Mediācija, jo īpaši intelektuālā īpašuma tiesību lietās

Ievads

Kā Latvijas pārstāve Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja Apelācijas padomju Kvalitātes nodrošināšanas un tiesību prakses tiesnešu tīklā–darba grupā (The Judges Quality Assurance and Legal Practice Panel (J-QALPP)) un Mediācijas un intelektuālā īpašuma tiesnešu tīklā (The Network of IP Judges on Mediation) senatore Zane Pētersone piedalījās to sanāksmēs un tiesu prakses seminārā.

Šajos pasākumos piedalījās tiesneši no gandrīz visām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kā arī EUIPO Apelācijas padomju priekšsēdētājs Svens Stūrmans (Sven Stürmann) un atsevišķu padomju priekšsēdētāji, locekļi un citi darbinieki, EUIPO Mediācijas centra direktore Karīna Kūla (Karin Kuhl) un vairāki citi šī dienesta darbinieki. Latviju pārstāvēja senatore Zane Pētersone un Rīgas pilsētas tiesas tiesnese Inga Krigena-Jurkāne.

Mediācijas un intelektuālā īpašuma tiesnešu tīkla sanāksme

Sanāksmi ievadīja EUIPO Apelācijas padomju priekšsēdētāja Svena Stūrmana  prezentācija par Apelācijas padomju darbības plānu 2026.–2030. gadam – attiecībā uz sadaļu par Intelektuālā īpašuma mediācijas kopienas izveidošanu. Prezentācija sākās ar stāstījumu par EUIPO alternatīvās strīdu risināšanas pakalpojumu līdzšinējo statistiku, kas uzrāda stipri pieaugušu pieprasījumu no pusēm un arī šo pakalpojumu ievērojamu efektivitāti. Nākamajos gados ir plānots ne tikai attīstīt un uzlabot mediācijas pieejamību un izmantošanu EUIPO iekšienē, bet arī izveidot Intelektuālā īpašuma mediācijas kopienu ar EUIPO, nacionālajām un reģionālajām preču zīmju un dizainparaugu reģistrācijas iestādēm un nacionālajiem intelektuālā īpašuma lietu tiesnešiem. Mērķis ir padarīt mediāciju pieejamu intelektuālā īpašuma lietās visās dalībvalstīs, izstrādāt sistēmu mediācijai piemērotu lietu identificēšanai gan Eiropas Savienības, gan nacionālajā līmenī.

Nacionālās un reģionālās iestādes ir ieinteresētas piedāvāt mediāciju savās inter partes lietās, tādēļ 2026. gadā tiks uzsākts pilotprojekts ar nacionālajām iestādēm, piedāvājot mediāciju EUIPO Mediācijas centrā tādiem nacionālajiem strīdiem, kuros strīdus agrākā tiesība ir Eiropas Savienības tiesība.

Tāpat ir plānots attīstīt iespēju dalībvalstu Eiropas Savienības preču zīmju un dizainparaugu tiesām ieteikt pusēm mediāciju un, ja puses piekrīt mediācijai, tad ieteikt to izmantot EUIPO Mediācijas centrā. Jau 2026. gadā tiks uzsākts pilotprojekts ar Alikantes pirmās instances tiesu.

EUIPO plāno rīkot Intelektuālā īpašuma mediācijas konferences 2027. un 2029. gadā.

EUIPO Mediācijas centra direktore Karīna Kūla pastāstīja par secinājumiem attiecībā uz mediācijā panākto vienošanos izpildīšanu. Aptaujājot 21 dalībvalsts tiesnešus, secināts, ka dalībvalstīs šajā jautājumā ir ievērojamas procesuālās atšķirības (Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 21. maija Direktīvas 2008/52/EK par konkrētiem mediācijas aspektiem civillietās un komerclietās nepilnīga harmonizācija), tomēr prevalē pragmatiska pieeja.

Lai veicinātu mediācijas vienošanos izpildīšanu, EUIPO Mediācijas centrs savos secinājumos iesaka pusēm jau iepriekš vienoties par īpašu noteikumu (klauzulu), ar kuru viena puse atļauj otrai pusei spert visus vajadzīgos soļus vienošanās izpildīšanai – gan Eiropas Savienības, gan nacionālajā līmenī. Tāpat pusēm jau laikus jāvienojas par mediācijas vienošanās labprātīgas neizpildes sekām, tostarp līgumsodiem, kā arī jāvienojas par vienošanās izpildes izmaksām. Pusēm arī vēlams iepriekš vienoties par konkrētu rīcību, ja tās izpildes stadijā sastapsies ar kādiem šķēršļiem (t.s. ilgtspējas noteikums (sustainability clause)).

