Prokuratūra kasācijas protestu kā pārsūdzības instrumentu izmanto atbildīgi

Ievads

Godātie senatori!

Šī ir kārtējā diena, kad Ģenerālprokurora amatā piedzīvoju ko jaunu – pirmo reizi esmu Augstākās tiesas plēnumā. Sajūtas ir īpašas, kā jau Augstākās tiesas Senāta zālē, pie tam klātesot visiem senatoriem. Paldies par šīm sajūtām un iespēju tās piedzīvot!

No prokuratūras puses aktualizēšu dažus jautājumus, ko esam apkopojuši kopā ar kolēģiem. Neiztikšu arī bez statistikas, bet paraudzīšos uz to no prokuratūras redzējuma. Jo vienmēr ir jautājums, vai prokurori nenoslogo tiesas, īpaši kasācijas instanci, ar saviem protestiem, kas nav lietderīgi, vai vienmēr ir pietiekami rūpīgi izvērtēta nepieciešamība vērsties kasācijas instancē.

Senāta Krimināllietu departaments

Prokurori 2025. gadā ir iesnieguši 30 kasācijas protestus. Senātā izskatīti 29 protesti, no tiem apmierināti 19, noraidīti 10. Rezultāti pozitīvi raksturo prokuroru darbu – divas trešdaļas no iesniegtajiem protestiem ir apmierināti. Diezin vai kasācijas sūdzību apmierināšanas īpatsvars būtu tuvu tam. Līdz ar to redzams, ka prokuratūra novērtē Senāta īpašo lomu un nevēršas ar protestiem par sīkumiem.

Prokuratūras darba plāna ietvaros ir izvērtēta prokurora kasācijas protesta kā pārsūdzības instrumenta izmantošana. Būtiskas nepilnības vai trūkumi nav konstatēti. Vienlaikus prokuroriem akcentēts izmantot darbā Senāta Krimināllietu departamenta izstrādātās vadlīnijas kvalitatīva protesta sagatavošanai un atbildīgi izvērtēt sprieduma pārsūdzēšanas lietderību.

Papildus Augstākās tiesas publicētajai informācijai un judikatūrai prokuroriem tiek aktualizētas Senāta nolēmumos ietvertās atziņas. To ir daudz un tās ir vērtīgas prokuroru darbā – noziedzīgu nodarījumu kvalifikācijas risinājuma meklējumos, soda noteikšanas vērtēšanā, kā arī izpratnei par Kriminālprocesa likuma normu piemērošanu. No prokuratūras redzesloka atzinīgi vērtējams Senāta risinājums vienā no lietām atcelt apelācijas instances tiesas spriedumu daļā par sodu un noteikt apsūdzētajam bargāku sodu, nesūtot lietu jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā. Tas ir ļoti vērtīgs risinājums, kas samazina lietu izskatīšanas termiņus – tātad ir ekonomija un ātrāks taisnīgs risinājums.

Senāta Civillietu departaments

Ģenerālprokurors, izmantojot savu ekskluzīvo funkciju, 2025. gadā Senātā iesniedzis 16 protestus. Senāts izskatījis 13 protestus. Visos gadījumos Senāts protestus atzina par pamatotiem un lēma atcelt pirmās instances tiesas nolēmumu, nododot lietu jaunai izskatīšanai.

Aktuālākā problēma, kuras dēļ ģenerālprokuroram ir jāizmanto protesta tiesības, ir tas, ka pirmās instances tiesas neievēro aktuālos grozījumus normatīvajā regulējumā.

Prokuratūras ieskatā nozīmīgas ir Senāta atziņas, ka, vērtējot parādnieka godprātību, uzņemoties jaunas parādsaistības pie apstākļiem, kad parādnieks nav spējīgs norēķināties par esošajām, tiesai ir jāapsver ne vien parādnieka individuālā atbildība par kredītsaistību uzņemšanos, bet arī kreditora (ātro kredītu devēja) atbildība.

Tāpat būtiskas būs Senāta atziņas, izskatot protestu civillietā, kurā Senāts lēma uzdot Eiropas Savienības Tiesai prejudiciālus jautājumus. Prokuratūras ieskatā lietās, kurās procesa dalībnieki ir sankcijām pakļautas personas vai ar sankcijām pakļautām personām saistītas personas, tiesvedība nedrīkst būt mehānisms, kā padarīt brīvi pieejamus sankcionētus finanšu līdzekļus. Gaidām Eiropas Savienības Tiesas redzējumu, kā tiesām un tiesu sistēmai kopumā būtu jārīkojas, lai sprieduma izpildes rezultātā netiktu apietas piemērotās sankcijas.

