Ņemot vērā saspringto tiesnešu konferences dienas kārtību, nesniegšu detalizētu pārskatu par katru jautājumu, kas ir skatīts Tieslietu padomē. Tieslietu padome centusies pietiekami plaši un operatīvi informēt par savu darbu, informācija par to publiski pieejama Augstākās tiesas mājaslapas speciāli izveidotā Tieslietu padomes sadaļā. Akcentēšu tās lietas, kas šobrīd ir tikai diskusiju stadijā un kuru apspriešanā vai izlemšanā, iespējams, ir vajadzīga plašāka viedokļu apmaiņa.
Gads kopš iepriekšējās Tiesnešu konferences Tieslietu padomei bijis visai spraigs. Ir pieņemti, manuprāt, visplašākie grozījumi likumā „Par tiesu varu”. Ir daļēji mainīta tiesnešu atalgojuma sistēma, atsakoties no kvalifikācijas klasēm. Ir sākusies tiesnešu profesionālās darbības novērtēšana, par kuru daudz tika „lauzti” šķēpi. Tas noteicis arī Tieslietu padomes darba kārtību un intensitāti. Notikušas 23 Tieslietu padomes sēdes, 8 no tām klātienes sēdes, pārējās izmantota rakstveida procedūra.
Liela daļa Tieslietu padomes lēmumu ir tā saucamie „kadru” jautājumi. Atzīstami, ka tiesnešu „horizontālās karjeras” virzība ir nodota tiesu varas, tas ir, Tieslietu padomes kompetencē. Tajā pat laikā ir lietas, kas, mūsuprāt, nav vēl sakārtotas. Minēšu situāciju attiecībā uz tiesu priekšsēdētāju apstiprināšanu, kurai pēdējā gada laikā bijuši vismaz divi uzskatāmi piemēri. Daudzi tiesneši un tiesu priekšsēdētāji ir neizpratnē, kāpēc oficiāli izsludināta konkursa rezultātā par piemērotāko atzītā persona, saņemot pozitīvu vērtēšanas komisijas atzinumu, netiek virzīta Tieslietu padomes saskaņojumam apstiprināšanai tiesas priekšsēdētāja amatā.
Šobrīd likums „Par tiesu varu” noteic, ka Tieslietu padomes kompetence ir tikai dot vai nedot saskaņojumu tieslietu ministra izvirzītam kandidātam tiesas priekšsēdētāja amatam, taču, kā vairākkārt norādījusi Tieslietu padome – šis jautājums būtu pilnībā jānodod Tieslietu padomes kompetencē. Satversmes 84. pants neparedz atkārtotu Saeimas balsošanu, tas paredz vienreizēju Saeimas lēmumu attiecībā uz tiesneša amatā apstiprināšanu, līdz ar to visa tālākā tiesneša karjeras virzība – gan „horizontālā” viena tiesu līmeņa ietvaros, gan „vertikālā” starp dažādu līmeņu tiesām – būtu Tieslietu padomes kompetence. Satversmes tiesa 2010. gada 18.janvāra spriedumā norādījusi, ka varas dalīšanas princips liedz izpildvarai izlemt jautājumus, kas tieši ietekmē tiesu varas darbību un tiesu funkcionalitāti. Bez tam arī vairāku citu Eiropas Savienības dalībvalstu Konstitucionālo tiesu spriedumos atzīts, ka tiesu priekšsēdētāju iecelšana un atcelšana no amata atzīstama par tiesnešu karjeras virzību. Šim jautājumam nevajadzētu atrasties izpildvaras kompetencē, tādējādi izvairoties no tādām neizpratni raisošām situācijām, kā tas bijis saistībā ar Jūrmalas tiesas un Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāju virzību amatos.
Jautājums par izpildvaras ietekmi tiesu varai būtiskos jautājumos un šīs problēmas nepieciešamo līdzsvarošanu ir aktuāls, un Tieslietu padome turpinās pie tā strādāt.
Tiesu attīstības kontekstā nozīmīgs jautājums, ko skatīja un atbalstīja Tieslietu padome, bija Augstākās tiesas sagatavotās Augstākās tiesas jaunās politikas iniciatīvas un Tieslietu ministrijas sagatavotās rajonu (pilsētu) tiesu un apgabaltiesu jaunās politikas iniciatīvas, papildinot tās ar tiesu darbinieku konkurētspējīga atalgojuma nodrošināšanu. Balstoties uz šīm jaunajām politikas iniciatīvām, lielā mērā tiks veidoti turpmāko gadu budžeti.
