Ievads
Augstākās tiesas darbs 2024.gadā bija virzīts uz efektivitāti un kvalitāti.
Saņemto un pabeigto lietu skaits Senātā aizvadītajā gadā bijis līdzsvarā: saņemtas 2008 lietas, izskatītas 2005. Šībrīža slodze – gadā vidēji 50–60 lietas vienam senatoram – ir optimāla un ļauj kvalitatīvi īstenot Senāta pamatfunkciju – vienotas judikatūras veidošanu.
Civillietu departamentā un Krimināllietu departamentā lietu izskatīšanas termiņi (attiecīgi 4,5 un 3,6 mēneši) ir tuvu optimālajam. Arī Administratīvo lietu departamentam izdevies veiksmīgi samazināt „ilgo” lietu atlikumu, kā arī uzlabot vidējo lietas izskatīšanas termiņu (9,8 mēneši).
Par to, kā efektivizēt Senāta darbu, senatori diskutēja iekšējā konferencē „Kasācijas instances efektivitāte un attīstības perspektīvas”.
Aktīvs bijis Augstākās tiesas dialogs – gan ar lietu dalībniekiem, gan Satversmes tiesu un citām Latvijas tiesām, gan Eiropas Savienības Tiesu, Eiropas Cilvēktiesību tiesu un citu Eiropas valstu Augstākajām tiesām.
Sadarbībā ar sabiedriskās politikas centru „Providus” Augstākā tiesa veica tieslietu profesionāļu, kas piedalās tiesu procesos (advokāti, prokurori, iestāžu juristi), aptauju par tiesas darba vērtējumu. Profesionāļu vērtējums ir augsts – Senātam uzticas 87%, 83% uzskata, ka Senāta spriedumi un lēmumi ir taisnīgi. Lai pastāvīgi monitorētu lietu dalībnieku vērtējumu, ieviesta pastāvīga aptaujas anketa, kas dalībniekiem tiek nosūtīta elektroniski kopā ar Senāta nolēmumu.
Augstākajā tiesā 2024.gadā stažējās pieci zemāku instanču tiesu tiesneši. Notika jauno tiesnešu diena. Departamenti dažādos formātos tikušies ar apgabaltiesām un pirmās instances tiesām. Senatori lasījuši lekcijas un vadījuši seminārus Latvijas Tiesnešu mācību centrā.
Starptautiski Augstākā tiesa pārstāv Latviju Eiropas Savienības Augstāko tiesu priekšsēdētāju tīklā un Eiropas Savienības Valsts padomju un Augstāko administratīvo tiesu asociācijā. Tiesnešu apmaiņu programmu ietvaros Augstākajā tiesā pieredzi guva Polijas Augstākās tiesas un Austrijas Augstākās administratīvās tiesas kolēģi.
Baltijas valstu Augstāko tiesu ikgadējā tikšanās aizvadītajā gadā notika Lietuvā. Augstākās tiesas vadības un Administrācijas delegācija pieredzes apmaiņā apmeklēja Čehijas Republikas Augstāko tiesu. Senatori pieredzi guva Eiropas Savienības Tiesā un Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Savukārt zinātniski analītiskie padomnieki – Igaunijas Augstākajā tiesā.
Saistībā ar Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā 20.gadadienu Augstākā tiesa rīkoja starptautisku konferenci „Eiropas Savienības vērtības – katra nacionālā tiesneša atbildība”. Augstākajā tiesā notika Eiropas Preču zīmju tiesnešu tīkla sanāksme.
Arī ar sabiedrību Augstākās tiesas komunikācija ir atvērta un proaktīva.
Augstākās tiesas gada pārskata plēnums notika 17.janvārī. Pārskatu par aizvadīto gadu, kā arī būtiskākajām judikatūras tendencēm sniedza departamentu vadītāji – Civillietu departamenta priekšsēdētājs Normunds Salenieks, Krimināllietu departamenta priekšsēdētāja Anita Poļakova, Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja Anita Kovaļevska. Plēnumu uzrunāja tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere.
