Tiesu prakse lietās par valsts robežas nelikumīgu šķērsošanu, personas nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai un nodrošināšanu ar iespēju nelikumīgi uzturēties Latvijas Republikā (Krimināllikuma 284., 285. un 285.1 pants)

Ievads

Augstākās tiesas Krimināllietu departaments, veicot tiesu prakses apkopojumu lietās par valsts robežas nelikumīgu šķērsošanu, personas nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai un nodrošināšanu ar iespēju nelikumīgi uzturēties Latvijas Republikā (Krimināllikuma 284., 285. un 285.¹ pants), apkopojis Senāta Krimināllietu departamenta (turpmāk – Senāts) un apgabaltiesu praksi par laika periodu no 2020. gada līdz 2025. gadam. Apkopojumā uzsvērtas Senāta paustās atziņas par Krimināllikuma 284., 285. un 285.¹ pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu sastāvu pazīmēm. Pētījumā vērsta uzmanība Krimināllikuma 285. un 285.¹ pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu nošķiršanai; valsts robežas izpratnei Krimināllikuma 284. un 285. pantā paredzētajos noziedzīgajos nodarījumos; aplūkojamo noziedzīgo nodarījumu pabeigtības brīdim un sagatavošanās noziegumam norobežošanai no nozieguma mēģinājuma saistībā ar Krimināllikuma 285. pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu. Apkopoti arī citi ar noziedzīgu nodarījumu kvalifikāciju saistītie jautājumi, sodu piemērošanas prakse un mantas īpašās konfiskācijas veida – noziedzīga nodarījuma izdarīšanas priekšmeta – piemērošana. Rakstā sniegts ieskats tiesu prakses pētījuma rezultātā identificētajos problēmjautājumos.

Krimināllikuma 285. un 285.¹ pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu sastāvu interpretācija un nozīme kvalifikācijā

Krimināllikuma 285. pantā paredzēta atbildība par personas nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai, bet Krimināllikuma 285.¹ pantā – par nodrošināšanu ar iespēju nelikumīgi uzturēties Latvijas Republikā. Ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas pret transnacionālo organizēto noziedzību Protokola pret migrantu nelikumīgu ievešanu pa zemes, jūras un gaisa ceļiem 6. panta pirmās daļas „c” apakšpunktā noteikto pienākumu dalībvalstīm veikt nepieciešamos likumdošanas un citus pasākumus, lai par krimināli sodāmām atzītu darbības, kas izdarītas ar iepriekšēju nodomu un nolūkā tieši vai netieši iegūt kādu finansiālu vai citu materiālu labumu, nodrošinot iespēju kādai personai, kura nav attiecīgās valsts pilsonis vai pastāvīgais iedzīvotājs, uzturēties šajā valstī, neievērojot nepieciešamās likumīgās uzturēšanās prasības, ar 2003. gada 11. decembra likumu „Grozījumi Krimināllikumā”, kas stājās spēkā 2004. gada 2. janvārī, Krimināllikums tika papildināts ar 285.¹ pantu. Pamatojot minēto grozījumu nepieciešamību, likumprojekta anotācijā norādīts, ka saskaņā ar Krimināllikuma 284.pantu (Valsts robežas nelikumīga šķērsošana) pie kriminālatbildības iespējams saukt personas, kuras uzturas Latvijas Republikā, neievērojot nepieciešanās likumīgās uzturēšanās prasības, bet personas, kuras nelikumīgi pārvietoja pāri valsts robežai citas personas – saskaņā ar Krimināllikuma 285. pantu.

No objektīvās puses Krimināllikuma 285.¹ pantā paredzētais nodarījums izpaužas personas nodrošināšanā ar iespēju nelikumīgi uzturēties Latvijas Republikā, kas var realizēties personas izmitināšanā, „nodrošinot ar dzīvojamo platību, sadzīves priekšmetiem, sagatavojot nepieciešamos dokumentus u.tml., kā rezultātā netiek ievērotas normatīvajā regulējumā ietvertās likumīgas uzturēšanās prasības Latvijas Republikā". Iepriekš norādītais objektīvās puses izpausmes veidu uzskaitījums nav uzskatāms par izsmeļošu, uz ko uzmanību vērsis Senāts. Savukārt Krimināllikuma 285. pantā paredzētais noziedzīgais nodarījums no objektīvās puses raksturojas ar aktīvām darbībām, tām izpaužoties vismaz vienas personas nelikumīgā pārvietošanā pāri valsts robežai, „izmantojot gaisa, ūdens, sauszemes transportlīdzekļus, šķērsojot ar kājām, izmantojot dzīvniekus, dažādas tehniskas ierīces, peldus u.tml.”. Krimināllikuma 285. un 285.¹ panta nošķiršanā būtiska nozīme ir subjektīvās puses izvērtējumam. Krimināllikuma 285. un 285.¹ pantā paredzētie noziedzīgie nodarījumi ir tīši, kurus raksturo tiešs nodoms. Taču, ja Krimināllikuma 285. pantā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā konstatējamā apzināšanās attiecināma uz personas nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai, vēloties to īstenot, tad Krimināllikuma 285.¹ pantā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā – apzināšanās, ka tiek nodrošināta citai personai iespēja nelikumīgi uzturēties Latvijas Republikā un to apzināti veicot.

