Tiesa ir atsvars, kas palīdz demokrātiskai valstij noturēt tiesiskuma latiņu

Augsti godātais Strupiša kungs!
Augsti godātais Meistera kungs!
Augsti godātie senatori, dāmas un kungi!

Pateicos par iespēju šodien būt kopā ar jums un uzrunāt šajā nozīmīgajā brīdī.

Šis gads Latvijā ir iesācies, pieminot barikāžu laiku un brīvības ideālus, kurus pirms trīsdesmit pieciem gadiem mūsu tauta aizstāvēja. Aizstāvēja ar savu gara spēku un rīcību – gudri un nevardarbīgi pretojoties okupācijas varas paliekām, lai noturētu mūsu atjaunoto neatkarību. Neatkarību, kuras mērķis ir pašiem veidot savu valsti. Tādu, kas balstās demokrātijas un tiesiskuma vērtībās un mūsu īpašajā latviskajā identitātē.

Šis gads ir sācies arī būtiskiem starptautisko tiesību izaicinājumiem papildu jau esošajam karam Ukrainā. Šķiet, ka spēks un reālpolitika sāk pārņemt virsroku pār tiesiskumu. Šodien arvien biežāk redzam, ka starptautiskās tiesības un demokrātiskās vērtības tiek apšaubītas. Jaunākais World Justice Project indekss apstiprina, ka pamattiesību aizsardzības līmenis ir samazinājies vairāk nekā četrās piektdaļās visu valstu. Latvijai izdevies savu indeksu nepazemināt. Taču šī globālā tendence atspoguļo kopīgus izaicinājumus, proti, autoritārisma popularitātes pieaugumu, dezinformāciju, hibrīddraudus un migrācijas instrumentalizāciju. Viss tas tiek izmantots, lai grautu uzticēšanos valsts iestādēm un sašķeltu sabiedrību. Latvija šo spiedienu izjūt tieši. Tāpēc arī mēs bijām to Eiropas Padomes dalībvalstu vairākuma pusē, kas pagājušā gada decembrī uzdeva meklēt jaunus risinājumus Cilvēktiesību konvencijas sistēmai, lai tā spētu nodrošināt atbilstošāku līdzsvaru starp indivīda pamattiesību aizsardzību un valstu pienākumu garantēt sabiedrības drošību.

Demokrātija ir vairāk nekā vairākuma vara. Tā balstās likumos, kas aizsargā indivīdu un ierobežo varu. Bez neatkarīgām un efektīvām tiesām nevar pastāvēt ne taisnīgums, ne brīvība. Tieši tādēļ gan jums kā tiesnešiem, gan man kā politiķei ir kopīgs pienākums šīs vērtības nosargāt. Kopā jārod skaidrs līdzsvars starp indivīda brīvībām un sabiedrības kopējo labumu. Arī krīzes apstākļos tiesiskajam ietvaram ir jāpaliek spēkā, jo drošību var nodrošināt tikai tad, ja netiek aizskarts cilvēka cieņas kodols un netiek pieļauta patvaļa. Tomēr pasaules izaicinājumi mainās un līdz ar tiem arī līdzsvara punkts.

Mēs kā valsts esam atkarīga gan no sabiedroto militārā atbalsta, gan no stipras starptautiskās tiesiskās kārtības. Mums varētu būt jāizdara grūtas izvēles. Tiesu varai šajā kontekstā izvēle ir nosacīti vienkāršāka – tiesiskums pāri visam. Jūs veidojat to atsvaru, kas palīdz demokrātiskai valstij noturēt tiesiskuma latiņu.

Zīmīgi, ka šogad aprit 60 gadi kopš brīža, kad ANO pieņēma Starptautisko paktu par pilsoņu un politiskajām tiesībām un Starptautisko paktu par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām. 1992. gadā tiem pievienojās arī Latvija, kura šogad šo gadadienu atzīmēs, darbojoties ANO Drošības padomē. Šie dokumenti izšķiroši mainīja cilvēktiesību aizsardzību pasaulē, pārvēršot Vispārējās cilvēktiesību deklarācijā ietvertās vērtības no politiskām apņemšanām par juridiski saistošiem valstu pienākumiem. Līdzīgi kā mūsu barikāžu laiku cerības atgūt demokrātiju un tiesiskumu kļuva par mūsu pienākumu to ikdienā nepagurstoši aizstāvēt ar konkrētu rīcību.