Publiskajā pārskatā apkopoti ziņojumi un uzrunas plēnumā, Judikatūras un zinātniski analītiskās nodaļas un Administrācijas atskaites, statistikas dati un cita Augstākās tiesas informācija.
Augstākās tiesas | Senāta darbības stratēģija 2021.–2025.gadam
Prioritārie darbības virzieni:
- Stabilas judikatūras veidošana
- Efektīva kasācijas procesa nodrošināšana
- Resursu izmantošanas un iekšējo procesu efektivizēšana
- Sadarbība un dialogs
- Sabiedrības informēšana un izglītošana
Augstākās tiesas vadība
Augstākās tiesas priekšsēdētājs
Augstākās tiesas darbu vada priekšsēdētājs, kuru no tiesnešu vidus amatā pēc plēnuma ieteikuma uz piecu gadu termiņu apstiprina Saeima.
Kopš 2020.gada 16.jūnija Augstākās tiesas priekšsēdētājs ir Aigars Strupišs.
2025.gads Augstākās tiesas dzīvē būs nozīmīgs arī ar to, ka beidzas Aigara Strupiša pirmais pilnvaru termiņš Augstākās tiesas priekšsēdētāja amatā. Notiks Augstākās tiesas priekšsēdētāja vēlēšanas.
Departamentu priekšsēdētāji
Senāta departamentu darbu vada priekšsēdētāji, kurus uz piecu gadu termiņu ievēl Augstākās tiesas plēnums.
Kopš 2020.gada Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētājs ir Normunds Salenieks un Krimināllietu departamenta priekšsēdētāja – Anita Poļakova. Administratīvo lietu departamentam 2024.gadā mainījās priekšsēdētāji – kopš 9.septembra departamenta darbu vada senatore Anita Kovaļevska.
Administrācijas vadītājs
Administratīvo darbu Augstākajā tiesā veic Administrācija, kuras uzdevums ir radīt priekšnoteikumus tiesas saskaņotai un optimālai darbībai, lai nodrošinātu likumā noteikto Augstākās tiesas uzdevumu izpildi.
Administrācija darbojas tiešā Augstākās tiesas priekšsēdētāja pakļautībā, tās darbu vada Administrācijas vadītājs, kuru ieceļ priekšsēdētājs.
Augstākās tiesas Administrācijas vadītāja ir Sandra Lapiņa.
Augstākās tiesas plēnums
Plēnums ir Augstākās tiesas senatoru kopsapulce, kuru sasauc Augstākās tiesas priekšsēdētājs. Plēnums var apspriest aktuālus tiesību normu interpretācijas jautājumus, kā arī izlemj citus tam likumā „Par tiesu varu” noteiktos jautājumus.
2024.gadā notika trīs Augstākās tiesas plēnuma sēdes.
17.janvārī plēnums izvērtēja Augstākās tiesas darbu iepriekšējā gadā.
29.februārī Plēnums izvirzīja Satversmes tiesas tiesneša amata kandidātu no tiesnešu vidus. Saeima atbalstīja Augstākās tiesas plēnuma izvirzīto kandidāti – Senāta Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāju Veroniku Krūmiņu, un 19.augustā viņa stājās Satversmes tiesas tiesneša amatā.
9.septembrī plēnumā bija divas vēlēšanas. Par Senāta Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāju ievēlēja senatori Anitu Kovaļevsku, par Tieslietu padomes locekli no Augstākās tiesas tiesnešu vidus – Administratīvo lietu departamenta senatori Rudīti Vīdušu. Tieslietu padomes loceklis bija jāpārvēl, jo līdzšinējai Augstākās tiesas pārstāvei Dzintrai Baltai beidzās piecu gadu pilnvaru termiņš.
Senatori
Ar Saeimas lēmumu noteikts, ka kopš 2023.gada 1.janvāra Senātā ir 36 senatori – Augstākās tiesas priekšsēdētājs un 35 senatori departamentos.