Apkopojot tiesu praksi, secināms, ka Krimināllikuma 285. un 285.¹ pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu sastāvu interpretācijā un nošķiršanā viennozīmīga izpratne nav vērojama. Senāts, vēršot uzmanību Krimināllikuma 285. pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma interpretācijai, vairākos lēmumos ir norādījis, ka, „kaut arī Krimināllikuma 285. panta dispozīcija ekspresis verbis neparedz apzinātu personas nodrošināšanu ar iespēju nelikumīgi uzturēties Latvijas Republikā, minētais izriet no fakta, ka personas nelikumīga pārvietošana pāri valsts robežai nav iespējama kaut vai bez īslaicīgas uzturēšanās Latvijas Republikas teritorijā, proti, to šķērsojot tranzītā, transportējot personu uz kādu apmešanās vietu vai izmitinot”. Krimināllikuma 285. pantā paredzētais ir formāla sastāva noziedzīgs nodarījums, kas pabeigts brīdī, kad vainīgais pārvietojis vismaz vienu personu pāri valsts robežai kad, piemēram, izmantojot sauszemes transportlīdzekli, persona zināmu laiku var atrasties (uzturēties) noteiktā teritorijā pirms un pēc robežas šķērsošanas. Šādos gadījumos nav veidojama arī noziedzīgu nodarījumu kopība ar Krimināllikuma 285.¹ pantu.

Tā, piemēram, ar pirmās instances tiesas spriedumu [pers. A] atzīts par vainīgu Krimināllikuma 15. panta ceturtajā daļā un 285. panta otrajā daļā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā par to, ka mēģināja nelikumīgi pārvietot vairākas personas pāri Latvijas Republikas valsts robežai. Savukārt apelācijas instances tiesa, pirmās instances tiesas spriedumu atceļot daļā par [pers. A] atzīšanu par vainīgu KL 15. panta ceturtajā daļā un 285. panta otrajā daļā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā un noteikto sodu, [pers. A] atzina par vainīgu Krimināllikuma 285.1 panta otrajā daļā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā par to, ka viņš apzināti nodrošināja ar iespēju vairākām personām nelikumīgi uzturēties Latvijas Republikā. Apsūdzētais automašīnā bija uzņēmis personas bez derīgiem ceļošanas dokumentiem (derīgām vīzām un uzturēšanās atļaujām), kuras bija nelikumīgi šķērsojušas valsts ārējo robežu no Baltkrievijas Republikas uz Latvijas Republiku un kurām nebija tiesību uzturēties Latvijas Republikas teritorijā, mēģinot nelikumīgi pārvietot  personas pāri Latvijas Republikas robežai uz Lietuvas Republiku. Senāts atzina, ka personas uzturēšanās nodrošināšana valstī (piemēram, tranzīta laikā), lai īstenotu nodomu – personu nelikumīgi pārvietot pāri valsts robežai –, neietekmē noziedzīgā nodarījuma kvalifikāciju saskaņā ar Krimināllikuma 285. pantu. Krimināllikuma 285. un 285.1 pants interpretējams kopsakarā ar Eiropas Savienības tiesību aktos noteikto, kur paredzēts dalībvalstu pienākums piemērot kriminālatbildību par minēto pārkāpumu izdarīšanu – Atbalstīšanas direktīvu un Padomes 2002. gada 28. novembra pamatlēmumu 2002/946/TI par krimināltiesiskās sistēmas stiprināšanu, lai novērstu neatļautas ieceļošanas, tranzīta un uzturēšanās atbalstīšanu. Senāts secināja, ka palīdzība personai nelikumīgi šķērsot dalībvalsti tranzītā Eiropas Savienības tiesībās ir pielīdzināta palīdzībai nelikumīgi ieceļot dalībvalsts teritorijā, nevis palīdzībai nelikumīgi uzturēties dalībvalsts teritorijā. Līdzīgas prasības izriet arī no Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas pret transnacionālo organizēto noziedzību Protokola pret migrantu nelikumīgu ievešanu pa zemes, jūras un gaisa ceļiem. Nelikumīga valsts robežas šķērsošana un nelikumīga uzturēšanās ir saistītas. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Direktīvas 2008/115/EK par kopīgiem standartiem un procedūrām dalībvalstīs attiecībā uz to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanu, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi (Atgriešanas direktīva), nelikumīga ieceļošana var būt viens no faktiskajiem apstākļiem, kuru rezultātā trešās valsts valstspiederīgais var nelikumīgi uzturēties dalībvalsts teritorijā. Atgriešanas direktīvas 3. panta 2. punkts un Imigrācijas likuma 1. panta pirmās daļas 6.¹ punkts norāda, ka Šengenas Robežu kodeksa 5. panta un Imigrācijas likuma 4. vai 4.¹ panta pārkāpumi ir uzskatāmi par nelikumīgu uzturēšanos valstī. Senāts atzina, ka līdz ar to minēto tiesību normu pārkāpumi valsts robežas šķērsošanas procesā ir uzskatāmi par nelikumīgu valsts robežas šķērsošanu, kā arī personas nelikumīga pārvietošana pāri valsts robežai ir ne tikai nelikumīga pārvietošana pāri Eiropas Savienības ārējai robežai, bet arī palīdzība personai nelikumīgi šķērsot Eiropas Savienības dalībvalsti tranzītā.