Abi pakti un starptautiskās tiesības kopumā ir būtisks mūsu valsts ārējās drošības balsts. Latvijas iekļaušanās kopējā pamattiesību telpā ir izšķiroša. Jebkura „izstāšanās”, it īpaši, ja tā balstīta dezinformācijā, vai pamattiesību pārkāpumi tiešā veidā apdraud gan valsts uzticamību, gan samazina mūsu valsts iedzīvotāju pamattiesību aizsardzības līmeni. Šie riski īpaši izceļ tiesu lomu šo vērtību nosargāšanā. Tāpēc vēlos jums pateikt paldies.

Jūsu līdzšinējais darbs skaidri parāda tiesiskai valstij atbilstošu izpratni par valsts varu līdzsvaru un savstarpēju kompetenču ievērošanu demokrātiskā tiesiskā valstī. Tieši šī līdzsvarotā pieeja raksturo Augstākās tiesas vietu Latvijas konstitucionālajā sistēmā. Jūs neaprobežojaties ar formālu normu piemērošanu, bet izmantojat tiesiskos mehānismus, lai nodrošinātu reālu pamattiesību aizsardzību, vienlaikus respektējot demokrātiski pieņemtus politiskos lēmumus. Tas stiprina sabiedrības uzticēšanos tiesu varai, kas ir augstāka nekā uzticība pārējiem varas atzariem, kā arī veicina tiesību sistēmas attīstību.

Vēlos uzsvērt Augstākās tiesas ieguldījumu tiesu dialogā gan nacionālā, gan Eiropas līmenī, kā arī tās gatavību uzņemties iniciatīvu sarežģītos tiesību attīstības jautājumos. Tiesas prakse rāda, ka pamattiesības tiek liktas priekšplānā arī situācijās, kur likumdevēja regulējums vēl nav pilnībā izveidots vai ir nepilnīgs. Pozitīvi vērtējama arī tiesas komunikācija ar sabiedrību un citām valsts varām. Atvērtība skaidrot savus nolēmumus publiskajā telpā ir būtisks priekšnoteikums uzticības vairošanai tiesu varai, īpaši strīdīgos un sabiedriski jūtīgos jautājumos.

Dāmas un kungi!

Karš Ukrainā un valsts noturības stiprināšana arī mums liek plānot algoritmus, kā īstenot tiesu varu krīzes vai militāra apdraudējuma gadījumā. Tas liek uzdot ļoti praktiskus jautājumus – kā tiesas darbosies, ja pazūd elektrība, kā krīzes apstākļos tiek saglabāti lietu materiāli un kurp veikt tiesas evakuāciju? Tāpēc šobrīd kopā ar tiesām attīstām tiesu darbības nepārtrauktības plānu, kas paredzēs kopīgus principus visām tiesu varas iestādēm, bet ļaus katrai tiesai veidot savus konkrētos algoritmus. Esam izveidojuši tiesu darba nepārtrauktības apdraudējumu (risku) katalogu, tajā uzskaitot identificētos riskus un diferencējot apdraudējuma līmeni. Darbu pie nepārtrauktības plāna ietvara un tiesu individuālajiem plāniem plānots noslēgt līdz šā gada maijam.

Ir izstrādātas vadlīnijas tiesu darba nepārtrauktības nodrošināšanai ārkārtas situācijā, kas prasa tiesu evakuāciju. Lai pārbaudītu vadlīnijās ietvertos rīcības modeļus, 2025. gada 4. decembrī tika organizētas mācības visu tiesu priekšsēdētājiem, kā arī novērotāja statusā piedaloties Satversmes tiesas, Augstākās tiesas, Ģenerālprokuratūras, advokatūras un Aizsardzības ministrijas pārstāvjiem. Mācības tika organizētas kā galda izspēle, izspēlējot rīcības koordinēšanu un komunikācijas modeļus, lai nodrošinātu tiesu ēku evakuāciju no noteiktas teritorijas. Izspēles rezultātā tika gūti vērtīgi secinājumi par nepieciešamajiem papildinājumiem jau izstrādātajā vadlīniju projektā.

Apsveram iespēju organizēt mācību izspēli ar praktiskas rīcības simulāciju kādā no tiesām ārpus Rīgas. Iespējams, šāda aktivitāte varētu tikt īstenota šā gada Aizsardzības ministrijas organizēto visaptverošo valsts aizsardzības mācību ietvaros.

Izaicinājumu mums šogad būs daudz, tāpēc novēlu mums barikāža laika garu, vienotību un degsmi cīnīties par mūsu Latviju par spīti pretspēkam. Kopīgi turpināsim stiprināt mūsu valsti, lai tā būtu noturīga gan pret ārējiem, gan iekšējiem satricinājumiem un krīzēm. Mana valsts – mana atbildība! Paldies par uzmanību!