IEVADS
2025. gads Augstākajai tiesai bija vēlēšanu gads – jūnijā pilnvaru termiņš Augstākās tiesas priekšsēdētāja amatā beidzās Aigaram Strupišam. Plēnums viņa kandidatūru izvirzīja atkārtoti, un Saeima Aigaru Strupišu apstiprināja Augstākās tiesas priekšsēdētāja amatā uz otru pilnvaru termiņu.
Notika arī divu Senāta departamentu priekšsēdētāju vēlēšanas. Civillietu departamentu turpina vadīt Normunds Salenieks, bet Krimināllietu departamentā jauns priekšsēdētājs – senators Aivars Uminskis.
Augstākās tiesas plēnumam 2025. gadā bija jāizvērtē arī rets jautājums – par ģenerālprokurora atlaišanas pamatu. Bet to, kādi jautājumi vispār bijuši Augstākās tiesas plēnuma kompetencē un uzmanības lokā 35 gados kopš neatkarīgās Latvijas Republikas Augstākās tiesas atjaunošanas, rāda vēsturiski nozīmīga Augstākās tiesas izdotā grāmata „Augstākās tiesas Plēnums 1990–2025”.
Vēl pie nozīmīgākajiem aizvadītā gada notikumiem Augstākajā tiesā atzīmējama sadarbībā ar Eiropas Cilvēktiesību tiesu organizētā starptautiskā konference „Tiesības uz taisnīgu tiesu: Eiropas Cilvēktiesību konvencija nacionālo tiesu un ECT dialogā”.
Taču pamatā viss ikdienas darbs bija veltīts Augstākās tiesas pamatuzdevumam – lietu skatīšanai kasācijas instancē un vienotas un stabilas tiesu prakses veidošanai. Rezultātus senatori Augstākās tiesas plēnumā novērtēja atzinīgi. Samazinājies saņemto lietu skaits, īsāki kļuvuši lietu izskatīšanas termiņi. Izskatītas 1817 lietas. Īpaši atzīmēts, ka arvien mazāk tiek rosināts lietu, kurās spriedumi tiek atcelti.
Augstākās tiesas gada pārskata plēnums notika 16. janvārī. Pārskatu par aizvadīto gadu, kā arī būtiskākajām judikatūras tendencēm sniedza departamentu vadītāji – Civillietu departamenta priekšsēdētājs Normunds Salenieks, Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs Aivars Uminskis, Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja Anita Kovaļevska. Plēnumu uzrunāja tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere un ģenerālprokurors Armīns Meisters.
Publiskajā pārskatā apkopoti ziņojumi un uzrunas plēnumā, Judikatūras un zinātniski analītiskās nodaļas un Administrācijas atskaites, statistikas dati un cita Augstākās tiesas informācija.
AUGSTĀKĀS TIESAS VADĪBA
Augstākās tiesas vadība
Augstākās tiesas priekšsēdētājs
Augstākās tiesas darbu vada priekšsēdētājs, kuru no tiesnešu vidus amatā pēc plēnuma ieteikuma uz piecu gadu termiņu apstiprina Saeima.
2025. gada 15. maijā Saeima atkārtoti uz otru piecu gadu termiņu Augstākās tiesas priekšsēdētāja amatā apstiprināja Aigaru Strupišu.
Departamentu priekšsēdētāji
Senāta departamentu darbu vada priekšsēdētāji, kurus uz piecu gadu termiņu ievēl Augstākās tiesas plēnums.
Kopš 2020. gada Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētājs ir senators Normunds Salenieks, 2025. gadā viņš šajā amatā tika ievēlēts atkārtoti.
Administratīvo lietu departamentu kopš 2024. gada vada senatore Anita Kovaļevska.
Krimināllietu departamentā 2025. gadā mainījās priekšsēdētāji – kopš 21. aprīļa departamenta darbu vada senators Aivars Uminskis.
Administrācijas vadītājs
Administratīvo darbu Augstākajā tiesā veic Administrācija, kuras uzdevums ir radīt priekšnoteikumus tiesas saskaņotai un optimālai darbībai, lai nodrošinātu likumā noteikto Augstākās tiesas uzdevumu izpildi.