Valsts robežas izpratne Krimināllikuma 284. un 285. pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu sastāvos

Jēdziena „valsts robeža” skaidrojums sniegts Latvijas Republikas valsts robežas likuma 1. panta 1. punktā, likumdevējam nosakot, ka Latvijas Republikas valsts robeža ir „nepārtraukta un noslēgta līnija un ar šo līniju sakrītoša vertikāla virsma, kas Latvijas Republikas sauszemes un ūdeņu teritoriju, zemes dzīles un gaisa telpu norobežo no kaimiņvalstīm un no Latvijas Republikas ekskluzīvās ekonomiskās zonas Baltijas jūrā”. Likuma 1. panta 4. un 5. punktā definēta valsts ārējā un iekšējā robeža saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 9. marta Regulas (ES) Nr. 2016/399 par Savienības Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas robežu kodekss) 2. panta 1. un 2. punktu. Senāts vērsis uzmanību, ka Krimināllikuma 285. panta dispozīcijā, atšķirībā no Krimināllikuma 284. panta, nav ietverta speciāla norāde uz valsts robežas veidu. Skaidrojot Krimināllikuma 285. pantā ietvertā jēdziena „valsts robeža” saturu atbilstoši Šengenas robežu kodeksa regulējumam, Senāts, pielietojot tiesību normu iztulkošanas metodes, atzinis, ka ar valsts robežu saprotama ne vien Šengenas valstu ārējā robeža, bet arī Eiropas Savienības attiecīgās dalībvalsts iekšējās robežas. Krimināllikuma 285. panta saturs interpretējams kopsakarā ar Direktīvu 2002/90/EK un Padomes 2002. gada 28. novembra pamatlēmumu 2002/946/TI par krimināltiesiskās sistēmas stiprināšanu, lai novērstu neatļautas ieceļošanas, tranzīta un uzturēšanās atbalstīšanu. Secināms, ka palīdzība personai nelikumīgi šķērsot dalībvalsti tranzītā ir pielīdzināma palīdzībai nelikumīgi ieceļot dalībvalsts teritorijā. Ar Krimināllikuma 285. pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu jāsaprot personas nelikumīga pārvietošana gan pāri valsts ārējai, gan iekšējai robežai.

