Eiropas deliktu tiesību aktualitātes

Eiropas Deliktu un apdrošināšanas tiesību centrs (ECTIL) un Eiropas Deliktu tiesību institūts (ETL) jau vairāk nekā 20 gadus reizi gadā organizē konferenci par Eiropas deliktu tiesību aktualitātēm.

Konference pulcēja dalībniekus no Apvienotās Karalistes, Austrijas, Beļģijas, Bulgārijas, Čehijas Republikas, Dānijas, Francijas, Grieķijas, Horvātijas, Igaunijas, Itālijas, Īrijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Maltas, Nīderlandes, Norvēģijas, Polijas, Portugāles, Rumānijas, Slovākijas, Slovēnijas, Somijas, Spānijas, Šveices, Ungārijas, Vācijas un Zviedrijas. No Latvijas piedalījās senatore Zane Pētersone un Latvijas Universitātes pasniedzējs, zvērināts advokāts Agris Bitāns, kurš jau daudzus gadus gatavo un prezentē Latvijas ziņojumu.

Konferences pirmajā dienā tika apskatīts Eiropas valstu aktuālais tiesiskais regulējums un jaunākā tiesu prakse deliktu tiesību jomā, katras dalībvalsts pārstāvim prezentējot vienu pagājušā gadā aktuālu deliktu tiesību lietu.

Trīs interesantas lietas, kas arī turpmāk var būt aktuālas, tostarp, iespējams, Latvijā:

1) Apvienotās Karalistes Teita galerijas lieta Fearn v Board of Trustees of the Tate Gallery [2023] UKSC 4, kurā stikla augstceltnes iedzīvotāji vērsās pret pāri ielai esošo Teita galeriju, kuras pēdējā stāvā bija Londonas panorāmas vērošanas platforma. Stikla augstceltnes iedzīvotāji, pamatojoties uz t.s. public nuisance konceptu, iebilda pret to, ka viņu dzīvi dzīvokļos pastāvīgi no skatu platformas vēro Teita galerijas apmeklētāji. Prasītāji zaudēja pirmajās divās tiesu instancēs, bet uzvarēja Augstākajā tiesā.

2) Čehijas Republikas Augstākās tiesas lieta (2023.gada 16.maija spriedums) Cdo 2202/2021, kas tiek saukta par lietu par t.s. „nepareizo piedzimšanu” (wrongful birth). Vecākiem (prasītājiem) piedzima bērns ar Dauna sindromu. Grūtniecības 1.semestra pārbaudes laikā ārsts bija nepareizi ievadījis datus, kas bija uzrādīti prasītājas asins analīzēs. Tādēļ pārbaudes rezultāts uzrādīja Dauna sindroma risku 1:1834, lai gan, ja būtu ievadīti pareizie dati, tam bija jāuzrāda risks 1:172. Prasītāji norādīja, ka gadījumā, ja pārbaude būtu uzrādījusi īsto risku, viņi būtu veikuši padziļinātu pārbaudi un tad, visticamāk, būtu pieņēmuši lēmumu par grūtniecības pārtraukšanu (87% vecāku šādos apstākļos parasti izbeidzot grūtniecību). Tādēļ prasītāji prasīja kompensāciju par viņu reproduktīvās pašnoteikšanās tiesību pārkāpumu un par tiesību uz privāto un ģimenes dzīvi pārkāpumu (par dzīves kvalitātes pasliktināšanos sakarā ar bērnu invalīdu). Augstākā tiesa atzina par pieņemamu un izskatāmu šāda rakstura prasību pret veselības aprūpes pakalpojuma sniedzēju par kļūdu grūtniecības pārbaudē, ja tās rezultātā ir piedzimis bērns ar ģenētisku defektu, un tiesa atzina kompensācijas iespējamību par abu iepriekšminēto tiesību aizskārumiem. Tiesa norādīja, ka šādas prasības apmierināšanas priekšnoteikumi ir pierādīta kļūda grūtniecības pārbaudē un nemantiskā kaitējuma esība. Prasība par tiesību uz privāto un ģimenes dzīvi pārkāpumu ir pamatota ar to, ka, ja vien nebūtu pieļauta kļūda, bērns nekad nebūtu piedzimis. Tādēļ ir jāpierāda, ka, ja pārbaude būtu veikta pareizi, māte būtu ne tikai veikusi rekomendētās pārbaudes, bet arī pārtraukusi grūtniecību. Lieta būs atkārtoti jāizskata apelācijas instances tiesai.

Konferences dalībnieki minēja, ka līdzīgas lietas iepriekšējos gados bijušas arī citās valstīs.

3) Zviedrijas Augstākās tiesas 2023.gada 5.decembra spriedums lietā T 486-23 PFAS, kurā tiesa atzina vairāk nekā 150 Ronnebijas pašvaldības iedzīvotāju tiesības uz kaitējuma atlīdzību par personisku kaitējumu (personal injury). Dzeramais ūdens Ronnebijas pašvaldībā bija piesārņots ar kaitīgām sintētiskām ķīmiskām vielām PFAS (per- and polyfluoroalkyl substances). Analīzes atklāja augstu PFAS līmeni iedzīvotāju asinīs, kas nozīmē nopietna veselības kaitējuma iestāšanās paaugstinātu risku salīdzinājumā ar cilvēkiem, kuri nav bijuši pakļauti šo vielu iedarbībai. Apelācijas instances tiesa prasību noraidīja, norādot, ka nākotnes kaitējuma risks neveido personisku kaitējumu. Augstākā tiesa piekrita, ka risks, ka nākotnē var iestāties fizisks defekts, principā nevar tikt uzskatīts par personisku kaitējumu. Tomēr Augstākā tiesa atzina, ka lietā ir pietiekami pierādījumi secinājumam, ka visiem prasītājiem šāds defekts jau ir radies, proti, tas ir paaugstināts PFAS līmenis viņu asinīs. Tādēļ prasītāji ir cietuši personisku kaitējumu.

Šī lieta izraisīja konferences dalībnieku aktīvu diskusiju, jo īpaši par to, kā vērtējams nākotnes kaitējuma risks. Dalībnieks no Francijas minēja, ka arī Francijā bijusi līdzīga rakstura lieta, kurā tiesa atzinusi par pietiekamu riska iestāšanās iespēju.

Konferences otrajā dienā notika speciālā sesija „Atbildība par produktu trūkumiem” (Product Liability), apskatot jauno režīmu, kas tiks iedibināts ar 2024.gada Direktīvu par atbildību par produktiem ar trūkumiem (Product Liability Directive), kura aizstās Padomes 1985.gada 25.jūlija Direktīvu 85/374/EEK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz atbildību par produktiem ar trūkumiem.

Plānotais jaunais režīms tika plaši iztirzāts gan no materiāltiesiskajiem, gan procesuālajiem aspektiem. Citstarp tika runāts par regulējuma priekšmetu (ne tikai preces, bet arī pakalpojumi, ciktāl tie ir saistīti ar precēm), atbildības raksturu (ārpuslīgumiskā atbildība – pamatā pret ražotāju, nevis pārdevēju (pret izplatītājiem tikai izņēmuma gadījumos), un nevis par kvalitātes defektiem, bet tikai par drošuma defektiem), pierādīšanas nastām un jaunajām prezumpcijām, noilguma noteikumiem, u.t.t.