Savukārt senatoru skaitu departamentos apstiprina Tieslietu padome. 2024.gadā mainījās senatoru skaita sadalījums pa departamentiem: līdz 24.aprīlim Administratīvo lietu departamentā bija 12, Civillietu departamentā – 14, Krimināllietu departamentā – 9 senatori, bet no 25.aprīļa Administratīvo lietu departamentā bija 11, bet Civillietu departamentā – 15 senatori, Krimināllietu departamentā skaits nemainījās.
Senatoru sastāva izmaiņas 2024.gadā
Divi senatori devās izdienas pensijā – Civillietu departamenta senatore Inta Lauka no 30.janvāra un Krimināllietu departamenta senators Artūrs Freibergs no 28.decembra.
Līdz 24.aprīlim, kamēr Administratīvo lietu departamentā bija papildu senatora amata vieta, tajā pienākumus pildīja Administratīvās apgabaltiesas tiesnese Ilze Freimane.
Darbu Senātā sāka trīs jauni senatori: Civillietu departamentā no 2.janvāra senatore Sanita Osipova, no 8.maija senatore Inese Grauda, Administratīvo lietu departamentā no 11.novembra senatore Laura Konošonoka.
Pēc Satversmes tiesas tiesneša amatā nostrādātiem 10 gadiem Senāta Civillietu departamentā 19.augustā atgriezās senators Aldis Laviņš, savukārt Senāta Administratīvo lietu departamenta senatore Veronika Krūmiņa devās uz Satversmes tiesu.
Senatori pašpārvaldes institūcijās
Tieslietu padome: Tieslietu padomes priekšsēdētājs – Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs, Tieslietu padomes priekšsēdētāja vietniece Civillietu departamenta senatore Dzintra Balta (līdz 11.09.2024.), Tieslietu padomes locekle Administratīvo lietu departamenta senatore Rudīte Vīduša (no 16.09.2024.)
Tiesnešu disciplinārkolēģija: Civillietu departamenta senators Valerijs Maksimovs (disciplinārkolēģijas priekšsēdētājs), Administratīvo lietu departamenta senatore Līvija Slica, Krimināllietu departamenta senators Aivars Uminskis.
Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija: Civillietu departamenta senatore Ināra Garda, Krimināllietu departamenta senators Ivars Bičkovičs, Administratīvo lietu departamenta senatore Rudīte Vīduša (līdz 15.09.2024.), Indra Meldere (no 26.09.2024.).
Tiesnešu ētikas komisija: Administratīvo lietu departamenta senatore Diāna Makarova (komisijas priekšsēdētāja), Krimināllietu departamenta senatore Inese Laura Zemīte (līdz 26.05.2024.), Civillietu departamenta senatore Sanita Osipova (no 27.05.2024.).
Senatoru papildu pienākumi
Papildus tiešajam darbam lietu izskatīšanā un darbībai tiesnešu pašpārvaldē senatori veic pienākumus arī citās ar likumu noteiktās institūcijās, kā arī lasa lekcijas.
Centrālās vēlēšanu komisijas locekle no tiesnešu vidus ir Marika Senkāne.
Tieslietu padomes komisijas. Dzintra Balta ir Rajona (pilsētas) un apgabaltiesas tiesneša amata kandidātu atlases komisijas priekšsēdētāja. Šajā komisijā strādā arī Sandra Kaija un Ieva Višķere. Sandra Kaija ir šīs komisijas pārstāve arī komisijā, kas lemj par atļauju piedalīties tiesneša vai prokurora amata kandidātu atlasē tādai personai, kura izdarījusi noziedzīgu nodarījumu aiz neuzmanības.
Tiesu sistēmai piederīgu un citu juridisko amatu profesionālās institūcijas. Inguna Radzeviča, Ermīns Darapoļskis un Erlens Kalniņš ir zvērinātu advokātu eksaminācijas komisijas locekļi, Zane Pētersone Mediatoru sertifikācijas un atestācijas komisijas locekle, Kristīne Zīle zvērināta notāra amata pretendenta eksāmena komisijas locekle.