Tieslietu padome sniegusi atzinumus par vairākiem tiesu sistēmai būtiskiem likumu grozījumu projektiem. Vairākās sēdēs tika skatīts jautājums par grozījumiem Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, jo, kā zināms, tiesneši ir iekļauti vienotajā atalgojuma sistēmā. Tieslietu padome vairākkārt vērsusi uzmanību, ka, pieņemot grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, jānodrošina līdzsvars starp valsts iestāžu juristu un tiesnešu atalgojumu un jānovērš nevienlīdzīgā attieksme pret dažādām valsts amatpersonām, nosakot citus ar atlīdzību saistītus jautājumus. Tiesnešu un prokuroru atalgojuma apmērs nav pārskatīts saistībā ar izmaiņām prēmiju un piemaksu maksāšanas tiesiskajā regulējumā. 2013.gadā prēmiju un piemaksu apjoms valsts pārvaldes darbiniekiem veido papildu 47,9% no atalgojuma, bet attiecībā uz tiesnešiem un prokuroriem normatīvais regulējums nav izmainīts. Paredzot atšķirīgu iespēju saņemt piemaksas un prēmijas, tiek izmainīta likumdevēja sākotnēji aprēķinātā un noteiktā valsts pārvaldes darbinieku un tiesnešu atlīdzības attiecība, un tas nenodrošina un nesaglabā tiesnešu un prokuroru algas reālu vērtību. Tieslietu padome norādīja, ka, ieviešot jauno tiesnešu un prokuroru atlīdzības sistēmu, ir samazināts sociālo garantiju apjoms, un izmaiņas veiktas, neizvērtējot to ietekmi uz tiesnešu un prokuroru atlīdzību.
Otrs būtisks likumprojekts, kura apspriešanai un izvērtēšanai Tieslietu padome veltīja vairākas sēdes, bija grozījumi likumā „Par tiesu varu”. Nesākot kritizēt vai slavēt to, kas izdarīts likumā, gribu pieskarties jautājumam par citu valsts varas atzaru un amatpersonu attieksmi pret tiesu varu un Tieslietu padomi. Pēc vērienīgo likuma grozījumu pieņemšanas raisījās plaša diskusija žurnālā „Jurista Vārds”, un šī publiskā diskusija notika ne tikai par grozījumu saturu, bet arī par starpinstitucionālo komunikācijas kultūru. Diskusija iezīmēja vēl kādu būtisku jautājumu, proti, vai ir attaisnojusies Tieslietu padomes kā tiesu varu pārstāvošas institūcijas izveide? Tikai viens piemērs šādai ne visai korektai attieksmei. Pirms likumprojekta pēdējā balsojuma publiskajā telpā izskanēja informācija par šo likuma grozījumu sagatavošanu ciešā sadarbībā ar Tieslietu padomi. Patiesība bija pavisam citāda, proti, Saeimas Juridiskā komisija bija ņēmusi vērā tikai trīs no 24 priekšlikumiem, ko izteikusi Tieslietu padome, izvērtējot minēto likumprojektu. Neesmu pārliecināts, ka tas liecina par „ciešu sadarbību”.
Tieslietu padome pauda atbalstu likumdevēja uzsāktajai tiesu sistēmas reformai, taču izteica iebildumus un priekšlikumus par vairākiem būtiskiem likuma „Par tiesu varu” grozījumiem un to ieviešanas mehānismiem.
Viens no Tieslietu padomes iebildumiem bija pret likuma grozījumos paredzēto visu līmeņu tiesu priekšsēdētāju pilnvaru termiņa ierobežojumu, nosakot, ka viena un tā pati persona nevar būt par tiesas priekšsēdētāju vairāk kā divus piecu gadu termiņus pēc kārtas. Tieslietu padome uzskata, ka šāda ierobežojuma ieviešana varētu būt īpaši problemātiska mazajām tiesām, kur varētu būt sarežģīti atrast jaunus vadītājus – administratorus ik pēc pieciem vai desmit gadiem.
Atzīstami, ka normatīvajā regulējumā par tiesu priekšsēdētāju funkciju paplašināšanu attiecībā uz lietu izskatīšanas termiņu kontroli ir būtiskas izmaiņas, salīdzinot, kā tas bija paredzēts likumprojekta izstrādes sākumā, kad tiesas priekšsēdētājam bija paredzēta atbildība arī par likuma ievērošanu procesuālajos jautājumos. Tomēr joprojām šajā regulējumā ir virkne strīdīgu jautājumu.