Administrācija darbojas tiešā Augstākās tiesas priekšsēdētāja pakļautībā, tās darbu vada Administrācijas vadītājs, kuru ieceļ priekšsēdētājs.
Augstākās tiesas Administrācijas vadītāja ir Sandra Lapiņa.
AUGSTĀKĀS TIESAS PLĒNUMS
Plēnums ir Augstākās tiesas senatoru kopsapulce, kuru sasauc Augstākās tiesas priekšsēdētājs. Plēnums var apspriest aktuālus tiesību normu interpretācijas jautājumus, kā arī izlemj citus tam likumā „Par tiesu varu” noteiktos jautājumus.
2025. gadā notika četras Augstākās tiesas plēnuma sēdes.
17. janvārī plēnums izvērtēja Augstākās tiesas darbu iepriekšējā gadā.
14. aprīlī plēnums pieņēma lēmumu par kandidātu Augstākās tiesas priekšsēdētāja amatam virzīt Aigaru Strupišu. Bija izvirzīti trīs kandidāti. Par Aigaru Strupišu nobalsoja 17 senatori, par Aldi Laviņu 7 senatori, par Rudīti Vīdušu – 8 senatori. Saeima 15. maijā apstiprināja Aigaru Strupišu par Augstākās tiesas priekšsēdētāju.
Vēl šajā plēnumā par Krimināllietu departamenta priekšsēdētāju ievēlēja departamenta izvirzīto kandidātu Aivaru Uminski un par Disciplinārtiesas locekli – Civillietu departamenta senatori Inesi Graudu. Krimināllietu departamenta priekšsēdētāja vēlēšanas notika, jo Anitai Poļakovai beidzās piecu gadu pilnvaru termiņš šajā amatā, savukārt Disciplinārtiesas bijusī locekle senatore Ļubova Kušnire bija devusies pensijā.
2. jūnijā plēnums izvērtēja ziņojumu par ģenerālprokurora Jura Stukāna atlaišanas pamatu un atzina, ka ģenerālprokurora atlaišanai no amata nav pamata. Veikt pārbaudi par ģenerālprokurora iespējamiem likuma pārkāpumiem Augstākās tiesas priekšsēdētājs rosināja, saņemot trauksmes cēlējas ziņojumu un atbilstoši Trauksmes celšanas likumam izvērtējot tajā norādītos apstākļus. Augstākās tiesas priekšsēdētājs secināja, ka ziņojumā norādītais par uzraugošā prokurora pārliecībai pretēju norādījumu sniegšanu kriminālprocesā daļēji apstiprinās un pārkāpums konkrētajos apstākļos ir iespējams, tādēļ saskaņā ar Prokuratūras likuma 41.3 pantu ierosināja pārbaudi, kuru veikt pilnvaroja senatori Aiju Brantu.
8. septembrī plēnumā bija trīs vēlēšanas. Par Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētāju atkārtoti ievēlēja senatoru Normundu Salenieku, par Disciplinārtiesas locekli atkārtoti ievēlēja Krimināllietu departamenta senatori Anitu Poļakovu, par plēnuma sekretāri atkārtoti ievēlēja Civillietu departamenta senatori Mariku Senkāni.
SENATORI
Ar Saeimas lēmumu noteikts, ka kopš 2023. gada 1. janvāra Senātā ir 36 senatori – Augstākās tiesas priekšsēdētājs un 35 senatori departamentos.
Savukārt senatoru skaitu departamentos apstiprina Tieslietu padome, un ar Tieslietu padomes lēmumu no 16. aprīļa viena senatora amata vieta no Senāta Civillietu departamenta tika pārdalīta Krimināllietu departamentam. Līdz ar to Senāta Civillietu departamentā ir 14 senatori, Krimināllietu departamentā – 10 senatori, Administratīvo lietu departamentā – 11 senatori.
