Intelektuālā īpašuma tiesību aktualitātes

Ievads

Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO) rīkotais Intelektuālā īpašuma tiesnešu forums kopš 2018. gada ir kļuvis par ikgadēju konferenci, kas pulcē dažādu pasaules valstu pieredzējušus intelektuālā īpašuma tiesību lietu tiesnešus. 2025. gada forumā klātienē un tiešsaistē tikās vairāk nekā 520 tiesneši no 100 valstīm. Darbs forumā bija sadalīts astoņās sesijās, katras sesijas ietvaros diskusiju vadot moderatoram ar vairākiem runātājiem. Senatore Zane Pētersone piedalījās ar priekšlasījumu par Latvijas tiesu praksi sesijā par pierādījumiem intelektuālā īpašuma tiesību lietās.

Industriālais dizains

Sesijas dalībnieki apsprieda tiesu lietas, kurās vērojama dizainparaugu tiesību un citu intelektuālā īpašuma tiesību kumulācija, kā arī dizainparauga aizsardzības kritērijus, tehnisko elementu izņēmumus no aizsardzības un aizsardzības iespējas komponentēm kompleksos produktos.

Tostarp tika runāts par Eiropas Savienības Tiesas spriedumiem lietās C472/21, Monz Handelsgesellschaft International, un C-395/16, DOCERAM.

Farmaceitiskie patenti

Sesijā apspriesti atsevišķi farmaceitisko patentu spēkā esības jautājumi, tādi kā izgudrojuma atklāšanas pietiekamība, ticamība u.c. Tāpat tika runāts par pārkāpumu veidiem – tiešo un ekvivalento.

Plaši pazīstamas preču zīmes

Sesijā raisījās interesantas diskusijas par plaši pazīstamām preču zīmēm: kādi ir kritēriji plašās pazīstamības atzīšanai; kādas ir atšķirības starp plaši pazīstamām preču zīmēm, slavenām preču zīmēm un preču zīmēm ar reputāciju; preču zīmju pazīstamība plašākai sabiedrībai vai atsevišķiem sektoriem. Eiropas Savienības Vispārējās tiesas viceprezidents Savs Papasavs (Savvas S. Papasavvas) runāja par lietu T-197/20, AJ-JT v. EUIPO.

Pierādījumi

Šajā sesijā senatore Zane Pētersone savā priekšlasījumā iepazīstināju foruma dalībniekus ar Senāta 2023. gada 6. septembra spriedumu lietā SKC-565/2023 (C30786621), kas skar tādus jautājumus kā pārkāpuma laika pierādīšanas nozīme; nepieciešamība nošķirt pierādījumu pieļaujamības institūtu no rakstveida pierādījumu patiesīguma apstrīdēšanas institūta; tīmekļvietnes izdruku un ekrānšāviņu atbilstība rakstveida pierādījumu jēdzienam un attiecīga šādu pierādījumu pieļaujamība; elektroniski iesniegtas datnes ar metadatiem patiesīguma (ticamības) novērtēšana un patiesīguma pierādīšanas nasta.

Citi sesijas dalībnieki runāja par pārrobežu pierādījumiem, pierādījumu iegūšanas normām un kārtību, ekspertu atzinumiem un ar patērētāju aptaujām saistītajām problēmām.

Šie jautājumi foruma dalībniekos rosināja lielu interesi un aktīvas diskusijas.

Blakustiesības

Sesijā runāts par to, kas un kādos gadījumos var tikt aizsargāts ar blakustiesībām. Iezīmējās diezgan būtiskas atšķirības vairāku valstu blakustiesību aizsardzības izpratnē. Visinteresantākās diskusijas raisījās par Polijas lietām: Varšavas Apelācijas tiesas lietu Nr. VI ACa 480/13 par to, vai blakustiesības rodas aktierim, kurš spēlē nenozīmīgu (fona) lomu filmā, un Varšavas administratīvās tiesas lietu Nr. VI SA/Wa 823/16 par to, vai blakustiesības ir pazīstamas balss īpašniecei, kura mākslinieciski lasa tekstu.

Personiskās tiesības

Sesijā tika apspriests, kādas tiesības personai var piemist sakarā ar tās balss vai attēla neatļautu izmantošanu; tiesības uz privātuma aizsardzību un šo tiesību mijiedarbība ar sabiedrības interesēm un vārda brīvību; digitalizācijas un ģeneratīvā mākslīgā intelekta radītās problēmas; tiesiskās aizsardzības līdzekļi, kas pieejami fiziskajām un juridiskajām personām.

Kaitējuma atlīdzības aprēķināšana civillietās

Sesijā apspriežamie jautājumi aptvēra dažādas zaudējumu atlīdzināšanas metodes un piemērojamos kritērijus, tostarp, vai var ņemt vērā to, ka pārkāpums izdarīts tīši.

Krimināltiesiskā aizsardzība

Apspriežamie jautājumi aptvēra kriminālsodāmos nodarījumus, sodus, citu procesu paralēlo gaitu un jurisdikcijas problēmas.

Semināra noslēgumā WIPO Tiesnešu institūta direktore Undžo Mina (Eun-Joo Min) mudināja valstis aktīvāk piedalīties WIPO izveidotās WIPO Lex datubāzes papildināšanā, kas piedāvā brīvu pieeju informācijai par intelektuālā īpašuma tiesībām dažādu valstu jurisdikcijās, tostarp normatīvajiem aktiem un atlasītai judikatūrai. WIPO Lex datubāze atrodama: https://www.wipo.int/wipolex/en/index.html, un tajā kopš pagājušā gada svarīgākos nolēmumus intelektuālā īpašuma tiesību jomā publisko arī Latvija.