Augstākās tiesas mājaslapas Tiesu prakses sadaļā nolēmumu arhīva klasifikatoros janvārī pievienoti trīs Krimināllietu departamenta nolēmumi (iekavās aiz virsraksta norādīta nolēmuma klasifikācija pēc lietu kategorijām).

 

Pievienoti klasifikatoros ar virsrakstu un tēzēm

 

Tēze:
Interpola dalībvalstis starptautisko sadarbību krimināltiesību jomā var īstenot atbilstoši Interpola darbību reglamentējošajām normām, ciktāl tās neierobežo attiecīgo valstu divpusējie nolīgumi.

Tēze:
Norāde uz to, ka kapitālsabiedrības dalībniekam ir tiesības uz kapitālsabiedrības, kuras finanšu līdzekļi kriminālprocesā ir arestēti, likvidācijas kvotu saistībā ar sabiedrības likvidāciju, nav pietiekams pamats, lai konstatētu, ka kapitālsabiedrības dalībnieks ir kriminālprocesā arestēto naudas līdzekļu īpašnieks vai likumīgais valdītājs.

Iespējamie nākotnē gūstamie ienākumi vai cits mantiskais labums no citai personai piederošas mantas paši par sevi nepadara personu, kas uz šādu labumu varētu pretendēt, par aizskarto mantas īpašnieku Kriminālprocesa likuma izpratnē.

Tēzes:
Secinājums par fotoattēla varbūtēju pornogrāfisku saturu neatbilst apstākļiem (ziņām par faktiem), kas konstatēti ārpus saprātīgām šaubām

Notiesājošu spriedumu var pamatot tikai ar tādiem apstākļiem (ziņām par faktiem), kas konstatēti ārpus saprātīgām šaubām. Lai arī lietās par noziedzīgiem nodarījumiem pret nepilngadīgas personas tikumību un dzimumneaizskaramību netiešs pierādījums var būt pie apsūdzētā konstatēti bērnu pornogrāfiju saturoši attēli, pamatojot apsūdzētā vainīgumu ar fotoattēlu pirmšķietami pornogrāfisku saturu, proti, ar iespējamu faktu, tiek pieļauts Kriminālprocesa likuma 19. panta trešajā daļā nostiprinātā kriminālprocesa pamatprincipa pārkāpums.

Videoieraksta, kurā izmeklēšanas darbība fiksēta daļēji, kā pierādījuma pieļaujamība

Kriminālprocesa likuma 143. panta otrajā daļā noteiktais, ka nav pieļaujams daļējs ieraksts, saprotams vienīgi kā procesuāls aizliegums izmeklēšanas darbības veicējam veikt daļēju ierakstu. Līdz ar to daļējs ieraksts pats par sevi nav uzskatāms par nepieļaujamu pierādījumu Kriminālprocesa 130. panta otrās daļas 3. punkta izpratnē. Tiesa šāda ieraksta vērtējumā ņem vērā ne tikai tā nepilnīgumu, bet arī fiksēto ziņu par faktiem iegūšanas apstākļus un ticamības pakāpi. (JUDIKATŪRAS MAIŅA)

Vienas personas liecība kā izšķirošais pierādījums lietā

Fakts, ka izšķirošais pierādījums lietā ir vienas personas liecība, pats par sevi neierobežo tiesu taisīt notiesājošu spriedumu, ja aizstāvībai tiek efektīvi nodrošinātas tās tiesības apšaubīt šīs liecības, un tiesa ir vispusīgi izvērtējusi to ticamību.