Senāta Administratīvo lietu departaments

Administratīvo lietu jomā visās tiesu instancēs aktuāls ir jautājums, vai un kāds atlīdzinājums pienākas personai, kuras līdzekļiem bija uzlikts arests kriminālprocesā, bet vēlāk tas atcelts. Prokuratūra ar nepacietību gaida Senāta nolēmumu, kuram būs liela nozīme kaitējuma atlīdzināšanas lietās. 2024. gada janvārī Administratīvā apgabaltiesa lēma, ka, pamatojoties uz Civillikuma normām, atlīdzināmi ir likumiskie 6% gadā, par ko prokuratūra iesniedza kasācijas protestu. Šis nolēmums noteikti ietekmēs tiesu praksi kaitējuma atlīdzināšanas lietās un arī valsts budžetu.

Prokuratūrā no 2024. gada saņemtajos iesniegumos par mantai uzlikto arestu kriminālprocesā tiek lūgts atlīdzināt vairāk nekā 28 miljonus euro. Norisinās desmitiem tiesvedību. Aizskartās mantas īpašnieki lūdz ne tikai likumiskos procentus, bet arī naudas vērtības zudumu. Līdz šim tiesa ir saskatījusi, ka līdzīgi kā sankciju piemērošanas lietās īslaicīga iejaukšanās pieteicēja īpašumtiesībās ir bijusi pamatota un samērīga ar sabiedrības labumu – atklāt noziedzīgi iegūtu mantu un izņemt to no apgrozības, un aresta atcelšana pati par sevi ir pietiekama kompensācija.

Šī jautājuma kontekstā jāakcentē vakardien Saeimā trešajā lasījumā pieņemtie grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likumā, kas pilnīgi noteikti vājinās valsts spēju konfiscēt noziedzīgi iegūtus līdzekļus un radīs negatīvu ietekmi uz valsts budžetu, jo persona iegūs tiesības uz kompensāciju neatkarīgi no mantas aresta atcelšanas pamata. Prokuratūras vērtējumā šis regulējums var tikt izmantots ļaunprātīgi un pat krāpnieciskos nolūkos. Prokuratūra apsver iespēju spert precedenta soli un aicināt Valsts prezidentu neizsludināt likumu. (Valsts prezidents likumu neizsludināja un 23.01.2026. pieprasīja Saeimai tā otrreizēju caurlūkošanu – Red.).

Valsts drošības interešu aizsardzība

Saistībā ar lietu iztiesāšanu Senātā no prokuratūras puses aicinājums Senātam rast iespēju piemērot lietu izskatīšanā prioritātes principu. Ir lietas, kuru ātra izlemšana ir īpaši svarīga ne tikai konkrētās lietas kvalitatīvai izspriešanai un judikatūras veidošanai, bet arī valsts drošības interešu aizsardzībai – piemēram, situācijās, kad no Senāta viedokļa ir atkarīgs, vai kādā pret valsts interesēm vērstā nodarījumā ir saskatāmas noziedzīga nodarījuma pazīmes, vai nē. Tas nosaka visu izmeklēšanas un drošības iestāžu, arī prokuratūras, dienas kārtību un vēlmi apkarot noziedzīgus nodarījumus, kas šo iestāžu ieskatā apdraud valsts drošību.

Zināms, ka Ģenerālprokuroram ir tiesības ierosināt Augstākās tiesas plēnumam sniegt viedokli par aktuālu tiesību normu interpretācijas jautājumiem. Tomēr pēdējo 10 gadu laikā šīs tiesības nav izmantotas. Rodas jautājums – vai nav bijuši aktuāli jautājumi, vai arī, kas ir visticamāk, tiesību normu interpretācijas jautājumi ir raduši atbildes Senāta nolēmumos, kas arī ir pareizākais un vērtīgākais gan konkrētās lietas risinājumam, gan judikatūras attīstībai kopumā.

Noslēgumā vēlos pateikties Senātam par sadarbību un novēlēt vērtīgām atziņām, atbildīgiem, kvalitatīviem un valstiski nozīmīgiem lēmumiem bagātu gadu.