Krimināllikuma 285. pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma objektīvās puses izpratne, nošķirot sagatavošanos noziegumam no nozieguma mēģinājuma

Krimināllikuma 285. pantā paredzētais noziedzīgais nodarījums no objektīvās puses raksturojas ar aktīvām darbībām, tām izpaužoties vismaz vienas personas nelikumīgā pārvietošanā pāri valsts robežai. Saskaņā ar Krimināllikuma 15. panta trešajā daļā noteikto, par „sagatavošanos noziegumam atzīstama līdzekļu vai rīku sameklēšana vai pielāgošana, vai citāda tīša labvēlīgu apstākļu radīšana tīša nozieguma izdarīšanai, ja turklāt tas nav turpināts no vainīgā gribas neatkarīgu iemeslu dēļ”. Atbilstoši panta ceturtajā daļā noteiktajam, „par nozieguma mēģinājumu atzīstama apzināta darbība (bezdarbība), kas tieši vērsta uz tīšu tā izdarīšanu, ja noziegums nav izdarīts līdz galam no vainīgā gribas neatkarīgu iemeslu dēļ”. Nozieguma mēģinājumā tīšā darbība (bezdarbība) jau satur noziedzīgā nodarījuma sastāva objektīvās puses pazīmes, ar tām tieši apdraudot ar Krimināllikumu aizsargātās noteiktās intereses, savukārt sagatavošanās noziegumam gadījumā ar darbībām tiek radīti labvēlīgi apstākļi iecerētā nozieguma izdarīšanai.

Tā ar pirmās instances tiesas spriedumu persona atzīta par vainīgu saskaņā ar Krimināllikuma 15. panta trešo daļu un 285. panta trešo daļu. Apelācijas instances tiesa, spriedumu atstājot negrozītu, secinājusi, ka apsūdzētais tiesiski un pamatoti atzīts par vainīgu inkriminētajā noziedzīgajā nodarījumā un viņa darbības pareizi kvalificētas atbilstoši Krimināllikuma 15. panta trešajai daļai un 285. panta trešajai daļai, noraidot apelācijas protestā pausto viedokli, ka apsūdzētā darbības kvalificējamas saskaņā ar Krimināllikuma 15. panta ceturto daļu un 285. panta trešo daļu kā mēģinājums organizētā grupā nelikumīgi pārvietot pāri valsts robežai lielu skaitu personu. Tiesa atzina par pierādītu, ka apsūdzētais kopā ar citiem organizētās grupas dalībniekiem nebija uzsācis darbības, kas atbilstu nozieguma objektīvās puses pazīmēm – personu pārvietošanai valsts robežas virzienā, jo, ierodoties vietā, kur bija paredzēts automašīnās uzņemt no Baltkrievijas nelikumīgi ieceļojušās personas, tās jau bija aizturētas, un pēc tam tika aizturēts arī pats apsūdzētais, līdz ar to viņš nebija uzsācis aktīvas darbības, kas liecinātu par mēģinājumu nelikumīgi pārvietot personas pāri valsts robežai. Apelācijas instances tiesa pamatoti atzina par atbilstošu pirmās instances tiesas secinājumu, ka apsūdzētā darbības bija vērstas uz labvēlīgu apstākļu radīšanu nozieguma izdarīšanai, vērtējot kā sagatavošanos noziegumam. Senāts apelācijas instances tiesas lēmumu atzina par tiesisku, par nepamatotu atzīstot kasācijas protestā norādīto viedokli par Krimināllikuma 285. panta trešajā daļā paredzētā nozieguma mēģinājuma konstatēšanu.

Soda piemērošana

Atbilstoši spēkā esošajai redakcijai likumdevējs Krimināllikuma 284. panta, 285. un 285.¹ panta pirmās daļas sankcijās kā iespējami piemērojamus pamatsodus bez brīvības atņemšanas (t.sk. īslaicīgas brīvības atņemšanas) paredzējis arī citus (probācijas uzraudzību, sabiedrisko darbu, naudas sodu).

Prakses pētījuma rezultātā secināms, ka par Krimināllikuma 284., 285., 285.¹ pantā paredzētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem visbiežāk tiek piemērota brīvības atņemšana, tai skaitā īslaicīga brīvības atņemšana. Kā papildsods bieži tiek piemērota izraidīšana no Latvijas Republikas, nosakot ieceļošanas aizliegumu uz noteiktu laiku. Saskaņā ar Krimināllikuma 43. panta pirmajā daļā (ievērojot panta 1.¹ daļā paredzētos izņēmumus) noteikto, izraidīšanu no Latvijas Republikas var piemērot citas valsts pilsonim vai personai, kurai ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja citā valstī, tiesai atzīstot, ka, ievērojot lietas apstākļus un vainīgā personību, nav pieļaujama viņa atrašanās Latvijas Republikā.