Senatora amata vietu pārdale notika pēc Augstākās tiesas priekšlikuma, ņemot vērā Senāta departamentu statistikas rādītājus. Krimināllietu departamenta lietvedībā atrodas vairāki liela apjoma kriminālprocesi, kuru izskatīšana ilgtermiņā ietekmēs departamenta spējas laikus izskatīt citas lietas. Turklāt sagaidāms, ka agrāk izskatītie apjomīgie procesi (televīzijas digitalizācijas lieta, Zolitūdes lieta) kasācijas instancē tiks apstrīdēti atkārtoti, kā arī skatīšanai kasācijas instancē tiks saņemti arī citi, patlaban apelācijas instances vai pirmās instances tiesā izskatāmi apjomīgi un juridiski sarežģīti kriminālprocesi. Lai izlīdzinātu noslodzi un nodrošinātu kriminālprocesu izskatīšanu saprātīgā termiņā, Krimināllietu departamenta senatoru amata vietu skaits palielināts par vienu vietu.
Civillietu departamentā viena senatora amata vieta kļuva vakanta 15. aprīlī, kad pensijā devās senatore. Civillietu departamenta statistikas rādītāji liecināja, ka departaments spētu veiksmīgi strādāt 14 senatoru sastāvā.
Senatoru sastāva izmaiņas 2025. gadā
Sasniedzot tiesneša amata maksimālo vecumu – 70 gadus, 15. aprīlī senatora darbu beidza Senāta Civillietu departamenta senatore Ļubova Kušnire. 30. septembrī izdienas pensijā devās Krimināllietu departamenta senators Ivars Bičkovičs.
Darbu Senātā sāka trīs jauni senatori: Civillietu departamentā no 3. februāra bijušais Rīgas apgabaltiesas tiesnesis Gvido Ungurs, Krimināllietu departamentā no 10. jūnija bijušais Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Korupcijas apkarošanas koordinācijas nodaļas virsprokurors Māris Leja, Krimināllietu departamentā no 1. decembra zvērināts advokāts Jānis Rozenbergs.
Senatori pašpārvaldes institūcijās
Tieslietu padome: Tieslietu padomes priekšsēdētājs – Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs, Tieslietu padomes locekle Senāta Administratīvo lietu departamenta senatore Rudīte Vīduša.
Tieslietu padomes komisijas: Dzintra Balta ir Rajona (pilsētas) un apgabaltiesas tiesneša amata kandidātu atlases komisijas priekšsēdētāja. Šajā komisijā strādā arī senatores Sandra Kaija un Ieva Višķere. Sandra Kaija ir šīs komisijas pārstāve komisijā, kas lemj par atļauju piedalīties tiesneša vai prokurora amata kandidātu atlasē tādai personai, kura izdarījusi noziedzīgu nodarījumu aiz neuzmanības.
Tiesnešu disciplinārkolēģija: Senāta Civillietu departamenta senators Valerijs Maksimovs (disciplinārkolēģijas priekšsēdētājs), Administratīvo lietu departamenta senatore Līvija Slica, Krimināllietu departamenta senators Aivars Uminskis (līdz 06.10.2025.), senatore Irīna Jansone (no 07.10.2025.).
Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija: Senāta Civillietu departamenta senatore Ināra Garda, Administratīvo lietu departamenta senatore Indra Meldere, Krimināllietu departamenta senators Ivars Bičkovičs (līdz 30.09.2025.), Inese Laura Zemīte (no 07.10.2025.)
Tiesnešu ētikas komisija: Administratīvo lietu departamenta senatore Diāna Makarova (komisijas priekšsēdētāja), Civillietu departamenta senatore Sanita Osipova.
Senatoru papildu pienākumi
Papildus tiešajam darbam lietu izskatīšanā un darbībai tiesnešu pašpārvaldē senatori veic pienākumus arī citās ar likumu noteiktās institūcijās, kā arī lasa lekcijas.
Centrālās vēlēšanu komisijas locekle no tiesnešu vidus ir Marika Senkāne.