Attiecībā par Augstākās tiesas reformu Tieslietu padomes iebildums bija pret mehānismu, kādā tiek ieviesta tā sauktā „tīrā” trīspakāpju tiesu sistēma un reformēta Latvijas augstākā tiesu instance. Tieslietu padomes ieskatā tik būtiskas izmaiņas kā tiesu palātu likvidācija un ar to saistītā Augstākās tiesas funkciju un darba organizācijas pārveidošana bija nosakāma likuma pamatnormās, nevis pārejas noteikumos. Tieslietu padome un arī Augstākā tiesa uzskatīja, ka grozījumi likumā, kas attiecas uz Augstāko tiesu, bija jāpieņem vienlaikus ar tiesu palātu likvidāciju, nevis likumā nosakot tādu Augstākās tiesas struktūru, kāda reāli nedarbosies vairākus gadus.
Augstākās tiesas reforma notiek, varētu teikt, nekorekti. Varam tikai prognozēt, kā būs, kad Augstākās tiesas tiesneši, kas apstiprināti amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma, paliks bez darba. Tad, iespējams, Latvijas valstij vajadzēs šo situāciju skaidrot Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Reforma strauji tuvojas, tās pirmais posms noslēgsies jau 2015.gada janvārī, taču konkrēti risinājumi nav atrasti.
Saistībā ar Augstāko tiesu – ļoti žēl, bet šogad svinēsim, iespējams, pēdējo Senāta dzimšanas dienu, jo ar grozījumiem likumā „Par tiesu varu” ir nolemts atteikties no šī nosaukuma. Diemžēl likumdevējs neieklausījās Tieslietu padomes un Augstākās tiesas aicinājumā jaunajā struktūrā saglabāt vēsturisko Senāta nosaukumu, kāds kasācijas instancei bijis gan Latvijas brīvvalsts pirmajā laikā, gan atjaunotās Latvijas Republikas tiesu sistēmā. Ja likumdevējs savulaik Augstākās Padomes nosaukumu nomainīja ar vēsturisko Saeimas nosaukumu, ja mums ir Satversme – nevis Konstitūcija, Satversmes tiesa – nevis Konstitucionālā tiesa, tad kāpēc neesam konsekventi 1918.gada Latvijas valsts vēstures un pēctecības ievērošanā un saglabāšanā? Senāta vārds nav tikai valodas jautājums, tas ir cieņas apliecinājums savai valstij un tās vēsturei.
Pārskata gada laikā četrās Satversmes tiesas lietās Tieslietu padome bijusi pieaicinātās personas statusā un paudusi savu viedokli. Atzīmēšu vienu no tām – lietu par likumā „Par tiesu varu” noteiktā aizlieguma tiesneša amatu savienot ar piederību pie partijām un citām politiskajām organizācijām atbilstību Satversmei. Gan Tieslietu padome, gan Augstākā tiesa un Latvijas Tiesnešu biedrība pauda viedokli, ka šis ierobežojums jāsaglabā. Ir gandarījums, ka Satversmes tiesa atzina apstrīdēto normu par atbilstošu Satversmei, un šī 1990.gadā pašu tiesnešu iniciētā un aizstāvētā norma netiek atcelta.
Lai formulētu un pamatotu tiesu sistēmas viedokli par konkrētiem jautājumiem, sniegtu atzinumus par likumprojektiem un paustu viedokli Satversmes tiesas lietās, kā arī lai Tieslietu padome kā līdzvērtīgs partneris varētu iesaistīties sarunās ar likumdevēju un izpildvaru, kā arī dialogā ar sabiedrību, Tieslietu padomei nepieciešami objektīvi pamatoti argumenti. Pateicoties lielākām finansiālajām iespējām, bijis iespējams piesaistīt ekspertus, un pēc Tieslietu padomes pasūtījuma veikti divi nozīmīgi pētījumi.
Pirmais ir Satversmes tiesas priekšsēdētāja padomnieces Lailas Jurcēnas pētījums „Tiesnešu neatkarības nodrošināšana spēkā esošajos normatīvajos aktos. Teorētiskā pamatojuma izstrāde nepieciešamajām izmaiņām, ievērojot starptautisko institūciju izstrādātos dokumentus”, kurā analizēts Latvijas normatīvais regulējums tiesnešu neatkarības nodrošināšanai. Šis pētījums varētu būt sava veida programmas dokuments Tieslietu padomes turpmākajiem mērķiem un darbam.
Ar otru pētījumu par korupcijas uztveri tiesu darbībā konferences otrajā daļā iepazīstinās tā autori – Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieki.
Nākamais gads būs pēdējais darbības gads pirmajai, 2010.gadā ievēlētajai, Tieslietu padomei un nākamā gada konferencē vērtēsim tās darbības rezultātus, kļūdas un mācības, kuras būtu ņemamas vērā nākamās Tieslietu padomes darbībai turpmākajos četros gados. Iespējams, Tieslietu padomes darbības, kompetences un lomas izvērtējums varētu būt plašāks, pieaicinot ne tikai pašmāju profesionāļus un ekspertus, bet arī uzklausot ārvalstu kolēģus.
QR
