Cietušā izdevumu par advokāta palīdzību kriminālprocesā piedziņa iespējama arī civilprocesuālā kārtībā (14.04.2024.)

Cietušā izdevumi par advokāta palīdzību kriminālprocesā, ja tie netiek segti no valsts budžeta līdzekļiem, ir cietušā mantisks zaudējums, kas ir cietušajam nosakāmās kompensācijas sastāvdaļa.

Kriminālprocesa likuma 350.panta trešās daļa neaprobežo tiesības prasīt kaitējuma atlīdzināšanu Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā tikai kompensācijas pieteikumā norādīta pamata un apmēra ietvarā. Zaudējumu piedziņa Civilprocesa likumā noteiktā kārtībā ir vispārējā kārtība, kura piemērojama tajos gadījumos, kad personai nav citu iespēju savu tiesību aizsardzībai, tostarp gadījumā, kad kriminālprocesuālā regulējuma ietvarā nav iespējams kompensēt cietušā izdevumus.

LATVIJAS REPUBLIKAS SENĀTS
DEPARTAMENTU PRIEKŠSĒDĒTĀJU SĒDES
LĒMUMS
Nr. 5-14/1-2024

Rīgā 2024.gada 14.martā

[1] Prasītājs [pers. A] 2020.gada 17.septembrī cēlis tiesā prasību pret atbildētāju [pers. B] par 10629,01 euro zaudējumu piedziņu. Prasītājam zaudējumi radušies, samaksājot par advokāta sniegto juridisko palīdzību kriminālprocesā Nr.11151063516.

[2] Senāta Civillietu departaments 2023.gada 12.oktobrī vērsās ar iesniegumu pie Augstākās tiesas priekšsēdētāja un lūdza sasaukt Senāta departamentu priekšsēdētāju sēdi lietas pakļautības jautājuma izšķiršanai.

Motīvu daļa

[3] Prasītājs vērsies tiesā, lai no atbildētāja kā zaudējumus piedzītu izdevumus par advokāta juridisko palīdzību kriminālprocesā Nr.11151063516.

[4] Kriminālprocesa likuma 367.panta pirmajā daļā ir sniegts to maksājumu un izdevumu uzskaitījums, kas kriminālprocesā atzīstami par procesuāliem izdevumiem. Uzskaitīto maksājumu un izdevumu vienojošā pazīme ir – maksājumi tiek veikti un izdevumi tiek segti no valsts līdzekļiem. Tas izriet ne tikai no panta pirmajā daļā uzskaitīto maksājumu un izdevumu satura, bet arī no šā panta otrās daļas, kas noteic, ka panta pirmajā daļā minētos procesuālos izdevumus sedz no valsts līdzekļiem Ministru kabineta noteiktajā apmērā un kārtībā. Kriminālprocesa likuma 367.panta pirmās daļas 4.punktā ir norādīta tā samaksa advokātam, kas uzskatāma par procesuāliem izdevumiem. Saskaņā ar minēto tiesību normu procesuālie izdevumi ir samaksa advokātam, kad izdevumus par juridisko palīdzību sedz no valsts līdzekļiem.

Gan Senāta Krimināllietu departamenta judikatūrā, gan juridiskajā literatūrā ir atzīts, ka cietušā paša izdevumi par advokāta palīdzību ir atzīstami par daļu no kaitējuma jeb par mantisko zaudējumu Kriminālprocesa likuma 350.panta pirmās daļas izpratnē, kas savukārt piedzenams no notiesātā (sk. Senāta 2011.gada 29.augusta lēmumu lietā Nr.SKK-296/2011, Nr.11261057010; Kūtris G. 352.panta komentārs. Grām.: Kriminālprocesa likuma komentāri. A daļa. Zinātniska monogrāfija prof. Kristīnes Stradas-Rozenbergas zinātniskā redakcijā. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2019, 935.lpp.).

Tādējādi cietušā izdevumi par advokāta palīdzību kriminālprocesā, ja tie netiek segti no valsts budžeta līdzekļiem, ir cietušā mantisks zaudējums, nevis Kriminālprocesa likumā noteiktie procesuālie izdevumi.

[5] Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 350.panta pirmo daļu kompensācija ir naudas izteiksmē noteikta samaksa, ko persona, kura ar noziedzīgu nodarījumu radījusi kaitējumu, samaksā cietušajam kā gandarījumu par morālo aizskārumu, fiziskajām ciešanām un mantisko zaudējumu. No minētās tiesību normas izriet, ka mantisks zaudējums ir cietušajam nosakāmās kompensācijas sastāvdaļa.