Anita Poļakova ir Senāta pārstāve Finanšu izlūkošanas dienesta konsultatīvajā padomē, Valerijs Maksimovs ir Senāta pārstāvis Maksātnespējas jautājumu konsultatīvajā padomē, Kaspars Balodis Maksātnespējas administratoru disciplinārās atbildības komisijā. Intars Bisters ir zvērinātu tiesu izpildītāju Disciplinārlietu komisijas loceklis.
Tiesnešu mācību iestādes. Rudīte Vīduša un Dzintra Balta bija nodibinājuma „Latvijas Tiesnešu mācību centrs” padomes locekles, Zane Pētersone un Anita Poļakova mācību programmu darba grupās. 2023.gadā lekcijas LTMC lasīja vairāki senatori.
Rudīte Vīduša ir nodibinājuma „Eiropas Tiesību akadēmija” (ERA) pārraudzības padomes locekle, Zane Pētersone Augstākās tiesas pārstāve Tieslietu akadēmijas konsultatīvajā padomē.
Augstskolu mācībspēki. Kaspars Balodis, Erlens Kalniņš, Anita Kovaļevska, Aldis Laviņš, Sanita Osipova, Jānis Pleps, Kristīne Zīle, Sandra Kaija Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē, Sandra Kaija un Aivars Uminskis Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu fakultātē. Kristīne Zīle, Sandra Kaija, Jānis Pleps un Inese Grauda ir Valsts vienotā juristu profesionālās kvalifikācijas eksāmena komisijas locekļi.
Latvijas Zinātņu akadēmija. Sanita Osipova 2024.gadā ievēlēta par Latvijas Zinātņu akadēmijas īsteno locekli, Jānis Pleps ir korespondētājloceklis.
Likumdošanas darba grupas. Zane Pētersone piedalās Preču zīmju likuma un Rūpnieciskā īpašuma institūciju un procedūru likuma grozījumu izstrādes darba grupā, Kristīne Zīle Civillikuma mantojuma tiesību daļas grozījumu izstrādes darba grupā, Anita Kovaļevska un Ieva Višķere pastāvīgajā Administratīvā procesa likuma darba grupā, Irīna Jansone Kriminālprocesa likuma darba grupā un Moneyval 6.kārtas novērtēšanas darba grupā. Diāna Makarova ir Latvijas Tiesnešu biedrības deleģēta pārstāve Saeimas komisijās.
Senatori pārstāv Latviju starptautiskās tieslietu institūcijās un organizācijās:
Aija Branta – Tieslietu sistēmu efektivizācijas komisijā (CEPEJ), Eiropas tiesnešu konsultatīvajā padomē (CCJE) un Eiropas Komisijas tieslietu sistēmu kontaktpersona no Latvijas (Scoreboard);
Anita Kovaļevska – Starptautiskajā Augstāko administratīvo tiesu asociācijā (IASAJ); kopā ar Jāni Plepu – Eiropas Savienības Valsts padomju un Augstāko administratīvo tiesu asociācijā (ACA Europe);
Zane Pētersone – Eiropas tiesnešu asociācijā mediācijai (GEMME); Eiropas preču zīmju tiesnešu tīklā (CET-J); Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Apelācijas padomju Tiesnešu kvalitātes nodrošināšanas un tiesību prakses darba grupā (J-QALPP) un Mediācijas un intelektuālā īpašuma tiesnešu tīklā; Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas (Wipo) Tiesnešu konsultatīvajā padomē;
Dzintra Amerika – Eiropas Konkurences tiesību tiesnešu asociācijā (AECLJ).
Augstāko tiesu likumprojektu darba grupās lielākoties pārstāv zinātniski analītiskie padomnieki. Arī lekcijas un seminārus vada Augstākās tiesas darbinieki.
QR
