ar Kriminālprocesa likuma 59.nodaļas, kas regulē procesu par noziedzīgi iegūtu mantu, normu piemērošanu. Tika lūgts sniegt Kriminālprocesa likuma 626.panta interpretāciju aspektā, kas saskaņā ar šo tiesību normu ir procesa par noziedzīgi iegūtu mantu uzsākšanas iemesls un tiesiskais pamats, kā arī vairāku citu šīs nodaļas normu interpretāciju. Lūgumi tika noraidīti, konstatējot, ka tie ir argumentēti ar faktisku nepiekrišanu kriminālprocesu veicošo amatpersonu rīcībai un lēmumiem vai Kriminālprocesa likumā ietvertam regulējumam. Esam saņēmuši arī lūgumu no Ģenerālprokuratūras par Krimināllikuma 177.panta, 180.panta un 193.panta interpretāciju, pastāvot lūgumā norādītiem konkrētiem faktiskajiem apstākļiem un saistībā ar konkrētā lietā pastāvošu tiesisko situāciju. Šie lūgumi tika noraidīti, konstatējot, ka tie vai nu ir saistīti ar konkrētā lietā jau pieteikta lūguma izlemšanu, kas ir attiecīgās tiesas kompetence, vai arī tie ir nekonkrēti un hipotētiski tiesību jautājumi, kas nav balstīti atšķirīgā tiesu praksē.
No aplūkotajiem pieteikumiem izriet sekojošais: 1) nepieciešams izdiskutēt, kādi ir kritēriji, nosakot, vai tiesību jautājums ir apspriežams senatoru kopsapulcē; 2) nepieciešams veikt Kriminālprocesa likuma 59.nodaļas normu piemērošanas prakses pētījumu. Tas gan nebūtu veicams, izmantojot Senāta resursus (vai vismaz tikai Senāta resursus), jo minētās kategorijas lietas netiek skatītas kasācijas instances tiesā. Uz šī tiesību jautājuma aktualitāti norāda arī tas, ka par dažām Kriminālprocesa likuma 59.nodaļas normām ir iesniegti pieteikumi Satversmes tiesā, divās lietās Satversmes tiesa ir apturējusi tiesvedību, gaidot Eiropas Savienības Tiesas nolēmumu sakarā ar prejudiciālo jautājumu.
Sadarbība ar citu instanču tiesām
Apstāklis, ka ir samazinājies saņemto lietu daudzums, ir pavēris plašāku iespēju ne tikai padziļināti izpētīt vairāk tiesību jautājumus, bet arī vairāk sadarboties ar citu instanču tiesu tiesnešiem. Pagājušajā gadā esam tikušies ar pirmās instances un apelācijas instances tiesu tiesnešiem visos tiesu apgabalos. Uz tālākiem apgabaliem braucām paši, bet Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas tiesnešus šoreiz aicinājām uz Augstāko tiesu, lai ne tikai pārrunātu aktuālos jautājumus, bet arī dotu ieskatu mūsu ikdienā un arī Senāta muzejā.
Tiekoties izrunājām iepriekšējā gadā atcelto un grozīto lēmumu kļūdas, diskutējām par apkopojumā izklāstītām Krimināllikuma 218.panta piemērošanas problēmām, personas tiesībām uz mutvārdu tiesas procesu, kā arī citiem tiesnešu izvirzītiem jautājumiem.
Papildus izanalizējām un skaidrojām Senāta praksi attiecībā uz Covid-19 likuma regulējumu, kas rezultējās arī daudz plašākā jautājumā, proti, kādos gadījumos, ievērojot kriminālprocesa pamatprincipus, tajā skaitā tiesības uz taisnīgu tiesu, ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmumu atziņas, ir iespējams skatīt lietu rakstveida vai mutvārdu procesā. Šī tēma plašāk apskatīja žurnāla „Jurista Vārds” 2023.gada 6.jūnija tematiskajā numurā, kurā tika publicēti departamenta padomnieku Oskara Kulmaņa, Noras Zvejnieces un Sindijas Zemītes sagatavotie raksti „Tiesības uz taisnīgu tiesu un procesa veida izvēle” un „Rakstveida procesa iespējas kriminālprocesā”.
Sadarbībā ar apelācijas instances tiesām kārtējo reizi aktualizējās nepieciešamība identificēt iemeslus, kādēļ apelācijas instances tiesas nolēmumi atsevišķos gadījumos tiek atcelti atkārtoti. Esam vienojušies ar Judikatūras un zinātniski analītisko nodaļu par iespēju šogad veikt šādu lietu apkopojumu, kas palīdzēs noteikt cēloņus un attiecīgi meklēt risinājumu to novēršanai.
Esam sadarbojušies arī ar Senāta citu departamentu kolēģiem, gan lūdzot viedokli atsevišķos tiesību jautājumos, gan sniedzot viedokli. Sadarbība ir notikusi pārsvarā padomnieku līmenī, arī jautājumos, kas skar ārpustiesas aktivitātes. Tā departamenta padomnieki Oskars Kulmanis un Nora Zvejniece ikgadējam Bīriņu konstitucionālās tiesībpolitikas semināram atsevišķu piemēru veidā sagatavoja informatīvu aprakstu par krimināllietās novērotām situācijām nolēmumu pamatošanā. Visintensīvākā sadarbība ir ar Judikatūras un zinātniski analītisko nodaļu judikatūras atlases procesā, kā arī statistikas apkopošanā un analīzē un tiesu prakses pētījumos.
Turpinājām līdzdalību tiesnešu apmācības procesā Latvijas tiesnešu mācību centrā – senatores Sandra Kaija un Anita Poļakova un zinātniski analītiskais padomnieks Oskars Kulmanis ir izstrādājuši un klausītājiem snieguši 5 mācību tēmas, tajā skaitā par Kriminālprocesa pamatprincipu piemērošanu tiesas darbā, pierādījumu pārbaudi kriminālprocesā un kvalifikācijas problēmām.
2023.gadā Krimināllietu departamentā stažējās Rīgas apgabaltiesas tiesnese Karīna Kazārova, bet gada nogalē stažēšanos uzsāka Rīgas rajona tiesas tiesnese Aija Briede.
Noslēgumā
Gads ir bijis intensīvs un rezultatīvs. Paldies visiem departamenta senatoriem un darbiniekiem par paveikto un īpaši par varēšanu raudzīties uz savu individuālo darbu caur departamenta kopējo mērķu prizmu un atsaucīgi iesaistīties risinājumu meklējumos un īstenošanā! Lai mums izdodas arī turpmāk!
QR