Tiesu sistēmai piederīgu un citu juridisko amatu profesionālās institūcijas. Inguna Radzeviča, Ermīns Darapoļskis, Erlens Kalniņš un Jānis Rozenbergs ir zvērinātu advokātu eksaminācijas komisijas locekļi, Zane Pētersone Mediatoru sertifikācijas un atestācijas komisijas locekle, Kristīne Zīle zvērināta notāra amata pretendenta eksāmena komisijas locekle.
Aivars Uminskis ir Senāta pārstāvis Finanšu izlūkošanas dienesta konsultatīvajā padomē, Valerijs Maksimovs ir Senāta pārstāvis Maksātnespējas jautājumu konsultatīvajā padomē, Kaspars Balodis Maksātnespējas administratoru disciplinārās atbildības komisijā. Intars Bisters ir zvērinātu tiesu izpildītāju Disciplinārlietu komisijas loceklis.
Tiesnešu mācību iestādes. Rudīte Vīduša ir nodibinājuma „Eiropas Tiesību akadēmija” (ERA) pārraudzības padomes locekle. Lekcijas Tieslietu akadēmijā 2025. gadā lasījuši senatori Erlens Kalniņš, Laura Konošonoka, Māris Leja, Diāna Makarova, Zane Pētersone, Jānis Pleps, Anita Poļakova, Marika Senkāne, Ieva Višķere, Kristīne Zīle.
Augstskolu mācībspēki. Kaspars Balodis, Erlens Kalniņš, Anita Kovaļevska, Aldis Laviņš, Sanita Osipova, Jānis Pleps, Jānis Rozenbergs, Kristīne Zīle Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē, Sandra Kaija Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu fakultātē. Inese Grauda, Irīna Jansone, Sandra Kaija, Anita Kovaļevska un Jānis Rozenbergs ir Valsts vienotā juristu profesionālās kvalifikācijas eksāmena komisijas locekļi.
Latvijas Zinātņu akadēmija. Sanita Osipova ir Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenā locekle, Jānis Pleps – korespondētājloceklis.
Likumdošanas darba grupas. Kristīne Zīle piedalās Civillikuma mantojuma tiesību daļas grozījumu izstrādes darba grupā, Anita Kovaļevska pastāvīgajā Administratīvā procesa likuma darba grupā, Irīna Jansone Kriminālprocesa likuma darba grupā. Diāna Makarova ir Latvijas Tiesnešu biedrības deleģēta pārstāve Saeimas komisijās.
Senatori pārstāv Latviju starptautiskās tieslietu institūcijās un organizācijās:
- Aija Branta – Tieslietu sistēmu efektivizācijas komisijā (CEPEJ), Eiropas tiesnešu konsultatīvajā padomē (CCJE) un ir Eiropas Komisijas tieslietu sistēmu kontaktpersona no Latvijas (Scoreboard);
- Anita Kovaļevska – Starptautiskajā Augstāko administratīvo tiesu asociācijā (IASAJ); kopā ar Jāni Plepu – Eiropas Savienības Valsts padomju un Augstāko administratīvo tiesu asociācijā (ACA Europe), Aigars Strupišs 2025. gadā ievēlēts par šīs asociācijas viceprezidentu;
- Zane Pētersone – Eiropas preču zīmju tiesnešu tīklā (CET-J); Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Apelācijas padomju Tiesnešu kvalitātes nodrošināšanas un tiesību prakses darba grupā (J-QALPP) un Mediācijas un intelektuālā īpašuma tiesnešu tīklā; Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO) Tiesnešu konsultatīvajā padomē; Eiropas Patentu Iestādes (EPO) Apelācijas padomju komitejā;
- Laura Konošonoka – Latvijas kontaktpersona Eiropas Konkurences tiesību tiesnešu asociācijā (AECLJ). Latvijas pārstāvji asociācijā ir arī Rudīte Vīduša un Ermīns Darapoļskis.
Augstāko tiesu likumprojektu darba grupās lielākoties pārstāv zinātniski analītiskie padomnieki. Arī lekcijas un seminārus vada Augstākās tiesas darbinieki.
QR