Piemēram, par Krimināllikuma 15. panta ceturtajā daļā un 284. panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu persona sodīta ar brīvības atņemšanu uz četriem mēnešiem un izraidīšanu no Latvijas Republikas, nosakot ieceļošanas aizliegumu uz trim gadiem. Tā kā persona izdarīja vēl citus noziedzīgus nodarījumus (par Krimināllikuma 275. panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījuma sodīta ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz vienu mēnesi divdesmit dienām, par Krimināllikuma 275. panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu sodīta ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz diviem mēnešiem, par Krimināllikuma 281. panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu sodīta ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz diviem mēnešiem), daļēji saskaitot piespriestos sodus, pilnīgi pievienojot papildsodu, tiesa kā galīgo sodu noteica brīvības atņemšanu uz septiņiem mēnešiem un izraidīšanu no Latvijas Republikas, nosakot ieceļošanas aizliegumu uz trim gadiem. Ar apelācijas instances tiesas lēmumu  pirmās instances tiesas spriedums atstāts negrozīts. Arī citā lietā tiesa par Krimināllikuma 284. panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu personu sodīja ar brīvības atņemšanu, to nosakot uz sešiem mēnešiem un ar izraidīšanu no Latvijas Republikas, nosakot ieceļošanas aizliegumu uz trim gadiem; par Krimināllikuma 285. panta trešajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu sodīja ar brīvības atņemšanu uz pieciem gadiem astoņiem mēnešiem un ar izraidīšanu no Latvijas Republikas, nosakot ieceļošanas aizliegumu uz pieciem gadiem. Nosakot galīgo sodu, piespriestie sodi tika daļēji saskaitīti, nosakot brīvības atņemšanu uz sešiem gadiem vienu mēnesi un izraidīšanu no Latvijas Republikas, nosakot ieceļošanas aizliegumu uz septiņiem gadiem.

Noziedzīga nodarījuma izdarīšanas priekšmeta konfiskācija

Saskaņā ar Krimināllikuma 70.¹⁰ un 70.¹²  pantā noteikto, viens no mantas īpašās konfiskācijas veidiem ir noziedzīga nodarījuma izdarīšanas priekšmeta konfiskācija. Atbilstoši 70.¹² panta pirmajai daļai „noziedzīga nodarījuma izdarīšanas priekšmets ir rīki un līdzekļi, kuri bija paredzēti vai tika izmantoti noziedzīga nodarījuma izdarīšanai”.  Visbiežāk konfiscēti noziedzīga nodarījuma izdarīšanai izmantotie transportlīdzekļi un mobilie telefoni. Tā ar pirmās instances tiesas 2023. gada 21. decembra spriedumu [pers. A] pamatoti atzīta par vainīgu Krimināllikuma 15. panta ceturtajā daļā un 285. panta otrajā daļā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā (par mēģinājumu personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās nelikumīgi pārvietot vairākas personas pāri valsts robežai) un saskaņā ar Krimināllikuma 70.¹⁴ panta pirmo daļu no [pers. A] piedzīta noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas priekšmeta – transportlīdzekļa „Toyota Prius” – vērtība 3663 euro.

Gadījumā, ja noziedzīga nodarījuma izdarīšanas priekšmets pieder citai personai, iespējams piedzīt noziedzīga nodarījuma izdarīšanas priekšmeta vērtību saskaņā ar Krimināllikuma 70.¹⁴ panta pirmajā daļā noteikto. Senāts par pamatotu atzinis apelācijas instances tiesas norādīto, ka minētajā tiesību normā likumdevējs noteicis tiesas tiesības, nevis pienākumu piedzīt noziedzīga nodarījuma izdarīšanas priekšmeta vērtību (tiesai šajā gadījumā ir tiesības no apsūdzētā piedzīt arī daļēju noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas priekšmeta vērtību). Senāts vērsis uzmanību tiesību doktrīnā norādītajam, ka „slēdziens no lielākā uz mazāko attiecas ne tikai uz tādiem likuma robiem, kas rodas tiesiskā sastāva pusē, bet arī tiesisko seku pusē. Piemēram, tas, kuram pie zināmiem nosacījumiem ir noteiktas tiesības, drīkst rīkoties arī mazāk apgrūtinoši (Neimanis J. Slēdziens par apjomu. Jurista Vārds, 21.06.2005., Nr. 23 (378)). Senāts atzina, ka Krimināllikuma 70.¹⁴ panta pirmajā daļā paredzēta tiesas rīcības brīvība, „līdz ar to, ja tiesa var piedzīt visu priekšmeta vērtību (pilnu apmēru), tad tai vēl jo vairāk ir tiesības piedzīt arī mazāku apmēru, proti, daļu no šīs vērtības, ja tas atbilst konkrētās lietas konstatētajiem apstākļiem un samērīguma/taisnīguma prasībām”.