[5.1] Kriminālprocesa likuma 22.pants noteic, ka personai, kurai ar noziedzīgu nodarījumu radīts kaitējums, ņemot vērā tās morālo aizskārumu, fiziskās ciešanas un mantisko zaudējumu, tiek garantētas procesuālās iespējas morālas un materiālas kompensācijas pieprasīšanai un saņemšanai.

Tiesības pieprasīt kompensāciju un saņemt par to lēmumu kriminālprocesā garantē cietušajam iespēju tiesvedības beigās saņemt atbilstošu tiesisku gandarījumu. Minētā norma ir vērsta uz garantiju piešķiršanu cietušajam īstenot tiesības uz kaitējuma atlīdzinājumu kriminālprocesā nevis uz viņa tiesību saņemt kompensāciju sašaurināšanu līdz kriminālprocesam.

[5.2] Kriminālprocesa likums noteic arī citas procesuālās iespējas kaitējuma kompensācijas pieprasīšanai un saņemšanai.

Saskaņā ar minētā likuma 350.panta trešo daļu, ja cietušais uzskata, ka ar kompensāciju nav atlīdzināts viss radītais kaitējums, viņam ir tiesības prasīt tā atlīdzināšanu Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā. Nosakot atlīdzības apmēru, jāņem vērā kriminālprocesā saņemtā kompensācija.

Tiesību normā ietvertā vārdkopa „ar kompensāciju nav atlīdzināts viss radītais kaitējums” norāda, ka regulējums ir dots situācijām, kad cietušais ir pieteicis kaitējuma kompensāciju, bet ar kriminālprocesā noteikto kompensāciju nav atlīdzināts viss radītais kaitējums. Vienlaikus jāņem vērā, ka normā nav ietverta norāde uz to, ka tiesības prasīt kaitējuma atlīdzināšanu Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā cietušajam ir tikai kompensācijas pieteikumā norādīta pamata un apmēra ietvarā. No Kriminālprocesa likuma 350.panta trešās daļas otrā teikuma izriet, ka regulējums attiecas arī uz citiem prasījumiem, kas nav izlemti kriminālprocesā.

[5.3] Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 514.panta pirmās daļas 10.punktu, 526.panta otro daļu, 528.panta pirmās daļas 9.punktu, 543.panta trešās daļas 7.punktu jautājums par kaitējuma kompensāciju ir tiesas nolēmuma, ar kuru lieta tiek izlemta pēc būtības, sastāvdaļa. Kriminālprocesa likumā nav paredzēta procesuālā iespēja izlemt jautājumu par kaitējuma kompensāciju pēc kriminālprocesa pabeigšanas.

[5.4] Ņemot vērā Kriminālprocesa likuma 1.pantā noteikto likuma mērķi un tā 22.pantā nostiprināto kriminālprocesa principu, kas nodrošina pamattiesību aizsardzību kriminālprocesa gaitā, secināms, ka cietušajam kriminālprocesā piešķirtās tiesības saņemt ar noziedzīgo nodarījumu radītā kaitējuma kompensāciju kriminālprocesā ir garantija iespējai savas pamattiesības īstenot bez papildu apgrūtinājumiem un pēc iespējas ātrāk. Kriminālprocesa likumā noteiktās cietušā tiesības pieprasīt un saņemt kaitējuma kompensāciju kriminālprocesa ietvaros neatņem cietušajam tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu nepamatota tiesību aizskāruma gadījumā īstenot citā tiesību normās noteiktajā, arī civilprocesuālā, kārtībā. Zaudējumu piedziņa Civilprocesa likumā noteiktā kārtībā ir vispārējā kārtība, kura piemērojama tajos gadījumos, kad personai nav citu iespēju savu tiesību aizsardzībai, tostarp gadījumā, kad kriminālprocesuālā regulējuma ietvarā nav iespējams kompensēt cietušā izdevumus. Pretējā gadījumā zustu visi efektīvie tiesību aizsardzības līdzekļi, ko cietušajam garantē Latvijas Republikas Satversmes 92. panta trešais teikums.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz likuma „Par tiesu varu” 50.panta piekto daļu, Augstākās tiesas priekšsēdētājs un departamentu priekšsēdētāji
nolēma
atzīt, ka [pers.A] 2020.gada 17.septembra prasības pieteikums ir pakļauts izskatīšanai Civilprocesa likumā noteiktā kārtībā.

Augstākās tiesas priekšsēdētājs A.Strupišs
Departamentu priekšsēdētāji V.Krūmiņa, A.Poļakova
Departamenta priekšsēdētāja p.i. I.Garda