Sanāksmes turpinājumā norisinājās interaktīva paneļdiskusija par mediācijas ieteikšanu, kuru vadīja EUIPO Pirmās un Trešās Apelācijas padomes priekšsēdētājs Gordons Hamfrijs (Gordon Humphreys) un kurā piedalījās četras tiesneses no četrām dalībvalstīm: Francijas, Vācijas, Austrijas un senatore Zane Pētersone no Latvijas. Tika diskutēts par labākajām mediācijas ieteikšanas metodēm un līdzsvara ievērošanu – lai ieteikums būtu optimistisks un rezultatīvs, bet pārmērīgi nespiestu puses uz mediāciju. Tostarp tika apsvērtas labākās metodes, kā runāt ar pušu pārstāvjiem un advokātiem. Tiesnese no Francijas pastāstīja par sankcijām gadījumos, kad kāda no pusēm nepamatoti atsakās no dalības mediācijā. Dalībnieki dalījās pieredzē par mediatoru sertifikāciju un uzraudzību dažādās dalībvalstīs. Tika runāts par tiesnešu mācībām, kas nepieciešamas, lai tiesneši varētu kvalitatīvi ieteikt mediāciju.

Sanāksmes dalībniekos lielu interesi raisīja senatores Zanes Pētersones prezentētā Latvijas tiesnešu mācību programma par mediāciju un mediācijas ieteikšanu, tostarp konkrētu jautājumu piemēri, kādus tiesneši var uzdot pusēm un viņu advokātiem mediācijas ieteikšanas procesā. Secināms, ka Latvijā ir izstrādāta viena no labākajām tiesnešu mācību programmām par mediācijas ieteikšanu Eiropā un ir jāturpina to īstenot un attīstīt.

Arvien vairāk valstīs ir noteikts pušu pienākums pirms griešanās tiesā apmeklēt mediācijas informācijas sesiju. Parasti tas ir atsevišķu kategoriju lietās (turklāt dažādās valstīs – atšķirīgās lietu kategorijās), bet Spānija no šī gada ir ieviesusi obligātas mediācijas informācijas sesijas visās civillietās. Arī Latvijai būtu vēlams noteikt šādas obligātas informācijas sesijas, izvērtējot, kurās civiltiesību nozarēs nepieciešamība būtu vislielākā, kas gan ir risināms vienlaikus ar šādu informācijas sesiju apmaksas jautājumu.

Kvalitātes nodrošināšanas un tiesību prakses tiesnešu tīkla–darba grupas (J-QALPP) sanāksme

Sanāksmē EUIPO Apelācijas padomju priekšsēdētājs Svens Stūrmans prezentēja Apelācijas padomju darbības plānu 2026.–2030.gadam – attiecībā uz sadaļu par Intelektuālā īpašuma tiesnešu kopienas izveidošanu. Kopiena apvienotu tiesnešus no visu dalībvalstu Eiropas Savienības preču zīmju un dizainparaugu lietu specializētajām tiesām. Tas būtu forums, kurā apmainīties ar zināšanām un praksi un apspriest svarīgus nozares jautājumus, piemēram, potenciālos jautājumus Eiropas Savienības Tiesai prejudiciāla nolēmuma pieņemšanai un EUIPO Lielajā Apelācijas padomē izskatāmās lietas.

Iespējams, tiks izveidots arī akadēmisko institūciju tīkls, kas sniegtu atbalstu Intelektuālā īpašuma tiesnešu kopienai.

EUIPO plāno publiskot savā datubāzē pilnīgi visus dalībvalstu tiesu nolēmumus intelektuālā īpašuma tiesību jomā, nevis tikai dažus svarīgākos nolēmumus, kā tas bija līdz šim.

Prezentācija ieskicēja arī EUIPO vēlmi attīstīt mākslīgā intelekta rīku izmantošanu, vienlaikus uzsverot, ka šādi rīki izmantojami tikai lēmumu projektu sagatavošanā, nevis lēmumu pieņemšanā.

Pēc tam darbs norisinājās divos diskusiju paneļos, kuros dalībnieki apsprieda tiesu prakses problēmas un formulēja secinājumus (rekomendācijas) par diviem tematiem, kas dienas beigās tika prezentēti kopējai auditorijai: 1) Dzīvnieku attēlu nozīme zīmju salīdzinājumā un sajaukšanas iespējas vērtēšanā;
2) Telpisku preču zīmju atšķirtspēja.

Tiesu prakses seminārs

Seminārā aplūkota EUIPO Apelācijas padomju un nacionālo valstu (šoreiz Rumānijas) jaunākā tiesu prakse par absolūtajiem un relatīvajiem preču zīmju nereģistrēšanas un reģistrācijas atzīšanas par spēkā neesošu pamatiem. Vislielākās diskusijas raisīja Rumānijas lieta „APPLE v. OPPLE”.

Pēc tam tika runāts par preču zīmju sajaukšanas iespējas (likelihood of confusion) vērtējamo kritēriju visaptverošo novērtējumu tajās lietās, kurās zīmju līdzība ir vājos elementos vai elementos bez atšķirtspējas. Tika prezentēti un apspriesti piemēri no EUIPO, Polijas, Grieķijas un Francijas tiesu prakses.

Dalība sanāksmēs un seminārā deva iespēju padziļināt izpratni par intelektuālā īpašuma tiesībām un ar tām saistītajiem aktuālajiem problēmjautājumiem, EUIPO Apelācijas padomju prakses un nacionālo valstu tiesu prakses attīstības tendencēm, mediācijas ieteikšanu intelektuālā īpašuma tiesību lietās. Tāpat par vērtīgu atzīstama neformālā viedokļu un pieredzes apmaiņa.