Kopsavilkums

[1] Krimināllikuma 285. panta dispozīcija ekspresis verbis neparedz apzinātu personas nodrošināšanu ar iespēju nelikumīgi uzturēties Latvijas Republikā, tomēr personas nelikumīga pārvietošana pāri valsts robežai nav iespējama bez uzturēšanās Latvijas Republikas teritorijā, personai atrodoties (uzturoties) noteiktā teritorijā pirms un pēc robežas šķērsošanas. 

[2] Krimināllikuma 285. un 285.¹ panta nošķiršanā būtiska nozīme ir subjektīvās puses izvērtējumam. Krimināllikuma 285. un 285.¹ pantā paredzētie noziedzīgie nodarījumi ir tīši, kurus raksturo tiešs nodoms. Ja Krimināllikuma 285. pantā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā konstatējamā apzināšanās attiecināma uz personas nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai, vēloties to īstenot, tad Krimināllikuma 285.¹ pantā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā – apzināšanās, ka tiek nodrošināta citai personai iespēja nelikumīgi uzturēties Latvijas Republikā un to apzināti veicot.

[3] Krimināllikuma 285. panta dispozīcijā, atšķirībā no Krimināllikuma 284. panta, nav ietverta speciāla norāde uz valsts robežas veidu. Ar Krimināllikuma 285. pantā paredzēto „pārvietošanu pāri valsts robežai” saprotama personas nelikumīga pārvietošana gan pāri valsts ārējai, gan iekšējai robežai.

[4] Krimināllikuma 285. pantā paredzētais noziedzīgais nodarījums ir ar formālu sastāvu un tā objektīvās puses darbības izpaužas vismaz vienas personas nelikumīgā pārvietošanā pāri valsts robežai. Ņemot vērā krimināltiesībās atzīto, nozieguma mēģinājumā tīšā darbība (bezdarbība) jau satur noziedzīgā nodarījuma sastāva objektīvās puses pazīmes, tieši apdraudot ar Krimināllikumu aizsargātās intereses, savukārt sagatavošanās noziegumam gadījumā tiek radīti labvēlīgi apstākļi iecerētā nozieguma izdarīšanai.  Vēl neuzsākot aktīvas darbības, kas liecinātu par mēģinājumu nelikumīgi pārvietot personas pāri valsts robežai (darbības, kas atbilstu nozieguma objektīvās puses pazīmēm, – personu pārvietošanai valsts robežas virzienā), apsūdzētā darbības atzīstamas par vērstām uz labvēlīgu apstākļu radīšanu nozieguma izdarīšanai, izdarīto atzīstot par sagatavošanos noziegumam.

[5] Prakses pētījuma rezultātā secināms, ka par Krimināllikuma 284., 285., 285.¹ pantā paredzētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem visbiežāk tiek piemērota brīvības atņemšana. Kā papildsods, ņemot vērā Krimināllikuma 43. pantā noteikto, bieži tiek piemērota izraidīšana no Latvijas Republikas, nosakot ieceļošanas aizliegumu uz noteiktu laiku. 

[6] Saskaņā ar Krimināllikuma 70.¹² panta pirmo daļu „noziedzīga nodarījuma izdarīšanas priekšmets ir rīki un līdzekļi, kuri bija paredzēti vai tika izmantoti noziedzīga nodarījuma izdarīšanai”.  Krimināllikuma 70.¹⁴ panta pirmajā daļā noteikts, ka tad, ja noziedzīga nodarījuma izdarīšanas priekšmets pieder citai personai, var piedzīt noziedzīga nodarījuma izdarīšanas priekšmeta vērtību. Minētajā tiesību normā likumdevējs noteicis tiesas tiesības, nevis pienākumu piedzīt noziedzīga nodarījuma izdarīšanas priekšmeta vērtību. Krimināllikuma 70.¹⁴ panta pirmajā daļā paredzēta tiesas rīcības brīvība, atzīstot tiesības piedzīt arī mazāku apmēru (daļu no šīs vērtības, ja tas atbilst konkrētajā lietā konstatētajiem apstākļiem un samērīguma/taisnīguma prasībām).